Maijas Drunkas diplomdarbs
Trešais zvans. Iegaismojas skatuve, veras priekškars. Šoreiz satraukti gan aktieri, gan režisore, gan arī skatītāji. Un tas ir saprotami. Čehu rakstnieka Safraneka komēdija «Zālamana spriedums», ko iestudējis Piltenes kultūras nama dramatiskais kolektīvs, taču ir jaunās režisores Maijas Drunkas diplomdarbs. Bet Maija pusgada laikā Piltenē kļuvusi par savu cilvēku. Izrāde rit raiti. Skatītājiem nav jāgarlaikojas starpbrīžos. Dekorācijas starp ainām, čehu mūzikai skanot, nomaina gandrīz zibenīgi. Skatītāji smejas vai smaida, izjūt sašutumu tur, kur to gribējis autors un režisore. Bet vairākiem aktieriem tā taču debija! Diplomdarba vērtētājas Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma pasniedzēja Dzintra Šiliņa un Maija Behmane ar Maijas iestudējumu apmierinātas. Patīkama skatuves kultūra, spēle labas gaumes robežās. Bet atzīme šoreiz pienākas ne tikai par izrādi. Vērā ņemams arī kopējais kultūras masu darbs. Kopš Piltenes kultūras namā par direktori strādā Jadviga Lekavičute un mākslinieciskās daļas vadītāja Maija Drunka, te atkal jūt lielāku rosmi un aktivitāti. Laika un telpu dažkārt pietrūkst visiem pulciņu mēģinājumiem, regulāri notiek sarīkojumi. Jadviga un Maija domā un strādā, lai tie būtu interesantāki, skaistāki, iedarbīgāki. Tādēļ kopvērtējums par lugu un organizatorisko darbu teicami! —Esmu ļoti pateicīga saviem pirmajiem aktieriem, īpaši galveno lomu tēlotājiem Miervaldim Dzērvem, Zigrīdai Sproģei, Birutai un Tālivaldim Kauliņiem, teica Maija. Bez viņiem nebūtu mana diplomdarba. Piecinieku viņi man palīdzēja nopelnīt.
K. Krišāne
* Padomju Venta ( Ventspils) / 29.06.1974
* * *
 |
| Atklāšanas parāde. Piltenes komandas kapteine Maija Drunka nodod pārgājiena dienasgrāmatas. |
STARPFINIŠS
Tai pilsētiņai, kas pāris stundu laikā izauga Stiklos, Mežezera krastos, nebija ilgs mūžs. Taču arī īsā pastāvēšanas vēsture bija notikumiem bagāta. Kas zina, ko visilgāk atcerēsies tās celtnieki un iedzīvotāji rajona kolhozu un ražošanas uzņēmumu jaunieši spraigās sacensības militarizētajā stafetē vai vakaru pie lielā nometnes ugunskura, spēli «Kāvi» vai sarežģīto orientēšanās sporta trasi, vai varbūt vienkārši tikšanos un mērošanos spēkiem ar kaimiņu kolhoza, kaimiņu ciema jauniešiem. Visa kā te bija pa pilnam. Kā jau katru reizi, kad sarkanie izlūki pulcējās, lai sniegtu atskaiti par to, kas paveikts un izzināts, meklējot un pārstaigājot vectēvu un tēvu kaujas un darba slavas takas. Atklāta piemiņas plāksne 1919. gadā nošautajiem Zlēku partizāniem... Atklāta piemiņas plāksne pirmajam skolas komsorgam Kārlim Feldmanim... iekārtots ugunsdzēsības muzejs, atjaunotas memoriālās plāksnes... Sniegta palīdzība ciema darba veterānu un cīnītāju piederīgo ģimenēm... Ieskaitīts Vjetnamas fondā... Veikti pārgājieni pa latviešu divīzijas kauju ceļu, pa J. Fabriciusa vietām. Tie ir daži fakti no pārgājienu dienasgrāmatām, ko salidojuma atklāšanas parādē orgkomitejai iesniedza kolhozu un uzņēmumu komandu pārstāvji. Tieši dalībnieku sastāva ziņā šis piektais rajona sarkano izlūku salidojums bija pirmreizīgs. Tas pierādīja, ka darbs tīrumos un fermās, cehā teicami savienojams ar interesi par dzimtā novada vēsturi. Tāpat kā ar mācībām skolās. Laika, tā, protams, arvien trūkst, atzina kolhoza «Komunisma ceļš» traktorists un celtniecības iecirkņa strādnieks I. Birziņš,— jo mēs jau bez pārgājieniem un treniņiem piedalāmies arī vēl mākslinieciskajā pašdarbībā, organizējam tikšanās. Savu prasa arī ģimenes. Taču tā ir interesantāk. Arī šīs divas Stiklos pavadītās dienas bija ļoti interesantas un bagātas. Ir tik aizraujoši tikties un pacīnīties ar citu komandu pārstāvjiem.
To pēdējo, šķiet, atbildētu vai katrs no pusotra simta sarkano izlūku piektā salidojuma dalībniekiem. Kā vēja spārniem aizskrējušas divas salidojuma dienas. Nolaists nometnes karogs. Apklusuši aplausi, ar ko skatītāji bagātīgi apveltīja uzvarētājus. Saņemtas balvas. To bijis daudz, jo paveikts taču arī ne mazums. Galveno balvu Lielajā Tēvijas karā kritušā Ugāles komsorga Eduarda Rasas piemiņas kausu—mājup aizvedīs kolhoza «Komunisma ceļš» komanda. Šīs komjaunatnes pirmorganizācijas veikums jaunatnes militāri patriotiskajā audzināšanā atzīts par labāko. Pirmo vietu izcīnījuši arī 10. LPTS sarkanie izlūki. Toties piltenniekiem bijusi vislabākā pārgājiena dienasgrāmata, glītākā iela telšu pilsētiņā, interesantākais šai tēmai veltītais sarīkojums kultūras namā. Būtu arī visbrašākais kapteinis, tikai šo balvu nepasniedza, jo noslēguma parādē viņu neredzēja. Užavniekiem toties glītākais komandas noformējums, visveiksmīgākie šāvēji... Skan sirsnīgi pateicības vārdi salidojuma saimniekiem Stiklu internātpalīgskolas kolektīvam, novēlējumi turpināt iesākto darbu. Salidojums ir tikai starpfinišs. Pārgājiens turpinās.
M. Saviča
* Padomju Venta ( Ventspils) / 14.06.1974
* * *
 |
Kultūras nama vadītāja - Maija Drunka / pasākums-grāmatas par Albertu Kaulu atvēršanas svētki
|
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru