no labās: Imants Daugavietis, Alfrēds Straumīte, Valda Jurēvica, ____
Ādažu suvenīri
Vēl 1956. gadā kolhozā Ādaži» izveidoja kažokādu zvēru fermu, kas deva krietnus ienākumus: piemēram, šogad no šās :saimniecības nozares cer ieņemt vismaz miljonu rubļ. «Ādaži» pirmie sāka audzēt dārzeņus zem polietilēna plēves. Uzcēla siltumnīcas divu hektāru platībā. Kolhozs augu gadu republikas galvaspilsētai piegādā svaigas saknes, audzē mūsu apstākļos tādus eksotiskus augļus kā melones un arī ziemā iepriecina rīdziniekus ar ziediem. Šo pavasar kolhozā izveidota. jauna saimniecības nozare - iztīrīja veco ezeru, piepildīja ar ūdeni un ielaida 20 tūkstoš viengadīgu karpu un līņu. Pavisam nesen Ādažos stājusies ierindā vēl viena palīgnozare: sācis darboties kokapstrādes kombināts. Tiesa, šai ziņā Ādažu ļaudis nebija pirmie. Pirms gada šādu uzņēmumu uzcēla kaimiņu kolhozs «Mārupe». Nav liela bēda! Abi kolhozi ražo vienkāršu, bet ļoti vajadzīgu produkciju - cirvju un lāpstu kātus, režģus vannas istabām un dažus citus izstrādājumus, ko plaši pieprasa. Tomēr Ādaži vienā ziņā ir pārspējuši savus kaimiņus: uz ražošanas atkritumu bāzes izveidots suvenīru cehs. Šeit gatavo svečturus, sienas armatūru, rokdarbu lādītes, vāzītes ziediem, papirosu etvijas, pelnu traukus no cieta koka - ozola un dižskābarža, gleznu rāmjus, dekoratīvus šķīvjus. Suvenīrus Ādažos ražo pavisam tikai divus mēnešus, bet tie jau iemantojuši popularitāti un raduši plašu noietu. Patlaban gatavo lielu partiju suvenīru tradicionālajai «Baltijas miera nedēļai».
|
* Komunārs ( Dobele ) / 04.04.1968
===============
1968.g. |
* * *
* Dzirkstele ( Gulbene ) / 04.04.1968
* * *
* Darba Balss / 23.10.1973* * *
* Dzirkstele ( Gulbene ) / 04.04.1968* Komunisma Ceļš ( Bauska ) / 16.04.1968
* * *
* Liesma ( Valmiera ) / 17.04.1968
* * *
No intarsijām līdz lielgabaliem
Katrai mašīnai ir sava darba dziesma. Kopā tās veido cehiem un rūpnīcām tik zīmīgo simfoniju. Savi īpatnēji akordi skan arī kolhoza «Ādaži» kokapstrādāšanas cehā. Šīs saimniecības palīgražošanas uzņēmums ir krietni vien izaudzis un kolhoza kasei devis lielu pelņu. Cehā ražo dažādus koka izstrādājumus, kas ikdienā nepieciešami sadzīvē, kā arī suvenīrus un mākslas priekšmetus mājai un dāvināšanai. Īpašu atzinību izpelnās šai darbnīcā veidotās intarsijas. Lielāko daļu no tām darinājuši divi jaunieši Ģirts Podziņš un Minajs Bogdanovs. Ģirts ir Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas absolvents, bet Minajs beidzis 17. mākslas arodskolu, kur ieguvis sarkankoka galdnieka specialitāti. Pēc mācībām abi strādāja Rīgā. Jo tolaik dzimtajā kolhozā viņu specialitātē darba vēl nebija.
Tad nāca armijas gadi.. Ģirts Podziņš dienēja Ļeņingradas kara apgabalā. Armijā arī bija izdevība pilnveidot talantu. Viņš piedalījās savas karaspēka daļas kaujas slavas muzeja veidošanā Bet pēc tam jauno mākslinieku kareivi aicināja uz Ļeņina pilsētu piedalīties kara apgabala muzeja izveidošanā. Pēc karadienesta uz Rīgu vairs nevajadzēja braukt. Kolhoza valde puišiem piedāvāja piemērotu darbu jaunajā kokapstrādes uzņēmumā. Veidot ainavas, gleznu reprodukcijas, portretus un cita žanra darbus intarsijas tehnikā ir ļoti grūts uzdevums. Ar lielu meistarību jāizraugās piemērota šķiedrojuma finieris, ar mazu skalpelīti no tā jāizgriež desmitiem sīku detaļu un tad tās jāsalīmē tā, lai gala rezultāta rastos nevainojama glezna kokā. Šim darbam vajadzīgs gan talants, gan milzīga pacietība, gan rūpība. Jaunajiem māksliniekiem ir visas šis īpašības, tālab arī viņu darbi iepriecē. Kolhoza meistaru darba slavai aug spārni. Par to liecina daudzie individuālie pasūtījumi. Jūnija nogalē mūsu republikā Rīgas jūras līcī risināsies Vissavienības meistarsacīkstes zemūdens medībās. Balvas sacensību uzvarētājiem gatavo ādažnieki. Mūsu zemes izveicīgākie zilā kontinenta iekarotāji saņems paša dzelmju valdnieka Neptūna portretus.
Savdabīgu pasūtījumu ādažniekiem devusi Rīgas kinostudija. Jaunajai mākslas filmai «Velna kalpi» rekvizītus gatavos kolhoza amatnieki. Filmai notikumi risinās poļu zviedru kara laikā Tāpēc ari ieročiem jābūt atbilstoši senlaiku etaloniem. Pēc muzeja eksponātiem izstrādātie šauteņu un lielgabalu projekti tagad nodoti kolhoza darbnīcai. Pasūtījums ir visai prāvs, jāizgatavo 50 lielgabali uz lafetēm un 40 šautenes, protams, ar visiem apkalumiem, kā jau tas bija seno laiku ieročiem. Koka lielgabaliem jābūt tik labai imitācijai, lai no tiem filmas pirotehniķi var «atklāt uguni» un radīt īsta kara iespaidu. Sadarbībā ar kombinātu «Māksla» kolhoza meistari veidos arī iekārtu Zapoļarnijas pilsētas jaunajam kultūras namam «Oktobris». Ādažnieki nodomājuši turpmāk specializēties mēbeļu izgatavošanā iestādēm un uzņēmumiem.
A. Kalvāns
* * *
Nobeigumā esam spiesti atvainoties Rīgas rajona bijušajam kolhozam «Pionieris» (tagad «Mārupe») un Tukuma rajona kolhozam «Pirmais Maijs», šo saimniecību mākslinieciskajiem izstrādājumiem tā paša nelaimīgā vietas trūkuma dēļ šoreizīt nevarējām veltīt pienācīgu uzmanību, lai gan abu kolhozu plastmasas, epoksīda sveķu un koka suvenīru slava jau aizskanējusi tālu tālu... Jā, pēdējos gados strauji uzplaukusi dažādu piemiņas lietiņu izgatavošana. Un par to varētu no sirds priecāties. Ja vien ... daudzas no tām nemodinātu aizdomas, ka mākslinieciskās padomes, kurām jāvada un jāvērtē šādi darbi, ir nelaikā beigušas savas šīszemes gaitas. Jo pieļaut domu, ka viss šis ķiņķēziņu klāsts būtu laists pasaulē ar īstu, profesionālu mākslas lietpratēju piekrišanu, tiešām ir grūti! Pēc mākslas zinātnieku G.Ivanovas, H.Dubina un mākslinieka R.Heimrāta vērtējuma daiļdarbus fotografējis V. Vasiļevskis un apjūsmojis K. Veksīrls.
1972.05.01 Dadzis
Republikas kolhozu un padomju saimniecību meistari ziemā darina arī interesantus suvenīrus.
kolhoza "Ādaži" kokapstrādes ceha meistare Valda Jurēvica
* * *
Šos suvenīrus izgatavojuši Ādažu kolhoza prasmīgie meistari. Sākotnēji gan kokapstrāde, gan polietilēna pārstrāde notika Jaunkūlās. Nozarēm paplašinoties tās vēlāk pārcēlās uz Podnieku ražotni. |
* Darba Balss / 08.06.1969
***
Velte Dzimtenes krāšņumam
Nerimtīgi darbīgs mākslā tā varam sacīt par Alfrēdu Straumīti, kam mūžs jau ieritējis cienījamā gadu lokā. Jaunībā viņš pievērsies koktēlniecībai un guvis panākumus nozīmīgās izstādēs. A. Straumīte ilgu laiku vada Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta suvenīru cehu. Viņš izveidojis jaunus modeļus gan rotu un rokdarbu piederumu lādītēm, gan interesantiem sienas dekoriem, gan lietišķiem sadzīves priekšmetiem. Šo darinājumu gaumīgajā ornamentālajā rotājumā atklājas A. Straumītes labās grafiķa dotības. Viņu allaž vilinājusi arī gleznotāja ota un krāsas. LRAP kultūras nama Tautas tēlotājas mākslas studijā mācīdamies pie teicamiem reālistiskās glezniecības meistariem Eduarda Jurķeļa un Aleksandra Zviedra, jau sākot ar pirmajiem gleznojumiem, A. Straumīte pauž patiesu un sirsnīgu dabas izjūtu, kuru guvis gan Vidzemes un Latgales krāšņākajās vietās, gan citur. Patlaban Rīgā, Zinību namā skatāma viņa piektā personālā izstāde. Tanī redzam gan Gruzijas un Abhāzijas vareno kalnu plašās panorāmas, gan vētrā sabangotās Melnās jūras tāles. Šie cikli ir mana radošā velte padomju tautu draudzībai, cieņas apliecinājums brālīgajām padomju republikām, saka A. Straumīte.
J. Bērziņš
* Rīgas Balss / 13.01.1984
Alfrēds Straumīte
***
Alfrēds Straumīte ar meistaru Osvaldu Zarumu.
***
Alfrēds Straumīte gleznās ietvēris arī Vecrīgu.
***
Ierosmi deva koki...
Koks . . . Šis krāšņais dabas materiāls piesaistījis daudzus māksliniekus, ierosinot no koka veidot plastiskas formas darbus. Arī Alfrēds Straumītis jaunības gados sadraudzējās ar koku. Viņš fresku tehnikas kompozīcijās uz koka plāksnes atveidoja gan komponista Bēthovena portretu, gan Šūberta apdziedātās «Trejmeitiņas». Par šiem darbiem toreizējās izstādēs jaunais mākslinieks saņēma augstus apbalvojumus. Koki mani valdzināja ne vien ar savu plastiskumu un šķiedru interesanto rakstu, bet arī ar krāsu bagātību. Mežs ar dažādu koku lapotnēm tā taču ir neizmērojama krāsu nianšu bagātība! Jaunības gados gribējās to atainot arī uz audekla, bet toreiz pietrūka līdzekļu, lai mācītos mākslas akadēmijā, stāsta A. Straumītis, tikai pēckara laikā varēju uzsākt mācīties glezniecību LRAP kultūras nama Tautas studijā pie Eduarda Jurķeļa un vēlāk pie Aleksandra Zviedra. A. Straumītis necenšas atdarināt kādu profesionālu mākslinieku, bet rāda savu dabas skatījumu. Īpaši emocionāli autors stāsta par sev tik mīļo mežu, kuru viņš parāda gan rītausmas agrumā, gan vasaras pievakares saules staru piestīgotu. Kā brīdinājums sargāt dabu ir viņa gleznotās mežu ugunsgrēku ainas. A. Straumītis piedalījies daudzās izstādēs. Patlaban Zinību namā atklāta viņa ceturtā personālā izstāde. Daudzveidīga ir tajā aplūkojamā tematika: mūsu pilsētas senlaicīgo kvartālu cikls, jūra visdažādākajās noskaņās, Ogres, Gaujas un citu mūsu republikas upju ainavas, tālos ceļos gūtie iespaidi.
J. Bērzs
* Rīgas Balss / 09.04.1982
PSRS Tautas skatuves māksliniece E. Radziņa sveic izstādes autoru.
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru