Rāda ziņas ar etiķeti Vēlēšanas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Vēlēšanas. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2024. gada 27. novembris

Pagastu dalīšanās *

ĀDAŽUS VĒL NEDALA
Jau pusotru gadu grupa Ādažu pagasta Carnikavas, Kaingales, Garciema, Gaujas un Lilastes puses deputātu izvērsuši jo aktīvu darbību, lai pagasts tiktu sadalīts un izveidota jauna administratīvi teritoriāla vienība Carnikavas pagasts. Pamatojums Carnikavu ar tai pieguļošām apdzīvotām vietām vieno elektriskā vilciena satiksme, bet šo piejūras teritoriju un Ādažus savieno tikai maršruta autobuss. Carnikavā ir skola, kultūras nams, ambulance, sadzīves pakalpojumu un tirdzniecības objekti. Un tāpēc gluži nemanot te ir izveidojies it kā apkārtējo piejūras teritoriju dabisks centrs, par kādu attāluma un citu iemeslu dēļ nav kļuvuši Ādaži. Turklāt ādažnieku pamatnodarbe ir lauksaimniecība, bet carnikaviešu jūras lietas. Un vakar AP Prezidijā šo «separātistu» viedokli aizstāvēja Dz. Heidenberga, kas apgalvoja, ka pēc aptaujas rezultātiem 54 procenti carnikaviešu, 80 procenti kalngaliešu un pilnīgi visi garciemieši vēloties šādu sadalīšanos. Savukārt Ādažu pagasta vecākais N. Breidaks bija citos ieskatos, uzsvērdams, ka jau pati Rīgas rajona Ādažu pagasta tautas deputātu padome savā 12. sesijā atcēlusi 10. sesijas laikā pieņemto lēmumu par pagasta dalīšanu. Motivējums šobrīd pagasts pats var sevi uzturēt, bet, ja notiks dalīšanās, tad Carnikavas pagasts būs mūžam dotējams un savukārt Ādažu pagasts palikšot bez attīstības perspektīvām. Turklāt Ādažu pusē būs divreiz vairāk iedzīvotāju, kaut arī teritorija abviet vienāda, jo Ādažu poligonzeme nav lauksaimniecībā izmantojama. Tāpat arī gluži vēsturiski nekad tāda Carnikavas pagasta nav bijis. Gluži otrādi Ādažu pagasts bijis vēl krietni vien lielāks. Arī AP Juridiskā pārvalde uzskata, ka AP Prezidijam nav likumīga pamata izskatīt jautājumu par Ādažu administratīvās teritorijas sadalīšanu. Galu galā šis jautājums tā arī palika neizskatīts, jo A. Gorbunovs velti taujāja pēc AP Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu komisijas (priekšsēdētājs V. Steins) pārstāvja padoma, jo neviens no minētās komisijas Prezidiju ar savu klātbūtni nepagodināja. Tika atsūtīta vien izziņa, kurā rakstīts, ka komisija ādažnieku lietu kopā ar četru citu pagastu dalīšanu izskatīs tikai 2. aprīlī.

ĀDAŽUS VĒL NEDALA
1992.03.27 Neatkarīgā Cīņa
ANDERSONS, MARISS

NO SĒTNIEKA LĪDZ PRESES ŠEFAM 

Nu gluži kā Amerikā. Bet, ja nopietni, tad Sergejs Ancupovs vakar AP Prezidijā vienbalsīgi apstiprinātais jaunā AP Preses dienesta (bijušā preses centra vietā). vadītājs ar slotu dancoja, protams, tikai piepelnoties studiju gados. Bet no 1990. gada viņš bija AP preses centra TV korespondents. Pirms tam televīzijā gan administrators, gan programmu redaktors. Jaunās AP struktūras aizbildnis būs V. Birkavs, kurš vakar, citastarp, izteicās, ka Preses dienestam Jābūt parlamentārās idejas aizstāvim. Savukārt A. Gorbunovs vēl akcentēja šīs idejas propagandētajam. Tieši pirms nedējas rakstīju, ka AP Prezidijs Ādažu pagastu vēl nedala. Bet vakar tomēr sadalīja gan. Pirms tam arī bez jelkādām problēmām dažu citu administratīvo teritoriju robežas. Tā Aizkraukles rajonā no Jaunjelgavas pilsētas nu atdalīta tās lauku teritorija un atjaunots Sērenes pagasts, Kuldīgas rajonā no Ēdoles pagasta atdalīts un atjaunots Ivandes pagasts, Talsu rajonā no Virbu pagasta Strazdes pagasts un Valkas rajonā no Jērcēnu pagasta Ēveles pagasts. Visai Interesanti, ka AP Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu komisijas priekšsēdētājs V. Šteins gan uzsvēra, ka šobrīd daudz vēlamāks ir gluži pretējs process pagastu apvienošanās, un komisija šādu koncepciju arī turpmāk ievēros. Taču šie konkrētie gadījumi ir kā objektīvi izņēmumi no kopsakarībām. Sīkāk par būtiskāko Ādažu pagasta samilzumos jau rakstīju NC 27. marta numurā, tāpēc neatkārtošos. Tikai pateikšu, ka šoreiz AP Prezidijs jo rūpīgi un vispusīgi izskatīja šo jautājumu, un beigu četrpadsmitbalsīgs verdikts bija - sadalīt Ādažu pagastu un izveidot jaunu administratīvi teritoriālo vienību Carnikavas pagastu. «Separātistu» līderei Dz. Heidenbergal acīs sariesās prieka asaras, jo pusotru gadu ilgusī cīņa vainagojusies ar uzvaru, bet Ādažu pagasta vecākais N. Breidaks atvadoties daudznozīmīgi bilda tiksimies tiesā, jo, viņaprāt, AP Prezidijs rīkojās pretēji AP pieņemtajam likumam par pašvaldībām. Vēl vakar, izskatot grozījumus un papildinājumus nolikumā «Par LR lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu», tika nolemts, ka pirms zemes lietošanas tiesību apliecinošo dokumentu izsniegšanas zemes lietotājiem tie jāapstiprina ar pagasta tautas deputātu padomes lēmumu, kurā būtu norādīta galīgā zemes lietojuma platība, kā arī apstiprināts pielikums, kurā savukārt būtu noteikti zemes lietojuma servitūti vai citi apgrūtinājumi un zemes daļējās lietošanas tiesības. 

NO SĒTNIEKA LĪDZ PRESES ŠEFAM
1992.04.03 Neatkarīgā Cīņa
ANDERSONS, MARISS

Carnikavā priekšvēlēšanu TOTO 
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, priekšvēlēšanu cīņas kļūst sīvākas, īpaši tur, kur sarakstu vairāk nekā viens. Vēlētāji tiek zvejoti ar dažādiem paņēmieniem. NRA redakcijā atskanēja satraukuma pilns zvans no Carnikavas invalīdu biedrības priekšsēdētājas Dzintras Heidenbergas; pagastā tiekot rīkota loterija TOTO Carnikavai - 2000. Iespē jams, pret šādu pasākumu iebildumu nebūtu, ja to rīkotu atbilstoši likumam. Kaut arī loterijas lapas un urna atradusies pagasta padomes telpās, par loterijas norisi nav informēti pat deputāti, NRA stāstīja Dz. Heidenberga, kas pati ir deputāte un nākamajās vēlēšanās kandidē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Loteriju organizē mistiska orgkomiteja, un par piedalīšanos jāmaksā viens lats. Tās dalībniekiem lapā jāatzīmē, cik un kuri kandidāti no sarakstiem tiks ievēlēti padomē. Uzvarētājiem solīts izmaksāt: par 1. vietu - 60% no iemaksu summas, par 2. vietu - 30%, par 3. vietu - 10%. Uz loterijas lapām nav ne zīmogu, ne kārtas numuru, ir pamats apšaubīt, vai nauda, ja arī tiks savākta, visa tiks sadalīta loterijas uzvarētājiem. Lai nu kā būtu ar naudu, dīvainākais un neloģiskākais ir apgalvojums, ka «pēdējās vietas ieguvējam tiek liegtas tiesības kandidēt nākamajās pašvaldības vēlēšanās». Kas organizē šo loteriju, īsti nav zināms. Sekretāre teikusi, ka to rīkojot priekšsēdētājas vietnieks Jānis Eduards Ozoliņš, viņš esot arī viens no galvenajiem orgkomitejā. Inta Kagaine, pagasta padomes inženiere kontroliere, kas ceturtdien redzējusi urnu un loterijas lapas sekretāres kabinetā, NRA pastāstīja, ka no sākuma pasmējusies un nodomājusi, - var jau to latu ziedot un loterijā piedalīties. Vēlāk, izpētot vēlēšanu likumu, secināts: kaut kas nav kārtībā. Urna no kabineta pazudusi vakar ap pulksten 11. Par šo loteriju informēta arī Centrālā vēlēšanu komisija, un no tās saņemta atbilde, ka loterijas organizētāji rīkojušies nelikumīgi, īpaši paziņojot par ierobežojumiem kandidēt vēlēšanās. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kam NRA lūdza komentēt šādu situāciju, atzina, ka varētu būt vairāki pārkāpumi, ja vien tas nav kaut kāds nelabvēļu gājiens vai vēlēšanās mest uz kādu ēnu. «Varbūt Carnikavā tas izskatās nopietni, bet Rīgā tas izskatās kā joks.» Iepazīstoties ar loterijas lapu un ik pa brīdim iz aucoties «kādi murgi, kādi murgi!», G. Kusiņš uzsvēra, ka nav skaidrs šīs izlozes organizētājs, vai viņam ir visas nepiecie šamās atļaujas šā pasākuma rī košanai, vai ir publicēta informācija par izlozes norisi. Paziņojumu, ka pēdējās vietas ieguvējam varētu tikt liegtas tiesības kandidēt nākamajās vēlēšanās, G. Kusiņš nosauca par «klaji analfabētisku». «Nevajag mānīt cilvēkus! Ierobežojumus par tiesībām kandidēt nevar noteikt orgkomiteja, tos var noteikt tikai ar likumu.» NRA vakar neizdevās sazināties ar pagasta padomes priekšsēdētāju Elfu Slocenieci, jo viņa esot Rīgā. Savukārt sekretāre atteicās tikties ar avīzes pārstāvjiem. Taisnības labad jāpiebilst, ka bija pusdienas laiks. Priekšsēdētājas vietnieks J. E. Ozoliņš pa tālruni NRA izteicās, ka tā ir velna dzīšana un ka viņam par loterijas organizēšanu nekas nav zināms. Tiesa, kad plašāk iepazīstinājām Ozoliņa kungu ar lapas saturu, viņš teica, ka kaut ko esot par to dzirdējis, taču nepieļaujot domu, ka tas tiktu izplatīts sabiedrībā. Carnikavas pagastā pašvaldību vēlēšanām pieteikti septiņi saraksti - krietni vairāk nekā dažā lielā pilsētā. Uz deviņām deputātu vietām padomē kandidē 48 cilvēki. Februārī visiem padomes deputātiem piedāvāts balotēties yienā sarakstā, taču tā nav noticis, un tagad pagasta priekšsēdētāja ir vienā sarakstā, viņas vietnieks - otrā, bet Dz. Heidenberga - vēl citā, kas tiekot dēvēts par opozīcijas sarakstu. Visi, atskaitot priekšsēdētājas sarakstu, esot gaidījuši, kad vēlēšanu komisija pārbaudīs kandidātu atbilstību likumam, pārbaudīs dokumentus, taču priekšsēdētājas saraksts un tā programma jau ilgi pirms tam bijusi zināma vēlētājiem. 
Dzintra Heidenberga (no kreisās), Inta Kagaine un Tālivaldis Grāvis ir nesaprašanā, kā loterijas organizētāji var pārkāpt likumu.

Carnikavā priekšvēlēšanu TOTO
1997.02.22 Neatkarīgā Rīta Avīze
OZOLA, EVIJA 

Carnikavas joku TOTO 
NRA jau rakstīja par Carnikavas pagastā organizēto pirmsvēlēšanu TOTO. Lai tajā piedalītos un prognozētu vēlēšanu rezultātus, bija jāmaksā lats. Bet lielāko satraukumu radīja apgalvojums, ka TOTO pēdējās vietas ieguvējam liegšot iespējas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Carnikavas pagasta padomes priekšsēdētāja Elfa Sloceniece, viņas vietnieks Jānis Eduards Ozoliņš un padomes juriste Astrīda Marga apgalvo, ka pirms vēlēšanu prognoze tāds joks vien esot. «Man žēl, ka Carnikavas pagasts ir izskanējis pa visu Latviju ar negatīvu pieskaņu. Mūsu uzskats - tas kādam ir izdevīgi. Šis toto-loto negāja pa pagastu, netika izplatīts, tā ir tikai mūsu iekšējā darba kolektīva vidū pie kafijas tases radusies ideja. Būtībā tā pat nesākās,» uzsvēra E. Sloceniece. Tā neesot uzņēmējdarbība, kas jākomentē no likumdošanas viedokļa, bet gan tīri sadzīviska lieta, uzskata juriste A. Marga.  TOTO bijis domāts tikai apmēram 20 pašvaldības darbiniekiem kā humoristisks pasākums. E. Sloceniece izteica nožēlu, ka pagasta cilvēki nesaprot humoru.

1997.02.27 Neatkarīgā Rīta Avīze
OZOLA, EVIJA
Carnikavas toto vēlēšanām 
Blīkšķis ap priekšvēlēšanu toto Carnikava - 2000, kas noskanēja pa visu Latviju, tā vien aicināja vismaz vienu mazo priekšvēlēšanu arēnu aplūkot nedaudz tuvāk, tādēļ lietainā otrdienas priekšpusdienā devāmies nelielā ceļojumā uz Rīgas pievārti un intriģējošā to to dzimteni - Carnikavu. Mūsu ekskursijas objekts savu laik, tāpat kā citi tuvējie ciematiņi, ar visu kustamo un nekustamo mantību tika iesūknēts agrofirmā Ādaži un kļuva par vienu no lielā monstra daudzajām nomalītēm, līdz jaunie juku laiki milzi kopā ar tā iespaidīgo galvu Alberta Kaula personā pārkārtoja un krietni vien samazināja. Carnikava 1992. gada beigās atkal kļuva par pastāvīgu pagastu, vienu no jaunākajiem Latvijā. Šodien šīs pašvaldības teritorija ar 8000 hektāriem aptver vairākus ciematus (Carnikavu un Sautiņus, Gauju, Garciemu, Kalngali, Mangaļus), 10 vasarnīcu kooperatīvus, neskaitāmas atpūtas bāzes (daudzas no tām krāsmatu izskatā) un krietni piemēslotus mežu masīvus, kas stiepjas 20 kilometrus gar jūras krastu.  
Vecais Carnikavas ceļš ar katru gadu kļūst arvien
 šaurāks pieaugošajai transporta plūsmai

Pagastā ir ap 4,5 tūkstoši dvēseļu, to skaitā 2,5 tūkstoši ir potenciālie vēlētāji. 60% iedzīvotāju ir latvieši. Pagasta budžeta ienākumu lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis (ap 70%). Pašvaldībai savu uzņēmumu nav, tās pārziņā ir 2 katlumājas un attīrīšanas iekārtas. Pagastā darbojas apmēram 50 firmu, neoficiālo bezdarbnieku skaits - 20. Vasarās vairāki tūkstoši vasarnīcu Carnikavas iedzīvotāju skaitu palielina trīskārt. Kur pazuda visi gali ? Pirmā pagasta valdīšana, ko ar plašu vērienu vadīt iesāka vietējā tirdzniecības darbiniece Dzintra Heidenberga, ar lielu troksni un vairākkārtējām tiesas prāvām (kas nonāca pat Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras uzmanības lokā) bankrotēja, aiz sevis atstājot vienīgi tukšus plauktus un parādus ar daudzām nullēm. Pēc tam, kad vietējie deputāti sacēlās pret pašas ievēlēto priekšsēdi un atklātībā nonāca deputātu revīzijas komisijas izdarītās pārbaudes rezultāti, pagastnamā mīklainā kārtā pazuda finansu dokumenti, mājas grāmatas, pagasta zīmogs un pat valsts karogs...  
Carnikavas tirgus ziemas sezonā nīkuļo.
Te redzami vienīgi netīrumi, kas ir viena no lielākajām
pagasta problēmām. Jāpiebilst,
tirgus atrodas uz privātīpašnieka zemes. 

Revīzijas komisija cita starpā konstatēja, ka bez pagasta padomes un pagasta valdes lēmuma, turklāt pretrunā ar esošo likumdošanu pagasta nauda izlietota divu uzņēmumu - veikala un kafejnīcas - iekārtošanai. Tikai 1993. gada janvārī un februārī izlietoti (galvenokārt produkcijas iepirkšanai) 1 594 384 un 871 875 LVR. Nauda no pagasta kases izsniegta personām, kas nav pagasta darbinieki. Pārbaudes laikā netika uzrādīti nekādi izdevumus paskaidrojoši dokumenti - kvītis, pavadzīmes, līgumi utt. Naudas izlietojums noformēts kā bezprocenta aizdevums, turklāt līgums par šā aizdevuma apmaksu un nosacījumiem nav noslēgts.  
Nākamā zvejas sezona būs grūta. Laivas un pašu darba rokas - tas ir vienīgais Carnikavas zvejnieku pašreizējais kapitāls, jo šomēnes ugunsgrēkā nodega viss zvejnieku inventārs apmēram 100 000 latu vērtībā.

Interesantākais visā šājā aktīvajā saimnieciskajā darbībā, bez šaubām, ir fakts, ka kafejnīcas un veikala īpašnieks ir Carnikavas patērētāju biedrība ar pamatkapitālu 20 tūkst. (!) rubļu un dibinātājiem - 15 fiziskām personām, no kurām viena ir pati Heidenbergas kundze, otra - R. Krone, pagasta galvenā grāmatvede, trešā - J. Gabruševs, pagasta juridiskais dienests... Tādēļ saprotams, ka kopš veikala darbības sākuma pagasts no šīs privātfirmas nav saņēmis nekādus maksājumus par pagasta (!) telpu lietošanu un komunālo pakalpojumu izmantošanu. Aizdevuma avots - galvenokārt iedzīvotāju samaksa par komunālajiem pakalpojumiem. Tajā pašā laikā Carnikavas pagasta parāds Latvijas gāzei kopā ar naudas sodiem sasniedza vairāk nekā 27 milj. LVR, bet skolas un bērnudārza kārtējie remonti tiek noraidīti naudas trūkuma dēļ. Pagasta padome turklāt finansējusi tiesas prāvas starp Carnikavas patērētāju biedrību un Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrību, respektīvi, divu privātfirmu prāvas. Pagasta aizsegā arī vākti paraksti no iedzīvotājiem, lai tiesas darbos atbalstītu Heidenbergas privātfirmu. Vēl kāds story. 1992. gada 21. decembrī (tikai dažas dienas pēc stāšanās amatā) Heidenberga saņem meža izciršanas biļeti nr. 146 sanitārās cirtes veikšanai Garciema mežā. Šo dokumentu izsniedzis Inčukalna virsmežniecības valsts mežzinis B. Romāns, pamatojoties uz Carnikavas pagasta valdes vēstuli (respektīvi, Heidenbergas vēstuli) par to, ka pagasts neiebilst pret sanitārās cirsmas veikšanu šajā vietā. 17. janvāri speciāla komisija konstatē, ka meža izciršana bijusi nelikumīga, un Heidenbergai izsniegto dokumentu anulē. Jāpiebilst, ka iezīmētajai cirsmai bija apbūves gabala forma, turklāt sanitārās cirtes vietā tika veikta kailcirte, iznīcinot kokus, kas neatbilst sanitārās cirtes normām. Šīs un daudzas citas Heidenbergas saimnieciskās aktivitātes tika izklāstītas atbilstoša veida iesniegumos, ko pagasta deputāti adresēja gan prokuratūrai, gan Ekonomiskajai policijai, bet... Uz iesniegumiem atbildes sagaidītas netika, turklāt pagasta papīri, kā jau tika teikts, neizprotamā kārtā līdz ar pašu priekšsēdi no pagastmājas pazuda.  
Carnikava nevar lepoties ar daudziem arhitektūras un mākslas pieminekļiem, bet Gustavam Falkam celtais kapa piemineklis noteikti pieskaitāms pie Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma.

Deputātiem toties bija iespēja pārņemt pagasta noliktavu, kurā nez kāpēc lielos daudzumos tika glabāta tapešu līme, siļķu mucas, šampūni, piekaramās atslēgas, kafijas kannas, slotas, glāzes, dvieļi, naži, dakšiņas, kājslauķi... Kultūra, bērni, vide... Kopš tiem Carnikavai trauksmainajiem mēnešiem pagastā nomainījušies jau trīs priekšsēži. Par līdzšinējās pagasta padomes darbu, kas strādā kopš 1994. gada jūlija, vislabāk spēs spriest paši iedzīvotāji, potenciālie vēlētāji. Mēs ielūkojāmies kultūras jeb tautas namā Ozolaine, bērnudārzā, tirgus laukumā un kapsētā. Kultūras namā direktore jau divdesmito gadu ir Elita Terentjeva, viņa šajā laikā pārdzīvojusi jau daudzas varas, apvienošanās, sadalīšanās. Tāpat kā lielākajā Latvijas daļā pagājuši Hruščova iedibinātie grandiozie pašdarbības laiki.
Kultūras namā vairs neskan pūtēju orķestris, nedzied vīru koris, savu darbību beiguši ari citi pašdarbības kolektīvi.  
Šis pilsonis, kas ir devītais bērns savā ģimenē,
vēlēšanu drudzi nu nekādi neizjūt. Eduarda,
tāpat kā viņa dvīņubrāļa Renāra, izdevumus
par bērnudārzu pilnībā sedz pašvaldība.

Tomēr pēdējos gados pašdarbības dzīve atguvusi otro elpu, un šodien Carnikavā ir ap 250 pašdarbnieku, no tiem 180 jaunākās paaudzes. Tautas namā darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs, sieviešu koris, tautas lietišķās mākslas studija, kurai apritējuši jau trīsdesmit gadu, bērnu vokālais ansamblis, bērnu mākslas studija. Notiek pašdarbības koncerti, tikšanās, atpūtas vakari, atjaunojušās Mākslas dienas. Tautas nams par pašvaldības līdzekļiem izremontēts, iegādātas jaunas mēbeles. Pašdarbības kolektīvu vadītāji saņem algas no pagasta budžeta. Pagasts algo 14 tautas nama darbiniekus. Kopumā kultūrai tiek atvēlēti ap 10% no pašvaldības budžeta - 30 000 latu gadā. Salīdzinājumam - pagasta valdes administratīvie (štatā 20 darbinieki) izdevumi 1996. gadā - 70 000 latu (lielākā daļa no tiem izlietoti administratīvā darba datorizācijai). 34 000 latu izmaksāti dažāda veida pabalstos, piemaksās maznodrošinātajiem. Trešā daļa no bērniem skolā saņem brīvpusdienas. Līdzšinējā valdīšana tikusi vaļā no uzkrātā gāzes parāda (300 000) latu un gandrīz 20 000 latu elektrības parāda. Par komunālajiem maksājumiem iedzīvotāji pašvaldībai 1997. gada 1. janvārī bija parādā 50 000 latu.  
Carnikavas tautas nams Ozolaine -
izremontēts, sakopts un darbīgs.

Par pašvaldības līdzekļiem remontēta skola, bērnudārzs, noasfaltētas dažas ielas, labiekārtoti apstādījumi, uzlabots ielu apgaismojums. Bērnudārzs, kas spēj nodrošināt tikai 33% pieprasījuma, izveidojies par īstu pasaku pili ar peldbaseinu, sporta zāli, ar papildu pedagogiem un medicīnisko personālu, kuru darbu apmaksā pagasts. Ir iesākts strādāt pie Carnikavas attīstības ģenerālplāna. Ir. Nav atrisināta Carnikavas otrās puses - Sautiņu - dzeramā ūdens problēma. Tur iedzīvotāji spiesti lietot sliktas kvalitātes ūdeni ar lielu dzelzs piejaukumu. Nav atrisinātas problēmas, kas saistītas ar siltumapgādi - abas novecojušās katlumājas nespēj apkalpot ēkas, kas uzceltas pēdējos padomijas gados. Nav atrisināta piemēsloto mežu problēma (visticamāk pagasts ar saviem spēkiem vien to nespēs izdarīt arī tuvākajā nākotnē). Daudzviet veidojas lokālas izgāztuves, kuras regulāri turpina pildīt kravas mašīnas no tuvējās Rīgas un daudzie vasaras viesi. Nesakopti ir Carnikavas kapi, plašas teritorijas pašā Carnikavas vidū (arī daudzu privātīpašnieku zemes gabali) atstāj nomācoši netīru iespaidu. Ir arī citi nav. Septiņi saraksti, septiņi toto Carnikava ir starp tām pašvaldībām Rīgas rajonā, kurās iesniegti deputātu kandidātu saraksti (7) pašvaldību vēlēšanām (Allažu, Ādažu un Daugmales pagastos - pa vienam, Baložos -2, Babītē -3, Baldonē -4). Vienu no sarakstiem iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), pārējos - vēlēšanu apvienības.  
 Jaunas māmiņas - Signe un Lita - pašvaldības vēlēšanās
piedalīsies noteikti un balsos par līdzšinējo padomes vadītāju.

Programmas piedāvā gan reālas rīcības projektus un tēžveidīgus vispārinājumus, gan lētus saukļus un komiskus aicinājumus, gan ari ab surdus priekšlikumus un saldus sapņus. Šinī ziņā Carnikavas pagasts ne ar ko īpašu neizceļas. Programmās aicina izskaust birokrātismu, izgatavot un ieviest pagasta simboliku, apstiprināt pagasta padomes atzinības rakstu, organizēt kabeļu televīzijas ierīkošanu, sekmēt Latvijas valsts simbolikas cienīšanu, izzināt sava pagasta vēsturi, izdot reklāmas prospektu, sekot procesiem skolā, sekot apkārtnes piesārņošanai, nezaudēt kontaktus ar iedzīvotājiem, dot vienādas tiesības un iespējas darbā bērniem, pensionāriem un invalīdiem, kultūru padarīt par pienākumu un dzīves normu visiem... Interesanti, ka divi saraksti ir iesnieguši vārds vārdā vienādas programmas. Apbrīnojama vienprātība! Vēl kāds, šķiet, interesants fakts - LSDSP sarakstā figurē arī Dzintra Heidenberga. Varbūt nelaimīga sakritība? Nebūt ne. Tā pati kundze, tikai bruņojusies ar labiem nodomiem, solījumiem un devīzi - bez mums nebūs nākotnes! Toto Carnikava - 2000, šķiet, bija tikai neliela prelūdija. īstā spēle notiks 9. martā.  

Foto Anda Krauze 
Carnikavas toto vēlēšanām 
1997.02.27 Literatūra. Māksla. Mēs  
Pīlādzis, Mārtiņš 

Sloceniece: Kā Carnikava tika vaļā no parādiem
Saules pulksteņa atklāšana 2007. gadā: Elfa Sloceniece, mākslinieks Helmuts Āķis un Tautas nama ”Ozolaine” vadītāja Elita Terentjeva.

Pērn nosvinēta 800-gade, kopš Carnikavā pulcējās pirmie lībiešu ieceļotāji, savukārt 2. aprīlī apritēs 20 gadi Carnikavas pašvaldībai – jaunākajai Latvijā. 
Par godu abiem notikumiem uzņemta dokumentālā filma „Carnikavas etīdes" (režisors Askolds Saulītis). Visilgāk – 14 gadus (no 1995. – 2009. gadam) Carnikavas novada pašvaldības Domi vadīja Elfa Sloceniece. Apriņķis.lv sarunājās ar ilggadīgo Carnikavas saimnieci. 
– Kāpēc izvēlējāties iesaistīties politikā Carnikavā? 
– Tā nebija mana ideja vai vēlme. Toreiz, 1994. gadā, uz pašvaldību vēlēšanām, kuras pirmo reizi pēc atdalīšanās no Ādažu pašvaldības, notika arī Carnikavas pašvaldībā, tika izveidota no vietējām uzņēmējsabiedrībām "Darba devēju apvienība", kur katra deleģēja savus pārstāvjus kandidātu sarakstā. Es strādāju SIA „Transporta pakalpojumi" par galveno grāmatvedi un mans priekšnieks J.Štelcs palūdza aiziet uz šīs apvienības sapulci kā firmas pārstāvei. Es pat nezināju, kas tur notiks. Sapulces sākumā pie manis pienāca viena no sapulces dalībniecēm – Valda Caune un uzrunāja: „Tu arī gribi deputātos tikt?" Tad es sapratu, kur esmu nonākusi. Sākumā tas viss bija diezgan nenopietni, jo sevi kā deputāti nevarēju iedomāties. Sarakstā es biju viena no pēdējām, bet no visiem kandidātiem septiņos sarakstos man bija otrais lielākais balsu skaits. Domāju, ka pārsteigta biju ne tikai es. Tā nu 1994. gada 12. jūlijā mani ievēlēja par pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieci, bet 1995.gadā – par priekšsēdētāju. 
– Kādi bija pirmie jauno deputātu pienākumi pašvaldībā? 
– Tā kā pašvaldības darbība līdz tam bija saistīta ar dažādām likstām un varas maiņām, daudz bija jāsakārto vai jāievieš pilnīgi no jauna, sākās ielu un ceļu sakārtošana, pagasta centra labiekārtošana... Bija sakrājušies lieli parādi, tostarp arī iedzīvotāju parādi. Bija jādomā, kā strādāt, kā plānot, lai slogu mazinātu. Ļoti viegli pašvaldībai sākt darbu, ja kasē ir miljons, bet, ja ir tikai parādi un jādomā, kā nodrošināt iedzīvotājiem apkuri un citus komunālos pakalpojumus, tad ir citādāk. Piemēram, „Latvijas gāzei" vairākkārtīgi tika rakstītas vēstules ar lūgumu pagarināt maksājumu termiņus, tika sūtīti maksājumu grafiki, lai tikai pašvaldībai neatslēgtu gāzes padevi. Iedzīvotāji nespēja maksāt, pašvaldībai līdzekļu nebija. Tie bija grūti laiki, taču, saprātīgi plānojot un arī tērējot, pašvaldība ar gadiem ieguva stabilitāti, tika vāļā no parādiem un varēja sākt domāt par attīstību. 
– Kādi bija pirmie uzdevumi, lai nepieviltu vēlētājus? – Viens no pirmajiem lielajiem projektiem bija jauno konteineru tipa katlu māju projekts, tad attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas projekts, „Sautiņu" ciemata ūdens apgādes projekts, paralēli asfaltējām un apgaismojām ielas, labiekārtojām Carnikavas centru, sākās pamatskolas ēkas 1. kārtas rekonstrukcijas projekts ar „Pasaules bankas" līdzfinansējumu. Gandarījums, ka pa šiem gadiem esam renovējuši izglītības iestādes un Tautas namu, parku un kapus. Kārtība bija vienkārša – vienā gadā taisījām projektus, nākamajā – tos realizējam. Ceru, ka tagad pašvaldība pabeigs savulaik iesākto Lilastes pludmales labiekārtošanas projektu ar ES līdzfinansējumu. 
– Vai tolaik visi projekti bija jāveic par nodokļu maksātāju naudu? 
– Jā, toreiz vēl Eiropas naudu bija sarežģīti iegūt, arī dalīšanas princips bija cits, turklāt Rīgas rajona pašvaldības tika uzskatītas par bagātām, kurām palīdzēt nevajag. Izņēmums bija skolas ēkas siltināšanas 1. kārta, kur mūsu pašvaldība saņēma „Pasaules bankas" līdzfinansējumu, kā arī vairāki mazi projekti saistībā ar dabas parku „Piejūra". 
– Kā tolaik cīnījāties ar plūdiem Carnikavā? Redzams, ka plūdu problēma ir aktuāla joprojām. 
– Protams, plūdu draudi pastāvējuši gandrīz katru gadu. Centāmies dambi uzturēt – vedām šķembas, blietējām, stiprinājām. Cik varējām atļauties, tik darījām, bet pilnībā atjaunot vai uzbūvēt no jauna ar saviem līdzekļiem nespējām. Savulaik mēs ar izpilddirektoru A. Plota kungu braucām uz Zemkopības ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, lai aicinātu atbildīgās amatpersonas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu plūdu risku mazināšanai. Gandarījums, ka tikām sadzirdēti. 
– Šobrīd pašvaldība cenšas risināt problēmu ar sētām, kas uzceltas uz dambja. Iedzīvotāji ir neapmierināti. 
– Jā, tas ir sarežģīts jautājums, jo daļa iedzīvotāju sētas uz dambja uzcēluši jau krietni sen. Novēlu pašvaldībai veiksmi, lai šo problēmu atrisinātu, jo, sētas nenojaucot, dambi rekonstruēt nav iespējams. 
– Par kuru paveikto darbu, priekšsēdētājas amatā esot, visvairāk jūtat gandarījumu?– Parka un kapu labiekārtošana, ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts Carnikavā, arī izglītības iestāžu ēku un tautas nama renovācija. Mēs neieguldījām naudu sīkos projektiņos, bet darījām lietas, kas ir paliekošas nākamajām paaudzēm. Ja kaut ko iesākām, pabeidzām, pirms ķērāmies pie nākamajiem projektiem. Tā strādāja tā laika pašvaldība, par ko es saviem bijušajiem kolēģiem gribu pateikt vēlreiz paldies. Vai mums izdevās, to lai spriež iedzīvotāji. 
FAKTI PAR CARNIKAVAS PAŠVALDĪBU
Līdz 90. gadu sākumam Carnikavas teritorija bija Ādažu pagasta sastāvdaļa. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, Ādažu pagasta deputāti carnikavieši sāka lolot ideju par Carnikavu kā patstāvīgu pašvaldību.
Viens no atdalīšanās procesa vadītājiem, carnikavietis Miķelis Ankipovs, uzskata, ka carnikavieši par neatkarību no Ādažu pagasta var pateikties toreizējā Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova principialitātei, kurš atbalstīja atdalīšanās ideju un rūpējās, lai citas ieinteresētās puses neliktu šķēršļus.
1992. gada 2. aprīlī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija dekrētu "Par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu" Carnikava kļuva par patstāvīgu pašvaldību ar administratīvo centru Carnikavas ciemā un teritoriju – no Kalngales līdz Lilastei – ar 18 kilometrus garu piekrasti un dabas parku „Piejūra", kas aizņem 20% pašvaldības teritorijas. Tā paša gada 7. aprīlī sasaukta pirmā Carnikavas pagasta Padomes sēde ar 16 deputātiem. Par pirmo priekšsēdētāju deputāti ievēlēja Dzintru Heidenbergu. Jaunizveidotā pagasta pirmais deputātu sasaukums darbojās no līdz 1994. gadam.
1994. gadā otrajā Carnikavas pagasta padomes sasaukumā ievēlēja deviņus deputātus, par priekšsēdētāju – Guntaru Zakaru.
Pēc gada G. Zakars atteicās no priekšsēdētāja amata un par priekšsēdētāju ievēlēja Elfu Slocenieci, kas pašvaldības darbu vadīja līdz pat 2009. gadam. 2006. gada 21. martā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 209 Rīgas rajona Carnikavas pagasta administratīvā teritorija, nemainot teritorijas robežas, tiek pārveidota par Carnikavas novadu. Kopš 2009. gada Carnikavas novada Domē lēmumus pieņem 15 deputāti. Aizvadītajos gados pašvaldība ir strauji attīstījusies – pabeigts Carnikavas ūdenssaimniecības attīstības projekts un uzsākts Kalngales ciema ūdenssaimniecības attīstības projekts, uzsākta piebūves būvniecība pirmsskolas izglītības iestādei, kas jau 2012. gada rudenī uzņems mazos carnikaviešus, izveidota Pašvaldības policija, atgūts stadions, uzsākta baznīcas restaurācija, izveidots svētku laukums ar Vilņa Titāna veidoto skulptūru „Atceroties", valsts piešķīrusi finansējumu aizsargdambju rekonstrukcijai, uzsākts nozīmīgs projekts velotūrisma attīstībai, Carnikavas centrā iegādāts īpašums mūzikas un mākslas skolas vajadzībām, noslēgusies gājēju un velobraucēju tilta pār Gauju projektēšana un uzsākta finansējuma piesaistīšana, kā arī sākta sociālo pakalpojumu centra izveidošana Kalngales ciemā. 20 gadu laikā Carnikavas pašvaldību vadījuši pieci priekšsēdētāji: Dzintra Heidenberga, Aleksandrs Gržibovskis, Guntars Zakars, Elfa Sloceniece, Daiga Jurēvica. 

24.03.2012  
autore: Sollija Lipore
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis" 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
 

otrdiena, 2018. gada 17. aprīlis

Vēlēšanas pie dažādām varām *

📃 📃 📃
Rīgas lauku vēlēšanu apgabala jecirkņi saņem velēšanu biļetenus. Biļetenus saņem J. Līde no Ādažu pag. 124./5. vēlēšanas iecirkņa. 
1941.01.07 Cīņa
📃 📃 📃

Saulkrastu rajona Staļina vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa
mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs vēlēšanu iecirknī Ādažos.
Par vēl gaišāku rītdienu
1955.03.01 Padomju Jaunatne
Z. Simsons
📃 📃 📃
* Darba Balss / 13.03.1957
📃 📃 📃
Aģitācijas brigāde pie vēlētājiem  

Ādažu ciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 1 vēlētāji varēja būt apmierināti ar patīkamo atpūtu svētdien. Tiklīdz bija nobalsots, viņi pulcējās zālē, kur noskatījās dažādus priekšnesumus. Pulksten desmitos sākās pirmais koncerts Ādažu septiņgadīgās skolas skolēnu pašdarbības priekšnesumi, divas stundas vēlāk — kinoizrāde. Tad Ādažu vēlētājus apciemoja Rīgas rajona kulturas nama aģitācijas brigāde. Starplaikos nepārtraukti skanēja deju mūzika.  

 Z. Priedīte 
* Darba Balss / 15.03.1957
"Komunistu un bezpartejisko bloka saliedētības spilgts apliecinājums" 
📃 📃 📃
* Darba Balss / 28.01.1959
📃 📃 📃
* Darba Balss / 04.03.1959
📃 📃 📃
* Darba Balss - "Vēlēšanu diena rajonā" / 04.03.1959
📃 📃 📃
* Darba Balss / 22.03.1959

Dosimies pie vēlētājiem
Tuvojas PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Skolotājiem aģitatoriem būs darba pilnas rokas. Bet mums, pionieriem? «Organizēsim arī mēs savu aģitbrigādi!» nolēma Ādažu astoņgadīgās skolas pionieru vienības padome. Pionieru aģitbrigadēs visvairāk piedalīsies internātā dzivojošie pionieri, jo aģitatori taču brauc referātus lasīt vakaros. Tādēļ pionieru aģitbrigādei sapulcēšanās nesagādās grūtības. Protams, katram pulciņam vajadzēs vienu reizi dot arī savus priekšnesumus. Kā mēs to darīsim? Skolotājs brauks lasīt referātu, un pionieri, kas piedalās koncertā, brauks līdzi. Kolhozniekiem noteikti patiks mūsu priekšnesumi. Pionieru aģitbrigādi vada komjauniete Oļa Špeļa. Uz Oļu var paļauties, viņai jau viss sīki izplānots Pirmajā reisā dosies internāta un 6. klases pionieri ar ludziņu «Noslēpums». Bez tam Ādažu ciema zonas pionieri strādās aģitpunktā. Viņi palīdzēs pārrakstīt vēlētāju sarakstus, iekārtot vēlēšanu iecirkni un iznēsāt vēlētājiem ielūgumus.

 L. KALNIŅA un I. KASELBAUMA, Ādažu astoņgadīgās skolas vienības padomes locekles
Dosimies pie vēlētājiem
1962.02.06 Pionieris
📌📌📌
* Darba Balss / 23.01.1963
📧📧📧
Ar vislabākajiem novēlējumiem
Tūlīt aiz Baltezera laipns uzraksts māja nogriezties sāņus no ceļa uz vēlēšanu iecirkņa centru kolhoza «Ādaži» ciematā. Pa dziļajā sniegā iemītām taciņām no apkārtējām mājām nāca vēlētāji. Pa lauku ceļiem slīdēja pajūgi. Tālīnākajiem bija aizbraucis pakaļ autobuss. Pie urnas, kur stāv jaunā maiņa - pionieri, cits pakaļ citam dodas vēlētāji, un iemestajiem biļeteniem līdzi iet viņu vislabākie vēlējumi. Kad aprunājamies, Ādažu kolhoznieki arī pasaka, ar kādām domām un jūtām viņi balso. Piemēram, jaunā traktoriste Vera Volāne, mājlopu uzbarošanas punkta lopkopējs Vitālijs Kolodinskis, Māte Varone Anna Solovjova, dārznieces b. Pētersone, Gambalāte, Liepiņa, Volāne, Laganovska, Broka, Vucāne un citas, kas cīnās par komunistiskā darba kolektīva nosaukumu, kā vienā balsī atbild: "Mēs balsojam par mieru, par labāku dzīvi." Viņiem piebalso slaucējas Vera Dzeniša, Feodosija Jančenko, kas arī cīnās par komunistiskā darba brigādes nosaukumu. 

Ar vislabākajiem novēlējumiem
1963.03.05 Cīņa
H. Vacvagars
📃 📃 📃
* Darba Balss / 15.12.1965
📃 📃 📃
* Darba Balss / 10.03.1967
📌📌📌 

 



 


* Darba Balss / 15.12.1970
📃 📃 📃
VĒLĒTĀJU KLUBĀ
VĒLĒTĀJU KLUBĀ 
1970.04.28 Darba Balss (Rīgas rajons) 
Krūmāja, V.
📄 📄 📄
SVINĪGA DIENA
14. jūnijā jauņais Ādažu kolhoza kultūras nams pirmo reizi viesmīlīgi uzņēma vēlētājus. Lielu lepnumu par to izjuta kolhoznieki, jo šis nams taču viņu pašu rokām celts, daudz tā apdarē darījuši pašu mākslinieki. Jau līdz pusdienai savas balsis šai iecirknī bija atdevuši gandrīz visi vēlētāji. Lūk, biļetenus saņem kolhoznieku Šiliņu ģimene. Šodien tai ir svinīga diena. Traktorista Ata Šiliņa un viņa sievas zvērkopes Dzidras dēls Ilmārs vēlē pirmo reizi. Vecākiem prieks, ka dēls jau uzsācis arī patstāvīgas darba gaitas kolhozā. 
Vēlēšanu biļetenus saņem kolhoznieku Šiliņu ģimene.

SVINĪGA DIENA
1970.06.15 Cīņa
A. Sūnas teksts 
i
1970.06.19 Dzimtenes Balss
📃 📃 📃
Vēlēšanu iecirknis Nr. 148/1. Vēlēšanu biļetenus saņem kolhoza «Ādaži» vecākais biedrs, labākais 
brigadieris H. Ūdris.

1970.06.16 Padomju Jaunatne
📌📌📌
13. JŪNIJA VISI UZ VELĒŠANĀM!
Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājas
 1. vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretāre
Biruta Virkava (no kreisās) un aģitatore
Alīna Stelmaka pārbauda vēlētāju sarakstus 



Alīna Stelmaka jau vairākas reizes  apciemojusi Pārgaujas vēlētājus. Bijusi visattālākajās -Ādažu ciema sētās. Uzmanīgi pārbaudījusi vēlētāju sarakstus. Vēl arvien aģitatorei bažas: rūpības šais pienākumos nekad nevar būt par daudz. Ciemā ir ap 2000 vēlētāju. Daudzi ļaudis, it sevišķi no Pārgaujas, pārceļas dzīvot citur. Nāk jauni iedzīvotāji. Tāpēc šodien viņas abas ar skolotāju Birutu Virkavu pārbauda sarakstos datus. Biruta Virkava jau agrāk bijusi vēlēšanu komisijas sekretāre. Tagad viņai uzticēts 1. vēlēšanu iecirknis. Un abas Ādažu astoņgadīgās skolas pedagoģes ierakstus salīdzina un precizē. Jārūpējas, lai varētu laikus nobalsot arī cilvēki, kuriem plecos liela gadu nasta un ceļa gabals no dzīves vietas līdz vēlēšanu iecirkņiem vairs nav pa spēkam. Jāzina arī jaunieši, kuri šogad ieradīsies pie urnām pirmo reizi. Ciemā nostiprina labu tradīciju vēlēšanu komisija šos jaunos vēlētājus apsveic ar ziediem. Vēlēšanas vairs nav tālu. Arī ikdienā ādažnieki to jūt aizvien vairāk. Aizvadītajā sestdienā šurp atbrauca Latvijas KP CK Partijas vēstures institūta direktors - deputāta kandidāts LPSR Augstākās Padomes vēlēšanām. Vēlētāji tikās arī ar vietējās padomes deputāta kandidātu «Ādažu» kolhoza valdes priekšsēdētāju J. Kukeli.

13. JŪNIJA – VISI UZ VELĒŠANĀM!
1971.06.09 Skolotāju Avīze
MEŽNORA, L.

📃 📃 📃
* Darba Balss / 10.05.1975
📃 📃 📃
No Centra, Garkalnes, Baltezera
Liela vēlētāju rosība bija Ādažos. Kolhoza klubā, kur notika balsošana jau no paša rīta nepārtraukti ieradās cilvēki. Drīz gar vēlēšanu komisijas locekļiem nepārtrauktā plūsmā vlrzījās balsotāju straume. Bija atbraukušl kolhozniekl no Centra iecirkņa, Garkalnes un Baltezera. No attālākajām vietām saimniecības biedrus veda 5 autobusi. Sakarā ar administratīvo robežu izmaiņu Ādažu ciemā krietni pieaudzis vēlētāju skaits. lecirknī ieradās vairāk nekā 3000 cilvēku. Jau līdz pulksten 13 bija nobalsojis 81 procents vēlētaju. Saimniecības klubā notika ansambļa «Suvenīrs» koncerts, ko noklausījās ap 250 cilvēku. Aplausi ilgi negribēja rimties. Vēlāk demonstrēja kinofilmu. 

No Centra, Garkalnes, Baltezera
1977.06.21 Darba Balss (Rīgas rajons)
Inga, J.

📃 📃 📃
Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" vēlēšanu iecirknī. balso skolniece Dzintra Veģe un Aivars Dzirkalis 
04.03.1979
Rīdzinieku vienprātība
1979.03.05 Padomju Jaunatne
📃 📃 📃
NO VĒLĒŠANĀM LĪDZ VĒLĒŠANĀM 
Gleznainajā Gaujas apkārtnē plešas kolhoza «Ādaži» lauki. No Rīgas—Tallinas šosejas labi redzama kolhoza ciemata jaunbūvju panorāma. Priekšplānā kolhoza valdes un kultūras nama ēka, nedaudz tālāk poliklīnika, bērnudārzs, veikals un daudzas pilsētas tipa dzīvojamās ēkas. Pāri tām lepni slejas celtņu strēles. Ciemats aug plašumā un ar katru dienu kļūst aizvien skaistāks.  Gadi kopš iepriekšēj'am PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām saimniecībai bijuši veiksmju pilni. Pērn, piemēram, kolhozs valstij pārdodamās produkcijas plānotos daudzumus pārsniedza pienam par 14,4 procentiem, gaļai par 63, labībai par 15.9, kartupeļiem par 24,2 procentiem. Ieņēmumi no realizētās produkcijas sasnieguši 18 miljonus, tīrā peļņa — 5 miljonus rubļu. Ievērojami paaugstinājies kolhoznieku dzīves līmenis, viņu materiālā un garīgā labklājība. Nav šaubu, ka saimniecības kolektīvs godam izpildīs sociālistiskajās saistībās solīto — par piecgades plāna izpildi ziņot jau 1979. gadā. 
Kolhoza centra ciemata jaunās dzīvojamās mājas.

Aģitkolektīva vadītāja Anita Treiguta (no kreisās) un aģitatori Indra Piruškina un Inesa Vilcāne gatavojas tikties ar vēlētājiem.

Lopkopības kompleksa "Briljanti" jaunieši: (no kreisās) lopkopējs Vilmārs Fūrmanis, slaucējs operators Harijs Dakša, teļkopēja Anna Larionova, fermas pārzinis Gunārs Ziemelis un elektroatslēdznieks Raimonds Klopovs pirmo reizi vēlēs PSRS Augstāko Padomi.
NO VĒLĒŠANĀM LĪDZ VĒLĒŠANĀM
1979.01.30 Cīņa
J. Jasenova teksts 
📇 📇 📇
Ādažu 2. vēlēšanu iecirkņa sekretāre Nellija Reide un aģitatore Velta Pētersone pārrunā
pēdējos pasākumus vēlēšanu dienas priekšvakarā.

Ceļ pašu spēkiem
1982.06.19 Cīņa
V. Beķeris, LATINFORM korespondents
📃 📃 📃



====================================
21. IŪN'IJĀ—VIETĒIO PADOMJU UN TAUTAS TIESNEŠU VĒLĒŠANAS
IETEIKUMI UN VĒLĒJUMI


Torīt zvejnieku kolhoza 

«Carnikava» kolektīvs izvirzīja vietējo padomju deputātu kandidātus. Lauksaimniecības nozares ļaudis pulcējās nelielajā sarkanajā stūrīti, un te pasākumam kā laba uvertīra noderēja deputāta I. Jēkabsona ziņojums par veikto darbu, pildot pienākumus Ādažu ciema padomē līdz šim. Priekšvēlēšanu sapulcē vispirms izvirzīja kandidatūras rajona deputātu padomei. 
Nozares vadītājs I. Jēkabsons (attēlā) raksturoja kandidātu Oļģertu Mauriņu, kolhoza priekšsēdētāju, īpaši uzsvērdams vadītāja rūpes par sociālo jautājumu risināšanu. Sapulcējušies vienbalsīgi atzina šo kandidātu, tāpat kā kolektīvā labi pazīstamo vecāko agronomi Silviju Kokarēviču. Par abu ievēlēto uzticības personām kļuva nozares partijas organizācijas sekretārs Alberts Popovs un agronome Vaira Spīse. 
 
A. Kronenbergs

Ādažu ciema padomes vēlēšanām izvirzīja piecus deputātu kandidātus: laboranti strādnieci E. Legzdiņu, strādnieci L. Teteri, nozares vadītāju I. Jēkabsonu, iecirkņa inspektoru milicijas majoru V. Braivo un kolhoza par
tijas organizācijas sekretāru J. Liepiņu. Tajā pašā rītā par Tautas tiesas piesēdētājiem vienbalsīgi tika izvirzīti: V. Borovska, G. Kuzņecovs, R. Līviņš, M. Smilga, A. Jēkabsons, M. Allers, Ē. Legzdiņa un M. Romānova. Sapulcē piedalījās Ādažu ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs A. Kronenbergs, tālab noslēgumā viņam nācās atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Līdztekus notika priekšvēlēšanu sapulce zivju apstrādes nozares ļaužu pulkā. Ceha vadītāja V. Mežecka kā kandidāti rajona Tautas deputātu padomei ieteica komjaunieti prečzini Gunitu Libkovsku. Kolektīvs vienbalsīgi pieņēma šo kandidatūru, apsprieda un atbalstīja ciema padomes deputātu kandidātus — strādnieci G. Bobko, zivju apstrādes ceha darbinieci I. Stangu, kolhoza saimniecības un komunālās daļas vadītāju I. Zaļumu un V. Mežecku.
 
IETEIKUMI UN VĒLĒJUMI
1987.04.25 Darba Balss (Rīgas rajons) 
Līcītis, E.

📃 📃 📃
Ādažu domes Finanšu komitejā izceļas tracis un apsaukāšanās, runājot par KNAB sākto kriminālprocesu
( 18. Janv, 2023.)
Šodien Ādažu domes Finanšu komitejā izcēlās tracis, runājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par kukuļošanu.
Opozīcijas deputāts Imants Krastiņš (K) rosināja komitejas sēdes daba kārtībā iekļaut informatīvu jautājumu par KNAB sākto procesu un pašvaldības rīcību, informējot sabiedrību. Komitejas deputātu vairākums nobalsoja pret darba kārtības papildināšanu.
Pēc tam deputāti sāka izteikties par savu balsojumu, skaidrojot, ka plašākai runāšanai neredz jēgu, jo viss, kas ir zināms, ir publiski izskanējis, turklāt ir deputāti, kuri ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu, jo ir liecinieki šajā lietā.
"Saskaņas" deputāts Jānis Leja vērsās konkrēti pret koalīcijas deputāti Antru Krastu (ZZS) un aicināja viņu paust savu viedokli. Opozīcijas politiķis veltīja viņai pārmetumus, ka viņa varētu būt tā, kas esot ņēmusi naudu, jo būtiski mainījusi viedokli par koalīcijas izveidi pagājušā gada runā. Pēc viņa vārdiem, deputāte melojot. KNAB gan ir norādījis, ka lieta ir par kukuļdošanas mēģinājumu, nevis par to, ka kāds deputāts kukuli būtu pieņēmis.
Pēc šiem paziņojumiem izcēlās tracis, kurā vairāki deputāti skaļi un asā tonī mēģināja viens otru apsaukt, nomierināt, izteica savstarpējus pārmetumus un apvainojumus. Visbeidzot domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) pārtrauca komitejas sēdi, aicinot iekarsušos deputātus iziet laukā izvēdināt galvas.
Kā pēc sēdes aģentūrai LETA skaidroja Krastiņš, viņu esot pārsteidzis, ka deputāti balsojuši pret viņa piedāvāto darba kārtības punktu, "kā uzlabot pašvaldības krīzes komunikāciju šādā nopietnā domes tēla apdraudējuma gadījumā". Neesot saņemts arī skaidrojums no deputātes Krastas. Viņaprāt, vislabākais veids, kā kliedēt bažas, būtu "atklāti izrunāt" jautājumu.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka KNAB Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai ir nodevis lietu pret kādu fizisku personu par 30 000 eiro kukuļa piedāvāšanu kādam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.
Ādažu novada pašvaldībā aģentūrai LETA uzsvēra, ka izmeklēšana nav saistīta ar balsojumu par pašreizējo Ādažu domes priekšsēdētāju Miķelsoni. Arī KNAB ir atzīmējis, ka Miķelsones ievēlēšanas leģitimitāte netiek apšaubīta.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka Ādažu novada domē vēl pirms Saeimas vēlēšanām tika mēģināts nomainīt toreizējo domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku (LRA), bet viņa vietā bija plānojis nonākt toreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks Krastiņš.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, 2022.gada 28.septembrī septiņu deputātu grupa pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par Sprindžuka atstādināšanu no domes priekšsēdētāja amata. Iesniegums bija iesniegts pirms pašām Saeimas vēlēšanām, kad vēl nebija zināms, vai Sprindžuks tiks ievēlēts Saeimā.
Iesniegumu tika parakstījuši Krastiņš (JKP), Daiga Mieriņa (LZS), Jānis Leja (S), Arta Deniņa (JKP), Genovefa Kozlovska (LZS), Gatis Miglāns (LZS), Raivis Pauls (LZS). Latvijas Zemnieku savienība (LZS) ar savu līderi Mieriņu tobrīd atradās opozīcijā, savukārt "Konservatīvie" bija daļa no valdošās koalīcijas.
Kopumā Ādažu domē ir 15 deputāti, tātad Sprindžuka gāšanai iesnieguma iesniedzējiem pietrūka viena balss. Par domes priekšsēdētāju bijis iecerēts virzīt vicemēru, kādreizējā tieslietu ministra un "Konservatīvo" līdera Jāņa Bordāna padomnieku Krastiņu.
Taču pēc 1.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām situācija mainījās - tajās pazīstamākie domes deputāti un līdz tam nesamierināmie pretinieki Sprindžuks un Mieriņa tika ievēlēti Saeimā un LZS deputāti atsauca savus parakstus iesniegumā par ārkārtas sēdi un domes priekšsēdētāja nomaiņu.
Ādažu domi pametot Sprindžukam un Mieriņai, mēneša laikā tika izveidota jauna koalīcija, kuras kodolu veido Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un LZS, bet Krastiņš zaudēja vicemēra amatu. 2022.gada 1.novembrī par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ar 12 balsīm tika ievēlēta Sprindžuka vietniece Karīna Miķelsone (LRA), bet vienu no domes priekšsēdētāja vietnieka amatiem Krastiņa vietā ieguva Genovefa Kozlovska (LZS). Miķelsoni toreiz balsojumā neatbalstīja tikai divi "Konservatīvo" deputāti un "saskaņietis" Leja.
Tagad atklājies, ka varas maiņas procesā kādam deputātam ticis piedāvāts 30 000 eiro kukulis. Kā informēja KNAB, 5.oktobrī kāda fiziska persona piedāvājusi 30 000 eiro kukuli vārdā nenosauktam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.
KNAB neatklāj, par labu kādam kandidātam piedāvāts kukulis, taču vienlaikus uzsver, ka neesot pamata apšaubīt balsojuma par Miķelsoni likumiskumu. KNAB rīcībā arī neesot informācijas, ka 1.novembra balsojums būtu bijis ietekmēts kādā citā veidā.

-