 |
| 1986.g.Augstākā podome. |
* * *
Zied kartupeļi «Ādažos». Nule šajā kopsaimniecībā bija ieradušies tautieši no
piecām ārvalstīm, lai piedalītos Padomju Latvijas jubilejas sarīkojumā.
 |
| Zied kartupeļi «Ādažos» |
«Kas tautu saimē iet, tas tautu spēku gūst»
21. jūlijs. Ādažu kolhoza kluba skatuve rotāta meijām, pīpenēm, papardēm. Virs zaļās rotas liels 38 — tas Padomju Latvijas gadu skaits — un uzraksts «Kas tautu saimē iet, tas tautu spēku gūst». Zālē latvieši no ASV, Austrālijas, Kanādas, VFR, Zviedrijas, Latvijas sabiedrības pārstāvji, kuru vidū Tautas rakstnieks akadēmiķis Arvīds Grigulis, dzejnieks Andris Vējāns, komponists Raimonds Pauls un citi.
 |
Svētku reizē tautiešus no ārzemēm uzrunā
PSRS Tautas skatuves māksliniece
Lidija Freimane
pa labi priekšsēdētāja vietnieks Teodors Rubenis |
Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētājs Ivars Kezbers atklāj 21. jūlija svētku sarīkojumu, ko organizējis kolhozs «Ādaži». A/S «Intourist» Rīgas nodaļa un Latvijas komiteja. Tas veltīts Padomju Latvijas pastāvēšanas 38. gadskārtai. Simboliska ir pati sarīkojuma vieta, jo tieši kolhozā kā spogulī saskatāmas tās milzīgās pārvērtības, kas Latvijas lauku izveidē, saimniekošanā un lauku laužu apziņā notikušas padomju varas gados. «Ādažu» valdes priekšsēdētāja vietnieks Teodors Rubenis stāsta par kolhozu, kas no astoņām viensētām, kuras apvienojās augustā pirms trīsdesmit gadiem, izaudzis par modernu lielsaimniecību. Tai raksturīgas labi attīstītas specializētas lauksaimniecības nozares (piena lopkopība un dārzeņkopība šodien plus cūkkopība un putnkopība nākotnē) un spēcīga palīgražošana. Viņš nosauc skaitļus un faktus, kas apliecina saimniekošanas plašo vērienu, rūpes par kolhoznieku labklājību. Tas viesus ieintriģē, viņi uzdod neparasti daudz jautājumu. Atbildes, spriežot pēc viesu sejām, iepriecina, reizēm pārsteidz. Ienākuma nodokli valstij maksā kolhozs, nevis kolhoznieks; pusdienas saimniecības ēdnīcā maksā 50—70 kapeikas; kolhozā, tāpat kā pilsētā, ir 41 darba stunda nedēļā; kolhoznieki saņem 18—24 darbdienu garus ikgadējus apmaksātus atvaļinājumus; dzīvokļa īres maksa kolhozā ir 7 kapeikas par kvadrātmetru . . . Stāstīto bagātina redzētais «Briljantu» lielfermā (1000 govīm) viesus pārsteidz lopkopju darba apstākļi: augstais mehanizācijas un automatizācijas līmenis, televīzijas izmantošana ražošanā, atpūtas telpa ar strūklakām un kaktusu dārzu . ... Jā, grūti ir ilgus gadus Rietumu preses dezinformētam tautietim saprast un pieņemt šādu attīstības gaitu Latvijā.  |
"Sprigulītis" ar latviešu deju priecē viesus
|
Kolhoza klubā sirsnīgus aplausus izpelnās «Ādažu» pašdarbnieki — jauniešu tautas deju ansamblis «Sprigulītis», bērnu deju kopa «Mazulītis» un estrādes grupa «Ādaži» pazīstamā komponista Gunāra Freidenfelda vadībā. Aplausus saņem Akadēmiskā drāmas teātra aktieri Rasma Garne un LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Juris Lejaskalns, viņi vada koncertu un kuplina to ar dzejām par dzimto zemi, mīlestību. Pienāk brīdis, kad visi tiek aicināti blakus zālē uz šampanieša glāzi. L.Ķezbers uzsvēris, ka šodien Latvijā svin svētkus, dod vārdu Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātei, PSRS Tautas skatuves māksliniecei Lidijai Freimanei. Viņa uzsauc pirmo tostu par Padomju Latviju un aicina pacelt glāzes par saprašanos šī vārda plašākajā nozīmē, par tautu draudzību un mieru. Viesu vārdā Olga Auseklis no Zviedrijas cildina ādažniekus kā ļoti labus saimniekus un saka: «Mēs esam priecīgi, ka dzimtene arī bez mums ir kļuvusi tik skaista un tik bagāta. Pēc šīs runas vairāki tautieši atzīstas, ka šeit paustās domas esot arī viņu domas, ka viņi tāpat no sirds vēlot labu savai dzimtenei — Padomju Latvijai. Roberts Mazais no Ņūkastlas Austrālijā saka: «Nāku no laukiem, no Madonas puses, zinu. kā zemnieks dzīvoja agrāk. To attīstību, kas piedzīvota, es raksturotu: no koka mājām, kuras redzamas Brīvdabas muzejā, līdz vairākstāvu dzīvojamām ēkām un skaistajām ģimenes mājām, kuras redzēju Salacgrīvas zvejnieku kolhozā un redzu šeit, «Ādažos». Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, allaž priecājas par Padomju Latvijas veiksmēm.» Mājīguma atmosfērā un sirsnībā paiet tikšanās brīži, cildinot Padomju Latvijas 38 gadu gaitu. «Paldies! Paldies!» cits caur citu saka tautieši, atvadoties no Ādažu kolhoza.
A. Markss. «Dz. B. » speciālkorespondents
J. Kalniņa foto
 |
| Pēc tam, kad uzsaukts tosts par Padomju Latviju |
 |
Latviešu tūristi no ASV, Austrālijas. Kanādas. VFR un Zviedrijas.
|
 |
| Ciemiņi kolhoza lielfermā |
| Dzimtenes Balss |
1978.07.20 Dzimtenes Balss |
==
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru