trešdiena, 2014. gada 5. marts

Saulesķirši (turpinājums) ^










 






Puspasaules ap māju
SIEVIETE DĀRZĀ
Ilze Klapere


Ādažos ir kāds neparasts dārzs - te ir košums, te ir dažādība un pārsteigumi. Var pabūt angļu stila dārzā un pēc pāris soļiem jau veldzēties Japānas noskaņās, turpat netālu izbaudīt Āfrikas krāsas. Noslēpumainā dārza saimniece ir VELTA BREIDAKA, kura atzīst, ka dārzs, augi un puķes viņu interesē jau kopš agras bērnības. Vairākas mīlestības «Dārzkopību neesmu mācījusies, bet atceros - vēl skolā negāju, kad man jau patika viss, kas saistīts ar dārzu un ziediem. Un joprojām ļoti patīk,» smaidot saka Velta, bet viņa varētu to arī neteikt, jo dārzs runā pats par sevi. Un ne tikai dārzs kā augu stādījumi, bet arī kompozīcijas podos, strūklaka, dīķītis, 
 
tiltiņš, soliņi un neskaitāmas lejkanniņas, kas paslēpušās pa visu dārzu... Jā, lejkannas Velta kolekcionē jau vairākus gadus, un, kad staigājam pa dārzu, brīžiem viņa pati ir pārsteigta: «Skat, šo mazītiņo jau biju piemirsusi!» Vēl savdabīgā dārza iekārtojumu paskaidro saimnieces aizraušanās ar floristiku un dekupāžu - kur vien skaties,
atkal kāds glīts soliņš, kāda ziedu kompozīcija vai skulptūriņa, daudzi priekšmeti Veltas pašas mākslinieciski apdarināti. «Man ir vairākas mīlestības - kad dārzā beidzas rudens darbi, es burtiski ienirstu dekupāžas pasaulē. Man tā patīk! Mēdzu sacīt, ka dekupāža man ļauj ātrāk sagaidīt pavasari, lai atkal mestos dārza darbos.»
Anglija un Japāna vienā dārzā. Tas sākās it kā pa jokam. «Soliņš, strūklaka, lieli podi, cirpti bukši un dzīvžogs, vecrozā hortenzijas un rozes nu pilnīgi tā kā senos angļu dārzos! Bet šī doma man iepatikās - veidot dārzā dažādu valstu noskaņu stūrīšus,» stāsta Velta. 
Uz pagraba uzbēruma tapa Francijas kalnainie apvidi, pie dīķīša sarkans tiltiņš, soliņš un augu stādījumi raisa japāniskas noskaņas, savukārt silti oranžā mājas siena gluži loģiski kļuva par Āfrikas stūrīti. Tādējādi pārņem sajūta, ka pabūts vairākos dārzos! Bet ir arī vienojošie elementi - interesantas graudzāles visā dārzā, košas vasaras puķes, cirpti skujeņi un loti daudz dažādu hortenziju, kas ir Veltas vēl viena no mīlestībām. Ārā ziemojošas 30 šķirnes vien, un vēl liellapu skaistules, kuras 
saimniece audzē podos un pārziemina pagrabā. Ik gadu vasaras nogalē Velta rīko arī hortenziju dienas, kad interesenti var vienkopus apskatīt vairāku šķirņu ziedus. Sava dzīve? Nē, tā nav atdalāma no dārza! Pirms četrpadsmit gadiem Velta izveidoja arī savu stādaudzētavu Saulesķirši - tā nelielā platībā atrodas tepat, vienā dārza stūri. 

Vidū Veltas dekupēts krēsls.
Velta braukā uz ārzemēm, skatās izstādēs jaunumus, ved šurp ziemciešu stādus un raugās, kā tie pie mums jūtas, kā ziemo. Laikam jau viņai ir tie slavenie zaļie īkšķīši, jo pašas dārzā labi aug un ziemo pat izslavēti siltummīļi. Piemēram, Ķīnas roze, turklāt patlaban tā zied lieliem rozā ziediem. Velta iedrošina: «Vajag kārtīgu mulčas kārtu uz ziemu - es uzbēru veselu maisu! Var arī kūdru likt. Bet es nepārdzīvoju, ja kādreiz kaut kas izsalst vai citādi aiziet bojā. Tas ir dabiski. Ja tikai baidīsies un neriskēsi, kā tad uzzināsi?» Cita starpā uzzinu, ka Velta ir arī vecmāmiņa deviņiem (!) mazbērniem, tāpēc vaicāju, vai laika pietiek arī sev, atpūtai un savējiem. «Vai man ir sava dzīve? Īsti nav, jo tā nav atdalāma no dārza, viss notiek ciešā saiknē. 
Šovasar visi deviņi mazbērni ciemojās pie manis - skaidrs, ka visvairāk pa dārzu dzīvojāmies. Turklāt man vasara ir karstākā darbu sezona, tas taču stādaudzētājam kā zemniekam govs - nevar nemaz atstāt māju! Šogad gan vēlāk rudenī, kad dārzs jau posīsies uz guļu, vīrs mani vedīs ceļojumā uz Itāliju, mums tāds apaļš kāzu jubilejas gads... Un pēc tam varbūt dārzā taps arī Itālijas noskanu stūrītis.» 

Angļu dārza stūrītis.
Japāņu noskaņas
Skaistnātrīte Āfrikā.

Tūjas kā zaļa skatuve. Pirms 30 gadiem iestādītās tūjas gar vienu dārza malu nu jau izaugušas milzīgi garas, kādi četri metri droši! Saimniece ir ļoti apmierināta, jo, pirmkārt, tūju siena ļoti labi pasargā no ceļa putekļiem, trokšņiem un garāmgājēju skatieniem, otrkārt, dārzā tās veido gluži vai skatuves efektu, jo uz viendabīgā zaļā fona lieliski izceļas dažādi akcenti.

Taisni celiņi nav interesanti! Lai arī līkloču celiņu ierīkošana nav tik vienkārša kā taisnu taciņu bruģēšana, tas tomēr ir tā vērts, jo dārzs tad veidojas telpiskāks.

Izskatās pēc skaisti sakuplojušas puķu dobes, taču augi pagaidām vēl ir podos! Nesen šeit izrakta kāda liela egle, un, kamēr Velta domā, ko un kā te stādīt vietā, viņa savietojusi augu stādus podos. Praktisks piegājiens, var apskatīties, kā augi sader kopā, un, ja kas nesapas, ērti samainīt.

Laimiņiem apaudzētais jumtiņš ir īsts meistardarbs. Viegli gan tas nav, konstrukcijai jābūt labi pārdomātai, jo jumts ir smags, un ari kopšana nav tā vienkāršākā. Bet - ir skaisti!

Spoguļi dārzā. Pie dzīvojamās ēkas un arī pie šķūnīša sienas karājas spoguļi - laba ideja, kā piešķirt dārzam savdabīgu akcentu, turklāt spoguļi rada dārzā noslēpumainu telpiskumu. Tā vien šķiet, ka, dziļāk ieskatoties, tūlīt spoguļattēla dzīlēs parādīsies Mērija Popinsa vai kāds cits interesants grāmatas tēls.

Lejkannu kolekcija. Varētu šķist, ka dārza dekorēšana ar dažādiem priekšmetiem nav praktiska pieeja. Un tomēr! Veltas dārzā daudzviet lejkannas piešķir dobei vai citiem stādījumiem košu akcentu - gluži kā tāda puķe! Turklāt lejkanna ir trauks, kurā var gan ievietot grieztos ziedus, gan iestādīt kādu laimiņu vai viršus. Tāpēc šī ideja varētu praktiski noderēt tādos dārzos, kur pietrūkst košuma.
Puspasaules ap māju
2018.09.12 Ieva
Ilze Klapere

===================



-

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru