Gaujas krastos ^

Ar plostiem pa Sikšņu krācēm
Gauja tek samērā īsu gabalu pa Alūksnes rajona rietumu malu, bet šis gabals ir viens no visskaistākajiem, jo upe te graužas caur vidusdevona dolomītiem. Sākot no Sikšņiem, līdz Gaujienai krastos parādās augstas dolomīta klintis, upes tecējums straujš. No Sikšņiem līdz šosejas tiltam ir izveidojušās krāces, kas pazīstamas no seniem laikiem kā Sikšņu krāces. Plostu laišana pa Gauju notikusi sen. Tos pludināja pat no Jaunpiebalgas. Bet viss iesākās tā. 

Daudzās vietās Gaujas malā ziemā bija savesti un satāfelēti grēdās baļķi. Koku tirgotāji izdeva mazāksolīšanā uzņēmējiem nolaist plostus lejā līdz Carnikavai, bet, kad izraka Gaujas kanālu, tad līdz Baltezeram. Plostus laida arī līdz Cēsīm. Uzņēmējs, kas bija nosolījis partiju plostu, koku tirgotājam deva galvojumu, kas pa lielākai daļai bija lauku mājas, retāk naudas veidā. Katra uzņēmēja plostniekiem bija pašiem jāsapin plosti. Tad plosta saimnieks jeb korņiks pieņēma palīgu, ko sauca par malaci un vienojās par maksu, ko pats maksāja no savas naudas. Sākās sagatavošanās plostu laišanai. Visus viena uzņēmēja plostus sauca par partiju. Partijā bija no 10 līdz 15 plostu. Ja kādam bija notikusi kļūme, plosts bija «uzsēdies» vai kas cits noticis, tūdaļ gar Gaujas malu atskanēja sauciens «privaļai, privaļivai» Tas kā signāls atskanēja no plosta uz plostu. Visi sāka sieties malā un gāja skatīties, kas noticis. Pēc ūdenspolicijas noteikumiem uz katra plosta vajadzēja būt salmu vai lubu būdai, kur patverties no lietus vai pārnakšņot. Tāpat vajadzēja būt ugunskura vietai. 

Šim nolūkam uz baļķiem salika velēnas, uz kurām kurināja uguni. Plosta priekšgalā pie aira stāvēja malacis, bet pakaļgalā, kur mazāk iznāca darba, uz baļķa sēdēja korņiks un pīpēja. Korņiks pa lielākai daļai nosēja plostu. Kur nāca bīstamas vietas, tur korņiks gāja uz priekšgalu un abi ar malaci «lauza» plosta priekšu no krasta nost. Kad sākās braukšana pa Sikšņu krācēm, plostu sadalīja divās daļās. Uz tā uzkāpa 3-4 spēcīgi vīri. Kā vecie plostnieki atmin, tad, kad vēl krāces nav bijušas patīrītas no akmeņiem un siekstām, plosti saplēsti un cilvēki nokļuvuši nāves briesmās. Bet pēdējos gados caur tām jau brauca ar nedalītu plostu. Nobraukuši pa krācēm līdz Palsas upītes ietekai Gaujā, plostu piesēja malā. Pie tā par sargu palika pavadonis, bet paši plostnieki nāca kājām caur Virešiem uz Garo Gaujmali. Atkal sākās tā pati braukšana caur krācēm. Plostnieki divas reizes dienā nostaigāja no Palsas līdz Garajam Gaujmalim 12 kilometru. Ja parunā ar vecajiem plostniekiem, kuru palicis visai maz, viņi visi labprāt ar nopietnību, cieņu un brīžiem ar nopūtu piemin Krūts kalnu, Garo Gaujmali, Sikšņu krāces, Bindu žviru, Palsu, Pekuļu akmeņus. Stāsta, kā saluši aukstos pavasaros, kā līdz jostas vietai briduši aukstajā ūdenī un dzinuši plostus nost no viltīgajām sērēm. Pēkšņi sēre izbeigusies, plosts aiziet. bet cilvēks iekrīt dziļumā un viņu nespēj no plosta glābt. Daudz reizes sacēlies pretvējš, kas ūdeni dzinis atpakaļ, un plosts stāvējis uz vietas. 

Tā dažreiz gulējuši nedēļu, kamēr grozījies vējš. Un tomēr visi vienā balsī sauca: ja būtu jaunība, spēks kaulos, vēl ietu plosti, atkal būtu gatavi braukt. Notikuši arī komiski gadījumi. Augšpus Līvēm pie Pušdzuļa Gaujas malā bijis liels vītola stembis. Uz tā vienā pavasarī «uzsēdies» lejasciemietis Bička. Plostu nost dzenot, nezin kā Bička palicis uz stembja, bet plosts aizgājis. Palicis sēžot un gaidot, kad nāks kāds plosts no augšas un tiks nost. Tā vītola stembis dabūjis Bičkas krēsla nosaukumu, kuru zināja visi plostnieki. Pie Vidagas agrāk pār Gauju bija prāmis un pāri pārstiepta tērauda trose. Braucis cauri plosts. Uz tā bijis viens mutains vīrs, kas teicis: «Skat, ka pārmetīšu kūleni pār trosi» Bet nepaguvis, plosts aizgājis, un vīrs karājies rokās virs ūdens. Nācis kāds plosts, tad ticis nost. 

J. KUČERS
* Oktobra Karogs / 11.04.1981

🌿 🌿 🌿

 Ādažos aizvien biežāk iebrūk Gaujas krasti

29. septembris, 2020

Pēdējo gadu laikā strauji progresējusi Gaujas krastu erozija Ādažos. Vietumis Gaujas krasts sarucis pat par astoņiem metriem, tādējādi apdraudot gan aizsargdambi, gan attīrīto notekūdeņu izlaides vietu. Lai krastu nostiprinātu, tajā nepieciešams ievietot rievsienu, bet pagaidām tas neesot iespējams, tāpēc uzsākta krastu stiprināšana ar celmiem.

Pie sūkņu stacijas Ādažos jau pagājušajā gadā makšķernieku iebraukta ceļa vietā pie Gaujas bija tikai nobrucis krasts. Gada laikā krasta zona atkāpusies vēl par pāris metriem, un tagad Gauju no aizsargdambja šķir vien apmēram divi metri.

Vēl kritiskākā stāvoklī Gaujas krasts ir pie attīrīšanas iekārtām. "No 2018. gada ir astoņi metri aizgājuši kopš pārmērīšanas. Pa šo gadu ir tā, ka mērnieki uzmērīja, un mēs ejam prom un dzirdam, ka atkal aptuveni metrs iekrīt. Šeit ļoti strauji tas ir pēdējos divus, trīs gadus. Šajā pusē mēs tieši pie attīrīto notekūdeņu izlaides mēģināsim [krastu] noturēt ar celmiem. Skatīsimies, kādi vēl ir materiāli pēc iespējas dabīgāki, lai mēs varam pārziemot, un tad skatīsimies, kas pavasarī notiks," sacīja hidromeliorācijas inženiere Mārīte Groza.

Civilās aizsardzības komisija izsludināja ārkārtas stāvokli Gaujas aizsargdambja stiprināšanai, un nu sākta koku sakņu un celmu likšana. Šādu risinājumu ieteikuši ''Meliorprojekta'' speciālisti. Tiesa gan, tikai kā pagaidu risinājumu.

"Tas, ko mēs cenšamies šobrīd, ir savākt lielu apjomu celmu, lai piespiestu krastu, un tas nenobruktu. Lai mums nākamgad vēl ir iespēja to nostiprināt pēc projekta," skaidroja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība).

Lai Gaujas krastus nostiprinātu kārtīgi, nepieciešams ievietot rievsienas. Šāds Eiropas Savienības finansēts projekts jau ir atbalstīts, tikai pašreiz to īstenot neesot iespējams.

"Mums faktiski šis finansējums ir piešķirts. Bet, kamēr notiek izmeklēšanas darbi attiecībā uz konkurences nosacījumiem meliorācijas sektorā, jo, iespējams, ka tur ir kāds kartelis starp būvniekiem, kamēr tas tiek pētīts, mums šie līdzekļi ir iesaldēti. Bet daba negaida," sacīja Sprindžuks.

Rievsienu iedzīšanai 1,5 kilometru garumā paredzēts pusotrs miljons eiro. Ādažnieki cer, ka līdz pavasarim šis jautājums tiks atrisināts vai arī Ministru kabinets piešķirs pirms vairāk nekā diviem mēnešiem prasītos līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Pagaidām dome lūgusi ''Rīgas mežus'' un'' Latvijas Valsts mežus'', kā arī Nacionālos bruņotos spēkus padalīties ar celmiem no mežu izstrādes vietām. Savukārt iedzīvotāji tiek aicināti ievērot piesardzību un netuvoties Gaujas krastam.

===== Gaujas krasta erozija 2021.g. =====

================================

 

GAUJA - ne tikai romantikai
Gauja — romantiķu upe. Daudz skaistu vārsmu tai veltījuši dzejnieki. Turpretī Daugavas vārds vienmēr mūsu apziņā saistās ar spēka un varenības jēdzienu. Ķeguma, Pļaviņu un topošā Rīgas spēkstacija liecina par šī apslēptā milzu spēka savaldīšanu un pakļaušanu cilvēka gribai. Bet ne jau varenās gaismas pilis vien raksturīgas Daugavai. Gadu desmitiem tās plašā gultne ir apgādājusi Rīgas celtniekus ar tik necilu, bet neaizstājamu materiālu kā būvsmilts, bez kuras nebūtu ne jauno dzīvojamo masīvu Juglā un Ķengaragā, ne tik nepieciešamā betona un dzelzsbetona. Un tomēr, cik tas arī būtu nepatīkami, sirmās Daugaviņas resursi Rīgas tuvumā ir izsmelti. Vairāk nekā septiņi miljoni kubikmetru grants pēckara laikā vien izcelti no upes gultnes. Bagāts ir bijis Daugavas devums. 

Bet celtniekiem radās problēma: kur rast būvsmilti turpmāk? Skatieni pievērsās Gaujai. Ģeologi posmā no Carnikavas līdz Ādažiem vien atrada vairāk ne kā pieci miljoni kubikmetru smilts, kas atbilst celtnieku prasībām, ir ideāli tīra un neprasa nekādu bagātināšanu. Bet kā ar smilts transportu? Visvienkāršāk jau būtu ar upju liellaivām, kā to dara Daugavā. Tikai . . . upju flote nevar iebraukt Gaujā. Kanāls starp Gauju un Mazo Baltezeru noderīgs tikai koku pludināšanai. Kanāla apgūšanu kuģošanai ekonomisti atzinuši par saimnieciski neizdevīgu pasākumu. Bija jāmeklē cits būvsmilts pārvietošanas veids. Izvēlējās cauruļvada transportu kā ekonomiski visizdevīgāko. Pa caurulēm mūsdienās pārvada lielos attālumos naftu, gāzes. Kāpēc gan līdzīgā veidā nevarētu transportēt arī smilti? 

Protams, sausā veidā minēto materiālu pa caurulēm pārsūknēt nevar. Bet, ja smilti sajauc ar ūdeni, tad jautājums principiāli ir jau atrisināts. Vajadzīgi tikai spēcīgi sūkņi, kas jaudā dot ūdens un smilts maisījumam nepieciešamo kustību. Viss pārējais vairs sevišķas grūtības nesagādā. Kā būs izvietotas smilts ieguves un pārvietošanas letaises Gaujā? Upes gultnē pie Ādažiem atsies peldošu zemessmēlēju. Netālu no upes uzcels pārsūknēšanas staciju, kas dos nepieciešamo spiedienu ūdens un smilts maisījuma aizvadīšanai pa cauruļvadu līdz Mazajam Baltezeram. Pie ezera izbūvēs ietaisi ūdens atdalīšanai, pēc tam smilti ar transportiera lentu ievadīs liellaivās. Interesanta ir šī jautājuma ekonomika. Cik tad smilts pa cauruļvadiem var pārsūknēt? Kāds ir darba ražīgums? Prakse rāda, ka ūdens un smilts maisījumā, ko transportē pa cauruļvadu, ir tikai desmit procentu smilts. 

Pieņemot, ka sūknis pārsūknē pusotra tūkstoša kubikmetru maisījuma, derīgā produkcija būs 150 kubikmetru stundā. Viegli aprēķināt, ka diennaktī var dot pāri par divi tūkstoši, bet gadā pusmiljona kubikmetra būvsmilts. Materiāla ieguve, transportēšana pa vadiem un iekraušana liellaivās būs pilnīgi elektrificēta. Pat zemessmēlējs Gaujā enerģiju saņems pa kabeli no krasta elektriskā tīkla, nerunājot nemaz par pārsūknēšanas staciju un iekraušanas punktu pie Mazā Baltezera. Nebūs darīšana ar naftu, mazutu un tamlīdzīgiem materiāliem, kas kaut kādā veidā varētu piesārņot upi un apkārtni. Arī Gaujas skaistums necietīs. Smilti iegūs tikai tādās vietās, kur nedraudēs krasta iegruvumi. Upe paliks dziļāka, rāmāka. Tai nebūs pamata mainīt savu ierasto režīmu ne plūdu, ne ledus iešanas laikā. Būvsmilts transportēšana ar ūdens palīdzību pa cauruļvadiem Latvijā tiks realizēta pirmo reizi. Mūsu apstākļos tas savā ziņā ir tehniski drosmīgs risinājums: pie tam ļoti nepieciešams pasākums, jo Rīgas celtnieki un betona rūpnīcas jau šogad cer saņemt nemazumu tīra, pārskalota materiāla.

GAUJA – ne tikai romantikai
1968.07.20 Zvaigzne

E. Bisenieks, būvinženieris 

🌿 🌿 🌿

Ādaži. Jauniešu grupa pie Gaujas / 1936.g.

priekšplānā: Iza Plāts

-