K. Ašmanis. Gauja.
Ar 7 kartēm un 50 ilustrācijām. A/S Valtera un Rapa izdevums. Mūsu skaistā zeme līdz pat pēdējam laikam rakstos maz daudzināta. Pēdējos gados nākuši klajā daži vērtīgi Latvijas novadu apraksti. Pie tiem pieskaitāms arī «Gauja" kā „Jaunā zinātnieku" sērijas 7. posms. Nelielās grāmatas saturs sadalīts 15 nodaļās, kurās attēlota ne tikai pati Gauja, bet visa viņas apkārtne. Un, kā zināms, šī apkārtne iztaisa Latvijas skaistāko daļu. Attēlos iepītas teikas par Alauksta, Ineša un Tirzes izcelšanos Kur vien tautas gara mantas var aprakstu paskaidrot un papildināt, tur tās bagātīgi izlietātas.
Ezeru, upju izcelšanās zinātniski noskaidrota, pie kā šļūdoņu zemes virsmas veidojošā darbība plaši attēlota. Tāpat uz pētījumu pamata noskaidrota upju gultņu un ezeru pārveidošanās un izsīkšana, kā arī purvu un kūdrāju pakāpeniskā attīstīšanās. Gaujas gultnes ģeoloģija, kas noteic viņas virzienu un krastu veidoļus, daudzpusīgi apskatīta un ar iespraustiem iežu un krastu īpatnību attēliem dod diezgan pilnīgu ainu. Tālāk seko Gaujas floras apskats tagadnē un pagātnē. Pēc šī vispārējā apskata autors nododas plašiem Gaujas apkārtnes apskatiem (Lejasciems, Valka, Strenči, Smiltene, Valmiera, Jumera, Zilaiskalns, Ellīte. Rauna, Sārumkalns, Cēsis, Kvēpene, Sigulda, Turaida, Krimulda). Attēloti šo vietu dabiskie, vēsturiskie un oikonomiskie apstākļi. Daudz sirsnības autors ziedo Gaujas pieteku aprakstiem, kas papildināti fotogrāfiskiem attēliem. Vispārīgi jāatzīmē, ka aplūkošanas līdzekļi bagātīgi izlietāti. Nodaļa par šļūdoņu darbību te liekas it kā lieka, tomēr, jāievēro, ka šļūdoņiem zemes virsmas un upju gaitas veidošanā liela nozīme, autors darījis pareizi to arī te apskatot. Bez grāmatas atzīstamām vērtīgām īpašībām, ir arī diezgan svarīgi trūkumi. Gaujas lejas gals ar savdabīgo apkārtni apskatīts īsi, nepilnīgi. Kā Gauja izskatās Garkalna Remberģu, Ādažu, Carnikavas novados, kādas tur ģeoloģiskās parādības, par to autors nemin ne vārda. Tomēr te novērotājam atveras plašs vērošanas lauks. Kā pa gadu simteņiem te mainījusi savu gultni, kādas no tā radušās parādības un kādi šo parādību iemesli — nopietns pārdomas un pētīšanas priekšmets. Gaujas lejas gals autoram, liekas, maz pazīstams. Gaujas kā upes attēls nepilnīgs. Nav minēts kur tā strauja, kur lēna, kur dziļa, kur sekla, kur atvari, kur krāces. Trūkst ziņu par zivju bagātību un kā nostādīta Gaujā zvejniecība v. t. pr. — Ja plaši iet runa par Gaujas baseinu purviem, pļavām, ezeriem un to floru, tad nedrīkstētu trūkt ari faunas apskate.
Vispārīgi — cik plašas un izsmejošas apceres grāmatas sākumā, tik tās īsas, it kā sasteigtas uz beigām. Zemgale nepareizi nosaukta par Lejas Kurzemi (26. lpp.). Zemgale un Lejas Kurzeme ir atsevišķi novadi. Atskaitot še minētos trūkumus, jāliecina, ka "Gauja" lietišķs, nopietns darbs. Autors ar sirsnību nodevies Gaujas un sevišķi tās apkārtnes pētījumiem un sniedz jaunatnei plašu Vidzemes skaistules ainu. Aplūkošanas līdzekļi fotogrāfisku attēlu un karšu veidā bagātīgi izlietāti. Valoda, atskaitot pāris nenoteiktību, tekoša, skaidra. Izdevums glīts. Vispārīgi — „Gauja" ir daudzpusīgs vērtīgs darbs. Skolas grāmatnīcām silti ieteicams.
Bebru Juris.
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru