Informācija par pagastu / Statistika <>

Ādažu novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumos, Gaujas lejtecē, netālu no Rīgas. Robežojas ar Saulkrastu novadu ziemeļos, Sējas novadu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Inčukalna novadu austrumos, Garkalnes novadu dienvidos un Carnikavas novadu rietumos

Teika vēsta, ka Ādažu nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas. 13gs. Bukultos (tagad Garkalnes nov.) tika celta Livonijas ordeņa Ādažu pils - nocietinātas dzirnavas (Neuermuhlen).13.gs. Ādažu apkaimē dzīvoja galvenokārt lībieši, par to liecina arī vietvārdi, tikai 18.gs.  tie galīgi asimilējās.

Šodienas Ādažu ciema kādreizējais nosaukums latviski bija Gaujas muiža (Aahof) jeb Gaujas-Pļavas muiža. Savukārt par Ādažiem no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam sauca pašreizējo Bukultu jeb Neiermīles (Neuermühlen) teritoriju, kurā līdz 19. gadsimtam atradās Ādažu pils (1287).

Par Ādažiem sauca arī pašreizējo Baltezera teritoriju.

1298.g. Rīdzinieki sagrauj ordeņa apcietinājumus Ādažos

1298. gada 29. jūnijā pie Bukultu pils noritēja Ādažu kauja starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto Lietuvas dižkunigaiti Vīteni un Vācu ordeni Kēnigsbergas komtura Bertolda no Brīhafenas (latīņu: Bertoldus Bruhave, vācu: von Brühaven) vadībā. 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - esošo koka Carnikavas baznīcu un koka Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas.

Ādažu muiža  (Aahof), jeb Gaujas-Pļavas muiža literatūrā minēta 1562.g. 

Arī pārējās bijušā Ādažu pagasta teritorijā esošās muižas minētas senos dokumentos:

Iļķene (Hilchensfahr) - 1463.g., izveidojis Rīgas domkapituls
Baloži (Bonaventura) - 1545.g.
Berģi (Bergshof) - 1560.g.
Bukulti - 1562.g.
Carnikava (Zarnikau) jeb Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muiža- 1566.g.
Remberģe (Ringenberg) - 1589.g.
Štāle (Stahlenhof) - 1625.g.
Alderi (Hollershof) - 18.gs., pastorāts izveidots 1688.g., 
Sužu (Susse)
Klusas valsts muiža (Kluss)

* * *

1658.g. Zviedrijas karalis Kārlis X Rīgai uzdāvina Ādažus

1723.g. Senats Ādažus piešķir Rīgas pilsētai

 Vidzemes muižu nosaukumi. 

fragmenti

.....

Vidzemes muižu nosaukumi. 1922.02.03 Latvis

* * *

1826. gadā Ādažu draudzē (Kirchspiel Neuermühlen) ietilpa Sv.Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - esošo koka Carnikavas baznīcu un koka Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilcens Kapelle), kurā ietilpa mācītājmuiža un deviņi muižu īpašumi:

1) Kluša (Klus); 

2)Gaujas jeb Pļavas muiža (Aahof, kas atrodas pašreizējā Ādažu ciemā) ar Neijermīles (Ādažu) muižu, Bellenhof un Attaru muiža (Ottern); 

3) Baložu muiža (Bonaventura); 

4) Štāles muiža (Stalenhof); 

5) Abgunstes muiža (Abgunst); 

6) Berģu muiža; 

7) Remberģe un Vesterote; 

8) Iļķenes muiža;

9) Sānkaule jeb Gaujas-Meņģeļu muiža (Zarnikau).

1863.g. protestējot pret pārmērīgām klaušām notika zemnieku nemieri. 

Bukultos 13.-19.gs. darbojās ūdensdzirnavas, Alderos 19.gs. atklāta alus darītava. 1903.g. tika atklāts Gaujas-Daugavas ūdensceļš, izrokot Gaujas-Mazā Baltezera kanālu (1901-1902), un 1904.g. atklāta ūdensņemšanas vieta Rīgas apgādei ar dzeramo ūdeni. Darbojās divi alus brūži, divi ķieģeļu cepļi, trīs dzirnavas, trīs kokzāģētavas. Agrārās reformas laikā muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniekiem. 

Ādažnieki  piedalījās arī 1905.g. notikumos - soda ekspedīcija nošāvusi 3 cilvēkus, 20 saņēmuši miesas sodu.
Arī I pasaules kara laukā nošauti vairāki iedzīvotāji. 

Pēc 1920. gada agrārās reformas:

Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, 

Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, 

Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, 

Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā,

Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, 

Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, 

Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, 

Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, 

Baloža muiža (Bonaventura) 4 vienībās 24 ha kopplatībā, 

Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.

1926. gadā uzstāda komutācijas sistēmas (pirmā pašu ražotā telefona sakaru centrāle uzstādīta
Ādažos). 

VEF 1989.01.20 Zvaigzne ZAIGA KIPERE =================== Vilnas kāršana

1935.g. Ādažu pagastā bija 614 zemnieku saimniecību; 2155 ha aizņēma aramzeme, 3158 ha - pļavas, 1302 ha - ganības, 1120 ha - meži, 284 - purvi.
Darbojās Juglasparka pienotava, Rūpnieku dzirnavas, trīs kokzāģētavas, divas maiznīcas, stiklu slīpētava Sužos, 27 veikali, 9 ēdināšanas uzņēmumi (traktieri), viesnīca un pansija Ropažos, Rīgas ūdensvada sūkņu stacija. 

1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji. 

1941.g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 19 Ādažniekus, 1949.gadā izsūtīja 96 iedzīvotājus.

1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpis Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. 

Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 

 

Padomju varas gados Ādažu ciemā izveidoja vairākus kolhozus, kas 1950.g. apvienojās kolhozā "Ādaži". Tika uzcelta mehāniskā darbnīca, siltumnīcas, plaši attīstīta palīgražošanas nozare,  vēlāk Briljantu piena komplekss. Vēlāk to izveidoja par LPSR paraugsaimniecību. Tomēr lielos ienākumus tā saņēma ne no lauksaimnieciskās ražošanas, bet no t.s. palīgražotnēm (alus, vīna, dārzeņu konservu ražošanas, kokapstrādes, zvēru fermas utt.)
Carnikavā bija zvejnieku kolhozs "Carnikava" ar mehānisko un galdnieku darbnīcu, dārzeņu konservu cehu, Skultes zivju konservu fabrikas nodaļa, sadzīves pakalpojumu kombināta šūšanas un apavu darbnīca. Sautiņos izmēģinājumu saimniecībā "Carnikava" darbojās Ādažu krejotava, maizes ceptuve, divi kokapstrādes cehi, plastmasu ražotne, vairāki dārzkopju kooperatīvi, 6 veikali, Ādažu un Carnikavas sakaru nodaļa.

1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema kolhoza «Ādaži» teritorijai, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 

1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas. 

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 

XX g.s. 90-tajos gados Ādažu pagastā ir 91 zemnieku saimniecība 1988 ha kopplatībā, 417 piemājas saimniecības 2527 ha kopplatībā., pašvaldību zeme 1751 ha ( Rīgas pilsētas meži 1241 ha), valsts zeme 9911 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 4087 ha, no tiem 1628 ha aizņem aramzeme, 104 ha – augļudārzi, 1781 ha – pļavas, 572 ha ganības, meliorēti 1219 ha. Meži aizņem 7652 ha, krūmāji – 357 ha, purvi 307 ha.

Pagastā atrodas Eimura poldera daļa. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 794 Ls/ha.

1992. gadā no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 

2006.gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā Ādažu pagasts bez robežu maiņas pārtapa par Ādažu novadu.

XXI g.s. sākumā Ādažu novada domes darbību vada 15 iedzīvotāju ievēlētie deputāti, un tās struktūrvienības izvietotas trijās ēkās: Gaujas ielā 33A darbojas un apmeklētājus pieņem administrācija, Kanceleja, Grāmatvedības un finanšu daļa, Juridiskā un nekustamā īpašuma daļa, Iepirkumu daļa, Saimniecības daļa, Bāriņtiesa, Dzimtsarakstu nodaļa un Iedzīvotāju uzskaites dienests, Būvvalde, Attīstības un informācijas daļa; Gaujas ielā 16 iedzīvotājus pieņem Lauku atbalsta dienesta pārstāvis; Gaujas ielā 13/15 izveidots Sociālais dienests.

Mūsdienu Ādažu ciems veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (Aahof) jeb Gaujas-Pļavas muižas centru, bet ciema jaunākā daļa Vējupes labajā krastā — ap Rembergu muižas (Ringenberg) centru. Gaujas muiža atradās senajā Bukultu pils jeb Jauno dzirnavu draudzes novada (Kirchspiel Neuermühlen) teritorijā, kas ietvēra pašreizējo Bukultu un Baltezera teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par Ādažu-Carnikavas draudzes novadu.

2000.g. Ādažu pagastā bija 6917 iedzīvotāju, no tiem  4241 - Ādažos, 1358 - Kadagā, 548 - Baltezerā, 377 - Garkalnē, 184 - Alderos, 67 - Podniekos.

Procentuāli no tiem 47,2% - vīrieši; 52,8% - sievietes.  

20,9% - bērni līdz darbspējas vecumam; 63,2% - darba spējīgie; 15,9% - pensionāri.  

Lielākās tautības 2000.g. bija - 64,7% - latvieši; 24% - krievi; 3,7% - baltkrievi; 3,6% - ukraiņi; 2% - poļi; 0,6% - lietuvieši.

Kopumā novadā atrodas 12 ciemi (3 lielciemi, 2 vidējciemi un 1 mazciems un 6 skrajciemi), kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu A1 "Rīga—Ainaži" 

Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas novada centrālajā un dienvidu daļā. Ādaži ir Pierīgas vietējais apdzīvojuma centrs, savukārt pārējie ciemi ir noteikti kā novada vietējie attīstības centri.

Apdzīvotās vietas: 

Kopumā novadā 2012.gadā atrodas 12 ciemi 

Ādaži - administratīvais centrs - lielākais ciems novadā ar 5695 iedzīvotājiem- koordinātas: 57°04′37″N 24°19′25″E - atrodas Gaujas kreisajā krastā.Atrodas pie autoceļa A1, 21 km no Rīgas centra. Ciemu uz pusēm dala Gaujas atteka - Vējupe. 2015.gadā iedzīvotāju skaits ir 6103

Kadaga - otrs lielākais ciems (1997 iedz.).
Baltezers -
Garkalne - atrodas netālu no Āņu ciema
Stapriņi - izveidojies pēdējo 10—20 gadu laikā
Alderi - ciemu no tuvāk esošā Ādažu ciema atdala Gaujas–Baltezera kanāls
Atari  - ciems atrodas Ādažu novada rietumu daļā
Āņi - atrodas Ādažu novada austrumu pusē un to no Iļķenes ciema atdala Gauja
Birznieki - izveidojies pēdējo 10—20 gadu laikā
Divezeri  -
Iļķene - atrodas Ādažu novada austrumu pusē un to no Āņu ciema atdala Gauja
Eimuri - izveidojies pēdējo 10—20 gadu laikā

Ādažu novads atrodas 25 kilometru attālumā no Rīgas centra, Pierīgas rajona ziemeļu daļā, un robežojas ar Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas un Inčukalna novadiem un Vangažu pilsētu.

Teritorijas platība:  162,9 km²

Dzirnezers

38,7 procentus novada teritorijas klāj meži, kuros izkaisīti neskaitāmi ezeri. 

Lielākie no tiem:

Lielais Baltezers - tagad novadam piekritīga ir ezera ziemeļu daļa, pārējais ir Garkalnes novadā, tā sešas salas kopš 1924.gada ir apstiprinātas par dabas pieminekļiem, bet kopš 1977.gada - par botānisko liegumu, kurā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

Mazais Baltezers - 199 ha, 10 m dziļš (dziļākais Rīgas tuvumā), ūdens līmenis 0,1 m vjl.
Dūņezers - 277 ha, 3,3 m dziļš, garums 3,75 km, platums 1,3 km
Lilastes -  83 ha; 3,2 m dziļš
Kadagas ezers  - 25,8 ha 
Lieluika - 25 ha, tas ir  īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitā kā dabas liegums kopš 1999.gada, pie tā var atrast vairākas retas augu sugas. 
Mazuikas ezers (19 ha),  tas ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitā kā dabas liegums kopš 1999.gada, pie tā var atrast vairākas retas augu sugas. 
Ataru ezers jeb Ūdru ezers (14ha) 

Kopš 2004.gada aizsargājamo ainavu apvidus iekļauts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju - "Natura 2000" - tīklā.

Dzirnezers

Caur Ādažu novadu vijas viena no Latvijas garākajām upēm – Gauja ( vid platums 130 m max dz 15 m ). 

Pagasta ūdensbagātību sastāda sekošas upes: Gauja, Lielā un Mazā Juglas, Krievupe, Tumšupe,  Uika, Līlaste, Dzirnupe kā arī Gaujas-Daugavas kanāls, daudzas Gaujas attekas

Novada ziemeļu daļā ir Lilastes baseina upītes: Puska, Melnupe, Cimeļupe.

==========================

 Aizsargājamo ainavu apvidus ”Ādaži”

Daļa no Rampas un Bitenieku purviem atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Purvos izveidojusies īpatnēja veģetācija, kur zāļu un pārejas purvu fragmenti mijas ar sausiem virsājiem.

Sausi virsāji ir viena no nozīmīgākajām dabas vērtībām aizsargājamo ainavu apvidū. Kopumā tie aizņem ap 1040 ha un ir vislielākā šī biotopa atradne Latvijā.

Ainavu apvidus virsājos sastopamas vairākas Latvijas un ES nozīmes augu sugas, piemēram, meža silpurene, zāļlapu smiltenīte, skrajais donis.

Puskas un Cimeļupes krastos, kā arī purvu malās saglabājušies agrāko plašo palieņu pļavu fragmenti. Daļa no šīm , kas aizņem aptuveni 25ha platību, atbilst īpaši aizsargājamam pļavu biotopam – molīnijas pļavas uz kaļķainām un kūdrainām augsnēm. Pļavās sastopamas tumšzilā drudzene, mānīgā knīdija, dumbrāja vijolīte u.c., kas ir Latvijas mēroga īpaši aizsargājamas augu sugas. Drenāžas un upju iztaisnošanas rezultātā mainījies teritorijas mitruma režīms – tā pastiprināti aizaug ar kokiem un krūmiem, kā arī šīs vietas vairs nav tik piemērotas palieņu pļavu putniem, arī augu valsts kļūst nabadzīgāka.

Aptuveni 10 ha platībā ainavu apvidū sastopamas klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām – īpaši aizsargājams biotops, kam šī ir viena no trim izcilākajām atradnēm Latvijā. Šajās smilšainajās, atklātajās vietās sastopama ES nozīmes aizsargājama augu suga – smiltāja neļķe.

Ainavu apvidus atklātajās sauszemes platībās sastopamas arī vairākas īpaši aizsargājamās putnu sugas, piemēram, sila cīrulis un vakarlēpis, poligona virsājos konstatēta nozīmīga īpaši aizsargājamās putnu sugas – stepes čipstes populācija.

Teritoriju šķērso vairākas upes – Melnupe, Puska un Cimeļupe. Upēs sastopamas vairākas ES nozīmes aizsargājamās sugas, piemēram, akmeņgrauzis, upes un strauta nēģis.

Meži ir otrs visplašāk pārstāvētais biotopa veids teritorijā aiz virsājiem. Ainavu apvidū atrodami četri ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu veidi: pārmitri platlapju meži, boreālie meži, purvainie meži un melnalkšņu staignāji. Atsevišķi meža nogabali atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem. Tas nozīmē, ka šajos mežos ir sastopamas pirmatnīgu, cilvēka netraucētu mežu pazīmes (lieli veci koki, liela izmēra kritalas u.c.) tādā apmērā, kāds nav iespējams saimnieciski izmantotos mežos. Dabiskajiem meža biotopiem raksturīga vide, kas nodrošina dzīves vietu daudz vairāk sugām nekā tas iespējams saimnieciskajos mežos. Ainavu apvidus meži ir dzīvesvieta vairākām īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, pelēkajai dzilnai, melnajam stārķim, trīspirkstu dzenim, baltmugurdzenim.

Aizsargājamā ainavu apvidus teritorijā ietilpst daļa no Rampas purva, kā arī citi mazāki purvi. Tie ir intensīvi meliorēti, tādēļ tajos pazeminājies ūdens līmenis un tikai dažviet saglabājušās purviem raksturīgās augu sabiedrības. Rampas purvā konstatēta Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamās augu sugas dižās jāņeglītes nozīmīga atradne.

* * *

Tuvāk Rīgas līcim uz Carnikavas pusi atrodas Litorīnas jūras (viena no tagadējās Baltijas jūras veidošanās stadijām) līdzenumi, kas zemākajās vietās pārpurvojušies, un tur izveidotas polderu sistēmas - Piejūras zemienes Rīgavas līdzenums. Rietumu malā novada robeža iet pa Jūgu purvu, ziemeļaustrumu malā pa Rampas-Bitnieku purvu, kas atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā.

Ādažos atrodas liela Gaujas atteka - Vējupe.

Novada teritorija ir līdzena, vietām ir senā Baltijas baseina krastu  un iekšzemes kāpas, kuru augstums pie Alderiem sasniedz 27,5 m virs jūras līmeņa - Utu kalns.

Galvenā satiksme novadā notiek pa autoceļu Rīga - Ainaži, kas ir nozīmīgs autoceļa "VIA Baltica" posms.

Interesanti, ka lielu daļu Ādažu novada teritorijas veido Ādažu poligona teritorija, kuru ar iepriekšēju saskaņošu ir iespējams apmeklēt. Savukārt, ja ir vēlme paplašināt savas vēsturiskās zināšanas, ir vērts doties uz Rīgas ūdensapgādes muzeju, kurā var apskatīt daudzus neparastus apskates objektus („Compound” tipa tvaika mašīnas, R. Poles mašīnbūves rūpnīcā gatavotos tvaika katlus u.c.).

Rīgas pilsētu ar ūdeni apgādā uz Mazā Baltezera krasta būvētā ūdenssūkņu iestāde.

Senajā novada teritorijā  uz Juglas ezera ziemeļu krasta atrodas Brīvdabas muzejs.

Tūristu interesi saista šī pagasta daudzo upju un ezeru priežu mežiem apaugušie krasti un Lielā Baltezera 5 ar jauktiem kokiem apaugušās salas  kā arī Dr. K. Ulmaņa sala Dzirnezerā.

     

Aktīvai atpūtai novads piedāvā velomaršrutu Ādaži - Dūņezers (25-30km, atkarībā no grūtības pakāpes), savukārt kopā ar visu ģimeni pavisam noteikti var doties atpūsties kādā no laivu bāzēm.

Senākos laikos: Ādažu pagastā darbojas šādas biedrības: Carnikavas labdarības b-ba, kas dibināta 1875. g. kā dziedāšanas b-ba un kuras koris piedalījies 2. 3., 4., 7. un 8. dziesmu svētkos; brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība pagastā jau darbojas 35 gadus. 

 

===