8.marts Ādažu kantorī / Kaula laiki ^

SIEVIETES-PAR MIERU 

Lai saprastu — Kas jūs kā sievieti pašlaik satrauc visvairāk—mājās, kolhozā, mūsu republikā un pasaulē? — Man ir prieks un es esmu lepna, ka mājas mums ir trīs mazbērni, šo sajūtu jau vārdos nemaz nevar tā īsti izteikt. Un reizē kremt, ka nevaru veltīt viņiem tik daudz uzmanības, cik gribētos. Jo vecmāmiņas vārdi un darbi bērnu prātos iespiežas uz visu mūžu. Un te nu jāsaka, ka manis reizēm pietrūkst... Saimniecībā mēs ļoti gādājam par kolhoznieku veselību, par atpūtu un darba apstākļu uzlabošanu. Rūpējamies par sava ciemata sakoptību un skaistumu. Bet arī mūsu kolektīvā tomēr ir un ir cilvēki, kas nestrādā ar pilnu atdevi, godprātīgi. Un tas sāpina. Sāpina patiesība, ka daži aizmirsuši veco latviešu tikumu — turēt sētu spodru un skaistu. Tāpat arī savu darbavietu. Cik daudzas noņemšanās atkristu, ja ļaudīm būtu vairāk kaut vai tīri cilvēciska pašlepnuma! Republikā visvairāk satrauc šķirto ģimeņu vilnis, kas negrib noplakt. Sekas, ka zinām, ir loģiski skumjas — dzimstības līmenis viens no zemākajiem visa valstī... Tāpēc būtu krasi jāpievēršas bērnu un jauniešu psiholoģiskajai sagatavošanai ģimenes dzīvei gan mājās, gan skolā. Un tas, domāju, galvenokārt ir sievietes varā. Pasaule atkal ir kļuvusi karsta. Visskaudrāk, man šķiet, to izjūt tieši mātes. Un šeit nopūtas nelīdz. Reālākais pretspēks aiz okeāna kara vāles cilātājiem var būt tikai katra darbs. Darbs katra vietā ar apziņu, ka mūsu bērni nedrīkst piedzīvot trešo pasaules karu. — Zinu, ka daudzi jūsu saimniecības ļaudis ir apmeklējuši ārzemes. Savstarpēja viedokļu izzināšana taču arī būtībā pieder pie miera misijas. — Noteikti. Un braucēji mums ir čakli, lai gan pagaidām pārsvarā tie ir vīrieši. Taču bikstāmas nav arī sievas. Tādā ceļojumā bija, piemēram, mūsu slaukšanas meistares Veronika Riķe un Elza  Mitriķe. Padomju kultūras dienās tālajā Etiopijā pērn piedalījās pat mūsu deju kolektīvs «Sprigulītis». Vispār — ap pārdesmit cilvēku katru gadu. Brauc gan pieredzes apmaiņā uz tautas demokrātijas valstīm, gan tūrisma ceļojumos, gan jaunie ar «Sputņika» starpniecību. — Un kādas ir atbalsis, kad biedri atgriežas atpakaļ? — Tad ir ko stāstīt un stāstīt! Tikai beigu atzinums gandrīz visiem vienāds: pēc dažām dienām kaut kāds spēks jau velkot uz mājām. Piemēram, Mērija Vīgrieze pērn ciemojās pie radiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Sākumā, kamēr visu iepazinusi, licies interesanti. Pēc tam, jo ilgāk padzīvojusi, jo svešādāk jutusies. Jutusies kā nevienam nevajadzīga. Un ar tādu sajūtu viņa arī atgriezās, atvēlēto laiku līdz galam nenociemojusies ... — Ādažnieki ir populāri ar savu viesmīlību. Interesanti, ko par to saka ārzemnieki? — Pieņemt viesus tiešām iznāk neapskaužami bieži. Svešo ļaužu attieksmi varu ilustrēt kaut vai ar šādu piemēru. Kādai emigrantu grupiņai kantorī stāstīju par piena kompleksu «Briljanti». Kā pienākas, lietoju vārdu «komplekss». Taču kāds padzīvojis solīds kungs savos jautājumos cītīgi uzsvēra vārdu «kūts». («Kā mēslus izvāksit no kūts?», «Kā kūtī barību dabūsit iekšā?» utt.) Jāatzīstas — pat dusmas sanāca. Bet, kad piebraucām pie «Briljantiem» klāt, kungs, izkāpis no auto, mirkšķināja acis: «Kas te ir? Bērnudārzs vai poliklīnika?» — «Nē, tā ir kūts!» es gandarīta atbildēju, un solīdais kungs pēc tam bija kluss līdz pat atvadu brīdim. — Zemkopja arods ir viens no miermīlīgākajiem pasaulē. Bet kā pašiem «Ādažiem» ir ar ģimeņu kuplumu? — Cenšamies. Pērn nosvinējām 34 kolhoznieku kāzas un ciema padomē reģistrējām 60 jaundzimušos. Taču šīs bagātības par daudz nevar būt. Tāpēc kolhoza valde ir pieņēmusi īpašu nolikumu jaunajām mātēm. Tas nosaka vairākus atvieglojumus. Mēs kolhozniekiem pārdodam dzīvokļus, un arī šeit ir pretimnākšana. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu vai arī — ja jaunlaulātie divus apsola sagādāt turpmāko piecu gadu laikā, tad kolhozs viņiem atlaiž pat 80 procentus no dzīvokļa vērtības utt. Kā jau teicu, cenšamies palīdzēt. Arī ar savu artavu, piemēram, žurnāla «Skola un Ģimenei» īso stāstu konkursa organizēšanā pērn. — Paldies! Ko jūs 8. martā gribētu novēlēt «Zvaigznes» lasītājām? — Lai viņām ir labi un uzticīgi dzīvesbiedri, mīļi un paklausīgi bērni, mazbērni un iejūtīgi darba kolēģi! 

DAINU DZIRKALI intervēja ILGONIS BITE
SIEVIETES-PAR MIERU
1982.03.01 Zvaigzne

Visām sievietēm

Jūs šodien apsveic, daudzina, slavē, uzmundrina. Visskaistākie ziedi, visskaistākie vārdi jums. To esat pelnījušas, jo dodat pasaulei cerību izdzīvošanai, stāvat nomodā par bērnu laimi, pret kariem, slimībām, ļaunumu. Saņemiet savas tautas, darbabiedru, tuvinieku pateicību!  

Pāri visam sievietēm atvēlēts svēts pienākums — dāvāt dzīvību bērnam. Ar māti viņš iziet pasaulē, savā tautā. Kādu viņu veidosit, kādus tikumus ceļā dosit, tāda būs mūsu nākotne, mūsu sabiedrība. Sveicam jūs! Novēlam katrai savu laimes daļiņu! Vēlam visaugstāk turēt Sievietes Mātes vārdu! 

RAJONA SIEVIEŠU PADOME

EGONS KALNCIEMS, rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs:

Vissirsnīgākā pateicība — vai to tik - vienkārši vārdos var izteikt? Un tomēr . . . Ar daudz, daudz paldies, ar laba vēlējumiem Starptautiskajā sieviešu dienā sveicu Lielā Tēvijas kara, partijas un darba veterānes, čaklās darbarūķes visās nozarēs! Viņu ir daudz. Vispirms gribu pieminēt ilggadējās padomju darbinieces, deputātes — A. Skripu, M. Kirstku, V. Lomašu, I. Kopmarli, Dz. Strazdiņu, A. Jurkāni, Z. Vasiļecu, I. Spridzāni. R. Gulemani. Tādu ir simtiem. Visi mūsu panākumi tautas izglītībā, veselības aizsardzībā, sadzīves pakalpojumos, lopkopībā gūti pārsvarā ar sieviešu pūlēm. Bet tā ir lietas viena puse. Otra un svarīgākā — sieviete, - māte. Viņa ir mīlestības un cilvēciskuma pirmā iemiesotāja, jaunā cilvēka pirmā veidotāja. Lai jums neizsīkst darba spars, lai līdzās vienmēr ir sirds siltums un maigums! Visu to gaišāko turpmāk! 

BONIFĀCIJS URTĀNS, rajona izpildkomitejas Tautas izglītības nodaļas vadītājs:

Katrā kolektīvā rosība, sirsnīgs noskaņojums, patīkams satraukums, jo cildina sievieti darba darītāju, maigu un gādīgu māti, saprotošu un mīļu dzīvesdraugu. Viena no cildenākajām profesijām ir skolotāja profesija. Skolotāju rokās nodotas daudzas mazas dvēselītes, kurām katrai jāsniedz siltums no sava labestības, dāsnuma, zināšanu pūra. Rajona kuplajā pedagogu saimē strādā 1159 sievietes. Pamatoti lepojamies, ka viņu vidū 7 Nopelniem bagātās izglītības darbinieces, 83 skolotājas apbalvotas ar ordeņiem un medaļām. Savu erudīciju, sirds bagātību jaunajai audzei ik dienu atdod 17 PSRS Tautas izglītības darba teicamnieces, 208 republikas Tautas izglītības darba teicamnieces, 24 skolotājas metodiķes, 33 vecākās skolotājas un viena audzinātāja metodiķe. Paldies jums par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu, nenogurstošu enerģiju sabiedriskajā dzīvē, par mīļajām rokām ģimenē! Lai jūsu rūpēm, darba mīlestībai gandarījums, iecerēm piepildījums, laimes alkām īstenojums, jaunām reformas problēmām visradošākais risinājums!  8. Marts — skaistākie svētki, kad sveicam un godinām māti, sievu, līgavu, meitu. Godinām sievieti darba darītāju un ģimenes pavarda sargātāju. 

PĒTERIS SALMANIS, rajona galvenais ārsts, LPSR Nopelniem bagātais ārsts: - Medicīnas profesijās 80% darbinieku ir sievietes. Un tas ir saprotami, jo šeit vairāk nekā citur vajag siltu sirdi, maigas rokas, labu vārdu un milzīgu atbildības izjūtu. Strādāju Siguldā jau 26 gadus, un katru dienu sev visapkārt izjūtu šo atmosfēru. Kur tās nav, zūd dzīves saskaņa un līdzsvars.   sirds, kas devusi  dzīvību tavu, neprasa vieglumu, neprasa slavu, Viņa mīl! Atzīmējot svētkus, īpaši gribu pateikties mūsu ilggadējām, akurātajām un sirsnīgajām medicīnas iestāžu darbiniecēm. No sirds vēlu mūsu rajona sievietēm veselību, mīlestību! Lai dzimst daudz bērnu, mazbērnu un izaug par krietniem un pilnvērtīgiem cilvēkiem. Lai valda miers uz mūsu planētas! 

ALDIS - SMITS, agrofirmas «Ādaži» arodkomitejas loceklis: 

Manuprāt, sievietēm vispirms ir jābūt sievišķīgām šī vārda plašākajā nozīmē, t.i., ietverot sevī tādas rakstura iezīmes kā maigums, bagāta jūtu pasaule, uzticība u.c. Es domāju, ka viņas klusībā ilgojas tādas būt. Par nožēlošanu laika gaitā šo dabas doto vērtību skala ir jūtami deformējusies. Mēs esam sākuši sievietes raksturot kā stipras, izturīgas, enerģiskas, lietišķas. Proti, par tādām rakstura īpašībām, kas vairāk  iederētos vīriešu arsenālā. Un te mums, vīriešiem, es uzskatu, arī jāuzņemas daļa vainas — daudzus darbus, kurus mēs paši varētu izdarīt, esam uzkrāvuši sieviešu pleciem. Tāpēc savu vēlējumu es gribētu adresēt ... vīriešu kārtas pārstāvjiem: vienmēr un visur būt sava vārda cienīgiem un darīt visu no viņiem atkarīgo, lai atvieglotu sieviešu smago ikdienas rūpju nastu. Tad, esmu pārliecināts, sievietes atradīs iespēju būt sievišķīgām. Gūt ilgu piepildījumu - vai tas nav lieliski?

Visām sievietēm
1988.03.08 Darba Balss (Rīgas rajons)
ŠMITS, ALDIS

-