"Pats dari, Pats izpildi, Pats atbildi!"
šāds uzraksts rotāja Ādažu pagasta vadītāju darba telpas sienu (plāksnīte zem pulksteņa).
No kreisās puses sēž pagasta vietnieki Pēteris Bērziņš (no Ģipteriem), Mārtiņš Osis (no Veiduļiem) un Pēteris Kāpurs, kā arī ar amata zīmi uz krūtīm – ilggadīgs pagasta vecākais
Jānis Kalniņš (no Podniekiem) un Jānis Puriņš. Stāv (pirmais no labās) darbvedis Pēteris Lībtāls, blakus nezināms, iespējams ziņnesis. Ap 1932.gadu.
Ādažu pagasta pašvaldības darbinieki 30. gados. No kreisās –
ziņnesis un Ādažu pamatskolas vadītājs Grunduļa kungs, vidū ar amata zīmi uz krūtīm – ilggadīgs pagasta vecākais
J.Kalniņš (no Podniekiem), darbvedis P.Lībtāls.
 |
| Ilggadējais Ādažu pagasta vadītājs Jānis Alfrēds Kalniņš 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1938.gadā - ar Atzinības Krustu. |
PAGASTA DZĪVE UN PAGASTA VECĀKĀ DARBS VALSTS 20 GADOS 1938.11.15 Pagasta Dzīve
J. Linters, Trikātas pagasta vecākais
Nams ar stāstu.
2013.gadā Ādažu pagasta Tautas namam jeb kā šobrīd ierasts
teikt, vecajai domes ēkai – 120. To projektējis viens slavenākajiem latviešu
profesionālajiem arhitektiem –
Konstantīns Pēkšēns.. Tajā bija zāle ar 400 sēdvietām. Savulaik politiķa un
rakstnieka Fēliksa Cielēna māte kopā ar Ādažu pagasta aktīvākajām dāmām vākusi
no saimniekiem ziedojumus, rīkojusi loterijas, lai sapnis par namu īstenotos.
1928.gadā pašvaldībā strādāja trīs
cilvēki.
Vecā Ādažu Tautas nama sienas ne reizi vien savā pastāvēšanas vēsturē ir
piedzīvojušas kuplu jo kuplu ļaužu
pulcēšanos – gan plašajos Labdarības biedrību sarīkojumos tūlīt pēc nama
uzcelšanas 19.gadsimta 90. gados, gan 1905. gada nemierīgajos mītiņos un
sapulcēs, kad arī ādažnieki sāka apzināties savu latvisko identitāti. Pagājušā
gadsimta 20.-30. gados te notika daudzo un dažādo Ādažu biedrību un izrīcības
komiteju sanāksmes un balles. Tika spēlēts teātris, iekārtotas izstādes,
koncertos uzstāties ieradās mūziķi no galvaspilsētas un apkārtnes. Saviesīgā dzīve
sita augstu vilni! 20.gadsimta 20.-30. gados Ādažu Tautas namā atradās arī
pagasta bibliotēka, pasta un telefona centrāle, Ādažu Krājaizdevumu biedrība,
kā arī telpas pagasta valdei un tehniskajiem darbiniekiem.
Ādažu pagasta galvenos jautājumus pagastnamā lēma 18
cienījamākie apkārtnes vīri (pēc 1929. gada statistikas datiem) jeb vēlētā
pagasta padome. Goda vīri,kurus ādažnieki izraudzījās ne pēc partiju
piederības, bet gan pēc viņu nopelniem un darba sasniegumiem. Jo kurš pats ir
godājams, tas nekad nelaimē nepametīs savu tuvāko.
 |
| Pagasta nams / Tautas nams / 20.gs. 20.gados |
Lai gan Ādažu pagasta Tautas nams novada centrā slejas nu
jau 120 gadu, par precīzu nama būvniecības datējumu ir mazliet pretrunīga
informācija, jo presē un literatūrā minēts gan 1893., gan 1895. celšanas gads.
Interesanti, ka Ādažu pagasta valdes 30. gadu budžeta pārskata dokumentos visur
atrodama frāze – „nams celts 1890. gadā”. Būve, visdrīzāk, tikusi celta gadus
trīs (1890 – 1893), bet „1895.gads
„ preses slejās iemaldījies nejauši..jpg)
.jpg)
Arī politiķis un rakstnieks Fēlikss Cielēns (1888 – 1964) savās bērnības atmiņās (viņš
dzimis Baltezera krastā Alderu muižā) apraksta savas mātes aktīvo iesaistīšanos
Ādažu pagastnama projekta īstenošanā. Amanda Cielēna apbraukājusi pagasta
galvenos „runas vīrus” un pārliecinājusi
viņus par priekš tiem laikiem vērienīgās būves patiesu nepieciešamību.
Cielēnas kundze kopā ar Ādažu pagasta aktīvākajām dāmām vāca no saimniekiem
ziedojumus, rīkoja bazārus un loterijas, lai sapnis par namu īstenotos. Nauda
tika atrasta, un mērķis realizējās. Gadsimtu mija vēl nebija pienākusi, kad
ādažnieki jau varēja lepoties ar staltu ķieģeļu ēku – pagasta Tautas namu, kurā
atradās arī liela sarīkojumu zāle ar 400 sēdvietām. Par celtnes projektētāju
uzaicināja tolaik vēl gados jauno, bet vēlāk vienu no slavenākajiem
profesionālajiem arhitektiem – Konstantīnu Pēkšēnu.
 |
| Pagastmāja 1931.gada palos (Drēziņa foto ) |
Pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektiem uzceltas
aptuveni 250 ēkas. 19. un 20.gs. mijā celtnes tika veidotas tipiskās eklektisma
formās – kaut vai viņa slavenais Berga bazāra ēku komplekss, kā arī daudzie
dzīvojamie nami Brīvības, Marijas, Kr.Barona ielās. 20.gs. sākumā viņa darbi
jau tapa racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Piemēram,
izcili skaistais nams Rīgā, Alberta ielā 12, kur šobrīd atrodas Jūgendstila
muzejs, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālie muzeji – tie arī ir mūsu
pagastnama autora Konstantīna Pēkšēna projektēti. Viņš pats šajā namā savulaik
arī dzīvoja.
Mūsu vecais Ādažu pagastnams pieredzējis visādas varas, tā
sienās un gaiteņos mainījušies cilvēki un viņu likteņi, dažādi notikumi,
mundieri un himnas. Bet staltais nams palicis uzticīgs saviem cēlājiem.
* Ādažu vēstis no 15.12.2013. / raksta autore - Elita Pētersone
 |
| Ādažu pagasta pirmie darbinieki tūlīt pēc Brīvības cīņu beigām. Vidū sēž pagasta vecākais Jānis Kalniņš no Podniekiem, stāv pirmais no kreisās - pagasta ziņnesis Jānis Alberts Ozoliņš no Mazkracām. Sēž - trīs kantoristes: Milda Porietis, Alma Kabula, Milda Freimanis. |
DARBVEDIS Latvijas Lauksaimniecības savienības pagasta vadītāja rakstu darbu veikšanai vajadzīgs Ādažu pagasta valdei (22 km no Rīgas, Rīgas - Saulkrastu šosejas malā; autobusa satiksme ar Rīgu, Baltezera un Carnikas stacijas 7 km). Alga pēc noteikumiem. Pieteikšanās lūgums ar dokumentiem par izglītību, līdzšinējo nodarbošanos un veselības stāvokli iesniedzams pagasta vecākam līdz š. g. 30. sept. Personīga ierašanās vēlama.
KANCELEJAS IERĒDŅI (vēlams iestrādājušies un mašīnrakstīšanas pratēji, vajadz. Ādažu pagasta valdei (22 km no Rīgas, Rīgas - Saulkrastu šosejas malā, autobusa satiksme ar Rīgu, Baltezera un Carnikavas stac. 7 km). Alga pēc noteikumiem. Pieteikšanās lūgums ar dokumentiem par izglītību, līdzšinējo nodarbošanos un veselības stāvokli iesniedzams pagasta vecākam līdz š. g. 30. sept. Personīga ierašanas vēļama.
Tēvija
1943.09.22 Tēvija
============= *** ============
 |
| Ādažu biedrības nams / Ādažu pagasta vadītāji un skolēni valsts dibināšanas svinībās / 1938.g. |
********************************
Hronika
Visās pilsētu, ciematu un ciemu tautas deputātu padomēs notika jaunā sasaukuma pirmās sesijas. Tās ievēlē]a izpildkomiteju jaunos sastāvus. Par Ādažu ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju ievēlēts J. Gēriņš, par Garkalnes ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas sekretāri ievēlēta L. Akmentiņa.
TĀ STRĀDĀT NEVAR
Mūsu lasītāji droši vien vēl labi atceras šā gada 22. novembra numurā ievietoto kritisko rakstu «NAV, UN NEBŪS". Tajā kritizējām Ādažu ciema priekšsēdētāju b. Uertu, ka viņš nerūpējas par medicīnas darbinieku dzīvokļiem, kā arī nemaz neinteresējas par Ādažu slimnīcas pārbūves gaitu, bet gan pārāk daudz laika ziedo dzeršanai.
Minēto rakstu apsprieda ciema sesijā, kas notika 27. novembrī. Jautājumu par Ādažu ciema padomes darbu šinīs dienās izskatīja rajona izpildu komitejas sēdē. Rajona padomes deputāts b. Bricis ziņoja, ka pēdējos 10 mēnešos organizatoriskais darbs nevis cēlies, bet gan slīdējis uz leju. Priekšsēdētāja ietekme nav jūtama. Darba plānu sastādīja, bet neizpildīja, sesijas nenotika, jo tās savlaicīgi neizziņoja. Piemēram, nesen deputāts b. Tutins paziņojumu saņēma otrā dienā pēc sesijas, Sociālistiskās sacensības līgums ar Garkalnes ciemu nozaudēts. Sacensību gaitu nepārbaudīja. Nedarbojas pastāvīgās komisijas, kaut gan iepriekšējos gados Ādažu ciema deputāti bija aktīvi.
Visās nozarēs darbs pasliktinājies. Uerts dzer kopā ar tādiem sabiedrības acīs sakompromitētiem cilvēkiem, kā Emma Kere no «Ramaņiem». To viņš pats arī apstiprināja, pēc tam ieradās tur ar pusstopu. Nolēma jau tuvākā laikā ieteikt Ādažu ciema sesijā izskatīt un izlemt jautājumu par līdzšinējā priekšsēdētāja nepiemērotību darbam.
* Darba Balss / Tā strādāt nevar / 29.12.1959
***********************************
===============
76. Ādažu mazpulks 11. aprīlī svinēja 5 gadu atceres svētkus. Mazpulks dibināts 1932. g. 10. aprīlī Ādažu 6-kl. pamatskolā. Pirmais vadītājs bijis vietējais raj. agr. J. Dravnieks. Pie darba sākšanas bijuši tikai 5 aktīvi mazpulka dalībnieki. Tagad, 5 gadu atceres gadījumā, dalībnieku skaits jau ir ap 40. Svētdien, 11. aprīlī 76. Ādažu mazpulka 5 gadu atceres svinībās, Ādažu pag. namā bija pulcējušies ap 300 apmeklētāju. Atceri ievadīja ar sirsnīgiem vārdiem Ādažu dr. māc. A.Perlbachs. Jubilāram sveicienus nodeva Daugavas nov. mazp.insp. agr. V.Uiska un pieņēma svinīgo solījumu. Mazpulks savos atceres svētkos atvadījās no diviem čakliem un priekšzīmīgiem mazpulka dibinātājiem J. Eglīša un O.Drunka, kuri atceres svētkos vēl bija mazpulka ierindā, bet nākošā rītā jau jauniesaukto tēvijas sargu rindās.
|
Laikmeta liecības Tautas nama sarīkojumu zālē – bleķa krāsns
un sienu gleznojumi nacionālā romantisma stilā. Svētku pasākums / ap 1928.g.
Ballīte Ādažu pagasta nama 2.stāva zālē. Svinīgs valsts svētku sarīkojums ap 1923.g. Labajā pusē formas tērpā - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris M.Pētersons.
Pasākums pagasta namā / 1900.g.
Ādažu pagastvaldes aicinājums uz Carnikavas Labdarības biedrības 25. gadu jubilejas svinībām.
Ādažu pagastvaldes aicinājums uz Carnikavas Labdarības biedrības 25. gadu jubilejas svinībām.
.jpg)
Izrīkojuma afiša pagasta namā
Ādažu pagasta nams / Sarīkojumu orķestris
Orķestris pagastnamā/ ap 1928.g. / 2.stāva svētku zāle ar tautiskiem sienu gleznojumiem.
Balle Ādažu Tautas namā
Balles tērps – katram pēc viņa gaumes, modes un iespējām. Katrā
laikmeta tērps spoguļoja valkātāja prioritātes, cik konservatīvs vai liberāls
bija cilvēks. Interesanti varēja saģērbties, arī neieguldot lielus
līdzekļus – dāmas tolaik bija lielas rokdarbnieces!” stāsta vēsturniece Elita
Pētersone.
Ādažnieki draiski laižas dejā Tautas nama sarīkojumu zālē /
ap 1928.g.
Ja dāma uzlūdza dejot, tad agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu vismaz uz vienu vai, vēlams, divām dejām. Savukārt dāmām ar cieņu jāpieņem ikviens uzaicinājums uz deju. Atteikt kādam vīrietim deju un pēc tam tajā pašā dejā piekrist cita vīrieša uzaicinājumam ir ekstremāla rupjība, kas var novest pie tā, ka šo deju partneri uz deju vairs nelūgs neviens kungs.
Ja dāma uzlūdza dejot, tad agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu vismaz uz vienu vai, vēlams, divām dejām. Savukārt dāmām ar cieņu jāpieņem ikviens uzaicinājums uz deju. Atteikt kādam vīrietim deju un pēc tam tajā pašā dejā piekrist cita vīrieša uzaicinājumam ir ekstremāla rupjība, kas var novest pie tā, ka šo deju partneri uz deju vairs nelūgs neviens kungs.
 |
| Pretalkohola biedrības pasākuma afiša |
Dejotāji Tautas namā
Pie sienas zīmīgs uzraksts - Latvijai jābūt latviešu valstij.
Ādažu deju kolektīvs ap 1935.gadu
🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶
| Aizrādījumi 1941.05.30 Jaunais Komunārs
|
MŪSU LAUKOS UN PILSĒTĀS
1948.05.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
🎇🎇🎇🎇🎇🎇
KUR PALIKUŠI ATPŪTAS VAKARI?
pa publicēto materialu pēdām
pa publicēto materialu pēdām
Redakcijā bija ienākusi sūdzība no Ādažu ciema jauniešiem. Viņi rakstīja, ka kolhoza klubā vairs nenotiekot atpūtas vakari, ka nespēlējot bijušais estrādes orķestris. Raksta norakstu nosūtījām kolhoza «Ādaži» partijas pirmorganizācijas sekretāram b. Turinam. Tagad saņemta b. Turina atbilde. Tajā teikts, ka atpūtas vakari kopā ar referātiem, tematiskiem vakariem un citiem pasākumiem notiek divas reizes mēnesī. Deju vakarus vien nerīko. Ir jāatzīst, ka jaunieši tiešām vēlas vairāk dejot, un tāpēc turpmāk pēc dažādiem pasākumiem rīkosim dejas 2-4 reizes mēnesī. Bijušais estrādes orķestris vairs nespēlē, jo, pirmkārt, tā «bugi vugi» ritma dejas neapmierināja kulturālu cilvēku gaumi un prasības. Otrkārt, tā dalībnieki dzīvo Rīgā un prasa par spēlēšanu pārāk augstu maksu. Tagad noorganizēts pašiem savs orķestris. Lai visi kluba apmeklētāji prastu labi un kulturāli dejot, iecerēts organizēt sarīkojuma deju kursus.
| KUR PALIKUŠI ATPŪTAS VAKARI? |
1962.01.26 Darba Balss (Rīgas rajons) |
🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹
 |
| (Regīnas) Zapareckas kāzas pie pagastmājas |
 |
| Pie pagastmājas 1970.gadā atklāj V.I.Ļeņina krūšutēlu par godu Padomju valsts 50. gadadienai |
ĻEŅINAM
Kad pirmās vizbules plaukst.
Gaišām domām kā saules stari
Jauni rīti mums aust.
Ar vizbulēm pirmām ik pavasari
Tad dosimies Tevi sveikt:
Solāmies visi.,cik spēsim darīt
Gaišo rītdienu teikt.
ĻEŅINAM
1970.02.17 Pionieris
Inese LĪVIŅA Ādažu astoņgadīgās skolas 6. a klasē
Inese LĪVIŅA Ādažu astoņgadīgās skolas 6. a klasē
===============
Ainava
ar pieminekli. V.I.Ļeņina biste pie Ādažu ciema padomes ēkas; uzstādīta
1966.gadā. Foto: M. Krīgers; 1972.gada
3.oktobris ; Rīgas raj.; Ādaži
 |
| Pagastmāja 2013.gada ziemā |
 |
| 23.01.2016 Arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētais ( ap 1890.gadu) Ādažu Pagasta nams. |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru