Carnikavas kapos ^

 

Siguļi ir Carnikavas vēsturiskais centrs. Te atrodas vienīgais koka dievnams Vidzemes piekrastē - 1728.gadā  celtā Carnikavas baznīca un kapsēta - Siguļu kalns ar tajā esošo Kolumbāriju (pelnu kapsētu).

Aizgājušo piemiņai iekārtota apzaļumota teritorija, kas ar saviem senajiem kokiem un reljefu to atšķir no visām citām vietām Latvijā.

Kapi renovēti 2005. gadā.  Kapsētā  19. gs. otrajā pusē uzcelta Kvadrātplāna mūra baronu kapliča ar barokālu jumtu.

Siguļu kalna pašā virsotnē, no kuras paveras gleznains skats uz krāšņo apkārtni un baznīcu, bija  uzstādīts Ojāra Feldberga piemineklis Latvijas kontūras formā, jo šeit atrodas atdusas vieta tautā mīlētiem un cienītiem dzejniekiem – Ojāram Vācietim un Ludmilai Azarovai.

Pēc jaunā pieminekļa atklāšanas O.Feldberga darbs atradis citu atrašanās vietu - līdzās ceļam, kas ved uz kalna virsotni.

Carnikavas jeb Siguļu kapsēta ir jauka - tajā ir vairāk miera nekā iznīcības. Krūmos rušinās strazdi, no apbrīnas vērtās gobas ( 3m augsta) uz dižpriedi, kuras stumbra apkārtmērs ir 3,2m, skriedams nosēcas sīlis.

Kapsēta izrakta Dieva kalnā. Šajā vārdā Gaujmalas uzkalnu nosaukuši vietējie iedzīvotāji.

 * Garezera Raksti / 01.01.1934

1728.gadā kalnā uzcēla baznīcu.

Domājams, ka baznīca un kapsēta ieņēmusi svētkalna vietu. Kā liecina 17.gs. vizitācijas protokoli, vēl senākajā baznīcā dzimtļaudis ziedojuši dzīvnieku vaska figūras. 

*no izdevuma Carnikavas, Pēterupes un Skultes baznīcas un draudzes (1939)

Carnikavas kapos

 

Carnikavas kapi ierīkoti 1773.gadā, kad Krievijas impērijā aizliedza mirušos apbedīt baznīcās un to tuvumā.

🕂🕂🕂🕂🕂🕂🕂🕂🕂

Lidotāja J. Feizaka izvadīšana pēdējā gaitā

Vakar pēcpusdienā notika lidotāja-studenta Jāņa Feizaka izvadīšana pēdējā gaitā. i'wadişchana pehdeja gaitā. Pie studentu korporācijas  "Patria" konventa dzīvokļa nama Martas ielā 5 pirms izvadīšanas sapulcējās  studentu korporāciju, aviācijas biedrību un aviācijas 3 pulka pārstāvji. Pie šķirsta īsu izvadīšanas dievkalpojumu noturēja mācītājs Rozenieks, pēc tam to iznesa no telpām. Šķirstu novietoja promvešanai uz dzimto kapsētu. Bēru proceşijas priekšgalā novietojās studentu korporāciju karognesēji, bet aiz šķirsta piederīgie, Aviācijas pulka, lidotāju biedrības un Latvijas republikas lidotāju kluba pārstāvji un citi bēru viesi. No Martas ielas bēru procesija aizvirzījās pa Tērbatas, Matīşa ielām uz Kr.Barona ielu, kur apstājās pie nelaiķa nama.
No šejienes bēru proceşija devās uz Brīvības ielu un tālāk pa Vidzemes šoşeju.  Pāri gaisa tiltam bēru procesija apstājās un šķirstu ar nelaiķa mirstīgām atliekām pārvietoja automobīlī novešanai Carnikavas kapos pie Ādažiem. Apbedīšanu izdarīja mācītājs Rozenieks. 

Traģiskā nāvē mirušā lidotāja Feizaka izvadīšana no korporācijas "Patria" konventa telpām uz Carnikawas kapiem vakar.

Pēdējā Brīdī, Nr.89 (22.04.1932)

 

Savu C-1 „Auseklīti” Cukurs velāk pārdod savam kolēģim Kārlim Konstantam, kurš jauniegādātajam „Auseklītim” uzmontēja jaudīgāku dzinēju- 25 ZS „Anzani”. 1932. gada 15. aprīlī ar šo pārtaisīto lidmašīnu iet bojā students Jānis Feizaks. H. Cukurs gan J. Feizaku bija apmācījis lidot ar jauno C-3, taču patstāvīgi lidot ar šo lidmašīnu viņš vēl neuzticēja. Tomēr tas netraucēja J. Feizakam pārgalvīgi doties patstāvīgā lidojumā ar pārbūvēto „Auseklīti”. Sekas tam, protams bija traģiskas, jo nepieredzējušais Feizaks netika galā ar vadību... Pēc katastrofas K. Konstants gan sadauzīto „Auseklīti” atjaunoja, uzstādot tajā vēl jaudīgāku dzinēju un pārdēvējot par „Peka-Peka”. Savu lielisko lidspēju dēļ, lidmašīna tika ekspluatēta līdz pat 1937. gadam.

* no Herberta Cukura biogrāfijas

🕂 🕂 🕂 🕂 🕂 🕂 🕂 🕂 🕂 🕂

Blakus Carnikavas muižas kapličai, kas celta 18. gadsimtā, atrodas muižas nomnieka Gustava Falka kapakmens, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Tas veidots klasicisma stilā (1817). 

Carnikavas kapos apbedīts Latvijas armijas ģenerālis un kara ministrs no 1929-1931 gadam Mārtiņš Vācietis (1873-1945). 

Carnikavas kapos apglabāts LPSR Tautas dzejnieks O.Vācietis (1933-1983).  

Carnikavas kapsētā guldīts arī dzejnieka Vācieša brālis Imants Vācietis. 

 ⚡⚡⚡⚡⚡⚡⚡⚡

Carnikavas kapsētas vecie kapu krustu pieminekļi un apmales. Bet stāsts laikam jau nav par kapiem, bet mūsu attieksmi pret daļiņu vēstures. Un tās liecībām. Un kādam, diemžēl likumīgi, traucēja seno carnikaviešu savulaik uzstādītie čuguna krusti. Kas vairumā uzstādīti 19 un 20 gadsimtu mijā. Laimīgi pārdzīvojuši divus pasaules karus, padomju laiku kapu demolēšanas un deviņdesmito metālu nodošanas vēlmi. Bet nu, piespiedu kārtā pametuši to dzimtu kapavietas, kas viņas uzstādījuši. Jo jādod vieta jaunām dzimtām un to kapavietām. Tikai, tikai. Šī kapsēta neizskatījās pārpildīta. Bija arī jauni sektori, kuros sākta apbedīšana. Un ir iekārtots uzkalniņš urnu apbedījumiem, kurā cik noprotams, atļautas tikai kapu plāksnes zemes līmenī. Šo vērojot radās jautājums, kāpēc kapavietās pie veciem krustiem neļaut veikt urnu apbedījumus, liekot saglabāt seno dzimtu vārdus un to kopšanu uzticot jau nākamai carnikaviešu dzimtai? (Un varbūt papētot dzimtu vēsturi, atklātos dzimtu radniecība. ) Jo nu ir ļoti populāri meklēt savas saknes un senčus, ne tikai arhīva materiālos, bet arī kapavietās. Digitālās bildes ar seno krustu atrašanās vietām ne visiem būs saprotamas. Pašreiz gan cik noprotams, šie krusti palikšot kādā kapsētas stūrītī. Bet kur visi citi, par kuriem neviens iepriekš nemanīja pazušanas brīdi. ( jo ja nu manīja, policija taču nemeklēs, jo nav zināms īpašnieks un vērtība...). Stāsts jau nebija par krustiem, bet attieksmi pret vēsturi un tiem, kas cēluši mūsu pilsētas un apdzīvotas vietas. ...

-