svētdiena, 2017. gada 22. oktobris

Ceļojums kopā ar www.CELVEZI.LV <>

Nogriežamies no Vidzemes šosejas uz automaģistrāli Via Baltica. 2001.-2002.g. šoseja “Via Baltica” kapitāli restaurēta saskaņā ar mūsdienu prasībām.
Mazais Baltezers
Baltezers atrodas starp diviem ezeriem. Šosejas labajā pusē Mazais Baltezers, kura platība 198,7 ha, garums 2,5 km, platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m, krasta līnijas garums ~8 km. Krasti smilšaini, pauguraini.

Norāde uz 
Rīgas ūdensapgādes muzeju

Dienvidu krastā ir sūkņu stacija. Gandrīz visur gar krastu stiepjas niedru josla.
Ceļa kreisajā pusē Lielais Baltezers – 597,5 ha, garums 3,9 km, platums 2,5km, dziļums līdz 6 m, krastu līnijas garums –15 km. Piecas salas, kas apaugušas kokiem.
Lielais Baltezers / 2017

Lielais Baltezers / 2017

Kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru

Te bija Gaujas-Baltezera kanāls 
 Slūžu drupas

Abus ezerus savieno 200 m garš kanāls, kas ir daļa no Gaujas-Daugavas ūdensceļa, ko uzbūvēja 1899.-1903.g. Tad vēl nebija uzbūvēts dzelzceļš, un pa Gauju ik gadus pārvadāja ap 10000 t kravas, pludināja ap 1000 plostu. Plosti un krava bija jānogādā no Gaujas ietekas līdz Daugavai (uz Rīgu) pa jūru. Vētras laikā plostus bieži salauza un kokus izmētāja pludmalē. Tāpēc arī izbūvēja 26km garu kanālu sistēmu no Gaujas līdz Daugavai. Tas sastāv no vairākiem posmiem. Pirmais posms ar slūžām ir 3 km garš – no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram. 200 m garais kanāls savieno Mazo Baltezeru ar Lielo Baltezeru. No Lielā Baltezera 3,3 km garais Bukultu kanāls ved uz Juglas upi, kas ietek Kīšezerā, bet no Ķīšezera pa Mīlgrāvi Daugavā. Kanālu rakšanu finansēja Rīgas koktirgotāju sabiedrība. Kokus pa Gauju pludināja vēl 1944.g.

20.gs. sākumā pie Lielā Baltezera sāka būvēt vasarnīcas. Tagad te veidojas lepnu privātmāju pilsēta.
Baltezera baznīca / 2017
Baltezera baznīca / 2017
Piemineklis represētajiem Baltezera kapos / "Ciešanu vārti"
Aiz tilta kreisajā pusē Ādažu (Baltezera) baznīca. Celta 1775.g. baroka stilā ar klasicisma iezīmēm fasādē pēc vācu arhitekta Mazungena projekta. 

Kapa piemineklis Ārijai Elksnei
Pie baznīcas atrodas Baltezera kapi, kur apglabāti Miķelis Fišers (1915-1984) un Ārija Elksne (1928-1984). 


Viesnīca PortHotel
 
Kokaudzētava "Baltezers
  
Ādažu novada karte

1863.g. sakarā ar pārmērīgi lielajām klaušām izcēlās Ādažu muižas zemnieku nemieri t.s. Ādažu bunte, ko bargi apspieda. Līdz Pirmajam pasaules karam Ādaži bija bagāta muiža.

Ādažu novada simbolika


Pa labi no ceļa Ādaži, kas veidojušies kā paraugkolhoza Ādaži centrs, kur laurus plūcis odiozais darbonis Alberts Kauls kas, ilgajos kolhozēšanas gados savācis pietiekami naudas, lai nopirktu varenu zemes pleķi pašā Gaujas nacionālā parka vidū starp Ķūķu klintīm un Amatas upi. Tagad Ādaži pazīstami ar šeit ražotajiem čipsiem. Netālu Ādažu poligons. 

Novada augstākais punkts Utu kalns








Čipsu ražotne
 
Ādažu centrs
 
Vecā pagastmāja

Kolhoza Ādaži laika piemineklis 
 1948.g. - kolhoza dibināšanas gads

Gauja no tilta
 
Dzīve poligonā

Carnikavas Zivju rūpnīca

Pa kreisi paliek Carnikava. Senrakstos Gaujas grīva saukta līvu vārdā – Koive mindu. Gaujā no jūras iepeld nārstot laši, vimbas un nēģi, tāpēc jau kopš seniem laikiem pie grīvas pastāvējis zvejnieku ciemats. 1880.g. zivjkopības speciālists A.Kiršs Carnikavā iekārtoja pirmo zivjaudzētavu Latvijā. Apmēram tai pašā laikā šeit uzcēla arī nelielu zivju konservu fabriku.
 
Gauja
Gaujas ieteka jūrā



Tālāk ceļš ved pāri Latvijas skaistākajai upei –Gaujai. 460 km garā upe sākas Vidzemes centrālajā augstienē Elku kalnā (261 m). No Valmieras līdz Inčukalnam plūst pa skaistu senleju, krastos daudz smilšakmens atsegumu. 


 
Aiz tilta šosejas kreisajā pusē nelielais Pulksteņezers. 


Pulksteņezers

Nedaudz tālāk 1,77 km2 lielais Dzirnezers, kurā apkārtnē ir viens no pirmajiem un lielākajiem atpūtas bāzu rajoniem Latvijā. Ezers bioloģiski piesārņots. 

Dzirnezers

Dzirnezers

Dūņezers


Ceļa labajā pusē Dūņezers (2,8 km2). Šoseja šķērso Lilastes upīti, kura iztek no dūņainā Lilastes ezera (1,9km2), kura dibenā 8 m biezs sapropeļa slānis. Nosaukums laikam cēlies no līvu līlud - niedres. 


Lilastes ezers
Nūdistu pludmalē
Vaļņveida kāpu virkne no Lilastes līdz Inčupei vietumis paceļas 33-36m augstumā – augstākās Rīgas jūras līča piekrastē. Zem kādas Lilastes kāpas atrodas vairākas smiltīs ieputinātas mājas. Agrāk te atradās Bādes (Peldēšanās) ciems. To dēvēja arī par Badciemu dēļ zvejnieku grūtās dzīves. Pludmale 50 m plata, vietējie to sauc par Pliko standi. 11.-12.gs. te gāja ceļš no Rīgas uz igauņu zemēm. Tagad nosaukumam vēl viena nozīme –vasarās te peldas nūdisti.

* teksts no www.celvezi.lv

=

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru