Kolhoza Carnikava jubileja -25; 40 ^

CARNIKAVAI - 25 

15. jūlijā zvejnieku kolhoza «Carnikava» ļaudis svin savas saimniecības pastāvēšanas divdesmit piekto gadadienu. 1947. gadā Carnikavas zvejnieku sabiedribas locekļu pilnsapulce nolēma: likvidēt sabiedrību un pāriet artelī ar visu aktīvu un pasīvu. Balsojot par pāriešanu, nodotas 34 balsis, divām atturoties. Balsošanā piedalījās 36 biedri. Kopš viņām dienām aizšalcis ceturtdaļgadsimts. Kolhoza pirmajā pastāvēšanas gadā nozvejots 1042 centneru zivju, bet pērn _- 82 461 centners. Tāljūras zveja kļuvusi par valdošo, tā dod 90 procentus no kopējiem lomiem. Bet piekrastes zveja ir arī ļoti ienesīga. Tomēr pašreiz grūti iedomāties kolhozu «Carnikava» bez savas zivju apstrādes fabrikas, bez lauksaimniecības un dārzniecības, bez mehāniskajām darbnīcām, galdniecības un laivu būvētavas. Tā ir liela, plaukstoša saimniecība, kura gadā ražo produkciju gandrīz 5 miljonu rubļu vērtībā.  

Atlantijas kuģis «Carnikava» selgā

CARNIKAVAI – 25

1972.07.15 Darba Balss (Rīgas rajons)

 

CARNIKAVAI — 40 

Mēs zinām tos, kas bija pirmie: pirmgājēji, pirmdarītāji. Kā Ā. Pildiņš, K. Grūbe, M. Krūmiņš un citi. Mēs atceramies to vēsturisko 1947. gada marta dienu, kad 31 zvejnieks apvienojās artelī, zinot, ka vieglas dienas nav gaidāmas, jo kopsaimniecībai tikpat kā nebija flotes un zvejas rīku. Tie, kas šodien lauza galvas, kā pārkārtot savu darbu, arī ir pirmie. Zvejnieku kolhozu «Carnikava» jūra un okeāni pārbauda jau 40 gadus. Četrdesmit gadus ar jūru runājis zvejnieku kolektīvs. Šodien «Carnikava» ir spēcīga daudznozaru saimniecība. Pusgada nozvejas plāns izpildīts par 120%, zivju pārtikas produkcijas plāns par 115%, kopējie kolhoza naudas ienākumi par 110%. «Carnikavā» ne tikai zvejo. ko devusi dabas mamma, bet audzē zivis arī paši. Zivaudzētavas speciālisti to apliecina ar saviem veiksmīgajiem mēģinājumiem. Sekmīgi strādā zivju apstrādātāji V. Mežeckas vadībā, kuru rīcībā ir trīs automatizētās konservu ražošanas līnijas. Tālu aizskanējusi zvejnieku kolhoza «Carnikava» puķkopības nozares labā slava. Izcīnītas daudzas godalgas un diplomi, saņemtas balvas PSRS Tautsaimniecības izstādē Maskavā, zelta medaļa par rožu šķirni ”Mersedes" audzēšanu starptautiskajā izstādē Erfurtē. Lielu ieguldījumu ir devis nozares vadītājs Jākobsons. Pazīstami ir arī kokapstrādes un katamarānu būves ceha ražojumi. Kļuvuši ekonomiski stiprāki, carnikavieši sāka būvēties, uz jūras pusi rindojas vairākstāvu nami, ģimenes mājiņas, stadions. attīrīšanas komplekss, ražošanas zona. Laiks dziedē daudzas brūces, remdē ciešanas. Taču tautas atmiņa neko neaizmirst. Svētas vietas ir Carnikavā. Tāda ir Lielajā Tēvijas karā kritušo cīnītāju atdusas vieta. Vairāki desmiti Padomju Armijas karavīru atdevuši savas dzīvības, lai Gaujas krastos nekad vairs nedzirdētu ienaidnieku. Bet tur koku vainagu paēnā stāv melns granīta piemineklis un glabā 1919. gadā nošauto vārdus. Vasarā krāšņi zied puķes piemiņas vietās Carnikavā. Un ziedēs gadu desmitiem. J. Liepiņš, zvejnieku kolhoza «Carnikava» partijas komitejas sekretārs

Neptūna sveiciens.

Kolhoza priekšsēdētājs O. Mauriņš pateicas kolhoza dibinātājiem.

CARNIKAVAI — 40

1987.07.11 Darba Balss (Rīgas rajons)

Liepiņš, J.

Zvejnieku dēli likteņceļos 

Katrai pilsētai ir sava seja. Mazāk vai vairāk sakopta, tomēr neatkārtojama. Tāpat arī mūsu lauku saimniecībām. Tikai tajās fasāžu centru un nomaļu izskats liecina arī par visas saimniecības ekonomisko labklājību. Iebraucot Carnikavā, pārsteidz vērienīgā, plašā celtniecība. Top mājas, cehi, stadions... Šī rosība apliecinājums kolhoza augšupejai. Kvalitatīvām pārmaiņām. Un to apstiprina arī nesen saņemtā «LATINFORM» ziņa par savdabīgu «Camikavas» vizītkarti: «Zvejnieku kolhozā «Carnikava» uzbūvētais katamarāns nosaukts bijušā Zviedrijas premjerministra Ulofa Palmes vārdā. Kuģus ar «Carnikavas» marku pērk Itālijas, Somijas, VFR un citu valstu firmas, taču kolektīvs nolēmis, ka katamarāns paliks kolhozā un to nodos jauno burātāju rīcībā. Nosaucot to Ulofa Palmes vārdā, padomju zvejnieki godina izcilā zviedru tautas dēla un miera cīnītāja piemiņu.» Bet pārējo, lai vērtē kolhoza priekšsēdētājs O. MAURIŅS, kā arī saimniecības darbinieki. Zvejnieku kolhoza «Carmikava» kolektīvs ir to skaitā, kas spēj pārvarēt stagnāciju. Tā bija izveidojusies astoņdesmitajos gados, kad izvirzījās jautājums par saimniecības kā neperspektīvas izformēšanu, jo vairākus gadus tās ekonomika buksēja un nespēja risināt jautājumus, ko izvirza partija un valdība. Kolhoza kolektīvs ar šādu situāciju nesamierinājās un griezās ar konkrētiem priekšlikumiem pie Latvijas KP rajona komitejas un Latvijas PSR Zvejnieku kolhozu savienības vadības par darba pārkārtošanu kolhozā. Kolektīva priekšlikumus atbalstīja. Kolhozā nomainījās vadība, galvenie speciālisti, nozaru vadītāji. Saimniecības jaunā vadība kopā ar speciālistiem izstrādāja sociāli ekonomiskās attīstības programmu līdz 1985. gadam ar perspektīvu līdz 1990. gadam. Iesaistot pārvaldes darbā kolektīvus, sabiedriskās organizācijas un aktīvistus, pašos pamatos izmainīts vadītāju un speciālistu darba stils, pārkārtots pārvaldes aparāta darbs, struktūra un raksturs. Protams, šāds pārmaiņu process ir ļoti sarežģīts, nevar notikt bez morālām sāpēm. Bija arī tādi, kas neatbalstīja centienus pārvarēt stagnāciju, aizgāja prom. Piemēram, komandieri, kas vadīja floti. Šie vīri bija pieraduši strādāt uz ekspedīcijas kuģiem, tālu prom no dzimtā krasta. Tāpēc ikdienas rūpes, problēmas viņus it kā neskāra. Pārkārtošanās procesā, kad vajadzīga katra, īpaši šādas augstas klases speciālistu līdzdalība, nejutām ieinteresētību. Galvenais ļaužu kodols palika, vēl vairāk nostiprinājās. Realizējot pieņemto programmu PSKP CK plēnumu lēmumu garā, kolhoza kolektīvs ne tikai izpildīja 11 piecgades uzdevumus, bet arī ievērojami pārsniedza visus ekonomiskos, sociālos, masu politiskās audzināšanas rādītājus, sociālistiskā sacensībā iegūstot godalgotas vietas. Kokapstrādes un katamarānu būves ceha iecirkņa strādnieks DZEMS SLOKA: Šeit strādāju piecus gadus. Man kā komunistam, ceha partijas organizācijas sekretāram svarīga šķiet personiskā līdzdalība pārkārtojumu procesā. Palūkojieties visapkārt: ražošana iet plašumā. Konstruējam, ceļam, montējam. Tepat netālu top meristēmu laboratorija. Regulāri tiek nodotas dzīvojamās mājas. Protams, to vēl par maz. Bet es pats, tāpat kolektīvā izjūtam perspektīvas vērienu. Ja agrāk galvenos ienākumus deva palīgnozares, tagad aizvien noteiktāks īpatsvars zivju rūpniecībai. Mainās pašu cilvēku attieksme. Tie kļūst disciplinētāki, ieinteresēti gala rezultātā. Mēs, piemēram, pavisam nesen partijas sapulcē runājām par savas nozares attīstību. Ir mums labi meistari, ir idejas, bet nevaram tās pilnībā realizēt, jo pietrūkst kvalitatīvu izejvielu. Apkopoti sociālistiskās sacensības rezultāti, mēs esam gandarīti, brigādei, ko vada Aldis Kanevāls pirmā vieta. Arī starp nozarēm mūsu cehs priekšgalā. Vienpadsmitās piecgades laikā ieņēmumi pieauga no 5,1 miljona līdz 8,4 miljoniem rubļu un tīrais ienākums —peļņa sasniedza 1,6 miljonus rubļu Uzsākot 12. piecgadi, saimniecības pamatlīdzekļi bija pieauguši no 7,2 miljoniem rubļu 1980. gadā līdz 14,5 miljoniem rubļu 1985. .gadā. Tai skaitā no jauna iegādāta Baltijas zvejas flote un izveidota ražošanas bāze Ventspilī, radīta pamatbāze vērtīgo zivju (nēģu um foreļu) atražošanai. Tā kolhozā ieņem ievērojamu vietu kā jauna nozare zivsaimniecības attīstībā. Rekonstruēts zivju pārstrādes cehs, un uzsākta zivju konservu ražošana, radīta ekonomiskā bāze jaunu, modernu ekspedīcijas zvejas kuģu iegādei. Plānu un ekonomiskās daļas vadītāja V.BAROVSKA: Šobrīd mums jābūt drošiem un pārliecinātiem, lai neatkārtotos iepriekšējās kļūdas. Saprotiet pareizi, augšupeju, peļņu neesam izvēlējušies par pašmērķi. Mums ir plānveidīga, ekonomiski pamatota visu nozaru attīstība. Te liels ieguldījums arī mūsu priekšsēdētājam Oļģertam Mauriņam, kas kooperatīvu izveides pieredzi guvis arī ārzemēs. Viņš bija klāt pie kooperatīvu izveides gan Somālijā, gan Angolā. Tā kā par kompetenci un autoritatīvu spriedumu šaubu nav. Par izvēlētā ceļa pareizību liecina fakti. Mūsu saimniecībai Lielā Oktobra ideālu strauja virzība sākās pēc PSKP CK 1985. gada aprīļa Plēnuma, kurā izvirzīja uzdevumus pilnā mērā atklāt un izmantot visas jaunrades iespējas, paātrināt katra kolektīva sociāli ekonomisko attīstību, pacelt ražotājspēkus kvalitatīvi jaunā pakāpē, radot visus vajadzīgos apstākļus. Sekojot šiem principiem, kolektīvs 12. piecgades pirmajā ekonomiskajā gadā izpildīja visus plāna rādītājus un sociālistiskās saistības. Darba ražīgums, salīdzinot ar 1980. gadu, pieauga no 5570 rubļiem uz vienu cilvēku līdz 10670 rubļiem un vidējā alga gadā no 1720 rubļiem uz 2970 rubļiem. Pildot sociālistiskās saistības par godu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai un kolhoza 40 gadu jubilejai, kolektīvs 23. septembrī īstenoja 1987. gada, bet 28. septembrī 12. piecgades divu gadu plānu visos pamatrādītājos. Vissavienības sociālistiskajā sacensībā kolektīvam par darba rezultātiem piešķirtas godalgotas vietas 1. un 3. ceturksnī otrā vieta, bet par otro ceturksni saņemts PSRS Zivsaimniecības ministrijas un VACP ceļojošais Sarkanais karogs. Pēdējos gados uzbūvēti un nodoti ekspluatācijā sadzīves pakalpojumu paviljons, veikals, peldbaseins un mūzikas klase bērnudārzam, 51 labiekārtots dzīvoklis. Mūsu produkciju realizē visā Padomju Savienībā un ārzemēs: Itālijā, Somijā, Vācijas Federatīvajā Republikā u.c. Uzbūvēta un nodota ekspluatācijā «Veselības taka», 1986. gadā uzsākta sporta kompleksa būve. Tiek strādāts pie projektiem kultūras nama un poliklīnikas celtniecībai. Komunālās daļas vadītājs: Mēs katrs vēlamies dzīvot labāk. Protams, ar vēlēšanos vēl par maz, ir jāstrādā. Kolhozam jau pašam par sevi ir tāda struktūra, kas nepieļauj mīņāšanos uz vietas. Ja gribam ko sasniegt, nepārtraukti jāattīstās. Jā, daudz domāts par to, lai ikdienas saimnieciskās rūpes nenomāc galveno - darbu. Taču, diemžēl, vēl ne visu esam paspējuši. Lūk, arī ikdienā uz veikalu jāsteidz vairākas reizes, lai iegādātos atsevišķus nepieciešamos pārtikas produktus. Te nu arodorganizācijai vēl savs vārds sakāms. No tās gribas sagaidīt lielāku atdevi. Domāju, ka par daudz runājam, vairāk jāstrādā.  Kolhozā ir 7 mākslinieciskās pašdarbības pulciņi, 11 sporta sekcijas. Te darbojas katrs kolhozā strādājošais. Kopā ar skolas pedagogu kolektīvu kolhoza speciālisti otro gadu strādā izglītības reformā izvirzīto uzdevumu realizācijā. Ražošanas objektos katru dienu ir līdz 117 skolēnu. izveidojušies lieliski darba organizatori nozaru vadītāji. Tādi ir lauksaimniecības nozares vadītājs Ivars Jākobsons, zivju apstrādes ceha vadītāja Vanda Mežecka, 2. zvejas brigādes brigadieris Gunārs Priede, VZTR-9142 kapteinis Boriss Ivanovs, STBK traļmeistars Pēteris Broks, šoferis Aleksandrs Stūris, celtniecībā strādājošais krāsotājs Alberts Mertens un daudzi citi. Otrās zvejas brigādes brigadieri: GUNĀRS PRIEDE: Kaut pamatā strādājam jūrā, viss, kas šeit notiek, mūs skar un interesē. Saimnieciskā aprēķina apstākļos savādāk nevar. Taču mēs vēl maz izjūtam darba stimulu. Zveja tiek limitēta. Cik mums ieplāno, tik arī dodam. No otras puses, tikai filmas noskatoties, šis darbs šķiet romantisks un viegls. Pamēģiniet paši. Kad pulksten piecos no rīta jādodas līcī... Jaunie nāk gan, viņiem materiālais stimuls. Ne jau par zveju. Kolhozā var būvēties. Individuālās mājas aug. Te vadība arī palīdz. Mūsu kolektīvs pilnīgi pamatoti var teikt, ka pārkārtošanās koncepcija, kas ietverta PSKP 27. kongresa un PSKP CK 1987. gada janvāra un jūnijā plēnumu materiālos, tiek iedzīvināta saimniecības ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā. Pagājuši tikai daži mēneši kopš dienas, kad saimniecības kolektīvs atskatījās 40 gadus atpakaļ uz kolhoza pirmsākuma posmu un noteica virzienu un uzdevumus saimniecības izaugsmei līdz 2005. gadam. Tos izpildīt nebūs viegli, jo paralēli ražošanai jārisina kardināli ciema labiekārtošanas darbi, apgāde ar papildus ūdeni, gāzi, attīrīšanas iekārtām. Jārealizē dzīvē programma «Dzīvoklis 2000», jāstrādā ar katru kolektīva locekli tā personības izaugsmē. Šodien kolektīvs ir zinošs, radošs, ar iecerēm bagāts, spējīgs veikt jebkuru izvirzīto uzdevumu, un tā potenciālās iespējas vēršas plašumā. Pašreiz kolhozā ir 1186 strādājošie, starp kuriem 182 PSKP biedri, 90 komjaunieši, 129 kolhoznieki ar augstāko izglītību, 285 ar vidējo speciālo izglītību. Kolhoza partijas komitejas sekretārs JĀNIS LIEPIŅŠ: Ikdienā iznāk saskarties ar pārkārtošanās procesa izpausmēm. Mūsu panākumi ir neapstrīdami. Tas pārliecina visus, arī tos, kas vēl svārstās vai šaubās. Skaidrs viens, atpakaļceja vairs nav. Šis gads mums īpaši bagāts saviļņojošiem notikumiem, kur vēl un vēl paveras iespējas izvērtēt sevi un citus. Noteikt savu vietu un spēkus līdzdalībā. Gribētos lielāku patstāvību. Par to esmu runājis dažādu līmeņu sanāksmēs. Vēl pārāk daudz novecojušu instrukciju, priekšrakstu. Bet rīcības drosme rodas, nevis tos pārkāpjot, bet gan izmantojot pilnīgāk iespējas laikā, kad var darīt visu, kas nav aizliegts ar likumu. Mūsu saimniekošana pierāda, ka labi darba rezultāti nodrošina saimniecības patstāvību, ceļ darbinieku atbildību par uzticēto pienākumu veikšanu, rada lepnumu un gandarījumu par savu kolektīvu. 

Viens no kolektīva saviļņojošākiem brīžiem šogad atskats uz 40 gados paveikto.

Zivju pār strādes cehā. 

Par uzvaru Lielā Oktobra 70. gadskārtai veltītajā sociālistiskajā sacensībā, Vissavienības jubilejas Goda rakstu lauksaimniecības nozares strādājošajam brigadierim Gunāram Tīlītim (no labās) pa.sniedz kolhoza priekšsēdētājs O.Mauriņš.

Zvejnieku dēli likteņceļos

1987.12.05 Darba Balss (Rīgas rajons)