* * *
* * *
Atkal svētki Saulkrastos
Saulkrastu parka kokos nav vēl beigušas skanēt rajona dziesmu svētku koncerta atbalsis, kad uz jaunās estrādes dzirdam atkal jaunas melodijas un dejotāju soļus. Tikai skaņas šoreiz ir citas, neparastas. Tur saklausāmas ne tikai latviešu un cittautu deju melodijas, bet arī klasiskā valša un baleta mūzikas skaņas. Lūk, četrus gadus vecā Zaiga dejo taurenīša deju. To nomaina brašs, tikpat vecs zēns — jaunais kapteinis Vitauts. Un tā raibā virknē gan latviešu, ukraiņu, tatāru, ķīniešu un citu tautu dejas gan lielākās, gan mazākās grupās izpilda pirmsskolas un jaunāko klašu bērni. Šodien pulksten 17.00 Saulkrastu parkā uz lielās estrādes Saulkrastu un Carnikavas kultūras namu bērnu baleta studiju audzēkņi sniedz savu koncertu. Abas studijas savu darbu sāka 1959. gada rudenī. Kopš, pagājušā rudens to vada pieredzes bagātā pedagoģe Ārija, Zēberga.
Atkal svētki Saulkrastos |
1960.07.03 Darba Balss (Rīgas rajons) Āboliņš, J. |
* * *
Mazo baletdejotāju pirmais koncerts
Rīgas rajona kulturas nama bērnu baleta pulciņu noorganizēja tikai nesen. To vada baletmeistare Ārija Zēberga. Pulciņa dalībnieki — bērni 5 līdz 12 gadu vecumā. Nodarbību mērķis ir iemācīt bērniem pārvaldīt dejas izteiksmes līdzekļus, attīstīt uzmanību, novērošanas spējas, iztēli, atmiņu un māksliniecisko gaumi. Tāpat bērni iepazīstas ar kolektīvisma jūtām, radošu aktivitāti, darba mīlestību. Nodarbībās tiek nostiprināts bērnu organisms, kā arī novērsta nepareiza gaita un citi trūkumi. Pirms dažām dienām Kulturas namā notika bērnu baleta pulciņa padarītā darba atskaites koncerts, Vadošo vietu pulciņa repertuarā ieņēma tautas dejas. Moldavu dejā, kur dalībnieki bija no vecākās grupas, iezīmējās pat zināma techniskā gatavība un precīza ritma izjūta. Skaista bija arī deja «Valsis», lai gan dejas virzienā ieturēt taisnu līniju vēl izrādījās diezgan grūta lieta. Skatītājiem patika choreografiskajai skicei «Pavasaris» skaisti pašūtie tērpi, kas ir mazo dejotāju vecāku nopelns. Šāds uzvedums pat lieliem cilvēkiem darītu galvas sāpes, kur nu vēl mazajiem, tāpēc piedodams, ka tad, kad pārējie jau veidoja nākošo pozīciju, pats mazākais no dalībniekiem vēl nebija ticis galā ar iepriekšējo. Čehu deju izpildīja visjaunākie dejotāji. Skatītājiem tā ļoti patika, jo visas pozas tika veidotas ar sevišķu nopietnību. Ļoti dzīvi tika nodejota «Polka», «Latviešu dejā» baleta pulciņš parādīja, ka prot arī izjust telpu un attiecīgi samazināt dejas soļus, kā to šoreiz prasīja kulturas nama pamazā skatuve. Atskaites koncerts bija pulcējis pilnu zāli ar skatītājiem, kas katru deju uzņēma ar atzinīgiem aplausiem. Baletmeistare Ārija Zēberga ar saviem audzēkņiem samērā īsā laikā ir paveikusi interesantu un grūtu darbu. Deju pavadījumus uzmanīgi veica pianiste Velta Pētersone. Atliek vēlēties, lai pulciņa turpmākajā darbā vēl vairāk iesaistītu savus bērnus tieši Rīgas rajona iestādēs strādājošie darbinieki. Ar interesi sekosim kulturas nama bērnu baleta pulciņa turpmākajam darbam.
Rīgas rajona kultūras nama bērnu baleta pulciņa visjaunākie dejotāji izpilda
čechu deju Ārijas Zēbergas choreografijā.
Mazo baletdejotāju pirmais koncerts 1956.06.27 Darba Balss (Rīgas rajons) J. Mētra, Rīgas rajona kulturas nama direktors |
* * *
 |
| Ārija Zēberga |
Raiti rit deju solis
Carnikavas kultūras nama jauniešu deju kolektīva atskaites koncerts. Pirms veras priekškars, b. Klapere skatītājiem sniedz nelielu informāciju par kolektīva darbu aizvadītajā gadā. Jauniešu darba rezultāts nav slikts, rajona skatē pagājušajā vasarā iegūta trešā vieta. Labākie deju kolektīva dalībnieki Ausma Kurme, Raitis Kitners, kolektīva vecākā Anda Riharde un citi vadītājas Ārijas Zēbergas vadībā pielikuši visas pūles, lai kolektīva darbs būtu sekmīgs, lai dejas solis ritētu raiti. Sākas koncerts. Pēc katra priekšnesuma ilgi nerimst aplausu vētra, kas liecina, ka deju kolektīva panākumus prot novērtēt arī pašu mājās. Atskaites koncertā piedalās arī sieviešu deju kolektīvs, kas tāpat gūst lielu atsaucību skatītājos. Programu kuplina sieviešu dziesmu ansambļa priekšnesumi. Atskaites koncerts beidzies un skatītāji atstāj kultūras nama zāli ļoti apmierināti. Viens par visiem, visi par vienu, tāda ir Carnikavas kultūras nama jauniešu deju kolektīva devīze, un skatītāji ikvienā kolektīva dalībnieka solī un kustībā izjuta šos vārdus. Labu veiksmi nākošajā gadā, un trešo vietu nomainīt pret vēl labāku.
| Raiti rit deju solis |
1964.03.08 Darba Balss (Rīgas rajons) Lienīte, A. |
* * *
RAJONA PAŠDARBNIEKU TRIUMFS
Svētdienas vakarā saņēmām ziņu - mūsu rajona pašdarbnieki kļuvuši par nepārspētiem līderiem Vidzemes zonas deju svētkos Cēsīs. Sīkāk par svētku norisi stāstīsim nākošajā laikraksta numurā, bet šodien paziņojam svētku uzvarētājus: pirmo vietu jauniešu deju kolektīvu A grupā izcīnīja Siguldas pilsētas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs (vadītāja Lūcija Bērziņa) un Ķekavas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs (vadītāja Elza Auziņa). Otro vietu ieguva Carnikavas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs (vadītāja Ārija Zēberga). Veco ļaužu deju kolektīvu grupā otro vietu ieguva Rīgas rajona kultūras nama veco ļaužu deju kolektīvs (vadītāja Alīda Bernava). Trešo vietu izcīnīja Siguldas pilsētas kultūras nama veco ļaužu deju kolektīvs. Uzvarētāja laurus ieguva arī mūsu rajona pūtēju orķestri. Pirmo vietu Rīgas rajona kultūras nama pūtēju orķestris (vadītājs Augusts Krisbergs), trešo vietu Siguldas kultūras nama pūtēju orķestris (vadītājs Jānis Palkavnleks). Goda rakstu par labi sagatavotu repertuāru saņēma Baldones ciemata kultūras nama deju kolektīvs. Tātad no 14 kolektīviem, kas piedalījās svētkos, astoņi saņēmuši augstos deju svētku apbalvojumus.
| RAJONA PAŠDARBNIEKU TRIUMFS |
1967.07.26 Darba Balss (Rīgas rajons) MĀRIS, R. |
* * *
Mazo pašdarbnieku koncerts
Aizvadītās svētdienas pēcpusdienas lietainais laiks netraucēja Carnikavas kultūras namā pulcēties apkārtnes bērniem ar piederīgiem, lai noskatītos bērnu baleta studijas atskaites koncertu. Iemīļotās skolotājas Ārijas Zēbergas vadībā studijas 29 audzēkņi divu gadu laikā ir ne tikai izkopuši savu stāju un apguvuši baleta mākslas pamatus, bet spējuši arī labi sagatavot 24 dejas, gan no dažādu tautu deju, gan no klasiskā baleta repertuāra. Tā blakus latviešu «Cimdu pārim», «Krievu dejai» un poļu «Krakovjakam» grupa meiteņu aizvirpuļoja Šopēna valša skaņās un mazo gulbīšu dejā no Čaikovska baleta «Gulbju ezers». Ilgi skanēja aplausi pēc Daces Bērziņas izpildītās «Itāļu polkas» un studijas jaunāko dalībnieku Zaigas un Vitauta dejotā «Tauriņa» un «Mazā kapteiņa» dejām. Vislielāko piekrišanu mazie skatītāji izrādīja horeografiskam attēlojumam «Notikums bērnu dārzā», kur asaras mijās ar jautriem smaidiem un rotaļām. Koncertu ar labi sagatavotām latviešu tautas dziesmām par bērnu dzīvi kuplināja kultūras nama soliste Marija Klapere. Vēl ilgi kultūras namā nenorimās bērnu čalas tur klausītāji un šīsdienas koncerta izpildītāji kopīgi vadīja laiku dažādās spēlēs un rotalās.
|
* * *
Dejas skaistums iemīlēts
Kad koncertā priecējamies par dejotāju soļu skaistumu, vai mums prātā ienāk, cik stundu, enerģijas un spēka ziedots šīs jaukās prasmes izkopšanai? Mēģinājumus sākām tūlīt pēc atgriešanās no brauciena uz Kaukāzu, stāsta Tautas deju ansambļa «Carnikava» dejotāji Līga Ozoliņa un Pēteris Šarakovs. Nākam trīs reizes nedēļā. No pusastoņiem līdz vienpadsmitiem. Rudenī daudzus puišus aizvadīja karadienestā. Viņu vietā nāca jauni, kam viss jāmācās no sākuma. Cik daudz nevajadzēja pacietības, lai jaunie pilnībā apgūtu repertuāru, lai kolektīvs attaisnotu nopelnīto labo vārdu! Tas tomēr ir izdarīts. Puiši malači, atzīst Līga. Tas nekas, ja dažreiz pēc mēģinājuma jutušies kā linu mašīnā izkulstīti un gandrīz jau nosolījušies vairs nedejot. Nākošreiz gāja un dejoja atkal: deja taču pieder jaunībai. Gan puišiem dažu vakaru sāpēja sirdis, kad Rīgā, Sporta pilī varēja noskatīties «lielo hokeju», bet viņiem mēģinājums vai koncerts. Rudenī daži neizturēja. Pēc laika tomēr atgriezās: bez dejas nevarēja. Par to ir vislielākais gandarījums, atzīst vadītāja Ārija Zēberga. Cik prasmes un sirsnīgu vārdu viņai nācies likt lietā, dažu šaubīgāko pierunājot. Tas ir grūtāk nekā pati dejot mācīšana, tomēr arī šim grūtumam vadītāja pratusi tikt pāri. Viņa tikai to vien dara, kā par mums rūpējas, novērtē L. Ozoliņa. Skaistos parādes tērpus arī viņa gādāja. Un visus mūsu braucienus organizēja. Arī pašlaik carnikaviešus gaida jauni ceļi un tautu draudzības koncerti. Aprīļa nogalē sniedza koncertu Rojas zvejniekiem. Maijā ielūgums uz Lietuvas PSR Jonavas rajonu, kurā gaida seni labi paziņas. Tikko būs nodejots rajona Dziesmu svētku koncertā grupa meiteņu sēdīsies vilcienā un kopā ar Latvijas sieviešu delegāciju brauks uz Somiju. Augustā kārtējais vasaras brauciens. Šoreiz divpadsmit Tautas deju ansambļa pāri kopā ar zvejnieku kolhoza labākajiem darba darītājiem dosies uz Rumāniju. Ceļazīmes visiem par brīvu, par tām maksā kolhozs. Šis brauciens mums vēl jānopelna, saka A. Zēberga. Nopelnīt var tikai ar dejošanu. Tāpēc darba atliku likām. Visos iepriekšējos braucienos koncertus sniedzām kopā ar Ķekavas vīru kori. Uz Rumāniju braucam vieni, tāpēc jāpadomā par koncertprogrammas dažādošanu, — stāsta A. Zēberga. Viņai tās ir atkal jaunas rūpes. Bet vai tad citādi var būt, ja dejas skaistuma mācīšanai atdota visa dzīve. Kopš bērnībā pirmoreiz noskatījās baletu, tā iemīlēja jauko mākslu, un kājas pašas «dietin deja». Skolā mācīja citas meitenes. Pirmā darba vieta bija Republikas arodbiedrību padomes kultūras nams. Dejotāji - bērnu kolektīvs. Tad aicināja uz Zvejniekciemu. Pašlaik jau trīspadsmitā sezona Carnikavā. Visi turienes un Ādažu dejotāji ir viņas audzēkņi. Sākot no četrus, piecus gadus vecajiem. Cik kopā grūti izskaitīt. Prieks par Ādažu kultūras nama jauniešu kolektīvu, tas aug, kļuvis dzīvotspējīgs, vairs nav jāraizējas. Ļoti iepriecina jaunā maiņa - Ādažu bērnu deju kolektīvs un Carnikavas 7. — 8. klašu audzēkņu grupa - 14 pāri. Tā ir laba perspektīva Tautas deju ansamblim. Daži entuziasti brauc no Saulkrastiem, Rīgas. Ārija Zēberga gan vēlētos, lai dažas brašas meitas un puiši, kas dzīvo turpat Carnikavā, atrastu ceļu pie viņiem, iemācītos mīlēt mēģinājumu sūrumu un dejas skaistumu.
Tautas deju ansambļa «Carnikava» dejotāji izpilda «Zēns paņēma līgaviņu».
| Dejas skaistums iemīlēts |
1973.05.01 Darba Balss (Rīgas rajons) Neiburga, A. |
* * *
mikrointervija
ATBILDĪBA
Šis «Carnikavas» dejotāju attēls radies deju svētkos pagājušajā vasarā, kad zvejnieku kolhoza jaunieši ar savu raito un tehniski teicamo sniegumu atkal iepriecināja tūkstošiem skatītāju
|
* * *
Dejotāju svētki
Šovakar Saulkrastu estrādē viegliem soļiem atkal uztecēs mūsu rajona dejotāji, lai atdotu skatītājiem to deju prieku un skaistumu, ko iemācījušies šinī gadā. Reizē tā būs ieskaņa nākamās vasaras lielajiem dziesmu un deju svētkiem, kas būs veltīti V. I. Ļeņina 100. dzimšanas dienai. Deja nav tikai svētku prieks, bet arī sūrs darbs mēģinājumos. To labi zina visi desmit jauniešu deju kolektīvi, kas šovakar piedalīsies svētkos. Vieniem neatlaidības bijis vairāk, citiem mazāk. Par to stāstīs skates rezultāti. Jau pirms tās labus vārdus gribas sacīt par Carnikavas dejotājiem, šis kolektīvs, ko vada Ārija Zēberga, cītīgi kopj dejas mākslu jau vairākus gadus. Pagājušajā vasarā carnikavieši ieguva pirmo vietu mūsu republikas zvejnieku arteļu deju kolektīvu skatē. Carnikavā dejo ne tikai jaunieši, bet arī vecie ļaudis un bērni. Siguldas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs, kas sastāv no pilsētas 1. vidusskolas audzēkņiem, atšķiras ar izpildījuma svaigumu un savu manieri. Arī Siguldā rosīgi strādā veco ļaužu un bērnu deju kolektīvi. Ķekaviešu meitas un puiši dejos jauniegādātos tērpos, kurpēs un zābakos. Pateicība par šīm rūpēm pienākas kolhoza «Ķekava» valdei un tās priekšsēdētājam Ojāram Bluķim, kas arvien atsaucīgi uzklausa pašdarbnieku vajadzības. Ķekavieši viesmīlīgi uzņēmuši arī Lietuvas republikas Jonavas rajona dziedātājus, dejotājus un kultūras darbiniekus, kas viesojas mūsu deju svētkos. Visjaunākais svētku dalībnieks pēc darbības ilguma ir padomju saimniecības «Budeskalni» deju kolektīvs, ko vada biedrs Zvejnieks. Kolektīvs radies tikai šogad. Pirmā uzstāšanās lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības 50 gadu jubilejas plēnumā Baložkalnā ap liecināja, ka ar labu gribu var panākt daudz pat neilgā laikā. Pašaizliedzīgi deju svētkiem gatavojās veco ļaužu kolektīvi gan rajona un Siguldas kultūras namos, gan Carnikavā, Pabažos un Baldonē. Lai labāk sagatavotu svētku repertuāru, katru mēnesi notika kopmēģinājumi. Divi no tiem bija neparasti. Pēc mēģinājuma pie tases kafijas dejotāji tikās ar interesantiem cilvēkiem. Pie jauniešiem viesojās baletmeistari Arturs Ēķis un Marta Bilalova. Viņi dalījās Āzijas koncertceļojuma iespaidos. Vecajiem ļaudīm bija izdevība iepazīties ar Āfriku, klausoties Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja fondu glabātāja Kārļa Dāvidsona stāstījumā. Par šo iniciatīvu paldies rajona kultūras nodaļas darbiniekiem! Šoreiz dejotāju pulkā neredzēsim Tautas deju ansambli «Ritenītis». Šī kolektīva dejotāji pašlaik atrodas Lietuvā, trešajā Baltijas republiku Tautas deju ansambļu salidojumā. Arī citi mūsu rajona deju kolektīvi pēc dziesmu un deju svētkiem posīsies braucienam uz Lietuvu pie draugiem Jonavas rajonā. Šovakar Saulkrastu estrādē «Ritenīša» instrumentālā ansambļa pavadījumā deju kamolu šķetinās trīs paaudzes jaunieši, vecie ļaudis un mazie dejotāji. Raitu, vieglu soli!
| Dejotāju svētki |
1969.06.15 Darba Balss (Rīgas rajons) Ansone, A. |
* * *
Dziedādami dancodami mēs darbiņus darījām,
Mūsu tautu tīrumiņi dziesmās, dejās līgojās
Vasara atnākusi ar liepziedu un siena vālu smaržu, ar saules svelmi un nerimtīgo darba dziņu. Īsās jūlija naktis tikko jaudā sevī uzsūkt spēkus, lai tos jaunotā tvirtumā atdotu tīrumu kopējiem. Jūlijs ir dziesmu un deju mēnesis. Jūlijs ir vasaras brieduma mēnesis, kad daba daļu cilvēka pūliņu steidz atmaksāt ražā. Jūlijā visbiežāk svaru kausos liek arī kultūras druvas kopēju graudus. Aizvadītajā sestdienā un svētdienā deju kolektīvu ļaudis brauca uz Siguldu - brauca, lai rādītu, ka ir strādājuši, brauca, lai saņemtu skatītāju vērtējumu un atziņu. Pilsēta posās sagaidīt astoņus jauniešu un trīs darba veterānu deju ansambļus. Dejotāji ir moži un dzīvespriecīgi cilvēki. Kad svētdienas pēcpusdienā pār Siguldu savilkās draudīgi lietus mākoņi, padzīdami «civilos» pajumtēs un koku aizsegā, dejotāji kārtojās gājienam. Un, maršam skanot, no kultūras nama devās uz pilsdrupām . . . Vēl līņāja, bet apvienotie deju kolektīvi, Lūcijas Bērziņas vadīti, jau aizsāka rajona deju svētku ieskaņu. Koku galotnēs šalc vējš. Aplausu brāzma tomēr ir daudz spēcīgāka . . . Vissavienības festivāla laureātam Tautas deju ansamblim «Ritenītis» īpaši meklēti vārdi vairs nav jāsaka. Tas ir kolektīvs, kas dejas kaislē valdzinājis ne vien mūsu republikas un Savienības deju mākslas cienītājus, bet ar dzintarkrasta ļaužu možumu un līksmi iepazīstinājis arī aizrobežu skatītājus. Divi šī kolektīva dalībnieki Silvija Vaivade un Pēteris Ločmelis aiziet uz Latvijas Valsts filharmonijas profesionālo deju ansambli. Gribas cerēt, ka nākotnē šī ansambļa popularitāte sakuplos vēl krāšņāk, jo muzikālo skandumu tagad darina Alfrēda Tīša vadītais tautas instrumentu orķestris. Deju priekā ar rajona darbaļaudīm dalīties ieradušies arī Rīgas pilsētas Oktobra rajona kultūras nama «Ziemeļblāzma» darba veterānu kolektīvs «Lai arī rudens». Viņu izpildītā «Ventiņu deja» šo nosaukumu apstiprina bez liekiem komentāriem . . . Tā, lūk, jaunie skatieties un mācieties! .. Svētki nav svētki, ja tajos neuzaicina ciemiņus. Igaunijas PSR Harju rajona darbaļaudis ir seni mūsu rajona sāncenši. Šķēpus kā arvien krusto par to, kurš kuru uzvarēs tautas druvas līdumā. Taču šoreiz Somerlinga padomju saimniecības jaunieši ieradušies Siguldā ar tautu deju pūru, bet Hehras papīra fabrikas vīru koris atvedis mūžseno draudzības dziesmu «Pūt,vējiņi!». Mūsu draudzība un sadarbība turpinās jau divpadsmit gadus, stāstīja Harju rajona kultūras nodaļas vadītāja Helmi Kurba. Veidojas jaunas padomju tradīcijas, un svētku prieku vislabāk var izjust tad, ja atbrauc viesi. Jau šomēnes mēs gaidīsim Rīgas rajona pašdarbniekus mūsu tradicionālajos pūtēju orķestru svētkos, Jo zinām un cienām viņu mākslinieciskās pašdarbības entuziasmu. Mūsu rajona pašdarbnieki redzes apvārsnī vienmēr paturējuši «Allažu» kolhoza dejotājus. Skatē gan allažnieki nepiedalījās, taču sīkstums ar kādu kolektīva locekļi turas vienkop, ir katrā ziņā slavējams. Arī šoreiz deju svētku estrādē kā vienmēr redzējām šīs saimniecības visaizrautīgākos dejotājus brigadieri Alekseju Neimani un šoferi Jāni Redeli.
Carnikavas dejotājas.
| Dziedādami dancodami mēs darbiņus darījām, Mūsu tautu tīrumiņi dziesmās, dejās līgojās |
1968.07.10 Darba Balss (Rīgas rajons) Beķeris, V. |
* * *
Sala vecis ciemos ... rajona kultūras namā
rajona kulturas nama bērnu baleta mazākās dalībnieces izpilda „leļļu deju„
| Sala vecis ciemos . . . |
1957.01.11 Darba Balss (Rīgas rajons) |
V.Eņģeļa teksts
* * *
TAUTAS DEJU ANSAMBLIS "CARNIKAVA" DODAS ĀRZEMJU TURNEJĀ.
CEĻA JŪTĪS
Lauku ļaudis savu brīvo laiku mēdz pavadīt dažādi. Vieni kopj dārzus, otri sēž pie televizoriem, trešie dzied vai muzicē. ceturtie .. . Vārdu sakot, katrs dara savam prātam patīkamo. Zvejnieku kolhozā «Carnikava» ir cilvēki, kuri brīvajās stundās vislabāk sevi izsaka dejā. Vai daudz pie jums dejot mīlētāju? - pajautāju Carnikavas Tautas deju ansambļa vadītājai Ārijai Zēbergai. Carnikavā dejo gan jauni, gan veci. Bez veco ļaužu un bērnu deju kolektīviem mums ir Tautas deju ansamblis ar 16 pāriem. Dalībnieku vidējais vecums 16 —25 gadi. Vairums nāk no tuvējās apkārtnes vai pat Rīgas. Kāda ir Carnikavas dejas mākslas pagātne? - Kolhozā dejotājus mācu jau 12 gadus. Pirmie toreiz bija jaunākās paaudzes pārstāvji. Apmēram puse dalībnieku no toreizējā bērnu deju kolektīva ar dejošanu nodarbojas vēl šodien Tautas deju ansamblī. Tas savu nosaukumu izcīnīja tikai 1970. gadā, kad republikāniskajā deju kolektīvu skatē ieguva trešo vietu. Augstais nosaukums un godalgotās vietas ir tikai redzamie darba augļi. Pagātnē šajos desmit gados ir izmainījusies kā deju izpildījuma meistarība, tā attieksme pret deju mākslu vispār. Kādreiz daudzi to uzskatīja par profesionālu nodarbošanos - neiespējamu lauku apstākļos. Taču cilvēki uzcītīgi nāca uz mēģinājumiem, vingrinājās, dejoja, uzstājās. Tā līdz šai dienai.
Vai kolektīvs viesojies arī citur? 1971. gada pavasarī bijām pašos mūsu zemes ziemeļos Arhanģeļskas apgabalā, tā paša gada rudenī — brauciens uz Moldāvijas PSR. Pērn atkal izbraukumi pa Ziemeļkaukāza pilsētām. 1972. gadā, atzīmējot PSRS nodibināšanas 50. gadadienu, uzstājāmies Rīgas rajona saimniecībās un pie draugiem Lietuvā. Lielākais pārbaudījums bija pērn - 5. Vidzemes zonas Tautas deju ansambļu skatē. Cīņā ieguvām otro vietu, manuprāt, tas bija liels mūsu kolektīva sasniegums. Jā, koncertizbraukumos neesam vieni. Uzstājamies kopā ar Ķekavas putnu fabrikas vokālo ansambli un vīru kori. Ķekavieši ir rajona labākie vokālo ansambļu grupā. Izbraukumi jauna repertuāra izvēles ziņā mūs atlīdzina bagātīgi arvien atvedam mājās jaunus cittautu deju soļus. Jāatzīstas, pēdējie gadi no mūsu dejotājiem prasījuši milzu izturību un pašatdevi dejai, vienalga, kur arī neuzstātos republikā vai aiz tās robežām.
Vai Tautas deju ansamblis piedalījās Dziesmu svētku simtgadē? Jā, carnikavieši bija to 24 Tautas deju ansambļu vidū, kuri dejoja Mežaparka Lielajā estrādē. Deju repertuārs bija pavisam jauns, daudzie skatītāji un viesi redzēja latviešu tautas dejas «Ugunskurs», «Veco zvejnieku deja», «Visi ciema suņi rēja», poļu tautas deju svītu, krievu deju «Vendzeļa» un citas. Jāsaka, ka ilgie mēģinājumi, jaunais deju repertuārs mūs mazliet «izsita» no ierastās mēģinājumu kārtības. Pavisam maz laika šajā sezonā atlicis jaunradei, mūsu jaunā cejojuma programmas dejām. - Vai atkal brauciens? Esam jauna un grūta ceļa jūtīs. Gatavojamies ceļojumam uz Rumānijas Sociālistisko Republiku. Uztraukums un atbildība liela, jo kā nekā pirmais ārzemju brauciens visā kolektīva pastāvēšanas vēsturē.
Uz Rumāniju vedam sen dejotas, «noslīpētas» dejas, kā «Pie Daugavas», «Rucavietis», «Meita puisi dancināja», «Diždancis» un arī rumāņu tautas dejas. To, kurās rumāņu pilsētās būsim, pateikt vēl grūti. Koncertceļojums ilgs 14 dienas. Līdz izbraukšanai 15. augustam atlicis ļoti maz, tādēļ cenšamies vingrinājumiem izmantot katru brīvo laika brīdi.
| CEĻA JŪTĪS |
1973.08.07 Darba Balss (Rīgas rajons) Dzirciems, Z. |
* * *
1. rindā vidū Ārija Zēberga
* * *
Deja dod prieku
| Deja dod prieku |
1972.07.15 Darba Balss (Rīgas rajons) Pavasara, L.  |
* * *
VAI MĀCĒJU DANCI VEST?
Mēģina «Carnikavas» jaunietes.
|
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru