Alberts Kauls - 2 ^

Alberts Kauls "Dzirnavās" / Josifa Kukieļa pēctecis kolhoza priekšsēdētāja amatā (n0 1974.g. līdz 1986.g.). 1986.g. kļuva par agrofirmas "Ādaži"vadītāju.

     „Ādažu” tīrā peļņa ir 18 miljoni rubuļu gadā. Mums tuvojas Jelgavas rajona „Nākotne” ar 13 miljoniem. Citu saimniecību ienākumi diemžēl ir stipri mazāki. Baltijā mēs stabili ieņemam otro vietu − aiz Kirova vārdā nosauktās zvejnieku saimniecības Igaunijā. No savām pozīcijām nedomā­jam atkāpties....

    Jāatzīst − dzīve ir bijusi diezgan pasūra. Savā laikā neesmu pievērsis vajadzīgo uzmanību diplomātiskām attiecībām ar priekšnie­cību. Uzskatīju un partijas skolā mani tā mācī­ja, ka vienmēr jābūt tiešam, atklātam, jārunā skaidra valoda. ... Kaut vai 1979. g. pavasarī, kad mani un kolhoza partijas komitejas sekretāri Dainu Dzirkali uzaicināja uz republikas Centrāl­komitejas biroja sēdi, kur mums pārmeta it kā atkāpšanos no sociālistiskās sabiedrības attīs­tības pamatprincipiem. Daudziem arī nepatika, ka mēs centāmies ievest zināmu kultūru, kārtī­bu, ka kantora priekšā reiz nedēļā pļāvām zālī­ti... 

*Alberts Kauls, agrofirmas „Ādaži” priekšsē­dētājs.

 

Vārti uz A.Kaula bijošo īpašumu "Dzirnavas"

 

Starp citu, ja pagadās (gan jau pagadās) satikt vēsturniekus, kurus interesē nosacīti tuvējā vēsture, riktīgi interesanta izpētes tēma, no kuras varētu sanākt riktīgs ekonomiskais trilleris, būtu Kaula laika agrofirma "Ādaži". Ja visu pareizi saprotu, tad Kaula kungs tiešām bija ģeniāls, savu laiku stipri pārsteidzis "perestroikas" pionieris, kurš riktīgi labi iemanījās šos padomju sistēmas trūkumus pavērst savā labā. Ikviens mūsu vecumā atceras, ka "Ādaži" bija tā laika ekonomiskais brīnums, bet retais zin, kamdēļ.

Bija iespēja ilgstošāk pakomunicēt ar "Ādažu" tā laika juristu, stāstīja tiešām brīnumainas shēmas* - kā agrofirma pirmrindnieks pasūta šīferi kaut kādām mežonīgajām, pilnīgi neiedomājamām platībām, to šīferi viņiem, neba jau tāpat vien, bet pateicoties atbildīgo personu finansiālai un savādākai iežēlināšanai piešķir, tad šo tam brīdim deficīto preci sit gaisā un ne gluži Latvijā, lai par iegūtajiem līdzekļiem varētu dabūt importa iekārtas un ko tik vēl ne.

*iespējams, viss bija pavisam savādāk, šitās ir atmiņas no seniem apcirkņiem, bet atceros, ka klausījos muti atplētis šito kādā 90to vidū.

APSVEICAM !

Par lieliem nopelniem lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā Rīgas rajona agrofirmas kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājam Sociālistiskā Darba Varonim A.Kaulam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka goda nosaukums

LATINFORM

RAJONA RITMI

1988.10.18 Darba Balss (Rīgas rajons)

Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras 

kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts

"Visu patiesību nevar izstāstīt, bet daudz no tā, ko varētu izstāstīt, nevar pierādīt — taču pārdzīvots ir ļoti, ļoti daudz," — tā pirms pieciem gadiem intervijā Lauku avīzē (LA) sacījis savulaik vērienīgās agrofirmas Ādaži priekšsēdētājs, vēlāk zemkopības ministrs Alberts Kauls. Viņš vēlējās apkopot materiālus memuāriem, kurus bija iecerējis nosaukt Mazliet patiesības.

Intervija LA bija pēdējo desmit gadu viena no nedaudzajām publikācijām presē par A.Kaulu, tajā viņš sevi pieteica kā Investīciju programmu un projektu centra prezidentu. Tā darbība bija arī Krievijā. Citādi viņš pēdējos gadus klusu vadīja savās mājās Kurši Cēsu rajonā, nevienam neatgādinot par sevi. Oktobrī viņam būtu palikuši 70 gadi, kurus nesagaidot Kauls šonedēļ aizgājis mūžībā, līdzi paņemot arī savas neizstāstītās patiesības.

Stāmerienas pagasta priekšsēdis Raitis Apalups pēdējo reizi ar A.Kaulu bija sazvanījies Albertos pirms Jāņiem, apsveicis un tāpat vien parunājuši. Kauls sacījis, ka rudens pusē gribētu atbraukt uz Gulbeni, mazbērniem parādīt bānīti, bet tā arī neatbraucis. Tagad no A.Kaula dzīvesbiedres R.Apalups sapratis, ka jau vasarā viņš bijis slims, bet rūpes par mazbērniem līdz mūža pēdējai vasarai viņam bijušas svarīgas. R.Apalups tās saista ar traģēdiju, kas Kaula ģimeni piemeklēja 90.gadu sākumā, kad vienu pēc otra viņš zaudēja divus vecākos dēlus. Pēc vairāku kolēģu domām, tieši tas iespaidoja Kaula vēlāko dzīvi, jo viņš "sāka dzīvot citā realitātē". Pats Kauls intervijā LA notikušo skaidro kā tīšu izrēķināšanos — viņam tolaik kopā ar dēliem bija kokapstrādes uzņēmums Cēsīs, tas plānojis sadarboties ar Krieviju. Uzņēmuma darbībā iesaistījās arī dēli Alberts un Armands, kuri bija inženieri. "Piepeši 1993.gada novembrī pēc katastrofāli neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls, bet februārī — iepriekšējā dienā pirms mūsu izbraukšanas uz Pleskavu līguma noslēgšanai — autokatastrofā uz Cēsu—Rīgas šosejas aizgāja bojā vidējais dēls…" ir stāstījis A.Kauls, kurš pēc tam no uzņēmuma atteicies. Notikušais viņu pamudinājis vēlāk iesaistīties politikā, jo sapratis, "cik bēdīgā stāvoklī nonākusi valsts".

Pirms traģēdijas A.Kauls 1988.gadā izdotajā pārdomu grāmatā Labrīt, mana rūgtenā diena! saka: "Vienmēr esmu centies atturēties no saviesīgiem galdiem un arī no aizrautīgās modes čupoties zināmos medību laukos ar bisēm rokā. Labi saprotu, ka Ādaži līdz ar to reizēm palikuši zaudētājos, bet Kauls ir noturēts par pašlepnu vienpatni. (..) Mājas ir mans akumulators, pie kā ar lielu patiku pieslēdzos un uzlādējos. Akumulators tāpēc, ka sieviņa vienmēr ir centusies un prot uzturēt mājas garu."

Atvainojas tautai "Manai bērnībai saules tika maz. Zēnelim man likās, ka tās pietrūkst pat debesīs, lai gan patiesībā pietrūka uz zemes pašā pirmsākumā," grāmatā teicis A.Kauls, atklājot, ka jau sešu gadu vecumā ir palicis bez vecākiem. Viņu un jaunāko brāli Ilmāru uzaudzinājusi mātes māsa. Bērnībā, kas pavadīta Skrundā, ir apgūti teju visi lauku darbi, pirmā profesionālā izglītība iegūta Jelgavas mehanizācijas skolā, kur A.Kauls jau bijis grupas vecākais. Viņa karjerā būtiska nozīme varēja būt tam, ka Kauls ir pabeidzis Viļņas partijas skolu, liecina LETA arhīva ziņas.

Uz Ādažiem viņš atnāca 70.gadu vidū, no Rīgas rajona lauksaimniecības pārvaldes priekšnieka kļūstot par kolhoza priekšsēdi. 80.gadu otrajā pusē bija iespaids, ka Ādaži dzīvoja dažus gadus priekšā citiem. Arī kartupeļu salmiņu garšu daudzi pirmo reizi izbaudījuši, atverot paciņu ar Ādažu firmas zīmi. Ādažos ne tikai ražoja, bet arī pārstrādāja saražoto, kas deva iespēju 1986.gada nogalē iegūt agrofirmas statusu. Te bija neredzēti moderna lielferma Briljanti, kuru 1987.gada februārī ieradās apskatīt arī PSKP ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs. Vēlāk A.Kauls kļuva par viņa padomnieku lauksaimniecības lietās un, pēc bijušā Ministru padomes priekšsēdētāja Viļņa Edvīna Breša domām, līdz ar to viņam atvērās daudzas durvis, pa kurām Kauls varēja ieiet, neatskaitoties Latvijas oficiālajās institūcijās.

Ādažu veiksmes A.Kauls vēlāk saistījis gan ar centīgu speciālistu darbu, gan ar to, ka Ādažiem bija piešķirtas ārējās tirdzniecības tiesības, kas ļāva ne tikai tieši sadarboties ar Rietumiem, bet arī simtprocentīgi rīkoties ar nopelnīto cieto valūtu, kamēr lielai daļai uzņēmumu bija atstāta tikai noteikta procentu daļa. "Kārtīgs cilvēks. Būtu tādu vairāk. Uzņēmības netrūka. Baiļu nebija," tagad saka Ārijs Ūdris, kurš kopā ar A.Kaulu Ādažu vadībā nostrādāja no 1976.gada līdz 1992.gadam. 1995.gadā viņi viens otru nomainīja arī zemkopības ministra amatā. Saeimas vēlēšanās bijušais Ādažu priekšsēdis nevarēja kandidēt, jo 1991.gada augustā bija Vislatvijas glābšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs. Vēlāk viņš publiski lūdza piedošanu par iesaistīšanos komitejā, un A.Kaula asaras redzēja daudzi televīzijas skatītāji. "Es nekad un nevienu brīdi neesmu bijis pret Latvijas neatkarību, un tauta to zināja," LA intervijā sacījis A.Kauls.

Par ceturto sarakstu.

"Man par Kaulu palikušas labas atmiņas, jo viņš bija saimniecisks, lietišķs, darbīgs, bet viņš nespēja pārorientēties un viņa ideoloģija bija vērsta arī uz veco kolhoza priekšsēdētāju varas saglabāšanu, uz sadarbību ar veco ceku, no kuras smēlās idejas," atmin V.E.Bresis. Uz bijušo kolhozu priekšnieku brālības bāzes pirms 6.Saeimas vēlēšanām izveidojās Vienības partijas (VP) saraksts, kas pieteica sevi ar skaļajām reklāmām: "Par ceturto sarakstu. Par Albertu Kaulu — Ministru prezidentu." Partija iekļuva Saeimā un no tās bija ievēlēti astoņi deputāti — Edgars Bāns, R.Apalups, Roberts Dilba, Jānis Rubulis, Viktors Kalnbērzs, Viesturs Gredzens, Gundars Valdmanis un Anatolijs Tučs, kura vietā pēc mandāta nolikšanas nāca Ādolfs Ločmelis. A.Kauls nevarēja kandidēt vēlēšanās, bet varēja kļūt par vienu no premjera biedriem un zemkopības ministru Andra Šķēles pirmajā valdībā, kuru apstiprināja 1995.gada beigās.

Par šo laiku bija dzirdēti dažādi nostāsti, kad viņš posās uz Maskavu, "limitus kārtot, un tas nekā citādi nevarēja beigties, kā ar Kaula izstumšanu no politikas un varas," atminas kāds laikabiedrs. Aģentūras LETA arhīvā ir ziņa, ka 1996.gada februārī A.Kauls devies neoficiālā vizītē uz Maskavu; ticies ar Krievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas pārstāvjiem. Trīs mēnešus vēlāk premjers A.Šķēle pieprasīja ministra A.Kaula demisiju, norādot, ka "šis lēmums ir briedis jau sen", bet pēdējais piliens bijusi viņa uzstāšanās Skrundā, kur ministrs apgalvojis, ka valdības politika ir vērsta uz zemniecības iznīcināšanu. A.Kauls arī neatbalstīja Latvijas integrāciju ES, daudzi viņam pārmeta autoritāro vadības stilu. Arī toreizējās Vienības partijas pasākumi notika ierobežota atklātuma apstākļos ar tendenci slēpties no medijiem.

R.Apalups piekrīt, ka A.Kaulam "bija savas īpatnības, — ne pa velti mēs pajukām, jo viņš bija pieradis, ka tas, ko saka, ir tas pareizais viedoklis, bet frakcijā visi bija personības, jo liela daļa paši bijuši saimniecību vadītāji". Taču vairāki VP deputāti vēlāk atzina, ka par ievēlēšanu Saeimā viņiem ir jāpateicas A.Kaulam. R.Dilba tagad ir ZZS biedrs un atceras, ka A.Kauls viņu personīgi kā Priekuļu selekcijas stacijas direktoru uzaicināja sarakstā. "Ja A.Kauls būtu spējis pārslēgties uz jauno situāciju, viņš varēja citādāk izveidot savu karjeru, jo potenciāls bija. Žēl, ka tā iznāca," noteica R.Dilba. "Kauls bija ļoti spējīgs cilvēks, spilgta, bet reizē pat traģiska personība," tagad saka ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš arī bija aicināts Vienības partijas sarakstā, par kuru pat esot nobalsojis vēlēšanās, taču togad politikā ieiet vēl neizšķīrās. Alberts Kauls ir aizgājis un daudziem tā arī palicis nesaprasts, bet — ne aizmirsts.

DRAUDZĪBU STIPRINOT 

Gadu no gada kļūst bagātāki kolhoza «Ādaži» draudzības sakari. No daudzām mūsu valsts republikām uz šejieni brauc lauksaimniecības speciālisti, ekonomisti, lai mācītos latviešu kolēģu pieredzi. Arī ādažnieki labprāt uzzina dažādus tehnoloģiskos un organizatoriskos jaunumus no draudzīgās sadarbības partneriem. Nesen «Ādažos» atjaunoja līgumu par sociālistisku sadarbību ar Polijas Tautas Republikas Sčecinas vojevodistes Poļu - Padomju draudzības vārdā nosaukto Vitkova kombinātu no 1986. līdz 1990. gadam. Abi kolektīvi šajā laikā turpinās speciālistu un ražošanas pirmrindnieku pieredzes apmaiņu, pastāvīgi mudinot vienam otru ieviest lauksaimniecībā progresīvo tehnoloģiju, sistemātiski apmainoties ar materiāliem, kas atspoguļo zinātniski tehnisko progresu. Šai sakarībā lielu uzmanību veltīs augkopības un lopkopības perspektīvo virzienu attīstībai, lauksaimniecības ražošanas vadīšanai un organizācijai. 

Sava kolektīva uzdevumā viesi pasniedza piemiņas medaļas un suvenīrus padomju - poļu draudzības biedrības Latvijas nodaļas pirmorganizācijas aktīvistiem. Grūti novērtēt abu kolektīvu draudzības nozīmīgumu, teica kombināta direktors Marijans lļņickis. Tā iesākusies 1968. gadā, un kopš tā laika mēs vienmēr esam zinājuši, ka draugi «Ādažos» priecājas par mūsu sasniegumiem un pārdzīvo neveiksmes. Ir zināms, kādu dramatisku periodu vēl nesen pārdzīvoja poļu zeme. Mūsu kombināta biedri neatbalstīja «Solidaritātes» provokācijas, ne soli neatkāpās no komunisma ideāliem. Ne maza loma šajā pastāvībā pieder «Ādažiem»  mūsu draugiem Padomju Latvijā. Viņu morālo atbalstu mēs izjutām vienmēr un visur, kopīgi stiprinājām atbildību par uz mūžiem vienojošas poļu un padomju tautas draudzības saglabāšanu.

J. Šabads

* Darba Balss / 23.11.1985 

FORTSCHRITT— TAS IR PROGRESS 

Ulda Šņores vadītais graudu kombains, no tāluma raugoties, uzreiz izšķirams no pārējām mašīnām. Līgani tas vago «Ādažu» laukus, bunkurā krājot lielu ražu. Un tikai tad, kad kombains izdara kārtējo pagriezienu uz korpusa var izlasīt:  500. VDR kombains Padomju Savienībā. Nesen šo mašīnu rūpnīcas pārstāvji nodeva «Ādažu» slavenā kombainiera rīcībā. Mēs jau sen kopš draudzējamies ar Latvijas zemkopjiem, teica rūpnīcas «Fortschritt» direktora vietnieks Johens Austs. Priecājamies, ka mūsu tehnika sevi pieteikusi labi, bet tai pašā laikā jūtīgi uzklausām mums, ražotājiem, adresētās piezīmes, cenšamies ievērot visas mūsu klientu vēlmes. Bet šo kombainu izlēmām nodot agrofirmai «Ādaži» ne jau gadījuma pēc. Šī spēcīgā, daudznozaru saimniecība visuzskatāmākais lauksaimniecības progresa paraugs. Un kur gan citur, ja ne šeit strādāt ar pašu mūsdienīgāko tehniku. Nākotnē mēs domājam ar «Ādažiem» sadarboties nopietnāk, lai dotu jo lielāku ieguldījumu draudzības nostiprināšanā starp mūsu tautām. 

J. Šabads, preses grupas vadītājs

* Darba Balss / 23.08.1986 

FORTSCHRITT— TAS IR PROGRESS
1986.08.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
Šabads, J.

Alberts Kauls kolhoza „Ādaži" priekšsēdētājs 

Nesen kolhoza Ādaži valdes kopsapulce un partijas komiteja saņēma priekšsēdētāja Josifa Kukela lūgumu. lai sakarā ar ieilgušo slimību viņu atbrīvotu no saimniecības vadītāja pienākumiem. Esmu ar kolektīvu ilgus gadus biiļs _kopā priekos un bēdās, - rakstīja b. Kukelis. - Bet nu jūtu, ka slimības dēļ nespēju pildīt kolektīva vadītāja pienākumus. Savā vietā kolhozniekiem no sirds iesaku par priekšsēdētāju ievēlēt lauksaimniecības pārvaldes priekšnieku Albertu Kaulu. Aizvakar kolhoza «Ādaži» pilnvaroto sapulcē. kur piedalījās ap 170 kolhoznleku pārstāvju, Albertu Kaulu vienbalsīgi ievēlēja par šīs saimniecības valdes priekšsēdētāju. Viens no vecākajiem saimniecības biedriem Boļeslavs Mežāns ieteica pilnvaroto sapulcei nosūtīt Josifam Kukelim, tagadējam valdes priekšsēdētāja vietniekam, telegrammu ar pateicību par viņa darbu sabiedriskās saimniecības izaugsmē, kolhoznieku labklājības celšanā. Sapulce vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Albertam Kaulam bija pirmā apspriede ar saimniecības speciālistiem par kārtējiem uz devumiem.

 A. Sila 

* Darba Balss / 04.07.1974

Alberts Kauls (otrais no kreisās) tiekas ar kolēģiem — dāņu laukstrādniekiem

AR DZIESMĀM UN DEJĀM KRUSTĀM ŠĶĒRSĀM DĀNIJAI 1978.11.23 Dzimtenes Balss V. Neimanis

Agrofirmas «Ādaži» priekšsēdētājs A. Kauls (pa labi) sarunā ar 

Kirovas kopsaimniecības «Novij Putj» priekšsēdētāju G. Fominihu.

Vjatkas krastos 1986.12.11 Dzimtenes Balss   Uzmanība.  Priekšplānā deputāta kandidāts Siguldas 314. nacionāli teritoriālajā apgabalā A.Kauls. PĀRBAUDE 1989.01.10 Darba Balss (Rīgas rajons) Veckalne, S.

Vienības partijas laiks

To laiku notikumi — tas bija tuvu karam, jo bija divas izteiktas frontes. Man bija labas attiecības ar kolhoza “Ādaži” priekšsēdētāju Albertu Kaulu, kurš bija iestājies Vislatvijas glābšanas komitejā. Dmitrijevs nepalaida garām izdevību man to atgādināt. Sasauca sapulci, uzstājas, lūk, tikko bijis Rīgā, kur Vislatvijas glābšanas komiteja apsprieda pašreizējos jautājumus, un vērsās pie manis ar jautājumu, ko es domājot un spriežot par to, ka komitejas priekšsēdētāja vietnieks ir mans draugs Alberts Kauls. Kā to vērtēt? Ločmelis Krāslavā musina tautu, bet viņa draugs Alberts Kauls ir glābšanas komitejā. Tas cilvēkiem bija nesaprotami. Ādažos visu klātbūtnē savam draugam atstāstīju sarunu ar Dmitrijevu un prasīju skaidru atbildi. Bet neko konkrētu nesadzirdēju. Apmēram šādi: “Jā, tā ir nepieciešamība, es, Alberts Kauls, to stāvokli saprotu, novērtēju, varbūt visu nevaru pateikt...”

KONFERENCES IDEJAS DZĪVO

Aizvakar rajona kultūras namā bija sarīkota tikšanās ar PSKP XIX Vissavienības konferences delegātu, agrofirmas «Ādaži» priekšsēdētāju Albertu Kaulu. Tikšanos atklāja LKP Madonas rajona komitejas pirmais sekretārs Jānis Vanags. - Viens jau tagad ir pilnīgi. skaidrs, ka tikko aizvadītā konference ieņems svarīgu vietu mūsu partijas dzīvē. Svarīgas ir ikviena no pieņemtajām rezolūcijām. Mums, delegātiem. sākumā likās, ka konference ievirzīsies tradicionālā un mierīgā gultnē. Pirmie oratori runāja par panākumiem un deva solījumus. Taču, jo tālāk ritēja konference, jo saruna kļuva dzīvāka un atklātāka, teica A. Kauls. Viņš nosauca arī skaitļus, kas raksturoja konferences aktivitāti. Liels bija runātāju skaits, daudzi piedalījās debatēs. Runātājs uzsvēra, ka konferencē izskanēja daudzas problēmas. Galvenā no tām - mainīt mūsu darba stilu, atdot padomēm tās īsto vietu un lomu, ļaut patstāvību saimnieciskajiem darbiniekiem. Kā viss tas notiks, tas vēl nav īsti skaidrs. Ir nolemts, ka notiks PSKP Komitejas  plēnums, kas izvērtēs PSKP XIX konferences rezultātus, apkopos visus priekšlikumus, ierosinājumus un kritiskās piezīmes. Konferencē, kā zināms, apkopoja  pārbūves gada rezultātus. Delegātu vērtējums nebija viennozīmigs. Daudzi izteicās pozitīvi par pārkārtošanas gaitu, bet bija arī tādi, kas atzīmēja. ka pārbūve buksē, ka virzīšanās uz priekšu rit gausi, iepriecināja daudzu strādnieku lietišķās un kritiskās runas konferencē, viņu pozitīvā attieksme pret pārkārtojumiem. Vairākkārt konferencē uzstājās lauksaimnieki ar savām problēmām un acīmredzot tiek un tiks meklēti ceļi lauksaimniecības attīstības efektivitātes palielināšanai. Klātesošie Albertu Kaulu noklausījās ar lielu uzmanību. Partijas XIX Vissavienības konferences delegāts atbildēja uz daudziem jautājumiem, to skaitā par B.Jelcina un J. Ļigačova runām konferencē, par preses lomu pārbūvē, par komunistiskās partijas vadošo lomu mūsu dzīvē un citiem.

KONFERENCES IDEJAS DZĪVO 

1988.07.14 Stars (Madona) 

ZEMZARS, G

Ādažu kolhoza priekšsēdētājam Albertam Kaulam pasniedz apbalvojumu 

 20.gs. 80. gadi

2008.g.  mūžībā aizgāja bijušā kolhoza Ādaži priekšsēdētājs Alberts Kauls. Kopš aiziešanas no Ādažiem, Kauls dzīvoja Līgatnes tuvumā Āraišu novadā (bijušajā Āraišu pagastā). Arī atvadīšanās no mūžībā aizgājušā  notika Līgatnē 30.septembrī.

Bijušo kolhozu un vēlāk agrofirmu Ādaži Alberts Kauls vadīja no 1979. līdz 1989. gadam. Par priekšsēdētāju Kauls strādājis ne tikai Ādažos, bet arī kolhozos Ļeņina ceļš un Uzvara. Savulaik Kauls bija perestroikas aizsācēja, Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova padomnieks lauksaimniecības lietās, vadīja Rīgas rajona izpildkomitejas Lauksaimniecības pārvaldi, bija zemkopības ministrs Andra Šķēles valdībā.

Alberts Kauls 

 (1938. gada 15. oktobris — 2008. gada 24. septembris) bija latviešu zemnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs.

Personīgā dzīve 

1990. gadu sākumā nomira divi Kaula dēli. 1993. gada novembrī no neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls Alberts, bet 1994. gada februārī autokatastrofā nomira vidējais dēls Armands. Abi bija inženieri un iesaistījās tēva biznesā.

Alberts Kauls nomira 2008. gada 24. septembrī no kādas slimības. Viņš tika apglabāts blakus saviem dēliem.

Padomju laiki 

AlbertsKauls piedzima 1938. gada 15. oktobrī Skrundā strādnieku ģimenē. 1953. gadā sāka strādāt padomju saimniecībā. 1960. gadā iestājās PSKP. 1964. gadā kļuva par kolhoza "Ļeņina ceļš" vadītāju. 1970. gadā pabeidza Viļņas Augstāko partijas skolu. 1974. gadā kļuva par kolhoza "Ādaži" vadītāju. Kopš 1986. gada agrofirmas "Ādaži" vadītājs.

 Kauls 1990. gadā iesaistījās Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā. 1991. gadā viņš televīzijā raudot lūdza Latvijas iedzīvotājiem par to piedošanu

Darbība valdībā 

Lai arī Kaulam bija aizliegts kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, viņš kļuva par Latvijas Vienības partijas priekšsēdētāju. 6. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas Saeimā. Kauls tika reklamēts kā Ministru prezidenta amata kandidāts. Šķēles valdībā Kauls bija premjerministra biedrs un zemkopības ministrs. 1996. gada maijā Andris Šķēle pieprasīja Alberta Kaula demisiju. Mēnesi vēlāk abos amatos Kaulu aizvietoja Roberts Dilba. 7. Saeimas vēlēšanās LVP guva 0,46% balsu un netika ievēlēta Saeimā. Pēc neveiksmīgajām vēlēšanām Kaulam piedāvāja iespēju kļūt par putnkopi Krievijā.

Pēc kāda laika Kauls atkal aktivizēja savu politisko darbību. Publiskā telpā parādījās ziņas, ka viens no galvenajiem Kaula finansētājiem esot Grigorijs Lučanskis. Lučanskis šīs baumas komentēja īsi un precīzi: Kauls viņam daudz palīdzēja grūtā laikā, kad daudzi bijušie draugi un paziņas bija no viņa novērsušies. Par to viņš Kaulam cilvēciski esot ļoti pateicīgs un tieši šis apstāklis liek viņam par pienākumu Kaulam kā cilvēkam palīdzēt līdz mūža galam. Bet, tas nenozīmē, ka viņš palīdzēs viņam kā politiķim. Cilvēks, kurš ir pārdzīvojis tādas personīgas traģēdijas, nedrīkst  iet politikā un pretendēt uz citu pārvaldīšanu.

* no interneta vietnes NEKROPOLE

Ādažu kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls ar dēliem. Mašīnā sēž Ernests, blakus dēls Alberts, labajā pusē ar suni Armands. / 20.gs.80.gadi

* Darba Balss / 04.06.1981 

-