Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Sports / Viesturs Kamšs ^

otrdiena, 2014. gada 1. aprīlis

Sports / Viesturs Kamšs ^

«ĀDAŽU» SPORTA MODELIS

Pirms vairākiem gadiem priekšsēdētājs Alberts Kauls teica: "Ceļā uz bagātību kolhozam vajadzīgi sportisti. Rekordi un uzvaras stadionos faktiski ir izprieca, kārots saldais ēdiens, bet sportā rūdīta griba, spēks un izturība kļūst par materiālu vērtību arī augsti mehanizētajā lielražošanā. Sezonas karstajos brīžos mēs nevaram atļauties strādāt tikai noteiktas stundas. Dažkārt ir par maz pat no saullēkta līdz rietam. Tad jārauj ne vien cik var, bet — cik spēj. Un sportā rūdīti ļaudis spēj daudzkārt vairāk, tie nepadosies. Tie pat rudzu tīrumā, jaunceltnē vai kartupeļu laukā cīkstās kā sporta laukumā. Tāpēc, pieņemot darbā, priekšroku allaž dodu sportistiem, arī veterāniem, jo sportiskais gars pakļauts vielas nezūdamības likumam. «Ādažos» strādā vairāki desmiti sporta meistaru. Pienāks laiks, un mēs audzināsim savus meistarus tieši kolhoza sekcijās. Vērsīsim plašumā tehniskos sporta veidus, jo tie sekmē nākamajiem mehanizatoriem nepieciešamo īpašību apgūšanu. Sportā ieguldītā nauda dod prieku šodien un procentus pēc gadiem." Tas bija teikts pirms gadiem septiņiem astoņiem, kad priekšsēdētājs klaušināja pēc nopietna vīra, kas nebūtu stumjams, bet patstāvīgi varētu vilkt kolhoza sporta vezumu. Tagad Viesturs Kamšs, vīrs kā ozols, stādījās priekšā: «Kolhoza «Ādaži» sporta darba vadītājs.» Viņam vēl esot vietnieks un septiņi treneri. Nē, tā fizkultūras metodiķu būšana «Ādažos» esot izbeigta.

Šī amata speciālisti republikā kopumā strādā ļoti dažādi. Vieni aizrautīgi organizē un plēšas vai pušu, lai cilvēkiem izdomātu kaut ko jaunu, sportisku, citi (un to nav mazums) dzīvo vienā mierā, tādējādi diskreditējot šo profesiju tautas acīs. Treneris — skan lepnāk. Un tiešām! Visi «Ādažu» sporta speciālisti strādā par treneriem, jaunatnes audzinātājiem. Pērnā gada nogalē šeit ierindā stājās pašu celtais sporta komplekss — viens no lielākajiem republikas laukos. Bez galvenās sporta zāles ar tribīnēm 1500 skatītājiem, kurā «Ādažu» basketbola komanda aizvada republikas čempionāta spēles, zem viena jumta izvietotas īpašas zāles cīņai un svarcelšanai. Šiem sporta veidiem kolhozā ir tik pat augsts prestižs kā basketbolam.

Cīkstoņu sekcijā PSRS sporta meistara Viktora Kuzmina vadībā trenējas daudzi republikas čempioni. Droši vien tā ir likumsakarība, ka kolhoza valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls izvirzīts par republikas cīņas sporta federācijas prezidija priekšsēdētāju. Tā sauktajam lielajam sportam «Ādažos» ir visai stingras saknes. Par basketbolistiem Viesturs Kamšs saka: «Mūsu meistarkomanda. Mēs tā saucam un cauri!» Sendienās augstu godkāres vilni sita motobols. No liela mēroga sacensībām godalgas mājup ved motobraucēji un airēšanas slalomisti. Mani visvairāk interesēja jaunā sporta kompleksa izmantošana, pārmaiņas, ko tas ieviesis kolhoza sabiedriskajā dzīvē. Nevienā vien lauku kolektīvā nācies uzklausīt gaušanos par bāzes trūkumu. Būtu mums peldbaseins, vismaz silta zālīte, tad nu gan mēs sportotu katru dienu, rīkotu mačus. Zāles un citādas bāzes ceļas cita pēc citas, bet sporta dzīve dažkārt tāpat rit klusi, gausi, negribīgi. Zāle, sporta nams vai komplekss paši par sevi neradīs masveidības brīnumu. Vajadzīgs mērķtiecīgs audzināšanas un organizatoriskais darbs. — Jaunais sporta komplekss jau dažos mēnešos krasi izmainīja mūsu tūkstošiem cilvēku lielā kolektīva dzīvi, — saka kolhoza partijas komitejas sekretārs Aleksandrs Markevics. Rūpes par kolhoznieku un viņu bērnu fizisko audzināšanu, sporta un veselību veicinošu pasākumu organizēšanu allaž bijušas valdes un partijas komitejas uzmanības centrā Arī laikos, kad mums nebija savas bāzes, regulāri trenējās vairāki desmiti sekciju un komandu. Nodarbībām īrējām daudzas zāles — no Saulkrastiem līdz Rīgai. Tagad atkrīt braukāšana, mums ir pašiem savs sporta centrs. Masu fizkultūras un sporta joma partijas komiteja nospraudusi trīs maģistrālos darba virzienus. Tie būtu: materiālās bāzes veidošana, bērnu trenēšana un kolhoznieku masveida iesaistīšana regulāros fizkultūtūras un veselību veicinošos pasākumos. Par bāzēm. Saskaņā ar kolhoza sociāli ekonomiskās attīstības plānu jaunajā bērnudārzā uzcēlām sporta zālīti un nelielu baseinu peldētmācībai. Tagad ierindā ir sporta komplekss.

Vienlaikus spēļu laukumi tika izveidoti visos ražošanas iecirkņos. Šogad ceram pabeigt jaunās vidusskolas celtniecību. Tai līdzās būs ciema stadions. Otrajā kārtā paredzēta sporta zāle, bet perspektīvā — peldbaseins. Jau tagad domājam, ka blakus kompleksam vajadzīga vēl viena angāra tipa halle. Runas garumā nestiepsim.

Par jauno sportistu audzināšanu. No «Ādažu» astoņgadīgās skolas 380 audzēkņiem 272 trenējas kolhoza bērnu sekcijās. Mūsu speciālistu vadībā nodarbības rit četrās basketbola grupās, kā arī futbolā, motosportā, klasiskajā un džudo cīņā. Jūnijā darbā stāsies vieglatlētikas treneris, bet septembrī nodarbības uzsāks galda tenisisti. Republikas mērogā ievērību izpelnījušies kolhoza skijoringisti un ugunsdzēsības lietišķo sporta veidu entuziasti, kurus ilgus gadus aprūpēja Alfrēds Graudiņš. Pašreiz šajā veidā viņi uzstājas tikai kolektīvu līmenī. Vēl atmiņā laiki, kad kolhoza komanda guva uzvaras pat Vissavienības sacensībās. Apsīkums iestājās tāpēc, ka nācās nojaukt ugunsdzēsības torni un stadionu. Saskaņā ar ģenerālo plānu tajā vietā jau izskalots ezers atpūtas zonai. Tur ierīkošot stacionāru treniņa vietu ūdensslēpotājiem. — Kolhozā faktiski darbojas sava bērnu un jaunatnes sporta skola.

Kāpēc nepretendējat uz oficiālu skolas statusu?

Viesturs Kamšs: — Savas sekcijas mēs nesauksim par sporta skolu. Kolhozs algo trenerus darbam ar jaunatni, iedala nodarbību bāzes, pērk inventāru. Līdzko piešķirsim sporta skolas statusu, uzradīsies vairāki desmiti pārbaudītāju, kuriem cita nav ko darīt, bet kuri jāuzņem. Štatu segšanai, ko «Vārpa» piešķirtu sporta skolai, kolhozs gūst pelņu vienā stundā.

Par masveidību.

Šeit galvenais dzinējspēks ir spartakiādes, kas risinās divos posmos. Ziemas posma programmā iekļauta distanču un kalnu slēpošana, šahs, dambrete, galda teniss, novuss, basketbola soda metieni, volejbols, ģimeņu sacensības, GDA ziemas daudzcīņa un pavasara kross. Vasaras posmā risinās sacensības vieglatlētikā, basketbolā, virves vilkšanā, ugunsdzēsības lietišķajos sporta veidos, svaru bumbas celšanā, GDA daudzcīņā, ģimeņu startos un rudens krosā. Spartakiādēs startē komandas no septiņām fizkultūras grupām, kas izveidotas pēc ražošanas principa. Ceļojošie kausi paredzēti gan ziemas, gan arī vasaras posma uzvarētājiem. Katram sporta pasākumam tiek gatavoti īpaši piemiņas vimpeļi, bet uzvarētāji saņem čempiona medaļas. Jaunais komplekss radīja sporta masveidības bumu. Nākšana uz sporta zāli kļuvusi par modes lietu, spriež V. Kamšs. Rīta pusē šeit nodarbojas skolēni, no pulksten 15 līdz 18 trenējas bērnu sporta sekcijas, bet vakaros viss komplekss nonāk kolhoznieku rīcībā. Katram ražošanas iecirknim paredzētas divas treniņa dienas. Nodarbības vada iecirkņa fizkultūras organizators un viens no treneriem. Varbūt spēlēs volejbolu, varbūt — basketbolu, varbūt abas spēles reizē, jo zāle ir pietiekami liela. Fizkultūriešu rīcībā ir arī cīkstoņu paklājs un svarcelšanas zāle. Savas stundas iedalītas kolhoza valdes locekļiem un galvenajiem speciālistiem. Nāk un trenējas, jo rītā Alberts Kauls var paprasīt, kāpēc vakar neieradies uz nodarbību. Sportā rosīgākie esot Garkalnes un Mangaļu iecirkņi, kā arī celtniecības pārvalde. No Garkalnes parasti ierodas ap 60 kolhoznieku iecirkņa priekšnieka Teodora Rubeņa vadībā. No Mangaļiem un Pabažiem vakaros sanāk ap 200 sportotāju. Mangaļu iecirkņa priekšnieks Ārijs Ūdris reizē ir arī fizkultūras organizators un sporta dvēsele. Iecirkņu panākumus sportā lielā mērā nosaka vadītāju attieksme. Taču no valdes puses neesot vajadzīga nekāda spiešana. Cilvēki grib kustēties, darboties. Tauta nāk uz fizkultūru. «Ādažos» vēl nav iepazinuši zāles piepildīšanas problēmu. V. Kamšam visgrūtākā esot cilvēku «izvietošanas» problēma. Katru vakaru kompleksa vestibilā risinās nebeidzamie novusa, galda tenisa un šaha turnīri, vai vienkārši mači, kuros zaudētājs izstājas. Citi nāk palūkoties uz čempioniem, pasēdēt pie kafijas tases vai atsvaidzinoša kokteiļa.

— Kā redzams, cilvēku piesaistīšanai fizkultūrai Jūs izmantojat tikai klasiskos sporta veidus. Vai ar tiem vien var ieinteresēt cilvēkus?

Viesturs Kamšs: — Pagaidām var. Klasiskie sporta veidi nebūt nav zaudējuši savu pievilcību. Kad apkārt kompleksam noklās asfaltu, organizēsim sekciju braukšanai ar skrituļdēļiem. Pagaidām puikas brauc, kur pagadās un dažkārt arī sadauzās. Vasarā ierīkosim kārtīgu vingrošanas pilsētiņu. Pagaidām mums darbojas neliela zālīte ar trenažieriem, bet tie neatbilst «Ādažu» līmenim. Trenažieriem jābūt elegantiem arī pēc izskata. — Skaitu un nevaru saskaitīt tūkstoti «Ādažu» fizkultūriešu.

Kad sporta laukumā ieradīsies visi četri tūkstoši strādājošo?

— Tas nav reāli. Visi četri tūkstoši nekad nekļūs par fizkultūriešiem. Skrējienā apkārt Baltezeram startē 280 dalībnieku. Tūrisma dienas pasākumos piedalās 300 komjauniešu, spartakiādē — ap 600 dalībnieku. «Ādaži» atrodas šķietami līdzenā vietā, taču mums ir arī savs slaloma kalns ar paštaisītu pacēlāju. Ziemā tur pulcējas daudzi ciemata bērni. Uz smilšu paugura izveidota 130 metrus gara trase. Kolhoza spartakiādes slaloma mačos startē ap 50 dalībnieku. Uz visu cilvēku iesaistīšanu sporta nodarbībās ejams ilgs un tāls ceļš. Tajā noder visi sporta veidi — klasiskie un jaunie, meistarība un un masveidība. Sporta pievilcība slēpjas tā vienkāršībā un daudzveidībā. — Klausoties jūsu vārdos, rodas iespaids, ka «Ādažos» viss rit kā pa diedziņu. Droši vien ir arī savas problēmas?

— Pie mums nav pieņemts gausties. Pārāk bieži nākas dzirdēt, ka par problēmām sauc arī pašu neizdarību. Jāstrādā! Domāju, ka vēl pēc gadiem pieciem «Ādaži» kļūs par īsti sportisku saimniecību.

Sporta kluba vadītājs Viesturs Kamšs

Rit kolhoza spartakiādes sacensības volejbolā.

«ĀDAŽU» SPORTA MODELIS
1986.04.15 Padomju Jaunatne E. KEHRIS

«ĀDAŽU» SPORTA MODELIS

1986.04.15 Padomju Jaunatne
E. KEHRIS

🎳🎳🎳

VIESTURS KAMŠS

Nesen agrofirmas «Ādaži» sporta nams uzņēma starptautiskā basketbola turnīra dalībniekus. Materiālā bāze nostiprināta fizkultūras un sporta darba izvēršanai, ikdienā koncentrējot uzmanību savu ļaužu, jaunās paaudzes sportotvēlmei. Ilgus gadus kolektīva fizkultūras un sporta dzīvi vada VIESTURS KAMŠS. Tāpat kā citām mikrostruktūrām, arī šim darbam ir agrofirmā ierasti augstās prasības. Brīva laika pavadīšanas iespējas, veselīga atpūta, jaunatnes piesaiste un audzināšana sportiskā nodarbībā arī tie ir fizkultūras darba ikdienas jautājumi.

Nesen agrofirmas «Ādaži»

1987.09.22 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

=======================

Sapnis un īstenība

Kolhozs «Ādaži» - tas ir 7,8 tūkstoši hektāru zemes, no kuras 4,5 tūkstoši izmantojami lauksaimniecītbā, tas ir apmēram 2350 darba spējīgu cilvēku, kas strādā ražošanā. «Ādažos» ir 130 traktoru, vairāk nekā 200 dažādu automobiļu, kombainu, siena novācamo mašīnu, graudu un kartupeļu šķirošanas agregātu un daudz citas tehnikas. Saimniecības pamatfondi pārsniedz 24 000 000 rubļu. Kopējie ienākumi gadā lielāki par 18 miljoniem, no kuriem tīrā pe|ņa sastāda apmēram 5,2 miljonus rubļu. Kolhozs «Ādaži» ir arī 900 fizkultūriešu, vairāk nekā 900 GDA nozīmnieku, motobola meistarkomanda, vīriešu basketbola izlase, kas ar labām sekmēm startē republikas čempionāta augstākajā līgā, daudzas citas sporta veidu sekcijas, kur neapsīkst darba rosme. .. .

Tā ir lieliska diena. Saule, kas vairs nebūt nav vasarīga, tomēr savus nerātnos zaķēnus tēmē tieši acīs visiem daudzajiem cilvēkiem, kuri pulcējušies kolhoza «Ādaži» centrā. Nu, protams, tie zib no plašās sporta zāles stiklotajiem logiem. Sporta zāles, kura tūlīt tūlīt tiks atklāta un svinīgi nodota sportistiem. Tā ir svētku diena visiem, taču jo sevišķi pašiem celtniekiem un, ja viņu vidū vēl ir tādi vīri kā... Oļģerts Jurgensons, kolhoza siltumtehnikas un santehnikas dienesta priekšnieks ir mierīgs un pārliecināts tāpat kā par savu prasmi daudzajos gados basketbola laukumā. Arī jaunās sporta zāles būvniecībā darbs paveikts godam. Aleksandrs Zabello, ko daudzi jo daudzi sporta draugi vienmēr pazinuši kā ļoti kustīgu, veiklu, savam raksturam palicis uzticīgs arī šobrīd. Un ne jau tādēļ, ka viņa darbā būtu pieļauta kāda kļūme. Kur nu! Par labu darbu godāts vienmēr. Bet gluži vienkārši citādi neprot. Nespēj. Tādēļ viņa kolēģim santehniķim Andrim Simanovičam «Zabis» gandrīz vai jāpiebremzē tūlīt taču svinīgais mirklis! Un tas ir klāt.

Trasē...

Visus sporta zāles celtniekus sveic kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls. Aplausu sveikts, saimniecības vadītājs pasniedz jaunās bāzes simbolisko atslēgu sportistiem: Lai tā nerūsētu! Kopā ar citiem plašajā hallē dodas celtnieki Guntars Kambala, Vjačeslavs Aņisimovs, Vilnis Legzdiņš un celtnieku brigadieris Vilnis Valdmanis. Cik daudz te paveikts pašu rokām! Un ir arī ko redzēt. Halles izmēri 25,5x45 metri paši par sevi vien jau ir iespaidīgi! Svētku programmā, protams, draudzības mačs basketbolā. Kolhoza «Ādaži» komandā stājas arī konservu ceha strādnieks Juris Stāls, automehāniķis Aivars Birze, santehniķis Kārlis Tjarve. Visu priekšgalā, bez šaubām, komandas veterāns, tās goda kapteinis Modris Putenis. Netrūkst arī A. Jermacāna, E. Zeidaka, Z. Zemtura. Pēdējos ekspresnorādījumus savai vienībai sniedz kolhoza «Ādaži» basketbola treneris Alvils Gulbis...

Saimniecības sporta darba vadītājs Viesturs Kamšs, gaidot mača sākumu, atviegloti nopūšas nebūs vairs jāmokās ar sporta zāļu īrēšanu Rīgā, Carnikavā. Varēs basketbolā komplektēt bērnu grupas, varēs vairāk pievērsties arī volejbolam, vieglatlētu ziemas treniņiem. Cik daudz iespēju! Sapnis? Jā, patlaban vēl tikai sapnis. Lieliskās sporta zāles kolhozā «Ādaži» šobrīd tiešām vēl nav. Taču ir viss būvmateriāli, kuru saliekamās konstrukcijas ļaus celtni uzbūvēt kaut vai rekordlaikā, ir saimniecības celtnieki, kas gadā pieveic vismaz 3,5 miljonus rubļu lielu darba apjomu, ir kolhoza vadītāju atbalsts. Iecerēts būvi sākt jau šogad, punktu pielikt nākamgad. Un kļuvis gandrīz jau par likumu ja «Ādažos» ko sola, tad tas ir droši. Kā akmenī iecirsts. Todien, kad apmeklējām kolhozu un kad Alvils Gulbis mūs vizināja uz motosporta «štābu» saimniecības mehāniskajām darbnīcām, viņam blakus uz sēdekļa atradās komandas jaunā forma. Balti krekliņi ar zilu uzrakstu «Ādaži». Vēl rūpīgi salocīti, vēl cīņu karstuma neskarti, tie gaidīja nākošos īpašniekus. Un skatoties to baltajā mirdzumā, prātā ienāca saimniecības motobolistu forma. Gadu gadiem iznēsēta, uzvaras un zaudējumus pārdzīvojusi, neskaitāmus stadionus skatījusi, tā taču bija pirmā, kas izgāja lielajā sportā ar kolhoza «Ādaži» vārdu. Tagad pirmajai pievienoju šās vēl daudzas, vairākos sporta veidos. Un, ja jau iesākām, tad nedaudz par motobolistiem. Komanda pašlaik pārdzīvo sportā tik raksturīgo paaudžu maiņu. Izveidoti divi sastāvi, bet ar šo gadu daudz tiek domāts un arī darīts, lai vispār ievērojami atjauninātu motobolu. lespējams, ka vistuvākajā nākotnē krietni jaunāks kļūs aizraujošās motospēles spēlētāju gadu skaits. Ja motobols ir vīru spēle, tad motosports jauniešu trauksmes apliecinātājs, pāri malām kūsājošās enerģijas remdinātājs. Kolektīvā tagadējos jauniešus kolhoza nākošos mehanizatorus aprūpē biļušais motobolists sporta meistars Andris Bārbalis. Jauno motosportistu sekcija darbojas sešus gadus. Pašlaik tajā ir vairāk nekā divdesmit zēnu. Bet par viņu panākumiem vislabāk liecina goda vietā uzceltais «Zelta mopēds».

Kārtējā nodarbība.
Centrā - motosporta sekcijas vadītājs sporta meistars Andris Bārbalis.

Tas nav ne pirmais, ne arī pēdējais panākums republikas jauniešu sacensībās. Tam ķīla ir jauno ādažnieku aizraušanās ar laukos tik nepieciešamo tehnisko sporta veidu. Kad mehānisko darbnīcu plašajā pagalmā mūs sagaidīja vairākkārtējais republikas čempions kalnu slēpošanā Jānis Abzalons, prātā ienāca Sigulda. Populārais kainu slēpotāju kalns pirms sacensībām. Trases sagatavotas, tās atbrīvotas, tūlīt sāksies. Visapkārt jūtams tik specifiskais starta tuvums. Ari šeit Abzalonam uzticētā tehnika it kā gaida starta šāvienu. Kur vieglāk Ādažos vai Siguldā? Abzalons pārlaiž skatu laukumam, kur novietoti šī gada lauku darbus padarījušie mehānismi. Protams, šeit grūtāk. Saimniecība liela, tehnikas daudz, atbild Abzalons. Tad piebilst: Siguldā vieglāk, bet bīstamāk. Trase nav gara, bet līdz finišam taču janokļūst pēc iespējas ātrāk. Tāpat kā motosporta, arī autosportā katrs pie finiša grib nokļūt pirmais. Tāpēc zēni no rīta mācās, vakarā trenējas, bet vīri vienā no garāžām tobrīd meistaro sacīkšu automašīnas motoru. Kolhozs «Ādaži» taču lepojas arī ar saviem autosportistiem Elmo Salmu un Vilni Zirni. Salms ir pat bijušais valsts izlases kandidāts autosportā. Liekas, nav otras saimniecības mūsu republikā, kur strādā tik daudz vairāk nekā trīsdesmit PSRS sporta meistaru. Ir pat vairāki lauku rajoni, kuros tik daudz meistaru vienuviet neizdotos sameklēt. Ādažos vieni sporta gaitas jau beiguši, kamēr citi priecē skatītājus ne tikai pašu mājās, bet arī republikas un pat Vissavienības mēroga pasākumos. Daudzi ceļā uz sporta virsotnēm turpina papildināt savas zināšanas. Katru gadu vairāki jaunieši no Ādažiem dodas uz Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Vai pat vēl tālāk. Tā motosportists Aigars Grodzs aizbraucis pat uz Maskavu, jo mūsu institūtā motosporta speciālistus negatavo. Jā, runājot par motosportu, jāpiebilst, ka nesen jaunie motosportisti atgriezās no Vissavienības sacensībām Krasnodonā, kas bija veltītas «Jaunās gvardes» varoņu piemiņai. Tika gūta uzvara 50 kub. cm klasē, kā ari izcīnītas trešās vietas pārējās divās klasēs.

Sarkanajam gailim - neplosīties!

Katru gadu viena no republikas meistarsacīkšu kārtām notiek Ādažos pašu izveidotā trasē. Tā atrodas blakus ugunsdzēsības_ sporta stadionam. Par Ādažu ugunsdzēsējiem stāstīts daudz. Arī par viņu «neviesmīlību» (labākajā nozīmē). Katru gadu Ādažu ceļojošais kauss ugunsdzēsības sportā paliek pie mājiniekiem. Kā joko sportisti: «Tas nav nekāds ceļojošais kauss». Pirms nedēļas aizvadītajās sacensībās, protams, atkal uzvarēja «Ādažu» I komanda. Lai nebūtu pārāk daudz jāsit uz pleca ugunsdzēsības sporta pārstāvjiem, jāpiebilst īsi - šogad PSRS meistarsacīkstēs Orenburgā «Ādažu» komanda tradicionālo bronzu apmainīja pret sudrabu. Šo lielo panākumu kaldināja divpadsmit vīri. Bet ikdienas treniņos parasti piedalās daudz vairāk cilvēku. Tehnisko sporta veidu pārstāvji bieži vien dodas tālos ceļos pēc medaļām. Tālos ceļos galvenokārt pēc veselības dodas arī citu sporta veidu pārstāvji. Nupat kā pirmo maršrutu Kaukāzā izstaigājuši tūristi, kuru nodarbības vada elektriķis Jānis Jonikāns. Vairāk nekā divdesmit sportistu sadraudzējušies ar airēšanas slalomu. Kolhozā ir vairāk nekā 40 mednieku un 150 makšķernieku. Ja ādažnieki iziet uz starta, tad tas ir kā akmenī iecirsts - panākumiem jābūt! Ar katru dienu pilnākus panākumu apcirkņus ber visu sporta veidu pārstāvji.

G. Briņķis, G. Grundulis

Velobrauciens veltīts uzvaras svētkiem. no labās Alfrēds Graudiņš, Daina Dzirkale, Jānis Jansons

Divas dienas

Piektdien un sestdien kolhozā "Ādaži" pulcējās rajona komjaunotnes aktīvs uz kārtējām nodarbībām divu dienu seminārā.

PIRMĀ DIENA

Gaidīti viesi bija LKP rajona komitejas organizatoriskās daļas vadītāja Līga Lasmane un rajona tautas kontroles komitejas priekšsēdētājs Voldemārs Augstmanis. Bijušie komjaunatnes darbinieki dalījās domās par uzdevumiem, kas patreiz veicami jauniešiem un komjauniešiem. Daudzās pirmorganizācijās, kā sovhozā "Olaine" un "Mālpils", kolhozos "Allaži", "Daugava", "Ādaži" un citur, komjaunieši ir pratuši ieņemt savu vietu lielo uzdevumu veikšanā. Tā vajadzētu būt visur, uzsvēra biedre Lasmane Šeit komjaunatnes aktīvs kļuvis par iniciatoru darbavietu un sabiedrisko ēku uzpošanā, gatavo svētku koncertus, rūpējas par darba disciplīnas nostiprināšanu tanīs nozarēs, kur viņi strādā Rajona tautas kontroles komitejas priekšsēdētājs savukārt atzīmēja. ka komjaunatnes starmešu un tautas kontroles grupu sadarbība devusi labus rezultātus daudzos kolhozos un rūpniecības uzņēmumos. 5o sadarbību nepieciešams vispusīgi paplašināt, atzīmēja biedrs Augstmanis. Lai visur jaunatne rūpētos par ražas saglabāšanu, pilnvērtīgu tehnikas izmantošanu, sevišķu vērību viņš veltīja komjaunatnes darbam ražas novākšanas laikā. Pēcpusdienā komjaunatnes aktīvisti dalījās darba pieredzē, bet pēc tam sākās semināra sporta daļa. Izveidojās piecus komandas. To pārstāvji izgudroja asprātīgus komandu nosaukumus. Un tad sākās sīvas cīņas starp "Bultu", "Vasarniekiem", «Divnieciņiem», "Guntu" un "Olimpiju". Tas nekas, ka līdzjutēju bija maz, jo katrs komandas loceklis bija aizņemts kādu sporta veidā vai nometnes iekārtošanā. Drīz vien noskaidrojās ka veiklākie volejbolā un precīzākie šaušana ir olimpieši. Viņu bīstamākie sāncenši ir "Divnieciņi". Bet virves vilkšanā olimpiešus uzvar "Bulta". Ātri skrien minūtes.

Steidzas nometņu iekārtotāji. Pie teltīm izdomas bagātie jaunieši uzbur no smiltīm jūras viļņus ar kaiju virs tiem, dzīvības simbolu sauli. Bet paša goda vietā veidojas skaitļi 50 vai 17-67. Šie skaitli mīt jauniešu domās un darbos, rosina paveikt vairāk un vairāk. Atskan komanda "Stāties", un jauniešu kolona ar dziesmām dodas uz Ādažu skolas sporta laukumu. Tur jau neganti rēc un sprauslo Ādažu motobolistu motocikli. Sākas aizraujoša spēle, ko daudzi vēro pirmo reizi dzīvē. Spēlēs pārtraukumā komandas kapteinis A Zirnis nespēj atbildēt uz neskaitāmajiem jautājumiem. Kad nodibināta komanda? Kas nākamas spēlēs pretinieks ? Vai pieņem jaunus dalībniekus?

- Vai var saskaitīt zilumus pēc spēlēs? Drošo un veiklo sports gūst nedalītu atsaucību. Tuvojas krēsla, bet dienas programma vēl tikai pusē. Visiem muskuļos iegūlies nogurums, bet, tikko Ādažu tautas nama zālē atskan kolhoza estrādes orķestra pirmie akordi. tas izzūd un seko deja pēc dejas. Turpat kolhoza komjaunieši iekārtojuši nelielu izstādi un demonstrē sava darba augļus. Dārzniecības un lauku brigādes komjaunieši izstādījuši sārtvaidžus ābolus, sulīgos tomātus, bet rudzu kūli viņi "nozaga" pāris stundu atpakaļ kombainieriem no pēdējā vāla. Pie jauniešiem ieradies kolhoza valdes priekšsēdētājs J. Kukelis. Viņš pastāsta par saimniecības augšupeju un aicina nākamajā dienā doties ekskursijā pa kolhozu. Tuvojas pusnakts stunda, kad pie kantora ēkas iemirdzas lampas. Goda sardzē pie Ļeņina krūšutēla nostājās rajona labākie komjaunieši. Biedrs Kukelis aicina ļeņiniešu audzi svēti glabāt proletariāta vadoņa idejas īstenot tās dzīvē. Skan maršs. Raitā solī lāpu gājiens virzās uz to vietu, kur 1944. gada rudeni sākās izšķirošās kaujas par Rīgas apkārtnes atbrīvošanu. Tur tagad paceļas obeliska smaile. No šejienes Padomju Armijas vienības sāka Gaujas forsēšanu. Par šīm neaizmirstamajām dienām stāsta Padomju Armijas bijušais virsnieks biedrs Baumanis. Paceļot lāpas, jaunieši zvēr mūžīgā piemiņā paturēt kritušos varoņus līdz velai nakts stundai skan dziesmas Gaujas līčos.

OTRA DIENA

Jau no agra rīta turpinās sacensības. Šoreiz gan kūziku laukā. Tas nekas, ka līst lietus. Nezāļu nīdētāji to neievēro. Drīzi vien noskaidrojas, ka čaklākie ravētāji ir kolhoza "Ezerciems" komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre Rudīte Daidere, kolhoza "Pionieris" komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāres vietniece Biruta Ozoliņa un ciemiņš no Bauskas rajona komjauniešiem Gaida Lastiņa. Seko ekskursija pa kolhozu. Siltumnīcās un zvēru fermā semināra dalībnieki pārliecinās, ka "Ādažu" komjaunieši godam pilda jubilejas gada saistības. Semināra noslēguma apbalvošanā Goda raksti labākajiem un pārsteigumā balvas - "Ādažos" audzēti pipari tiem, kam vēl jāpacenšas. Šķiroties skan atvadu vārdi "Uz redzēšanos nākamajā, vēl interesantākā seminorā»

Ē. RUGĀJS

* Darba Balss / 16.08.1967

Uz svaru bumbas cilāšanu gan neviens nebija mudīgs. Laikam par smagu šī bumba rādījās būt. Tomēr speciālista padomus sen aizmirstā sporta veida tīrīšanā no putekļiem un gaismā atkal celšanā visi vērīgi klausījās un solīja pamēģināt vērst par iecienītu priekšmetu sava kolektīva sporta dzīvē. Kad nu visi nomazgāja rokas, saieta saimnieki - buldurieši aicināja uz brangu maltīti ēdnīcā. Ēd, kā strādājuši būtu, smējās ēstdevējas. Un strādājām jau ar, visi pilnām mutēm saucām. Kad nu labi paēsts, tad... var saņemt arī balvas par labu darbu. Aizvadītajā sezonā aktīvāko sporta darbinieku godu izpelnījās Viesturs Kamšs («Ādaži») un Arvīds Titavs (Siguldas SCO). Arī citiem labiem darītājiem par kārtīgu strādāšanu goda raksti, grāmatas, vimpeļi un urravas.

E. Līcītis un E. Brēmers

* Darba Balss / 04.02.1986

***

* Darba Balss / 16.03.1972

***

Mednieku svētki «Ādažos»

Kolhoza «Ādaži» klubā pulcējās LPSR Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas rajona nodaļas biedri, lai atzīmētu savas organizācijas 25. gadadienu. Svinības atklāja Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas rajona nodaļas padomes prezidija priekšsēdētājs b. Kreilis ar pārskata referātu par organizācijas darbu aizvadītajos 25 gados. Organizācijas biedru skaits ievērojami pieaudzis. Tāpat palielinājies Mednieku un makšķernieku biedrības aizsargājamo dzīvnieku skaits. Lielāku vērību, sevišķi pēdējos gados mednieki veltī dzīvnieku piebarošanai ziemā. Ikvienai no raiona mednieku kopām iedalīts savs objekts, kurā piebaro meža draugus. Aktīvākos medniekus apbalvoja. Siguldas mednieku kopas biedri dāvināja rajona padomei varenus ragus — medību trofeju. Pēc svinīgās daļas notika Rīgas teātru mākslinieku koncerts.

Z. BEIROTE.

* Darba Balss / 07.01.1971

Kas būs nākamie?

6. janvārī startēja Vissavienības militāri-tehnisko sporta veidu spartakiāde. Mūsu rajonā pirmie cīņas sāka Ādažu fizkultūrieši. Pagājušajā sestdienā 15 komandu 60 šāvēji līdz vēlam vakaram centās raidīt lodes mērķa centrā. Veiksmīgākie skaitīja punktus krietni pāri pussimtam, citi, kuru rokas un skats izrādījās ne tik droši, nesekmīgi meklēja ložu pēdas riņķa melnumā. Vīru konkurencē spēcīgākie izrādījās būvbrigādes pārstāvji sporta meistara kandidāts Harijs Kukainis un N. Bogdanovs. Trešais palika V. Rusiņš no palīgražošanas ceha. Pirmo reizi šaušanas sacensībās piedalījās kolhoza partijas organizācijas sekretāre D. Dzirkale. Debija izrādījās veiksmīga izcīnīta pirmā vieta un parādīta laba priekšzīme jaunajām kolhozniecēm. Otro vietu izcīnīja A. Tūce, trešo - S. Bindere. Svētdien svinīgajā sacensību atklāšanā dalībniekus sveica DOSAAF rajona komitejas priekšsēdētājs E. Gabris un kolhoza priekšsēdētājs J. Kukelis. Viņi novēlēja fizkultūriešiem degsmi, panākumus cīņās un, galvenais neuzskatīt savas sporta gaitas par nobeigtām pēc spartakiādes finiša, bet turpināt treniņus un regulāras nodarbības arī vēlāk. Tad cīņas sāka granātas metēji. Rezultāti loti dažādi no piecpadsmit metriem līdz 51 metram 10 centimetriem. Tāds bija sacensību uzvarētāja, kolhoza atslēdznieka, motobola komandas vārtsarga Andreja Kublenieka rezultāts. Otrās vietas ieguvējs autoatslēdznieks Valentīns Macuļevičs atpalika gandrīz par pieciem metriem. Trešajā vietā V. Mardarenko. Sievietes to pašu 700 gramu smago granātu meta uz pusi tuvāk — uzvarētājas Aijas Cālītes rezultāts 21 metrs 60 centimetri. Šoferi sacentās divcīņā veiklības braucienā un sprintā. Pirmajā disciplīnā ātrākais izrādījās 3. klases šoferis Josifs Ceronko, trīs sekundes sliktāks laiks Gunāram Avotiņam, vēl piecas —Gunāram Uertam. Sprintā viens no Gunāriem — Avotiņš spīdoši revanšējās — par 1,2 sekundēm pārspēja J. Čeronko un nobīdīja viņu uz otro vietu kopvērtējumā. Gunārs Uerts sprintā bija tikai divpadsmitais un kopvērtējumā noslīdēja uz 9. vietu. Visi 22 autosacensību dalībnieki izpildīja trešajai sporta klasei atbilstošas normas. Ādažnieki savu spartakiādi noslēgs 31. janvārī ar slēpošanas sacensībām. Bet kura rajona saimniecība būs nākamā? Sacensības: ar tik vienkāršu programmu un visiem pieejamu inventāru var noorganizēt visur, nerunājot nemaz par tik spēcīgām saimniecībām kā «Mārupe», «Ķekava» un citas. Nepieciešams tikai nedaudz izdomas un pūļu, lai gūtu daudz prieka sportiskā cīņā. Ka ieguldītais darbs atmaksājas, var apliecināt ādažnieki.

* Darba Balss / 15.01.1970

* * *

TĀ «LIETIŅA» IEPATIKĀS

Par godu Vissavienības fizkultūriešu dienai apmēram 200 kolhoza «Ādaži» biedru startēja savas vasaras spartakiādes sacensībās. Diena bija jauka, sacensību atmosfēra vērta to spraigu un saistošu, bet tās nieka lietus piles nāca kā savdabīgs "dopings". No vieglatlētu sasniegumu klāsta jāatzīmē bijušā, Latvijas izlases dalībnieka V. Ļitvinova veikums 100 m distancē 11,0 sek. Vecā varēšana tātad nav zudusi! Pirmo reizi spartakiādes programmā bija veiklības braucieni "moskvičiem" un "Žiguļiem". Tā «lietiņa» iepatikās! Labākie tāllēkšanā V. Breidaka, V. Vetohs; 60 m skrējienā - D. Drošprāte, Z. Vuškāns; granātas mešanā I. Kreipāne. J. Niedre: lodes grūšanā — D. Breidaka, A. Guļevičs. Vieglatlētikā uzvarēja putnkopības kompleksa «Pērle» pārstāvji, tālāk Mangaļu ražošanas iecirkņa un palīguzņēmuma "Podnieki" komanda. Virves vilkšanā 1. vieta Mangaļiem, bet volejbolā - Pērlei. Soda metienu turnīrā uzvarēja pazīstamais basketbolists un treneris A. Gulbis (administrācija). 32 kg svaru bumbas spiešanā nepārspēts palika J. Birze (Mangaļi). Viņa komandas biedri figurālajā braukšanā ieguva visas trīs pirmās vietas! Šeit labākais J.Broks. Spartakiādes kopvērtējums:

1. vietā Mangalu ražošanas iecirknis: (58p.).
2.vietā putnkopības komplekss PērIe- (46 p.).
3.vietā palīguzņēmums «Podnieki» (31 p.).