Bijusī Sužu muiža (Suschenhof) iekļauta Rīgas pilsētas administratīvajās
robežās 1974.g. Sužu nosaukumu uzskata par vienu no nedaudzajiem vēl šodien
eksistējošiem lībiešu cilmes toponīmiem Rīgā. Su'ž, ģen. su'd ir lībiešu vārds
un nozīmē "vilks". Tas sastopams arī citos Latvijas lībisko apgabalu
vietvārdos, bieži vien ģenitīva formā, ko nezinātāji dažkārt aplam saista ar
latviešu vārdu "sūdi" [Karma T. Par lībiešu pēdām Rīgas toponīmijā //
Onomastica Lettica. R., 1990, 40. lpp.]. 20. gs. 20. un 30. gados Sužu muižā
darbojās 7. dienas adventistu misijas seminārs (vidusskola ar amatniecības
apmācību). Padomju okupācijas laikā muižas ēku iekļāva armijas daļas
teritorijā, līdzās muižai uzcēla kazarmas un personāla dzīvojamās ēkas, t. s.
"kara pilsētiņu". 2002.g. Sužos atradās Nacionālo bruņoto spēku Sužu
izlūkdesanta / Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona mītne.
2007.g. |
* Ilustrētā Tehnika. Motors un Sports / 01.06.1935
Tiek pieļauts, ka muiža celta aptuveni 19. gadsimta beigās. Muižas pils iespējamais autors arhitekts Karls Felsko (1844.-1918.). Sužu nosaukumu uzskata par vienu no nedaudziem vēl šodien eksistējošiem lībiešu cilmes tiponīmiem Rīgā. Su'ž ģenitīvā su'd lībiešu valodā nozīmē "vilks".
Sužu muižas kungu māja un sardzes māja sākotnēji bijusi muižas centrālās ēkas ar dzīvojamās ēkas funkciju, taču sākot ar 1923. gadu uz 17 gadiem ēkā ierīkota Septītās dienas adventistu Latvijas draudzes misijas skola “Filadelfija”. Te mācījās arī audzēkņi no Lietuvas un Igaunijas. Skolā varēja palikt arī pa vasaru un palīdzēt lauku darbos. Tā kā Ķīšezerā blakus muižai bija medicīnisku dūņu slānis, te varēja arī nodrošīnāt ar ūdensdziedniecību, sēra un skābekļa vannām, masāžām, pilnu pansiju un ēdināšanu piecas reizes dienā. 1940. gadā muiža nonākusi vācu armijas rīcībā, kur iekārtoja aviācijas bāzi un noliktavas. Pēc Otrā pasaules kara muižu piešķīra kā palīgsaimniecību Rīgas alus darītavai “Aldaris”. Palīgsaimniecība darbojās diezgan vāji un 1953.gadā muižā ievācas padomju okupācijas armijas kara daļa. Te tiek sabūvētas kazarmas, garāžas, noliktavas un dzīvokļi armijniekiem. Tikai 1992.gadā šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur Latvijas Armijas Sužu izlūkdienesta bataljonu.
Es gan neteiktu, ka tur kaut kas būtu izvietots. Teritorija izskatās pilnībā pamesta, sēta ap to vietām caura un caurumi aizvīti ar dzeloņdrātīm. Kā var atļauties tādu bezatbildību tik skasitā vietā, ezera krastā? Pils lēnām iet bojā, bet nevienu tur nelaiž klāt, lai cilvēki var to apskatīt. Nu, kaut vai uz kādām muzeju dienām būtu atvēruši, lai šo arhitektūras pērli interesenti varētu apskatīt. Bet “apsaimniekotājs” sēž kā suns uz siena kaudzes – ne pašam vajag, ne citiem ļauj paskatīties. Pili būtu jārestaurē nevis jāļauj tai sabrukt.
Sužu muižas kungu māja un sardzes māja ir būtiska Rīgas piepilsētas kultūrvēsturiskās vides sastāvdaļa. Sužu muižas ēkas ir arhitektoniski augstvērtīgas, Rīgas mērogā tās ir reta neorenesanses stila ēkas ar augstvērtīgu, niansētu fasāžu apdari.
Adrese: Rīga, Jaunciema gatve 85 un 79e
* Autors: Līga Landsberga
Ap 1930-iem gadiem, |
Sužu muiža Ķīšezera krastā, kurā laikā no 1923. līdz 1940. gadam atradās Septītās dienas adventistu misijas skola. |
Neorenesanses stila formās celtais Sužu muižas kungu nams (A. Jakoviča foto 03.01.2009.) Torņa augšdaļā padomju karavīri uzcēla paaugstinājumu ūdens rezervuāram |
Sužu kāpa |
Kazarmas muižas teritorijā |
===== 2019.gada bildes / autors: Līga Landsberga =====
Sužu muiža 2019 |
Muižai un skolai piederošā ēka / 2019.g. |
Sužu muiža 2019 |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru