Līgo laukums |
* Darba Balss / 24.06.1948
//////////////////////////////////////// 🍀 \\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\
🌿🌿🌿🌿🌿🌿🌿🌿🌿
🌼🌼🌼
rīmes no:
* Darba Balss - No kalna uz kalnu jāņugunis spīgo,
Pāri laukiem aizskan draudzīgs LĪGO !
24.06.1959
🌻🌻🌻
·
Tūristiem, kas apmeklēja LPSR
Dziesmu un deju svētku koncertu, uzdāvināja īpašu svētku programmiņu, suvenīru,
atklātņu un nozīmīšu komplektus. Bija organizēti arī nelieli “dziesmu svētki” sovhozos un kolhozos. Ievērojot
to, ka šādi sarīkojumi bija parocīgāki propagandas darbam, tos izmantoja, lai
veidotu trimdiniekiem domātu speciālo sarīkojumu programmu. Šajos sarīkojumos
piedalījās tikai aicinātie, līdz ar to novērsa no aktīvās pretizlūkošanas
interešu viedokļa nevēlamo iespēju satikties ar padomju okupācijas varai
neuzticīgiem pilsoņiem, kas varētu patiesi atspoguļot tūristiem padomju
īstenību.
·
Lai piesaistītu vairāk
trimdinieku, bija domāts par nacionālu svētku jeb VDK aktīvās
pretizlūkošanas operāciju rīkošanu latviešiem raksturīgu svētku ārējā formā.
Atjaunoja Jāņu svinēšanu, piemēram, 1968. gadā 23. jūnijā kolhozā Ādaži Jāņus rīkoja
plaši pazīstamais čekists Žanis Zakenfelds, sarīkojumu finansēja VDK Kultkom
formā un rīkoja Intūrista veidolā. Uz šīm svinībām ieradās daudzi tūristi-trimdinieki.
Svinībās piedalījās visplašākā ranga čekisti – augsta ranga VDK izlūkošanas un
pretizlūkošanas daļu virsnieki, parasti VDK Rīgas rajona nodaļas čekas
darbinieki, Kultkom VDK darbinieki (gan štata, gan ārštata darbinieki
jeb aģenti), Dzimtenes Balss līdzstrādnieki, Intūrista štata un
ārštata VDK darbinieki, civilās drēbēs tērpti milicijas virsnieki un tā dēvētie
tautas brīvprātīgie, kas izpildīja VDK dotās pavēles
sarīkojumā, kuru ārēji it kā vadīja kolhoza Ādaži priekšsēdētājs Josifs
Kukelis. Ž. Zakenfelds Jāņus rīkoja arī 1969.
gada lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūta saimniecībā Siguldā,
kur piedalījās plaši sabiedrībā pazīstami tūristi-emigranti, kā arī
ievērojami rakstnieki un dzejnieki. Dažiem no šiem tūristiem apmaksāja ceļa
izdevumus, iespējams tādēļ viņi brauca uz okupēto Latviju neskaitāmas reizes.
·
Tūristi-emigranti reti kad piedalījās īstos Latvijas latviešu svinētajos svētkos,
pārsvarā tiem atsevišķi rīkoja nacionālos svētkus kādā kultūras vai
saimniecības paraugiestādē. Tā 1973. gadā tūristiem-emigrantiem Jāņus
organizēja atsevišķi Rīgas rajona Skultes kolhozā Zvejnieks
Zvejniekciemā (pašreizējos Saulkrastos). Svētkos piedalījās apmēram simt tūristu-emigrantu
un viņu radinieku, kā arī pārbaudītie, citējot presē minēto,
🌼🌼🌼
* Cīņa - "Svētku prieks spārno jaunam darbam"/ 26.06.1946 🍀🍀🍀
* Jaunā Balss - Laikrakstu apskats / 28.06.1924
🌳🌳🌳
🌼🌼🌼
no raksta "Viesos pie pirmrindas kolhoza Jāņiem"
Jāņu bērniem sieru sēja,
Valde to tā pavēlēja.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Pirmrindniekam viducītis.
🌿
Ai, Jānīti, brigadieri,
Tavu lepnu rudzu druvu:
Stiebri saulei vaigā duras,
Mākonis uz vārpām turas
🌿
Rajona bibliotekas pārvietojamo fondu pārzine b. Emsiņa cītīgi apkalpo grāmatu izsniegšanas punktu Baltezerā. Viņa uz turieni dodas ar kuģi. Par to vispateicīgākie ir bērni, jo katrreiz atved daudz jaunu grāmatu.
Mazbērniņi priecājās
Baltezera maliņā
Pūš vējiņis, brauc Emsiņa,
Ved šurp atkal grāmatiņas!
🌿
Priekšsēdētājs gaisu pētī,
Gudrus domu graudus vētī:
«Kā lai siena plauju sāk?
Bail, ka lietus neuznāk!»
🌿
Es sastapu brigadieri
Taisām brangu alutiņu.
Dzers brigādes kolhoznieki,
Slavinās devējiņu.
Slavinās devējiņu,
Augstu ražu audzētāju.
🌿
Kamēr citi plānus pilda.
Daži sānus saulē silda,
Slinko, skatās gaisā zilā.
Pudeles un glāzes cilā.
🌿
Zvejnieku artelu «Carnikava» un «Zvejnieks» ļaudis ievērojami pārsnieguši uzdevumus stāvvadu zvejā. «Carnikava» pat izpildījusi nozvejas gada plānu. Zvejnieku vidū daudz Jāņu.
Kāpās jāņugunis zvīgo,
Daudzbalsīgi atskan «līgo»
Čakliem jūras arājiem,
Dižu lomu vilcējiem.
Sudrabreņģe brīnās vien:
Šie gan līksmi svētkus svin!
Vecāks zvejnieks atsmīn bārdā:
«Mums ik trešam Jānis vārdā!»
🌿
Kolhozos («Cīņa»,«Mārupe», «8. Marts», N. Baumaņa un Oškalna pavasara bullīšus audzē gaļai, turpretim «Dzimtenē», «Nākotnē», Ždanova un Staļina kolhozos tos visus vēl maziņus nokāva. Vieniem rudenī būs gaļa un nauda, otriem tikai skaudība. Krietni ļaudis tie, kas prot teļus gaļai uzbarot:
Pilsētniekiem cepets būs,
Paši ienākumus gūs.
Citi teļus neprot saudzēt,
Nevīžo tos lielus audzēt,
Maziem galvas nostu griež,
Tā ir ērtāk, gudri spriež.
🌿
Līdz šim atpalikušajā kolhozā «Mangaļi» šogad strauji pieauguši izslaukumi.
Nāc nākdama, Līgo diena,
«Mangaļos» jau tevi ciena.
Pavairojies piens un sviests,
Sejās iemirdzējies prieks.
R. Cīrule
* Darba Balss / 23.06.1958
🍀🍀🍀
Pār gadskārtu Jānīt's nāca, Līgo ! Līgo!
( aplīgošanas dziesmas no kolhozu veidošanās laikiem )
Līgo diena atnākusi. līgo, līgo!
Visu ziediem apvijusi, līgo!
Sieru, alu liek uz galda, līgo, līgo!
Prieks un liksmība lai valda, līgo!
Tam, kas strādāja pa godam,
Ozollapu «kroni» dodam.
Sliņķim, palaidnim un žūpam
Kuplām nātrām virsū brūkam.
🍀
Kolchoza «Mārupe» jaunā slaucēja Regina Klišāne guvusi izcilus panākumus izslaukumu kāpināšanā. Par teicama darbu viņa saņēma ceļazīmi uz Vispasaules jaunatnes un studentu festivalu Maskavā.
Dzilās kannās tīru pienu
Regina slauc katru dienu_
Saņemta ir prieka ziņa,
Festivalā nokļūs viņa.
🍀
Rīgas mežsaimniecības jauktais koris diriģenta Jāņa Valdēna vadībā rajona festivala konkursā ieguva ceļojošo Sarkano karogu. Ar labām sekmēm koris piedalījās republikaniskajā festivalā.
Trīcēj kalni, skanēj meži
Koku gali locijās.
Kad dziedāja mežsaimnieki,
Meža zvēri brīnījās.
Kur tik braši. kur tik skaņi?
Varbūt lakstīgalai radi!
Taču skaņi neskanētu.
Ja pats Jānis nedziedātu.
🍀
Arī padomju saimniecības «Budeskalni» jauktais koris Pētera Pakalna vadibā. tāpat viru koris un vokalais kvartets izvirzījušies kā vieni no labākajiem rajonā.
«Budeskalnu» dziedātāji
Ari kaunā nepalika —-
Dzied Pētera vadībā
Daugaviņas maliņā.
🍀
Oškalna vardā nosauktā lauksaimniecības arteļa jaunie kolchoznieki čakli piedalās ražošanas darbā un ir aktivi deju kolektīva dalībnieki.
Ai miniet, rajonļaudis,
Kas tie lielie dejotāji?
«Oškalniešu» jaunie laudis
Čakli darba darītāji,
Viegli deju dejotāji.
🍀
Ādažu ciema bibliotekāre b. Guģe pratusi piesaistīt vairāk nekā 400 lasītāju. Bibliotekā lielā izvēlē dažāda literatura.
Ādažnieki skrietin skrēja
Gudrībiņas palasīt,
Lai plauktiņi nenolīka
No lielās bagātības.
🍀
Babītes ciema bibliotekā (vadītājs b. Silta) līdz šim laikam vēl nav sakārtoti katalogi.
Palīdziet, lasītāji,
Katalogu sakārtot,
Lai nenāca līgotāji
Vadītāju aplīgot.
🍀
Nāciet ļaudis skatītiesi.
Kolchoznieku ciematos:
Jaunas mājas, platas ielas.
Apkārt krāšņi ābeļdārzi.
🍀
Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnkope Anna Ozoliņa par vairākkārtēju sekmīgu piedalīšanos Vissavienības lauksaimniecības izstādē saņēmusi piecas medaļas.
Gailis dižu runu saka:
Annai pelnam medaļu.
Visas vistas cieši sola
Šogad izdēt divsimt olu.
🍀
Kolchozos «Nākotne» un «Zelta vārpa» neapmierinošā stāvoklī ir cūkkopība.
«Nākotnē» kā katru reizi
Iet ar sivēniem it greizi:
Citur netrūkst balti rukši,
Aizgaldi šeit vienmēr tukši.
Kaķi, runči sarunājas:
Citur desu kalni krājas,
Te tik viena pati cūka,
Barības tai pašai trūka.
🍀
Kolchoza «Jugla» bijušajam biškopim Feliksam Freimanim nekas nevedas no rokas. Nesen viņš organizēja volejbola laukuma ierīkošanu un tīkla nostiprināšanai ieraka vienu resnu nemizotu bērza stabu, otru tievu un līku.
Visi kolchoznieki rājas
Nekopj bites viņš kā klājas.
Arī sportistiem maz prieka
Nav no Feliksa ne nieka.
Ilgi gulējis un snaudis,
Freimanis sauc sporta ļaudis:
Stadionu uzcelt steigsim,
Visu priekšzimīgi veiksim.
Raka stabus volejbolam,
Iznāca tie ]aužu smieklam.
Tiklab Freimanis ka stabi -
Abi līki, abi «labi».
Rīgas rajona rūpkombinata šūšanas cecha šuvējas pusgada plānu izpildīja jau līdz 1. maijam. Līdz šim vinas devušas vairākus desmit tūkstošus lietusmēteļu virs plāna.
Plūciet rozes, magonītes,
Apveltijiet šuvējiņas.
Divas normas katru dienu,
Kavējumu nav neviena.
Lietusmētelī cel valni,
Augstāku kā Baložkalni.
🍀
Kolchozā «Pionieris» lielas purvu teritorijas melioratori pārvērtuši auglīgos tīrumos. No turienes gaidāma laba kukuruzas, kartupeļu un rudzu raža.
Tur, kur grīslis bij un ciņi
Dzērvenes un vaivariņi,
Zaļo trekna kukuruza.
Pieskaroties lapas lūza.
Bijušajos bada purvos,
Tagad līdumus plēš traktors.
Bet jau citā pavasarī
Zels te rudzu druva arī.
🍀
Zvejnieku kolhozā "Baltezers" švaki ar ceturkšņa nozvejas plānu izpildi.
Citi vilka lomus smagus,
«Baltezers» tik kazuragus
Lielās zivis laiž pār kanti
Iztirgo tās spekulanti.
Kaut gan «norauti» tiek plāni,
Neuztrauc tas Krēsliņ-Jāni:
Atskaites viņš rāmi cilā,
Dienām raugās upē zilā.
🍀
Kolchozā «Rīts» lielās platībās kukuruza izrušināta divreiz, izravētas cukurbietes. Lavīze Riba viena no čaklākajām.
Nāciet laudis skatīties,
Kādi mūsu tīrumiņi -
Kukuruza rušināta,
Cukurbietes izravētas.
Lavizei bij čaklas rokas,
Tās darbina nebiiās, -
Zinājās padarām.
🍀
Kūdras fabrikas «Sloka» atslēdznieks-racionalizators Jānis Apelis izgudrojis mechanizētu kūdras apgrozītāju. Tā ir pirmā šāda veida mašīna mūsu republikā.
Skaniet tālu, līgo dziesmas,
Paudiet slavu Apelim. ,
Viņa kūdras grozītājs,
Nav vis acu mānītājs.
🍀
Kolchozā «Jugla» labi strādā b.Roguļa vadītā pirmā traktoru brigade. Lai gan visu zemi te nācās uzart pavasarī. graudaugu sēju veica 2 nedēļas agrāk nekā pērn.
Kolchoznieki līgot gāja,
Traktoristus cildināja,
Viņu darbam vainas nava,
Rogulim par to lai slava!
🍀
Kolchozā «Ropaži», Vorošilova vārdā nosauktajā un citos līdz 21.jūnijam nebija nopļauts neviens hektars zālāju vai pļavu.
Siena pļavā viņi lokas -
Citi klēpī netur rokas, -
Āboliņu pļauj un zāli,
Saldi smaržo siena vāli.
Tikai «Ropažos» viss klusu
Krauklis pļavā iet uz dusu.
Ziedlapiņas cit aiz citas
Zemē lidinās bez mitas.
🍀
Kolchoza «Spilve» ļaudis pazīstami ar lieliskiem bekoniem un ienesīgu bišu dravu.
Ziediet liepas, vībotnītes,
Atlidos drīz «Spilves» bite.
Jāpilda tām valdes plāni.
Nepaliks pat vaski pāri.
Jāņu bērni zāles plūca,
Klēpjiem nesa laidarā,
Lai aug bekoni it slaidi
Un tik daudz kā bišu peri.
🍀
Ždanova vārdā nosauktajā kolchozā pēdējās dekadēs gūti augstāki piena izslaukumi nekā kolchozā «Mārupe».
Zdanovietes palielīsim,
Ziedu vainagus nu vīsim.
«Mārupei» tās priekšā gāja,
lzslaukumus kāpināja.
🍀
Dažu kolchozu jaunieši dedzīgi apmeklē visus sarīkojumus, bet sabiedriskajā darbā piedalās gausi.
Naskas. naskas mūs meitiņas,
Rikšiem skrien uz klubu viņas.
Fokstrota un valša takti
Labprāt piesit visu nakti.,
Bet, kad jāstrādā kā nākas,
Garas runas tūdal sākas —-
Daiļaviņas itin raiti
Klāsta katra savu kaiti.
Vienai mēlē tulzna plaši,
Otra saules baidās pati,
Trešā bīstoties pārlieku
Nomirt tīrumā ar trieku.
🍀
Kolchoza «Jugla» zootechniķis Pāvels Ziemelis pārskatos un atskaitēs bieži pieļauj kļūdas.
Kaunies. kaunies, Ziemelīti -
«Papīri» tev miglā tīti:
Tur, kur «divi», vajag «pieci»
Kā tu pats te gudrs tieci?
🍀
Kolchozniece Alvīne Puriņa, kurai ir pāri par 60 gadu, stradādama kolchoza «Rosme» dārzkopības brigadē ik mēnesi izpelna vairāk nekā 30 izstrādes dienas.
Sarkstiet sievas, meičas jaunas,
Visām jums ir iānokaunas.
Alvīne var viena pati
To, ko jūs par visām knapi.
🍀
Citi divas normas veica .
Visu laikā paveikt steidza.
«Bolševika» laudis snauda,
Tāpēc ņemsim šos uz grauda.
Lupu sev pie acīm licis,
Pundurs pētī neapnicis:
Lūk, cik skaisti masa zaļā
izaugusi savā vaļā!
Govis agronomi svētī:
Vajag lopbarību gādāt,
Nevis slaistīties, bet strādāt.
Izsniedzot mums grīsli sūru,
Gribiet saņemt piena iūru.
Šitais numurs cauri neies.
Tur, kā saka, raud vai smejies.
Aplīgošanā piedalījās: S. Pikure, V. Vilnis
* Darba Balss / 23.06.1957
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru