trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

Vecā pagastmāja / nams ar stāstu ^

"Pats dari, Pats izpildi, Pats atbildi!" 
šāds uzraksts rotāja Ādažu pagasta vadītāju darba telpas sienu (plāksnīte zem pulksteņa).
No kreisās puses sēž pagasta vietnieki Pēteris Bērziņš (no Ģipteriem), Mārtiņš Osis (no Veiduļiem) un Pēteris Kāpurs, kā arī ar amata zīmi uz krūtīm – ilggadīgs pagasta vecākais Jānis Kalniņš (no Podniekiem) un Jānis Puriņš. Stāv (pirmais no labās) darbvedis Pēteris Lībtāls, blakus nezināms, iespējams ziņnesis. Ap 1932.gadu.

Ādažu pagasta pašvaldības darbinieki 30. gados. No kreisās – ziņnesis un Ādažu pamatskolas vadītājs Grunduļa kungs, vidū ar amata zīmi uz krūtīm – ilggadīgs pagasta vecākais J.Kalniņš (no Podniekiem), darbvedis P.Lībtāls.
Ilggadējais Ādažu pagasta vadītājs Jānis Alfrēds Kalniņš 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1938.gadā - ar Atzinības Krustu.

J. Linters, Trikātas pagasta vecākais


 

* Baltijas Vēstnesis Nr.129 / 10.06.1892

Nams ar stāstu.
2013.gadā Ādažu pagasta Tautas namam jeb kā šobrīd ierasts teikt, vecajai domes ēkai – 120. To projektējis viens slavenākajiem latviešu profesionālajiem  arhitektiem – Konstantīns Pēkšēns.. Tajā bija zāle ar 400 sēdvietām. Savulaik politiķa un rakstnieka Fēliksa Cielēna māte kopā ar Ādažu pagasta aktīvākajām dāmām vākusi no saimniekiem ziedojumus, rīkojusi loterijas, lai sapnis par namu īstenotos. 1928.gadā pašvaldībā strādāja  trīs cilvēki.
Vecā Ādažu Tautas nama sienas ne  reizi vien savā pastāvēšanas vēsturē ir piedzīvojušas kuplu jo kuplu ļaužu  pulcēšanos – gan plašajos Labdarības biedrību sarīkojumos tūlīt pēc nama uzcelšanas 19.gadsimta 90. gados, gan 1905. gada nemierīgajos mītiņos un sapulcēs, kad arī ādažnieki sāka apzināties savu latvisko identitāti. Pagājušā gadsimta 20.-30. gados te notika daudzo un dažādo Ādažu biedrību un izrīcības komiteju sanāksmes un balles. Tika spēlēts teātris, iekārtotas izstādes, koncertos uzstāties ieradās mūziķi no galvaspilsētas un apkārtnes. Saviesīgā dzīve sita augstu vilni! 20.gadsimta 20.-30. gados Ādažu Tautas namā atradās arī pagasta bibliotēka, pasta un telefona centrāle, Ādažu Krājaizdevumu biedrība, kā arī telpas pagasta valdei un tehniskajiem darbiniekiem.
Ādažu pagasta galvenos jautājumus pagastnamā lēma 18 cienījamākie apkārtnes vīri (pēc 1929. gada statistikas datiem) jeb vēlētā pagasta padome. Goda vīri,kurus ādažnieki izraudzījās ne pēc partiju piederības, bet gan pēc viņu nopelniem un darba sasniegumiem. Jo kurš pats ir godājams, tas nekad nelaimē nepametīs savu tuvāko.

Pagasta nams / Tautas nams / 20.gs. 20.gados
1928.gadā Ādažu pagastā dzīvojuši 4156 cilvēki, bet viņu intereses ikdienā pašvaldībā vadīja vien trīs cilvēki – pagasta vecākais, darbvedis un ziņnesis. Turklāt, darbvedis kura ģimenei bija ierādīts dzīvoklis pagastnama telpās, reizē bija arī rakstvedis, bibliotekārs, apkalpoja pasta un telefona centrāli, bija Ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, Krājaizdevumu biedrības vadītājs, darbvedis Slimokasē, Mednieku, Kūdras ražošanas un Meliorācijas biedrību valdes priekšsēdis. Tikai trīsdesmito gadu beigās, kad  vairojās valsts birokrātija un ikdienas darbu darītāji, līdzīgi  kā mēs šobrīd, pamazām sāka „apaugt ar papīriem”, Ādažu pašvaldības dienestā tika pieņemtas papildu vēl divas kancelejas ierēdnes – sekretāres. Darbi ritēja raiti līdz 1940.gadam, kad namu pārņēma cita vara un citādi domājoši ierēdņi.
Lai gan Ādažu pagasta Tautas nams novada centrā slejas nu jau 120 gadu, par precīzu nama būvniecības datējumu ir mazliet pretrunīga informācija, jo presē un literatūrā minēts gan 1893., gan 1895. celšanas gads. Interesanti, ka Ādažu pagasta valdes 30. gadu budžeta pārskata dokumentos visur atrodama frāze – „nams celts 1890. gadā”. Būve, visdrīzāk, tikusi celta gadus trīs  (1890 – 1893), bet „1895.gads „  preses slejās iemaldījies nejauši.

Arī politiķis un rakstnieks Fēlikss Cielēns  (1888 – 1964) savās bērnības atmiņās (viņš dzimis Baltezera krastā Alderu muižā) apraksta savas mātes aktīvo iesaistīšanos Ādažu pagastnama projekta īstenošanā. Amanda Cielēna apbraukājusi pagasta galvenos „runas vīrus” un pārliecinājusi  viņus par priekš tiem laikiem vērienīgās būves patiesu nepieciešamību. Cielēnas kundze kopā ar Ādažu pagasta aktīvākajām dāmām vāca no saimniekiem ziedojumus, rīkoja bazārus un loterijas, lai sapnis par namu īstenotos. Nauda tika atrasta, un mērķis realizējās. Gadsimtu mija vēl nebija pienākusi, kad ādažnieki jau varēja lepoties ar staltu ķieģeļu ēku – pagasta Tautas namu, kurā atradās arī liela sarīkojumu zāle ar 400 sēdvietām. Par celtnes projektētāju uzaicināja tolaik vēl gados jauno, bet vēlāk vienu no slavenākajiem profesionālajiem arhitektiem – Konstantīnu Pēkšēnu.

Pagastmāja 1931.gada palos 
(Drēziņa foto )
Konstantīns Pēkšēns bija pirmais latviešu arhitekts, kurš akadēmisko izglītību, studējot inženierzinātnes un arhitektūru, guva Rīgas Politehnikumā. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā un piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā.  Starp citu, arī Fēliksa Cielēna māte 19.gadsimta beigās aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrības labdarības valdē. Iespējams, ka tieši tur jaunais arhitekts tika nolūkots un uzrunāts Ādažu pagastnama būvei.
Pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas. 19. un 20.gs. mijā celtnes tika veidotas tipiskās eklektisma formās – kaut vai viņa slavenais Berga bazāra ēku komplekss, kā arī daudzie dzīvojamie nami Brīvības, Marijas, Kr.Barona ielās. 20.gs. sākumā viņa darbi jau tapa racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Piemēram, izcili skaistais nams Rīgā, Alberta ielā 12, kur šobrīd atrodas Jūgendstila muzejs, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālie muzeji – tie arī ir mūsu pagastnama autora Konstantīna Pēkšēna projektēti. Viņš pats šajā namā savulaik arī dzīvoja.

 
Mūsu vecais Ādažu pagastnams pieredzējis visādas varas, tā sienās un gaiteņos mainījušies cilvēki un viņu likteņi, dažādi notikumi, mundieri un himnas. Bet staltais nams palicis uzticīgs saviem cēlājiem.

* Ādažu vēstis no 15.12.2013. / raksta autore - Elita Pētersone



 
Ādažu pagasta pirmie darbinieki tūlīt pēc  Brīvības cīņu beigām. Vidū sēž pagasta vecākais Jānis Kalniņš no Podniekiem, stāv pirmais no kreisās - pagasta ziņnesis Jānis Alberts Ozoliņš no Mazkracām. Sēž - trīs kantoristes: Milda Porietis, Alma Kabula, Milda Freimanis. 

* Brīvā Zeme / 22.01.1937

* Brīvā Zeme / 05.08.1939

DARBVEDIS Latvijas Lauksaimniecības savienības pagasta vadītāja rakstu darbu veikšanai vajadzīgs Ādažu pagasta valdei (22 km no Rīgas, Rīgas - Saulkrastu šosejas malā; autobusa satiksme ar Rīgu, Baltezera un Carnikas stacijas 7 km). Alga pēc noteikumiem. Pieteikšanās lūgums ar dokumentiem par izglītību, līdzšinējo nodarbošanos un veselības stāvokli iesniedzams pagasta vecākam līdz š. g. 30. sept. Personīga ierašanās vēlama.

KANCELEJAS IERĒDŅI  (vēlams iestrādājušies un  mašīnrakstīšanas pratēji, vajadz. Ādažu pagasta valdei (22 km no Rīgas, Rīgas - Saulkrastu šosejas malā, autobusa satiksme ar Rīgu, Baltezera un Carnikavas stac. 7 km). Alga pēc noteikumiem. Pieteikšanās lūgums ar dokumentiem par izglītību, līdzšinējo nodarbošanos un veselības stāvokli iesniedzams pagasta vecākam līdz š. g. 30. sept. Personīga ierašanas vēļama.
Tēvija 
1943.09.22 Tēvija
=============  ***  ============
* Darba Balss / 20.10.1961
Ādažu biedrības nams / Ādažu pagasta vadītāji un skolēni valsts dibināšanas svinībās / 1938.g.
* Dzimtenes Vēstnesis / 18.07.1915

********************************
Hronika 
Visās pilsētu, ciematu un ciemu tautas deputātu padomēs notika jaunā sasaukuma pirmās sesijas. Tās ievēlē]a izpildkomiteju jaunos sastāvus. Par Ādažu ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju ievēlēts J. Gēriņš, par Garkalnes ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas sekretāri ievēlēta L. Akmentiņa.
* Darba Balss / 11.03.1980

TĀ STRĀDĀT NEVAR 
Mūsu lasītāji droši vien vēl labi atceras šā gada 22. novembra numurā ievietoto kritisko rakstu «NAV, UN NEBŪS". Tajā kritizējām Ādažu ciema priekšsēdētāju b. Uertu, ka viņš nerūpējas par medicīnas darbinieku dzīvokļiem, kā arī nemaz neinteresējas par Ādažu slimnīcas pārbūves gaitu, bet gan pārāk daudz laika ziedo dzeršanai.

Minēto rakstu apsprieda ciema sesijā, kas notika 27. novembrī. Jautājumu par Ādažu ciema padomes darbu šinīs dienās izskatīja rajona izpildu komitejas sēdē. Rajona padomes deputāts b. Bricis ziņoja, ka pēdējos 10 mēnešos organizatoriskais darbs nevis cēlies, bet gan slīdējis uz leju. Priekšsēdētāja ietekme nav jūtama. Darba plānu sastādīja, bet neizpildīja, sesijas nenotika, jo tās savlaicīgi neizziņoja. Piemēram, nesen deputāts b. Tutins paziņojumu saņēma otrā dienā pēc sesijas, Sociālistiskās sacensības līgums ar Garkalnes ciemu nozaudēts. Sacensību gaitu nepārbaudīja. Nedarbojas pastāvīgās komisijas, kaut gan iepriekšējos gados Ādažu ciema deputāti bija aktīvi. 

Visās nozarēs darbs pasliktinājies. Uerts dzer kopā ar tādiem sabiedrības acīs sakompromitētiem cilvēkiem, kā Emma Kere no «Ramaņiem». To viņš pats arī apstiprināja, pēc tam ieradās tur ar pusstopu. Nolēma jau tuvākā laikā ieteikt Ādažu ciema sesijā izskatīt un izlemt jautājumu par līdzšinējā priekšsēdētāja nepiemērotību darbam. 

* Darba Balss / Tā strādāt nevar / 29.12.1959

 

***********************************

* Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis / 10.04.1931

===============

76. Ādažu mazpulks 11. aprīlī svinēja 5 gadu atceres svētkus. Mazpulks dibināts 1932. g. 10. aprīlī Ādažu 6-kl. pamatskolā. Pirmais vadītājs bijis vietējais raj. agr. J. Dravnieks. Pie darba sākšanas bijuši tikai 5 aktīvi mazpulka dalībnieki. Tagad, 5 gadu atceres gadījumā, dalībnieku skaits jau ir ap 40. Svētdien, 11. aprīlī 76. Ādažu mazpulka 5 gadu atceres svinībās,  Ādažu pag. namā bija pulcējušies ap 300 apmeklētāju. Atceri ievadīja ar sirsnīgiem vārdiem Ādažu dr. māc. A.Perlbachs. Jubilāram sveicienus nodeva Daugavas nov. mazp.insp. agr. V.Uiska un pieņēma svinīgo solījumu. Mazpulks savos atceres svētkos atvadījās no diviem čakliem un priekšzīmīgiem mazpulka dibinātājiem J. Eglīša un O.Drunka, kuri atceres svētkos vēl bija mazpulka ierindā, bet nākošā rītā jau jauniesaukto tēvijas sargu rindās.

MAZPULKU DZĪVE
1937.05.15 Mazpulks
======================
Laikmeta liecības Tautas nama sarīkojumu zālē – bleķa krāsns un sienu gleznojumi nacionālā romantisma stilā. Svētku pasākums / ap 1928.g.

Ballīte Ādažu pagasta nama 2.stāva zālē. Svinīgs valsts svētku sarīkojums ap 1923.g. Labajā pusē formas tērpā - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris M.Pētersons.

Pasākums pagasta namā / 1900.g.
Ādažu pagastvaldes aicinājums uz Carnikavas Labdarības biedrības 25. gadu jubilejas svinībām.
 
 Izrīkojuma afiša pagasta namā

 Ādažu pagasta nams / Sarīkojumu orķestris

Orķestris pagastnamā/ ap 1928.g. / 2.stāva svētku zāle ar tautiskiem sienu gleznojumiem.

Balle Ādažu Tautas namā

Balles tērps – katram pēc viņa gaumes, modes un iespējām. Katrā laikmeta tērps spoguļoja valkātāja prioritātes, cik konservatīvs vai liberāls bija cilvēks.  Interesanti varēja saģērbties, arī neieguldot lielus līdzekļus – dāmas tolaik bija lielas rokdarbnieces!” stāsta vēsturniece Elita Pētersone.
Ādažnieki draiski laižas dejā Tautas nama sarīkojumu zālē / ap 1928.g.

Ja dāma uzlūdza dejot, tad agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu vismaz uz vienu vai, vēlams, divām dejām. Savukārt dāmām ar cieņu jāpieņem ikviens uzaicinājums uz deju. Atteikt kādam vīrietim deju un pēc tam tajā pašā dejā piekrist cita vīrieša uzaicinājumam ir ekstremāla rupjība, kas var novest pie tā, ka šo deju partneri uz deju vairs nelūgs neviens kungs.
Pretalkohola biedrības pasākuma afiša


Dejotāji Tautas namā
 
 Pie sienas zīmīgs uzraksts - Latvijai jābūt latviešu valstij.

Ādažu deju kolektīvs ap 1935.gadu

🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶

Aizrādījumi
1941.05.30 Jaunais Komunārs

Ādažu pagasta kluba zāli grezno
gaumīgi izdaiļota siena ar gleznu, lozungiem un labu sienas avīzi
MŪSU LAUKOS UN PILSĒTĀS
1948.05.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
🎇🎇🎇🎇🎇🎇
KUR PALIKUŠI ATPŪTAS VAKARI?
pa publicēto materialu pēdām
Redakcijā bija ienākusi sūdzība no Ādažu ciema jauniešiem. Viņi rakstīja, ka kolhoza klubā vairs nenotiekot atpūtas vakari, ka nespēlējot bijušais estrādes orķestris. Raksta norakstu nosūtījām kolhoza «Ādaži» partijas pirmorganizācijas sekretāram b. Turinam. Tagad saņemta b. Turina atbilde. Tajā teikts, ka atpūtas vakari kopā ar referātiem, tematiskiem vakariem un citiem pasākumiem notiek divas reizes mēnesī. Deju vakarus vien nerīko. Ir jāatzīst, ka jaunieši tiešām vēlas vairāk dejot, un tāpēc turpmāk pēc dažādiem pasākumiem rīkosim dejas 2-4 reizes mēnesī. Bijušais estrādes orķestris vairs nespēlē, jo, pirmkārt, tā «bugi vugi» ritma dejas neapmierināja kulturālu cilvēku gaumi un prasības. Otrkārt, tā dalībnieki dzīvo Rīgā un prasa par spēlēšanu pārāk augstu maksu. Tagad noorganizēts pašiem savs orķestris. Lai visi kluba apmeklētāji prastu labi un kulturāli dejot, iecerēts organizēt sarīkojuma deju kursus.

KUR PALIKUŠI ATPŪTAS VAKARI?
1962.01.26 Darba Balss (Rīgas rajons)
🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹 
(Regīnas) Zapareckas kāzas pie pagastmājas

Pie pagastmājas 1970.gadā atklāj V.I.Ļeņina krūšutēlu par godu Padomju valsts 50. gadadienai

ĻEŅINAM 

Kad pirmās vizbules plaukst. 
Gaišām domām kā saules stari 
Jauni rīti mums aust. 
Ar vizbulēm pirmām ik pavasari 
Tad dosimies Tevi sveikt: 
Solāmies visi.,cik spēsim darīt 
Gaišo rītdienu teikt.
ĻEŅINAM
1970.02.17 Pionieris
Inese LĪVIŅA Ādažu astoņgadīgās skolas 6. a klasē
===============
Ainava ar pieminekli. V.I.Ļeņina biste pie Ādažu ciema padomes ēkas; uzstādīta 1966.gadā. Foto: M. Krīgers; 1972.gada 3.oktobris; Rīgas raj.; Ādaži
 
Pagastmāja 2013.gada ziemā

23.01.2016
Arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētais ( ap 1890.gadu) Ādažu Pagasta nams.


-

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru