 |
| Pirms rekultivācijas šeit bija izgāztuve. |
 |
| Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu laika posmā no 2005.gada oktobra līdz 2007.gada martam tika veikta teritorijas rekultivācija. Tās rezultātā tika sakopta teritorija 2,87 ha platībā un slēgta līdz šim te esošā izgāztuve. |
Par jauno Rīgas pilsētas izgāztuvi
v/u Meliorprojekts vadošā speciāliste ūdenssaimniecībā un vides aizsardzībā
VELTA MARKVARTE
Šobrīd tiek apspriesta Rīgas pilsētas un rajona jaunās izgāztuves atrašanās vieta, kuras ierīkošanu daļēji vai pilnīgi finansēs Pasaules banka. Atklātībā netiek publicēts iespējamās jaunās izgāztuves variants. Tas apgrūtina citādi domājošiem speciālistiem izteikt savu slēdzienu. Informācijas glabātāja ir Vides un reģionālās attīstības ministrija un tās sastādītā atkarīgā vai ieinteresētā darba grupa. Pēc radio un TV dzirdētās informācijas, viena no iespējamām jaunās izgāztuves vietām ir bijušais Krievijas armijas poligons Ādažu pagastā un robežteritorijas ar Sējas pagastu, kā arī Kalnciema apkaime. Kā zināms, Ādažu pagastā no gadsimta sākuma darbojas galvenās Rīgas pilsētas pazemes ūdens ņemšanas vietas: Baltezers, Remberģi un Gauja. To darbības pamatā ir lietus un virszemes ūdeņu infiltrācija līdz gruntsūdens līmenim. Tātad Ādažu pagastā, kas ietilpst Rīgas smiltāju līdzenumā, ir ļoti labi filtrācijas apstākļi. Filtrācijas koeficienti vidēji rupjai smiltij, kāda sastopama Ādažu poligonā, svārstās no 3,5 līdz 45,9 m/dn, vidēji 21,4 m/dn (A. Venskis, Atskaite par hidroģeoloģiskās un hidroloģiskās izpētes darbiem gruntsūdeņu barošanās noteikšanai atkarībā no nokrišņu daudzuma un virsējo ūdeņu režīma Baltezera-Inčukalna-Juglas rajonā, v/u Meliorprojekts, 1993. g.). Ja pazemes ūdens ņemšanai ir nepieciešami labi filtrācijas apstākļi, tad netīras ražotnes izvietošanai, arī izgāztuves ierīkošanai, šādi apstākļi ir izteikti nelabvēlīgi no hidroģeoloģiskā un pazemes ūdeņu aizsardzības viedokļa.
Vēl vairāk - Gaujas pazemes ūdens ņemšanas vietas (upes labajā krastā) sanitārā zona iestiepjas bijušā Ādažu poligona teritorijā, bet padomju varas apstākļos sanitāro zonu nedrīkstēja uzrādīt tālāk par poligona robežu. Ja arī jaunā izgāztuve tiek izvietota tālāk uz ziemeļiem no Rīgas ūdens ņemšanas vietām, tas ir, starp Puskas upīti, kas ietek Dūņu ezerā, un strautu, kas ietek Lilastes ezerā, vai arī teritorijās, kas robežojas ar Sējas pagastu, tad tas nemazina nelabvēlīgos hidroģeoloģiskos apstākļus attiecībā uz izgāztuves ierīkošanu Rīgas smiltāju līdzenumā, jo jāveic ļoti droši un tāpēc dārgi pretfiltrācijas pasākumi. Turklāt izgāztuve ir pakļauta atmosfēras nokrišņu iedarbībai, tātad izgāztuves masā infiltrējušies lietusūdeņi un virszemes notece no izgāztuves ar drenāžu ir jāsavāc kontūrgrāvjos un jānovada uz attīrīšanas iekārtām, kuras turpat kaut kur blakus ir jāizbūvē. Jau no 1991./92.g. v/u Meliorprojekts speciālisti ar dāņu speciālistu ieteikumu sāka projektēt šādas labiekārtotas izgāztuves ar attīrīšanas iekārtām, no kurām attīrītos notekūdeņus paredzēts izsmidzināt atpakaļ izgāztuves masā, kur tie daļēji iztvaikotu un daļēji infiltrētos. Tādā veidā tiek nodrošināts relatīvs beznoteces process. Ādažu pagastā ir arī nelabvēlīgi sociālie aspekti: šeit stiepjas Rīgas pilsētas zaļā zona (Rīgas plaušas), pieguļ rekreācijas un kūrortu zona gar Rīgas līci, kā arī gar iespējamo izgāztuvi varētu virzīties paredzētais autoceļš VIA Baltica. Alternatīva: Netīras ražotnes un izgāztuves jāierīko netīrās vietās, vienlaicīgi šīs netīrās vietas rehabilitējot. Izgāztuves ierīkošana tīrā vietā neatrisina nevienu ekoloģisko problēmu, kas sakarā ar izgāztuvēm pašreiz pastāv. Reizē ar jaunās izgāztuves ierīkošanu sabiedrības uzmanība būs novērsta no joprojām pastāvošiem pazemes ūdeņu piesārņojuma perēkļiem, jo vecās izgāztuves gan Getliņos, gan Olainē, gan citās vietās naudas trūkuma dēļ netiks rekultivētas un pārklātas ar izolācijas slāni, kā arī piesārņotie pazemes ūdeņi netiks attīrīti. Šīs pamestās izgāztuves joprojām būs pakļautas nokrišņu iedarbībai, un pazemes ūdeņu piesārņojums pat palielināsies. Jaunas labiekārtotas izgāztuves ierīkošana netīrā vietā, piemēram, Getliņos vai Olainē varētu atrisināt vairākas problēmas vienlaicīgi. Jaunai izgāztuvei jebkuros apstākļos nepieciešams pretfiltrācijas dibena segums, ar ko vienlaikus varētu noklāt arī vecās izgāztuves virsmu, kas pārtrauktu piesārņotu infiltrācijas ūdeņu nokļūšanu pazemes ūdeņos nokrišņu iedarbības rezultātā; zem vecās izgāztuves eksistējošos piesārņotos pazemes ūdeņus, kas lēnām virzās uz Daugavas pusi (Getliņos), varētu atsūknēt un novirzīt uz jaunās izgāztuves attīrīšanas iekārtām. Tātad vienlaicīgi ar jaunās izgāztuves ierīkošanu tiktu likvidēts pastāvošais pazemes ūdeņu piesārņojums, kas draud ieplūst Daugavā. Noslēgumā: Pasaules bankas atbalstītais Rīgas jaunās izgāztuves projekts tīrā vietā ir izdevīgs tikai pašai Pasaules bankai, bet ne Latvijai. Ieteicu meklēt saprotošākus investorus.
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru