Veterinārija / Austra Holcmane ^

PADOMJU BIROKRATIJAS LABIRINTOS

1955.05.11 Laiks

PADOMJU BIROKRATIJAS LABIRINTOS

1955.05.11 Laiks

A.Holcmane

Saulkrastos - divdesmit “Divdesmit gadi vienā darba vietā - tā ir skaisti ierakstīta rinda dzīves grāmatā.  Divdesmit gadi gan darba prieks, gan darba sūrums. Šos labos vārdus  gandarīta, dzirdēja veterinārārste Austra Holcmane — Saulkrastu veterinārā  iecirkņa vadītāja. Viņas vadītā iecirkņa apkalpojamā zonā ietilpst kolhozi «Ādaži»,  «Pabaži» un «Mangaļi», zvejnieku arteļi «Carnikava» un «Zvejnieks».  Carnikavas izmēģinājumu saimniecība, kā arī viss minētās teritorijas individuālais sektors.  Tātad —darba bagātīgi. Austra Holcmane Saulkrastos ieradās 1950. gadā,  kad šeit bija rajona centrs un viņa — rajona galvenā veterinārārsta.  Pēc reorganizācijas viņa palika un enerģiski turpina sākto darbu.   1954.—1955. gadā kvalifikācijas celšanas kursi Leņingradā. Jaunas atziņas,  pieredze. Speciāliste kļūst bagātāka ar tām, darbā drosmīgāka. Pirmais  ķeizargrieziens govij, kurai nav iespējamas normālas dzemdības. Pirmajai  operācijai lauku apstākļos seko otrā, trešā. Viņa glābj dzīvnieku pat tādos  apstākļos, kad citi jau domājuši par tā bojāeju. Tā aug Austras Holcmanes  popularitāte. Viņu sāk aicināt palīgā arī uz citiem iecirkņiem. Pērnvasar viņu  aicināja uz kolhoza «Ādaži» Eimuru novietni. Veiksmīga operācija deva iespēju  dzīvot teliņam un govij ražot pienu. Reiz no Mangaļu ciema Stirnu mājām  pie b. Holcmanes ieradās kāds vīrs: — Palīdziet! Mūsu dakteris nespēj.  Un A. Holcmane atkal posās ceļā. Skaidrs, ka arī šeit bija nepieciešama  operācija. Vajadzēja palīdzēt. Gadu gaitā ir izdarīts daudz šādu operāciju.  Un tas viss lauku apstākļos, bez  jebkādiem operāciju galdiem, bieži  vien pat trūcīgā apgaismojumā, mazā kolhoznieku kūtiņā. Tas nebūt nav tik  vienkārši, kā liekas runājot vai rakstot. Ir vajadzīga ne tikai laba prasme un  ķirurga instinkts. bet arī uzņēmība un ... izturība. Jā, tieši izturība, jo neviens  jau tev neprasa, cik stundu esi pirms tam nostrādājis, vai ilga tava  darbdiena. Būt labam veterinārārstam nenozīmē mīlēt tikai dzīvniekus.  Arī te galvenais ir atsaucība pret cilvēku, viņa interešu ievērošana. Tādēļ jāiet  jebkurā stundā, jebkādos laika apstāklos. Jāiet, kad nepieciešama palīdzība,  jāiet, kad aicina. Ir daudz tikšanos. Vienreiz veterinārārstes pieredzi grib  iepazīt viņas kolēģi. otrreiz — veterinārie feldšeri, citreiz lekciju lūdz lopkopes.  Pati A. Holcmane par šādu tikšanos ir priecīga. Tad rodas iespēja ar  cilvēkiem parunāt par šodienas prasībām, par dažādiem ar darbu saistītiem  jautājumiem.  Bet slikti,tam kas darbā ir nevīža. Austra Holcmne nedod  nekādas atlaides ne sev, ne arī citiem. Jūnijā viņa pārbaudīja Mangaļu kolhoza  lopu novietnes. Nepatika nolaidība Kalngales teļu kūtī, un veterinārārste  uzrakstīja iesniegumu valdei, runāja ar valdes priekšsēdētāju. Nolaidīgajai  lopkopei nācās mainīt nodarbošanos. Gara un nogurdinoša ir A. Holcmanes  darbdiena. Bet tā dod morālo gandarījumu, prieku un apziņu par savu īsto  vietu dzīvē. Taču ar darbu vien nepietiek. Austras Holcmanes otra aizraušanās  ir sievišķīga un to viņa dara lietišķās mākslas pulciņā. Viņa prot izgatavot  skaistus suvenīrus tautiskās lellītes un tepiķus. Šā gada janvārī Austrai  Holcmanei piešķīra Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Viņa apbalvota  ar Leņina jubilejas medaļu "Par varonīgu darbu", vairakiem Goda rakstiem. Saulkrastos – divdesmit 1970.08.22 Darba Balss (Rīgas rajons)

A.Holcmane - galvenā vetārste

Austra Holcmane laboratorijā Visu mūžu vienā profesijā Austra Holcmane veterinārārsta darbam veltījusi visu savu mūžu. Ilgi darba gadi aizvadīti Rīgas rajonā. Un vienmēr ir prasts strādāt pašaizliedzīgi, ar vislielāko atdevi. Pēdējos gados A. Holcmane vada veterināro darbinieku kolektīvu kolhozā «Ādaži». Tur, ka kolhozs gūst arvien labākus panākumus lopkopībā, ir ieguldīts A.Holcmanes speciālistes un kolektīva vadītājas darbs. Par labiem panākumiem 1980. gadā ādažnieki ieguva 1. vietu un rajona ceļojošo kausu.  Nesen svinīgos apstākļos A.Holcmanei pasniedza krūšu nozīmīti «Lauksaimniecības darba teicamnieks». Kolhoza pašdarbnieki veltīja viņai savu sniegumu, bet valdes un sabiedrisko organizāciju pārstāvji teica sirsnīgu paļdies par bagāto darba mūžu. Visu mūžu vienā profesijā 1981.02.24 Darba Balss (Rīgas rajons)  NEPIECIEŠAMA Mazs teliņš ir kā mazs bērniņš, tādēļ īpaši uzmanāms, — apgalvo Lauma Supruna. kolhoza «Ādaži» veterinārārste, kas tikai pirms gada beigusi Latvijas lauksaimniecības akadēmiju.  Un, lūk, dažas nedēļas vecais teliņš sasirdzis ar slimību, kas līdzinās gripai: iesnas, paaugstināta temperatūra, ēstgribas trūkums, reizēm klepus. Diagnoze - mūsdienīgais vīruss. Nekavējoties notiek injekcija, kam serums sagatavots republikas dzīvnieku sevišķi bīstamu slimību laboratorijā Veltas Felsenbergas vadībā. Viltīgā vīrusa ārstēšanas paņēmiens apgūts pie Ukrainas PSR lopkopjiem un to ar labiem panākumiem izmanlo «Ādažos», «Baldonē», «Ķekavā». NEPIECIEŠAMA 1980.10.21 Darba Balss (Rīgas rajons) Inga, J.