Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Osvalds Bērziņš <>

svētdiena, 2020. gada 24. maijs

Osvalds Bērziņš <>

Kukeļa laika dārznieks Osvalds Bērziņš

Trīs ražas

Trīs ražas vienā vasarā ar saules siltumu vien. Ne jau kaut kur dienvidos, bet tepat Rīgas pievārtē. To pieredzējušā dārznieka Osvalda Bērziņa vadībā panāk kolhoza «Ādaži» dārzkopības brigādes ļaudis, lietojot polietilēna plēvi. — Salīdzinājumā ar stiklu polietilēna plēvei ir priekšrocības, — stāsta Osvalds Bērziņš. — Plēvēm var lietot vienkāršākus vieglas konstrukcijas karkasus, ražu iegūst ātrāk, tā ir arī lielāka un vitamīniem bagātāka. Kolhoza dārzniecībā, zem stikla audzējot, no katra kvadrātmetra iegūti 10 kg gurķu, bet zem plēves tādos pašos apstākļos raža bijusi 12 kg no kvadrātmetra. Līdzīgi novērojumi bijuši arī ar citām kultūrām, kas zem polietilēna plēves attīstījušās labi, devušas krietnas ražas. Kas pamudināja kolhoza ļaudis aizvietot stiklu ar plēvi? Parastajām neapkurināmām siltumnīcām karkasi vēl bija derīgi, bet segumam lietoto lecekšu logu rāmji bija sapuvuši.

Tāda izskatās siltumnīca pēc plēves noņemšanas

Varētu jau tos atjaunot, bet tas prasītu diezgan daudz līdzekļu. Kolhozā gāja citu ceļu, ko ieteica zinātnieki, — atvietoja stiklu ar polietilēna plēvi. — Plēvi lietojam jau vairākus gadus, — stāsta dārznieks. — Katra kvadrātmetra segums izmaksā tikai 20 līdz 30 kapeikas, atkarīgi no plēves biezuma. Pagatavot tādu siltumnīcu pavisam vienkārši. Nesošajam karkasam var izlietot pavisam tievas kārtis. Plēve iestiprināta starp drātīm, kas to ietver no augšas un arī apakšas, lai vējš nevarētu purināt un saplēst. Pagājušajā pavasarī ar polietilēna plēvi nosedza vairāk nekā 1000 m**2 lielu platību. Kā to izmantoja? Galvenokārt gurķu un tomātu audzēšanai. Tas bija tā sauktās pamatkultūras. Gurķi deva 12 kg no katra kvadrātmetra, bet tomāti — 10 kilogramu. Pirms šīm pamatkultūrām vēl ieguva sīpolu lokus, salātus, dilles, redīsus. — Rudenī, pēc galvenās kultūras noņemšanas, siltumnīcu var izmantot krizantēmu uzziedināšanai vai arī audzēt puķu kāpostus, — stāsta Osvalds Bērziņš. Par šādas siltumnīcas ekonomisko izdevīgumu nav jāšaubās, jo tās ienesīgumu apliecina ražas, kādas iegūtas no katra kvadrātmetra platības. Tā, piemēram, 40 metru garā un 9 metrus platā ar polietilēna plēvi segtā neapkurināmā siltumnīcā agri pavasarī, jau aprīlī, audzēja dilles un salātus. Diļļu raža bija 130 kg, salātu — 320 kilogrami. Maijā ievāca 960 kilogramu sīpolu loku. Kā pamatkultūru audzēja tomātus un ievāca apmēram 3600 kilogramu. Tā kā plēvi rudenī noņēma, lai ar to pārsegtu apkurināmās stikla siltumnīcas, rudens kultūras tajā vairs neaudzēja. Un tomēr arī tad no 351 m**2 izmantojamas platības iegūtas apmēram 5 tonnas dārzeņu — 14 kg no katra kvadrātmetra. — Apkurināmās siltumnīcas mums ir laika zoba bojātas, tanīs liels siltuma zudums. Lai no tā izvairītos, stiklu rudenī nosedzām ar plēvi, — paskaidro dārznieks. — Esam aprēķinājuši, ka tā mums ir izdevīgāk.

Kolhoza «Ādaži» dārzniecība ir atbalsta bāze Latvijas zinātniski pētnieciskā Zemkopības institūta laboratorijai, kas pēta polimēru materiālu izmantošanu lauksaimniecībā. Laboratorijas vadītājs lauksaimniecības zinātņu kandidāts N. Gončaruks uzskata, ka «Ādažos» nav labākais atrisinājums, un sola, ka drīzumā kolhozu dārznieki varēs saņemt pilnvērtīgus vislabākos no polietilēna plēves veidoto siltumnīcu projektus. Taču, kamēr tādu vēl nav, iekārtot līdzīgas neapkurināmas siltumnīcas kā kolhozā «Ādaži» var ikviena piepilsētas zonas saimniecība, tādejādi krietni uzlabojot pilsētas darbaļaužu apgādi ar vitamīniem bagātiem zaļumiem un dārzeņiem. Turklāt tas pašām saimniecībām ir ekonomiski izdevīgi. — Mēs domājam nākamgad šādas siltumnīcas būvēt arī uz baļķu rāmja, lai tās ar traktoru varētu pārvilkt, — stāsta kolhoza ļaudis. Šādās ar polietilēna plēvi klātās neapkurināmās siltumnīcās ievāc trīs ražas gadā.

Pašu darba darītāju lielā interese par polietilēna plēvju lietošanu, viņu iniciatīva un jauni meklējumi ir pārliecinošs pierādījums, ka jaunais pasākums atzīts par labu. Kas vēl šaubās, var aizbraukt pie dārznieka Osvalda Bērziņa un visu sīki izpētīt. Kolhoza «Ādaži» dārznieks ikvienam labprāt pastāstīs gan par saviem, gan arī Ļeņingradas un Maskavas dārzniecību sasniegumiem polietilēna plēves lietošanā. Varam tikai vēlēties, lai šim jaunajam, progresīvajam pasākumam ari citur sekotu ar tādu pašu enerģiju kā kolhozā «Ādaži».

Ziemā ar noņemto plēvi noklāj apkurināmo siltumnīcu stiklus.

Kolhoza dārznieks Osvalds Bērziņš audzē arī puķes.

Tās dos krietnu ienākumu ziemas mēnešos.

Trīs ražas

1962.12.01 Druva
M. IRKĻA teksts

🍒🍒🍒

Saimniecības siltumnīcas novāc melones.
Priekšplānā — dārznieks Osvalds Bērziņš.

Ādažu kolhoza polietilēna siltumnīcās izskatās kā īstos dienvidos — strādnieces novāc lielas zeltainas melones, 3—4 kilogramus smagus arbūzus, sarkanos piparus. Lieliski ienākušies arī gurķi un tomāti. Pirms tam no šīs platības novākts daudz sīpolu, redīsu un salātu.

S. Daņilova
1964.08.16 Padomju Jaunatne

🍒🍒🍒

* Darba Balss / 02.08.1964

🍒🍒🍒

* Darba Balss / Kārkliņa R. "Dārznieks" / 19.12.1974

🍒🍒🍒

Pirmrindnieks stāsta par savu pieredzi

Nesen I.atvijas Dārzkopības un biškopības biedrībā nolika interesants sarīkojums, kurā kolhoza «Ādaži» dārznieks O. Bērziņš stāstīja par saimniecības pieredzi polietilēna plēvju izmantošanā dārzeņkopībā. Pērn «Ādažos» ar polietilēna plēvēm bija nosegta prāva platība 2,5 ha. Katrs kvadrātmetrs deva vidēji no 18 līdz 20 kg dārzeņu. Saimniecība no dārzeņu audzēšanas guva lielus ienākumus, un tie krietni pārsniedza līdzekļus, kas bija ieguldīti jaunā pasākuma īstenošanā. Biedrs Bērziņš pastāstīja Dārzkopības un biškopības biedrības biedriem, ka jaunā metode, kas aizvien plašāk tiek ieviesta ražošanā, nākotnē dos iespēju dārzeņu ražošanu plaši mehanizēt. Dārzeņkopības entuziasti dalījās domām arī par sēklaudzēšanas jautājumiem. Labākie dārzeņu audzēšanas speciālisti tagad īpašu vērību veltī heterozām sēklām. Kā zināms, krustojuma pirmā paaudze uzrāda paaugstinātas dzīvības spējas un tālab arī tā ir liela rezerve augstāku ražu iegūšanā. Piemēram, Bulgārijas dārzeņkopji tomātu lielražošanā izmanto tikai heterozas sēklas - pamatšķirņu krustojumus. Viņi tādējādi panākuši ļoti lielus ražas pieaugumus. Diemžel mūsu saimniecībās pagaidām lieto tikai «tīras» dārzeņu sēklu šķirnes. Mums pagaidām vēl šai darbā nav uzkrājusies pieredze, taču dārzeņkopības veterāns O. Bērziņš nolēmis ar šo jautājumu nodarboties un ir pārliecināts, ka darbam būs pozitīvi rezultāti.

J. Klāmanis

* Darba Balss / 12.03.1965

🍒🍒🍒

Visskaistākie ziedi — dārzniekam

Ādažu kolhozā veidojas jauka tradīcija: beidzot darba gadu katras ražošanas nozares darbinieki pulcējas saimniecības klubā, lai vērtētu veikumu, parunātu par rītdienas uzdevumiem un kopīgi papriecātos. Notiek lopkopju un mehanizatoru vakari. Nesen vienkopus pulcējās saimniecības dārzeņkopji. Viņu sarīkojums notika īpaši skaisti. Kolhoza ļaudis šai dienā aizvadīja pensijā ilggadējo dārznieku Osvaldu Bērziņu. Desmit gadu ilgajā darbā viņš kolhozā izveidojis lielu dārzeņu audzēšanas kombinātu, kas saimniecībai tagad katru gadu dod ļoti lielus ienākumus.
Osvalda Bērziņa un viņa palīgu veikums polietilēna plēvju izmantošanā dārzeņu audzēšana ir ļoti liels un nozīmīgs. Dārznieka panākumi, kas plaši atspoguļoti vissavienības presē, ieinteresējuši šai pasākumā daudzus entuziastus no citām republikām. Aizvadītajos darba gados Osvalds Bērziņš bagātīgo pieredzi un zināšanas dāsni devis saviem audzēkņiem redzi un zināšanas un devis saviem audzēkņiem. Viņi tagad kļuvuši par labiem sava aroda speciālistiem, kas droši turpinās veterāna sākto darbu.
Par izciliem panākumiem siltumnīcu saimniecības izvēršanā un dārzeņu audzēšanā valdība kolhoza dārznieku apbalvojusi ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Izvadot darba veterānu pensijā kolhoza valde, sabiedriskās organizācijas, Ādažu ciema padome, Rīgas rajona vadošās organizācijas un darba biedri dārzniekam pasniedza skaistas piemiņas veltes un pašus krāšņākos ziedus.

A. Kalvāns

* Darba Balss / 13.01.1967

🍒🍒🍒

Ziema «Ādažos»
REPORTAŽA

Vasarā šajā kopsaimniecībā ir jauki. To var apliecināt, piemēram, mūsu tautieši no ASV, kas šeit līgoja Jāņu vakarā. Bet kā «Ādažos» ir ziemā? Par visu, protams, nevar pastāstīt, tādēļ iegriezāmies tikai dažos darba iecirkņos. Siltumnīcās saimnieko LVU bioloģijas fakultātes students Donats Janevics. Viņš un pārējie strādnieki kopš gada sakuma rīdziniekiem jau nosūtījuši 12 tonnas sīpollocinu un pētersīļu, kā arī tūkstošiem krizantēmu, kallu, neļķu un citu puķu. Ražas šeit bagātas. jo augsni apsilda ar elektrību. Pērn īpaši labi padevās tomāti. Bet par tiem runājot, nevar neminēt Osvaldu Bērziņu, kas izaudzējis jaunu tomātu šķirni «Ādaži-3». Siltumnīcu kombināts kļūs vēl plašāks, jo Jāņa Dravnieka brigāde būvē jaunas siltumnīcas. Vienlaikus top vīnu cehs, kas jau šoruden sāks pārstrādāt ābolus un citu dārzu ražu. Katru rītu 35 kolhoznieces un kolhoznieki dodas uz lielu ķieģeļu ēku kaimiņos siltumnīcām. Te, tā sauktajā plaša patēriņa preču cehā, izgatavo cirvju un lāpstu kātus, āmurus, puķu galdiņus un citus vienkāršus, bet ikdienā vajadzīgus priekšmetus. Bet Valda Jurevica, Broņislava Stiras un Mihaila Kožemjakina rokās koksnes gabali pārvēršas lieliskos suvenīros. Te strādā arī tādi meistari, kas inkrustācijas tehnikā veido portretus — Paulis Rācenis un Ģirts Podziņš. Ja pērn vairākiem kolhozniekiem ziemā nebija ko darīt, tad tagad iegūst gan viņi, gan saimniecība. Var minēt vēl vienu nozari — zvērkopību. Sudrablapsu, polārlapsu un ūdeļu audzēšanā Ādažu kopsaimniecībai ir liela pieredze un tāpēc tā nes labu peļņu. Katru gadu kolhozs «Ādaži» pārdod ap 1500 šo vērtīgo ādiņu. Arī ziema «Ādažos» ir ražena.

Ziema «Ādažos»
1969.02.28 Dzimtenes Balss

🍒🍒🍒

Lai labākais kļūst visu īpašums

Ādažu kolhozā pulcējās Rīgas ražošanas pārvaldes saimniecību dārzeņkopības agronomi, brigadieri un dārznieki, lai pārrunātu jaunāko, dalītos ar savu pieredzi un atziņām dārzeņu audzēšanā. Seminārā piedalījās arī Lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrijas, kā arī izmēģinājuma saimniecību zinātniskie līdzstrādnieki, kas dārzniekiem pastāstīja par jaunākajām zinātnes atziņām dažādu dārzeņu kultūru audzēšanā, siltumnīcu būvē, apkurināšanā un labiekārtošanā. Pārrunu laikā kolhoza «Mārupe» dārznieks J. Ozols pastāstīja, ka saimniecība racionāli izmanto zemstikla platības agro dārzeņu audzēšanā. Salienas padomju saimniecības dārzkopis E.Mazurkevičs savukārt pastāstīja par veiktajiem izmēģinājumiem sīpolu audzēšanā. Kopš salienieši sīpolus pirms izstādīšanas sākuši mērcēt vājas koncentrācijas bormagnija šķīdumā, tie daudz ātrāk un vienmērīgāk sadīgst. Kolhoza «Spilve» dārznieks E. Riekstiņš izklāstīja kolēģiem par saimniecībā veikto darbu dārzeņu audzēšanā augsnes aizvietotājos. Dienas nogalē semināra dalībniekus uzņēma Ādažu kolhoza dārznieks Osvalds Bērziņš. 50 darba gados viņš uzkrājis daudz vērtīgu zināšanu un atziņu. Rīgas pārvaldes kolhozu un padomju saimniecību dārzeņkopības speciālisti ar lielu interesi noklausījās O. Bērziņa stāstījumu par polietilēna plēvju pielietošanu siltumnīcu apjumšanā, aplūkoja viņa izaudzētos agros dārzeņus, izprašņāja sirmo dārznieku par viņa darba paņēmieniem.

Kad semināra dalībnieki ieradās Ādažu kolhoza dārzniecībā saimniecības būvbrigádes ļaudis beidza jaunas 400 kvm lielas siltumnīcas stiklošaau . . .

Būvbrigādes ļaudis

Lai labākais kļūst visu īpašums
1963.04.07 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avotiņa, K.

🍒🍒🍒

KOLĒĢIS STARP KOLĒĢIEM
PĒC 20 GADIEM DZIMTENĒ

O, jā, lieliski! — vērtē I.Vanags,
kopā ar kolhoza priekšsēdētāju J. Kukeli aplūkojot
tikko no zemes izcelto jauno lopbarības kuzika hibrīdu

Rīgas rajona kopsaimniecības «Ādaži» dārznieks Osvalds Bērziņš ir viesmīlīgs saimnieks. Viņa siltumnīcu valstībā priedēm apauguša uzkalna pakājē labprāt ciemojas kolēģi gan no apkārtējām saimniecībām, gan no tālienes, lai papildinātu sava amata prasmi. 14, septembra rītā sirmais dārznieks sagaidīja neparastu ciemiņu — savas profesijas cilvēku no Anglijas, laikraksta «Dzimtenes Balss» konkursa laureātu Imantu Vanagu.

Abu starpā tūdaļ izraisījās dzīva saruna, jo ciemiņa interese par siltumnīcām šoreiz nav parastā tūrista ziņkāre, bet gan profesionāļa zinātgriba. O.Bērziņš laipni aicina viesi iepazīties ar savu diezgan prāvo saimniecību, kas kolhozam šogad jau devusi 50.000 rubļu un līdz gada beigām sola dot vēl ap 30.000 rubļu. Garajās siltumnīcu ejās rosās cilvēki. Vieni novāc ražu, citi sagatavo zemi jaunām kultūrām. Neviens zemes kvadrātmetrs te nestāv dīkā. Mainot kultūras, audzējot tās vairākos stāvos, visa zemstikla platība tiek lietderīgi izmantota. Un viesis no Anglijas pamatoti atzīst: — Jā, labi strādāts! Lieliski izmantota visa platība Tomātu plantācija šogad devusi trīs ražas. Šur tur lapu mudžeklī vēl paslēpies kāds zaļgani dzeltenais «Rīgas lielais». — O, liels gan! — Izsaucas ciemiņš. — Mēs Anglijā tādas šķirnes nevaram audzēt, jo angļi lielus tomātus nepērk. Tāda tur tradīcija. — Ko jūs galvenokārt ražojat? — Garos gurķus un salātus tirgum. Taču angļi ir visai izvēlīgi, un mums, dārzniekiem, reizēm iet ļoti grūti. Šogad, piemēram, nebija saules, tāpēc gurķi padevās rūgteni.

Ciemiņš kolhoza ābeļu dārzā sarunā
ar sirmo dārznieku O. Bērziņu.

Angļi tādus nepērk, un tad mūs izkonkurē no Holandes ievestie gurķi. Kad nonākam rožu valstībā, kur katrs ienācējs parasti jūsmo par ziedu krāšņumu un krāsu dažādību, abi dārznieki, šķiet, visu to pat neievēro. Viņu sarunas temats — rožu slimības un to ārstēšana. Šī ziedu karaliene ir diezgan jutīga pret slimībām, un visbiežāk no tām sastopamā ir tīkla ērcīte.

— Un kā jūs cīnāties pret to? — dzīvi interesējas ciemiņš. — Pielietojam Raudenu ar silicilskābi un merkatofosu — jaunu preparātu. — O, tas man nebija zināms. — neslēpj I.Vanags. — Turpretī dārzeņiem ļoti radikāls līdzeklis pret tīkla ērcīti ir tiofoss. — piemetina kolhoza dārznieks. Jaunums Ādažu kolhoza siltumnīcā ir stikloplasta pielietošana. Tam ir lielas nākotnes perspektīvas. Ciemiņšr par to uzskatāmi pārliecinās un vērtējumam piebilst: — Gurķiem ļoti izdevīgi. — Jā. ļoti. — piekrīt O.Bērziņš. — Stikloplasta pielietošana siltumnīcu segmateriālam dod 84 procentus ražas pieauguma, salīdzinot ar parastā tipa siltumnīcām. — Pagaidām stikloplasts ir tikai izmēģinājuma stadijā. Taču mēs eksperimentiem naudu nežēlojam, — paskaidro kolhoza priekšsēdētājs J.Kukelis. — Jā, tas ir lieliski. — piebilst I.Vanags. — Ja to var atļauties . . .

Netālu no siltumnīcām izpleties kolhoza augļu dārzs. Šogad ļoti bagāta raža. Zari līkst no augļu pārpilnības. Ciemiņš ar baudu nogaršo gan sulīgos rožu ābolus, gan aromātiskos pepiņus, gan iecienītos mālābolus. Pienācis laiks atvadīties. Sniedzot roku kolēģim O.Bērziņam, ciemiņš izsaka gandarījumu, ka viņam bijusi iespēja sīki iepazīties ar šo dārzniecību: — Es daudz ko mācījos. Paldies. Jums ir lielas nākotnes perspektīvas. Atceļā uz Rīgu kopsaimniecības priekšsēdētājs aicina iegriezties vēl zvēru fermā. Ūdeņu ielenktā pussalā, kur nesen bija tukšs klajums, paceļas modernas nojumes, slejas jaunās 100 tonnu tilpuma saldētavas korpusa sienas. — Tā ir 10.000 ūdeļu, sudrablapsu un trušu valstība, viena no mūsu palīgnozarēm. — paskaidro J.Kukelis. Gribētos apskatīt arī jauno lopu fermu un mehāniskās darbnīcas, taču ciemiņam laiks atgriezties Rīgā. Tur gaida tuvinieki, lai kopā pavadītu sestdienas vakaru. — Redzu, ka jūs varētu vēl daudz ko parādīt — pateikdamies par viesmīlību kolhoza priekšsēdētājam saka I. Vanags. — Jums jau patiesi ir viss kas . . . — Nē, zivju vēl nav — joko priekšsēdētājs. — Bet būs! Atbrauciet pēc dažiem gadiem . . — Noteikti atbraukšu! Atbraukšu ar visu ģimeni. — Gaidīsim!