TDA Sprigulītis <>

«AR DANCĪTI PIECEĻOS»

— Jūsu kolektīvam Dziesmu svētku gads jau sākās janvārī ar svētku ieskaņu koncertiem Operas un baleta teātrī... — Jā, tajos  "Liesma" uzstājās kopā ar Tautas deju ansambli "Sprigulītis". Šīs uzstāšanās devīze bija "Pilsēta — laukiem, lauki — pilsētai". Šķiet, ka koncerti uzskatāmi parādīja, cik nozīmīga ir divu kolektīvu sadarbība. Šāda draudzība bagātina ikvienu dejotāju. Mēs varam mācīties un palīdzēt Ādažu kolhoza dejotājiem, bet viņi — mums. Mums ir kopēji pedagogi, notiek kopīgi mēģinājumi. Augam kopā. — Jūs «Sprigulīti» vadāt ne vairs pirmo gadu. Tātad ir iespējams līdzās jau  lielajai darba slodzei uzņemties vēl papildu pienākumus un visus veikt ar labiem rezultātiem! — Jā, ar «Sprigulīti» strādāju jau piecus gadus. Dejotāji uz goda. Krietni izauguši šajā laikā. 1975. gada beigās «Sprigulītis» ieguva Tautas kolektīva nosaukumu, bet aizvadītajā gadā notikušajā Tautas deju ansambļu skatē jau ierindojās piektajā vietā. Taču šovasar gan būs pavisam traki — pirmā Vissavienības pašdarbības mākslas festivāla nobeiguma sacensībās «Liesmai» jāsacenšas ar ādažniekiem. Kuri kuru? Mēs uzstāsimies vienā dienā, bet «Sprigulītis» — nākamajā. «Liesmas» uzstāšanās šogad ir ļoti atbildīga — mums taču jāaizstāv iegūti pirmā vieta, jāpierāda, ka uzvarētāju godā neesam tikuši veltīgi. Un, kā jau vienmēr saka — izcīnīt ir vieglāk nekā aizstāvēt... — Tātad rūpīgi jāgatavojas cīņai par laureāta nosaukumu! — Kā citādi? Taču visu laiku un arī tagad mums ir liela slodze, kas traucē normāli un plānveidīgi sagatavoties. Protams, var jau uzskatīt, ka mums gatavoties ir vieglāk, jo visas četras dejas, ar kurām uzstāsimies Operas un baleta teātrī, drīkstam brīvi izvēlēties. Taču arī to pilnīga apgūšana prasa laiku. Laiku, kura mums ir ļoti maz. — «Liesma» uzstājās republikas arodbiedrību desmitajā kongresā, bet tagad jūs gatavojaties braucienam uz Maskavu.

— Jāstrādā daudz, taču, manuprāt, mūsu kolektīvam šogad laimējies. Ļoti daudzi mūs lūdz studēt konkrētas dejas, kas veltītas konkrētiem notikumiem. Tā, piemēram, šajā arodbiedrību kongresā uzstājāmies ar svītu «Darbam slava». Tas bija ļoti apjomīgs, sižetisks darbs, kam vajadzēja daudz mēģinājumu. Mūsu republikas deju mākslā maz pazīstamas tādas dejas, kurās attēlots kāds noteikts, darba process — aušana, aršana vai kulšana Arī atrast horeogrāfiju šādām dejām nemaz nav vienkārši. Bet tagad — jau ir. Februārī izbraucam uz Maskavu, lai pēc Centrālās televīzijas studijas lūguma piedalītos svētku koncerta ierakstā. Tajā savukārt parādīsim tikai modernās dejas. Tāpēc vēl šobrīd darba papilnam — top jaunas horeogrāfijas, veidojas jauni tērpi.' Un, protams, aktuāls ir mūzikas jautājums. Izmantosim ierakstus skaņu platēs — galvenokārt Raimonda Paula melodijas. Pāc tam «Liesma» piedalīsies PSRS arodbiedrību kongresam veltītajā koncertā. Bet aprīlī iecerēts mans autorkoncerts Operas un baleta teātrī. Tajā uzstāsies «Liesma», «Sprigulītis», «Vija», «Kursa», "Uguntiņa" un «Dzirkstelīte». — Un tagad par Dziesmu svētku koncertiem un «Liesmas» līdzdalību tajos! — Kopīgajā svētku uzvedumā kolektīvs izpildīs astoņas dejas, uzstāsies četros sastāvos. Dejosim gan tautiskās dejas, tādas kā «Ar dancīti  piecēlos» un «Skani, mana tēvu zeme», gan estrādes tipa dejas — piemēram, «Pūtēju orķestris». Tā šādos plašos svētkos ietverta pirmo reizi. Bet deju «Anniņa un Miķetītis» mūsu kolektīvs viens pats izpildīs koncertos Sporta pilī. Runājot par repertuāru, grūti ir pateikt, cik tas viegls vai grūts. Dejas bija iestudētas jau agrāk, un tagad domājam galvenokārt par to noslīpēšanu, nostabilizēšanu. — Strādājot abos kolektīvos, jūs labi esat iepazinis visa šī darba prieku un rūgtos brīžus. Par ko runāt vienmēr bijis visgrūtāk un nepatīkamāk?

— Galvenā problēma ir, ka ar nogurumu un asarām maksāts par raito soli latviešu tautas dejās, neskaitāmi aizrādījumi dzirdēti par neprecizitātēm moderno deju izpildījumā, un ļoti bieži dejas raksts, pat neaizvijies līdz vidum, sākts atkal un atkal no gala. Vispirms ir mēģinājumi, vispirms ir darbs, sviedri un milzīga sevis nesaudzēšana. Vispirms ir rūpes par krāšņajiem kostīmiem, par kolektīva nokļūšanu koncerta vietā un desmitiem citu sīku administratīvu pienākumu. Dejas burvība un mākslas krāšņums atnāk pēc tam. Atnāk ar to brīdi, kad no skatuves dzirdam: «Uzstājas Tautas deju ansamblis «Liesma». Kolektīva mākslinieciskais vadītājs — Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Imants Magone.» Bet tagad Imants Magone atbild uz jautājumiem par «Liesmas» ikdienu, par mēģinājumiem, par gatavošanos Dziesmu svētkiem un stāsta par «Sprigulīti».

Grūti, pat neiespējami ir atrast labus pedagogus. Un tad nu mēs mēģinām izlīdzēties tā un šā. Ar pašu spēkiem vien nepietiek, tāpēc uzaicinām baleta pedagogus no citām republikām. Vairākus gadus mums palīdzējis Anatolijs Ivanovs — pedagogs no Baltkrievijas PSR. Viņa vadībā tapušas tādas dejas kā, piemēram, «Mogiļevas kadriļa», «Sibīrijas krievu deja» un citas. Arī tagad gaidām viņa ierašanos. Jau visu aizvadītā gada nogali ar kolektīvu strādā spāņu deju pedagogs Hererdo Viane. Viņš iestudē «Spāņu deju svītu». Agrāk tapa «Andalūziešu tango». Viņa mēģinājumos kolektīvam klājas ļoti grūti — līst sviedri, sviedri, sviedri. Taču dejotājiem tas ir vajadzīgs. — Vairākkārt, sarunās ar kolektīvu vadītājiem, gadījies dzirdēt, pat ne dzirdēt, bet uzklausīt atrunāšanos, ka par tādu jautājumu kā kolektīvu apgāde ar tērpiem neviens nevēlas runāt. — Šāda nevēlēšanās ir pilnīgi saprotama — parasti taču negrib runāt par to, kas ir nepatīkams. Un arī es neesmu izņēmums. Arī mūsu kolektīvam šī tērpu problēma ir ļoti aktuāla. Tikpat aktuāla kā jebkuram citam ansamblim? Un reizēm ir pat tā, ka jaunrades procesu ierobežo tieši tērpu trūkums. Vai neliekas jocīgi — top jaunas dejas, deju horeogrāfijas, bet uz skatuves tās parādīties nevar — tērpu dēļ! Un, ja tērpi arī top, to tapšana ir ļoti sarežģīta. Pirmkārt, materiāla izvēle, - tad — kur un kā šūt, etnogrāfiskās precizitātes saglabāšana. Bet par to taču tik daudz ir runāts, tik sen jau runā, bet nekas vēl nav mainījies. Vai mainīsies? Kad? Tā, katrus Dziesmu svētkus, pat gadskārtējos pārskata koncertus gaidot, ar lielām bažām domājam, kā tērpsies dejotāji. — Bet jūs tomēr par visu runājat diezgan optimistiski. — Citādi taču nevar. Bez tā no dejošanas nekas neiznāks. Poligrāfiķu centrālā kluba zālē turpinās mēģinājums. Dejas raksts sākas atkal no gala. Mēģina «Liesma».

«AR DANCĪTI PIECEĻOS»
1977.02.13 Padomju Jaunatne
I. Magonem jautājumus uzdeva I. KĀRKLIŅA

...rokās meitenēm ir koklīte - ar visām stīgām - stilizēta, maza izmēra, kā rekvizīts!!!

* Darba Balss / 05.09.1981

Koncerts sporta kompleksā

* Darba Balss / "Ar dancīti piecēlos"/ 28.06.1977

* Darba Balss / 12.09.1981

 

«Ādaži» un «Ķekava» Adisabebā 

Pēc tāliem ceļiem

Mūsu republikas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi viesojās Āfrikā. Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» Tautas deju ansamblis «Sprigulītis» un «Ķekavas» lauku kapela piedalījās PSRS dienās Etiopijā. Par to norisi stāsta Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības prezidija priekšsēdētāja vietnieks Andris TRAUTMANIS: — Mūsu viesošanās brālīgajā Etiopijā sākās Oktobra svētku priekšvakarā ar piedalīšanos šim notikumam veltītā svinīgā sarīkojumā Nacionālajā teātrī Adisabebā. Koncerta pirmajā daļā uzstājās Etiopijas dziesmu un deju ansamblis, otrajā — «Ādažu» dejotāji un «Ķekavas» dziedātāji un mūziķi. Viņu programma bija internacionāla: latviešu dejas un dziesmas mijās ar krievu, ukraiņu, baltkrievu un moldāvu dejām un dziesmām. Publika mūsu priekšnesumus uzņēma ļoti atsaucīgi. Adisabebā bija iekārtotas latviešu grafikas, plakātu, dzintara rotaslietu un bērnu zīmējumu izstādes, kā arī plaša informatīva fotoizstāde par mūsu republiku. Izrādīja dokumentālās filmas, kas etiopiešiem sniedza plašus priekšstatus par Rīgu, Latviju, par mūsu lielajiem Dziesmu svētkiem Mežaparkā. Etiopijas radio katru dienu atskaņoja mūsu atvestās skaņuplates — skanēja Doma ērģeles, muzicēja pūtēju orķestris «Rīga». . . Un daudzviet etiopieši latviešu mūziku dzirdēja, klausoties VEF tranzistorradio «Spīdola». Etiopijā uzturējās arī mūsu republikas delegācija, ko vadīja Latvijas mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra vietnieks Jānis Vanags, kā arī mūsu biedrības aktīvistu grupa, kurā bija dažādu nozaru pārstāvji. Kopā ar mums tālajā Āfrikas zemē ciemojās kosmonauti Valerijs Roždestvenskis un Oļegs Makarovs. «Ādažu» un «Ķekavas» mākslinieciskās pašdarbības dalībnieki koncertēja arī Etiopijas revolūcijas varoņu centrā. Sajūsminātie revolūcijas veterāni latviešu jauniešiem pateicībā pasniedza ziedus. Viņi tos turpat piemiņas centrā nolika pie pieminekļa, un šis žests īpaši aizkustināja etiopiešus. Latvijas māksla valdzināja, tādēļ Etiopljas televīzija un laikraksti mums veltīja lielu uzmanību. Ciemu dienās mums bija daudz draudzīgu, interesantu tikšanos ar etiopiešiem. Latvijas delegāciju pieņēma Adisabebas mērijā, jaunatnes un sieviešu apvienībās, Visetiopijas zemnieku asociācijā un citur. Mums bija izdevība iepazīties ar kādu lauksaimniecības kooperatīvu, ar nacionālo parku — šķietami bezgalīgu savannu, kas pāriet džungļos, ar tās bagātīgo dzīvnieku pasauli. Visās sarunās, vienalga, kur tās notika, etiopieši izrādīja lielu interesi par dzīvi mūsu valstī un pauda vēlmi tālāk stiprināt draudzību starp Etiopiju un Padomju Savienību. Tagad priekšdienās gaidīsim Etiopijas dziesmu un deju ansambļa atbildes vizīti mūsu valstī un arī Rīgā.

«Ādaži» un «Ķekava» Adisabebā 1981.11.26 Dzimtenes Balss Stāstījumu pierakstīja A. Markss Tautas mūzika tālos ceļos Pieci mūziķi un profesionāls dziedātājs Jānis Sproģis. Dažreiz bez viņa, bet Ķekavas lauku kapelas atskaņotā mūzika allaž izraisījusi milzumu atsaucības. Jo tā izpildīta ar dziļu izjūtu, emocionālu līdzdzīvošanu, mūziķu loti atraisītu uzstāšanos.Šī kopa radās, kad kolhoza «Ādaži» Tautas deju ansamblis «Sprigulītis» posās koncertceļojumam uz Āfriku. Zinot Jāņa Grigaļa mīlestību pret tautas mūziku, J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas profesors Imants Kokars ierosināja izveidot folkloras ansambli. Sākotnējais variants ar koklēm, stabulēm īsti neapmierināja temperamentīgā afrikāņu pārstāvja uztveri. Tā radās doma un tās piepildījums lauku kapelā. Pirmais ceļojums mūziķiem saglabājies atmiņā kā viseksotiskākais. Koncertēja Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā un laukos. Zemienē sagaidīja milzīgs karstums. Termometra dzīvsudrabs uzrāvās līdz plus 50. Vēl dedzīgāki bija temperamentīgo klausītāju uzmanības un labpatikas apliecinājumi.  Āfrikāņus bezgala sajūsmināja latviešu, krievu, ukraiņu, moldāvu tautasdziesmu vizuālais izpildījums. Tieši Oktobra svētkos TDA «Sprigulītis» koncertēja padomju vēstniecībā, kur skatītāji bija visu pasaules valstu diplomātiskā korpusa pārstāvji. Padomju tautu melodiju atskaņojums uzdīdzēja viņu sirdīs zaļoksnus asnus. Par pirmās latviešu dejotāju un mūziķu grupas uzstāšanos Etiopijā pastnieks atnesa Latvijas PSR Kultūras ministrijai adresētu pateicību. Uz Somiju brauca kapela pirmoreiz kopā ar Jāni Sproģi. Apceļoja Lapzemi. Koncertēja Oulu un apmēram 50 līdz 100 kilometru tās apkārtnē. Kairā  notika divas uzstāšanās. Viena dienā - skolu audzēkņiem, otrā vakarā pārējiem klausītājiem. Mūs pārsteidza skolēnu disciplinētība un atsaucība. Koncertu dēl pat pārtrauca mācības. Ļoti labi uzņēma mūsu solistu. Viņš iesāka uzstāšanos ar krievu tautasdziesmu «Vakara zvans»,  Ķekavas lauku kapela piedevās dziedāja neapolitāņu tautasdziesmas. Dažos koncertos sniedza klausītājiem ārijas no klasiskajām operām, bet kopā ar lauku kapelu - A. Žilinska dziesmas. Visas 14 vai 15 uzstāšanās sagādāja milzīgu gandarījumu, atceras kapelas vadītājs. Trešais bija lielais koncertcejojums, īsta turneja pa Franciju, kas ietilpa PSRS kultūras dienu ietvaros. Franču klausītāji atcerējās Valsts deju ansambļa «Daile» lieliskos koncertus, tālab šoreiz lūdza viesos atkal mūsu republikas tautas deju pratējus un mūziķus. Latvijas pašdarbības mākslas skaistumu apliecināt devās Nopelniem bagātais kolektīvs «Vektors». Tā bija milzīga atbildība. Atmiņā palicis viens no galvenajiem koncertiem Parīzē zālē, kur vietas pietiek 2000 klausītājiem. Tā bija pārpildīta. Publikas vidū arī mūsu republikas delegācija. Uzņēma ļoti atsaucīgi. Pirmoreiz milzīgus panākumus guva vijolniece Silvija Laukmane, izpildot tautasdziesmas «Aiz ezera augsti kalni» apdari. Uzstājāmies arī dienvidos Kannās, Nīcā, kur biļetes uz koncertiem maksāja ļoti dārgi. Tomēr tie bija izpārdoti, stāsta J. Grigalis. Par ceturto braucienu — uz Rīgas sadraudzības pilsētu Kobi Japānā ķekavieši ļoti pateicīgi republikas galvaspilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam A. Rubikam, kas uzaicināja kapelu piedalīties delegācijas sastāvā un sniegt priekšnesumus pasaules studentu universiādē-85, tas ir, pārstāvēt Padomju Savienību kultūras programmā. Koncertēja tautas mūzikas ansambļi no 26 valstīm.  Ķekavas lauku kapela  labi pazīstama arī mūsu republikā. Ikšķilē notika pirmais šīs mūzikas kopēju salidojums. Jānis Grigalis uzskata: tā bija tikai ieskaņa. Par cerīgiem tautas mūzikas svētkiem solās kļūt šīsvasaras otrais lauku kapelu salidojums Siguldā 28. un 29. jūnijā. Tam pošoties, radušies pat tautas mūzikas orķestri. Tautas mūzika tālos ceļos 1986.05.01 Darba Balss (Rīgas rajons) Dzelme, A.

TDA "Sprigulītis"

* Darba Balss / 13.03.1984

* Darba Balss / 13.03.1984

* Padomju Jaunatne / 26.01.1985

TDA "Sprigulītis"

VJETNAMA, TĀLĀ UN TUVĀ 

Kad 1977. gadā Rīgā dibinājām draudzības biedrības «PSRS un Vjetnama» nodaļu trīsdesmito Padomju Savienībā — mums pat sapņos nerādījās, ka jau pēc astoņiem gadiem pārstāvēsim savu republiku PSRS dienu ietvaros šajā tālajā zemē. Vjetnamieši jau sen vēlējušies nodibināt partnerattiecības ar mūsu republiku un konkrēti Kuangnamas—Danangas provincei ar Latviju un Danangas pilsētai ar Rīgu. Tādēļ, kaut arī pati Draudzības dienu atklāšana notika Hanojā (draudzības mītiņš, koncerts), to galvenie pasākumi noritēja Danangā un tās apkaimē. Jau paši pirmie soļi uz Danangas zemes liecināja par to, cik esam gaidīti, cik rūpīgi saimnieki gatavojušies mūs uzņemt. Krāšņi ziedi, visur lozungi vjetnamiešu un krievu valodās, sirsnīgā uzņemšana Draudzības biedrības «Vjetnama un PSRS» Danangas nodaļā un ne tikai tur. PSRS dienu dalībnieki Vjetnamā bija oficiālā republikas delegācija LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka Viktora Krūmiņa vadībā, kā arī tūristu grupa Draudzības biedrības «PSRS un Vjetnama» Rīgas nodaļas priekšsēdētāja vietnieka Tālivalža Sauta vadībā, kuras sastāvā bija kolhoza «Ādaži» Tautas deju ansamblis «Sprigulītis» un Ogres rajona kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis «Ornaments». Plašā koncertprogramma iepazīstināja vjetnamiešus ar Latvijas un citu padomju republiku tautu dziesmām un dejām. Koncertā skanēja arī kara gadu dziesmas un Raimonda Paula dziesmas, kas Vjetnamā īpaši populāras. Jāatzīst, ka programma bija sastādīta daudzpusīga un raita, īsti piemērota tieši šim pasaules reģionam, ko it labi varējām just pēc publikas uzmanības un atsaucības. Ne velti, pēc mūsu draugu atzinuma, tā esot bijusi interesantākā koncertprogramma, kas līdz šim Vjetnamā rādīta PSRS dienu ietvaros. Mākslinieki sniedza 14 koncertus Hanojā, Danangā, Hjuē u.c. pilsētās. Ar lielu interesi tika uzņemta Danangā atvērtā Latvijas PSR sasniegumu izstāde, kas daļēji bija veltīta mūsu profesionāli tehniskās izglītības sistēmas atspoguļošanai. Kopumā mūsu pasākumus apmeklēja ap 34 tūkstošiem vjetnamiešu. Par lielo ieguldījumu vjetnamiešu tautas iepazīstināšanā ar Padomju Latvijas mākslu visi mākslinieciskās grupas dalībnieki apbalvoti ar Vjetnamas draudzības medaļām. Preses konferencē Danangā vjetnamiešu draugi uzsvēra, ka «Vjetnamas tauta lolo tradicionālas draudzības jūtas pret Padomju zemi, ir dziļi pateicīga par tai sniegto palīdzību sociālisma celtniecībā, šāda palīdzība Vjetnamai vitāli nepieciešama, un PSRS dienas ir fakts, kas to spilgti apliecina. Nododiet mūsu sveicienus Latvijas žurnālistiem, rakstniekiem, kultūras un mākslas darbiniekiem. Mēs ceram uz ciešu sadarbību ar viņiem.» Arī mēs ceram, ka šīs draudzības dienas, kuru laikā tika parakstīts līgums starp abu valstu draudzības biedrību Rīgas un Danangas nodaļām, ir aizsākums lielam, nopietnam, kopīgam darbam.

 I. PETERSONE

* Literatūra un Māksla / 11.01.1985

* Literatūra un Māksla / 11.01.1985

Solisti Ināra Donika un Jānis Sirlaks. Pirmais no labās Andris Gauris. No kreisās: Vita Reinbooma, Antra Šamsele, Una Caune, Baiba Miķelsone. / 20.gs. 80. gadi

TDA "Sprigulītis"

Aizvadītajos 9. latviešu dziesmu svētkos Kanāda piedalījās arī Ādažu tautas deju grupa "Sprigulītis" no Latvijas, kuru viesos bija aicinājusi Hamiltonas dejotāju grupa "Vainadziņš".

"Sprigulīša un "Vainadziņa" dejotāju kopgrupa pirms došanās uz "Maple Leaf Gardens" tautas deju lieluzvedumu. 1. rindas vidū "Sprigulīša" vadītāji: Imants Magone un Donats Doniks.

Dziesmu svētku dienasgrāmata

1991.07.31 Laiks
JĀNIS AISTARS

TDA "Sprigulītis" - centrā Jānis Sirlaks

TDA "Sprigulītis" pie kultūras nama

-