Ādažu novada pašvaldība dalībai
Eiropas kultūras mantojuma dienām pieteikusi Alderu parku, pilsētas
informācijas portālu Saulkrasti24.lv informēja Ādažu novada pašvaldībā.
"Alderu parks ir mazs gabaliņš no iepriekšējo paaudžu dzīves
liecībām, kaut arī maz vairs palicis no kādreizējās godības, tā ir vieta ar
kultūrvēsturisku vērtību, kuru ādažnieki vēlas saglabāt un nodot tālāk
nākamajām paaudzēm," stāsta Ādažu muzeja vadītāja Elita Pētersone.
Alderu parka veidošanās pirmsākumi meklējami vēl pirms laika, kad 1903.
gadā sāka darboties Alderiem cauri ejošā unikālā inženiertehniskā būve
Gaujas-Daugavas kanāls. Objekts, kurš radās līdz ar saimnieciskās rosības
uzplaukšanu, Rīgai kļūstot par Krievijas lielāko koku eksporta ostu. ’’Vidzemes
zelts’’ jeb vērtīgais kokmateriāls no Gaujas pa jaunradīto kanālu tika
pludināts uz Rīgu.
Gaujas - Daugavas kanāls, savā ceļā šķērsojot Ādažu pagasta teritoriju
un Mazo Baltezeru, deva peļņas iespējas gan ādažniekiem, gan apkārtnes ļaudīm,
kuri, izvēloties bīstamo plostnieka arodu, apmetās uz dzīvi Alderos. Savu
vietas vārdu Alderi ieguva no populārās muižas alus darītavas, kas 19.gadsimtā
ar savu produkciju spēja veiksmīgi konkurēt ar lielajām vācu alus darītavām.
Eiropas kultūras mantojuma dienas ir starptautiska iniciatīva, kas
katru gadu septembrī aicina kultūras pieminekļu saimniekus uzņemt ieinteresētus
ciemiņus, lai dalītos zināšanās un veidotu saikni ar kultūras mantojumu,
iepazīstot to iespējams neikdienišķā veidā. Šogad šī tradīcija visā Eiropā
notiks jau 25. reizi.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2016.gada Eiropas
kultūras mantojuma dienas Latvijā velta kultūrvēsturiskajai ainavai, lai
akcentētu tās īpašo lomu cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā un ceļā uz
Latvijas simtgadi aicinātu pievērst uzmanību kultūrvēsturiskajai ainavai.
==============================
Ādažu novads Kultūras mantojuma
dienu projektā bija pieteicis Alderu parku, vietu, kura gadsimtu garumā bijusi
nozīmīga mūsu novada kultūrvēsturē. Alderieši izsenis bijuši rosīgi un aktīvi
ļaudis. Alus darītavas „ziedu laikos” nelielas upītes ieskauto pussaliņu
Alderos ļaudis nodēvēja par „Saliņu”. Svētdienās te tika spēlēts teātris,
rīkotas kopdziedāšanas vai vingrošanas nodarbības deju harmonikas pavadījumā.
Divas reizes vasarā pūtēju orķestris „Saliņā” obligāti ieskandināja lielās
zaļumballes.
Aktīvā dzīve Alderos neapstājās
arī padomju gados. Populāri bija airēšanas maratoni, un kad kanālā tika
ierīkota straujūdens slaloma trase, plostniekiem te bija īstā vieta, lai
mērotos savā izveicībā.
Parka kalniņā, kuru varam
uzskatīt par Alderu „Saliņas” tradīciju turpinātāju, apkārtnes ļaudis visos
laikos ne tikai krāšņi svinēja
Lieldienas un Līgo svētkus, bet arī ballējās pūtēju orķestra pavadījumā pēc
ikgadējiem Alderu plostnieku svētkiem. Aktīvā dzīve Alderu parkā turpinājās
līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem.
Ādažu dome, piesakot Alderu parka
kultūrvēsturisko ainavu kā projektu šajās Kultūras mantojuma dienās, izvēlējās
sarīkot sakopšanas talku un novietot te informatīvo planšeti, kā arī organizēt
tikšanās pasākumu ar sirmajiem Alderu plostniekiem. Trīs no četriem sirmajiem
Alderu plostniekiem bija klāt talkā un dalījās atmiņās par plostnieku darbu –
vecākajam no viņiem šobrīd 95, pārējiem 90 un 85 gadi.
Plostnieks Ēriks Kārlis Gumbelis |
Savu vietvārdu Alderi ieguva no
populārās muižas alus darītavas, kas 19. gadsimtā Rīgā un Krievijas impērijas
Baltijas provincēs ar savu produkciju spēja veiksmīgi konkurēt ar lielajām vācu
alus darītavām.
Aldermuižas ( agrāk saukta –
Hollershof ) alus darītavas ēkas bija celtas no sarkanajiem ķieģeļiem un
atradās uzkalnā, tās divi augstie dūmeņi, līdzīgi kā Ādažu baznīcas tornis,
bija tālu saredzami visā plašā apkārtnē.
19./20. gs. mijā, līdz ar
saimnieciskās rosības uzplaukšanu Rīgai kļūstot par lielāko koku eksporta ostu
Baltijas provincēs, Alderiem cauri tika izbūvēta unikāla inženiertehniskā būve
– Gaujas-Baltezera-Daugavas kanāls (
celts laika posmā no 1901-1903.gadam ).
Starp Gauju un Mazo Baltezeru
ūdens līmeņa starpība bija apmēram 2,5 m, tāpēc krituma regulēšanai tika
izbūvētas 2 pusslūžas, 1 slūžas un 6 mākslīgās krāces.
Kanāls no Gaujas līdz Mazajam
Baltezeram bija 3,1 km garš un 10 m plats. Liela daļa gultnes bija veidota no
dēļiem un kanāla krasti stiprināti ar vertikālām dēļu sienām.
Pirmās Latvijas Republikas laikā
Gaujas – Daugavas kanāls kļuva par iecienītu tūrisma objektu, kuģīši no Rīgas
uz Alderiem kursēja līdz pat 20.gs. 60.
gadiem.
Statistika liecina, ka laika
posmā no 1903.-1905.gadam cauri Alderiem izbrauca ap 1000 plostu, bet 1911.
gadā jau 2522 plosti. Lai spētu turpināt savu pēdējo posmu līdz Rīgai, plosti
nereti bija jāpārsien. Alderi tam izrādījās vispiemērotākā vieta. Plostnieki te
atvilka elpu, sadzēra līkopus ar savu darba devēju. Ātri vien Alderos
izveidojās plostnieku ciems ar savām tradīcijām.
Satversmes tiesas kolektīvs piedalīsies
Alderu parka sakopšanā
Alderu parka sakopšanā
18.04.2017.
Sestdien, 22. aprīlī, Satversmes
tiesas kolektīvs piedalīsies Lielajā talkā un dosies uz Ādažu novada Alderiem,
lai piedalītos Alderu parka sakopšanā. 1888. gada 7. februārī Alderu muižā dzimis viens
no Satversmes tēviem, izcils jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedriskais
darbinieks Fēlikss Cielēns. Turpinot Satversmes pieņemšanas 95. gadadienas
godināšanu, Alderu parka sakopšana būs simbolisks cildinājums Fēliksam
Cielēnam, viņa ģimenei, kā arī skaistajai vietai, no kuras viņš ir nācis.
“Prieks, ka mums izdevies īstenot
ideju un atrast talkošanas vietu ar īpašu stāstu, kas tieši saistās ar vienu no
Satversmes tēviem Fēliksu Cielēnu. Vēstures materiālos atklājas šī valstsvīra
milzīgais intelektuālais devums Satversmes normu formulēšanā. Būtiski, ka
atceramies cilvēkus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts veidošanās
pirmsākumos. Šādi mēs atdzīvinām vēsturi un neļaujam aizmirst vērtības, kas
jānodod mantojumā no paaudzes paaudzē,” pauž Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Aldis Laviņš.
Alderu parka sakopšana plānota no
plkst. 10.00 līdz 13.00. Pulcēšanās Alderu parkā sākot no plkst. 9.30. Ap plkst.
12.00 dalībnieki tiks stiprināti ar uz ugunskura gatavotu zupu un aicināti
iepazīties ar Fēliksu Cielēnu atmiņu stāstījumos. Uz talkošanu Alderu parkā
aicināts ikviens interesents, kas vēlas piedalīties kopīgā dabas sakopšanā.
* Materiālu
sagatavojusi mag.hist. Elita Pētersone, Ādažu Kultūras centra muzeja
projektu vadītāja.
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru