Pirmie akcionāri un paju biedri
AIVARS GRAUDIŅŠ (Latvijas Agrorūpnieciskā kompleksa ekonomikas zinātniskās pētniecības institūts)
Akciju sabiedrības un paju kases ir jaunas, neparastas, bet perspektīvas sociālistiskās saimniekošanas formas.
AIVARS GRAUDIŅŠ (dzimis 1956. gadā Jaunjelgavā) ir Latvijas Agrorūpnieciskā kompleksa ekonomikas zinātniskās pētniecības institūta zinātniskais sekretārs. 1981. gadā beidzis P. Stučkas Latvijas Valsts universitāti. Zinātnisko interešu sfēra integrēto agrorūpniecisko formējumu finansu un kredīta attiecības.
Mūsu valstī nauda kā apgrozības līdzeklis vairs nepilda vienu no savām svarīgākajām funkcijām. Uzņēmumu rēķinos un iedzīvotāju krājgrāmatiņās krājas tūkstošiem un miljoniem rubļu, un tos nav iespējams apmainīt pret precēm vai kādu sadzīves pakalpojumu. Tomēr ir uzņēmumi, kuriem jaunajos saimniekošanas apstākļos saimnieciskā aprēķina un pašfinansēšanas apstākļos nepieciešami finansēšanas papildavoti ražošanas paplašināšanai, rekonstrukcijai un tehniskajai pārkārtošanai.
Par netradicionālu risinājumu mūsu ekonomiskajā sistēmā šajā jomā var kļūt saimniekošanas akciju forma. Tā jau pazīs tama kooperatīvajiem uzņēmumiem, pie mēram, kolhoziem. PSRS Likums par kooperāciju nosaka, ka kooperatīvs var izlaist pārdošanā akcijas, lai tādējādi piesaistītu gan kooperatīvu biedru un citu saskaņā ar darblīgumu strādājošo, gan uzņēmumu un organizāciju brīvos naudas līdzekļus. Akcija mums tas ir jauns, neparasts vārds, kas nozīmē pajas ieguldīšanu akciju sabiedrības kapitālā, tādējādi iegūstot tiesības saņemt dividendes un formāli piedalīties uzņēmuma pārvaldīšanā. Taču ar akciju izlaidi un naudas resursu piesaistīšanu nodarbojas netikai kolhozi, bet arī padomju saimniecības un citi valsts uzņēmumi. Šai saimniekošanas formai ir savas priekšrocības. Saimniecība vai uzņēmums, saņemot naudas papildresursus savas ekonomikas attīstīšanai, var atteikties no nepieciešamības izmantot šiem mērķiem budžeta līdzekļus vai bankas kredītus. No otras puses, akciju īpašnieki (paju biedri) var ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus uz daudz izdevīgākiem noteikumiem nekā krājbankā. Mūsu ekonomikai perspektīvas ir divas galvenās šīs saimniekošanas formas akciju sabiedrības un paju kases. Principiālas atšķirības starp tām nav. Akciju sabiedrības ir izveidotas Maskavas apgabala Stupinas rajona padomju saimniecībā «Zaveti Ļeņina» un Kemerovas apgabala Krapivinskas rajona padomju saimniecībā «Arsenovskij». Kopš 1987. gada marta paju kase ir Rīgas rajona agrofirmā «Ādaži». Nesen tās veidošana sākta arī Madonas rajona padomju saimniecībā «Liezere». Agrofirmas «Ādaži» pieredze pelna īpašu ievērību. Saskaņā ar agrofirmas speciālistu izstrādāto nolikumu katram ir tiesības iemaksāt neierobežotu naudas summu speciālā «Ādažu» bankas rēķinā (minimālā sākotnējā summa 100 rubļi). Par paju biedru (pat anonīmu) var kļūt netikai kolhoznieki un viņu ģimenes locekļi, bet arī jebkurš PSRS pilsonis. Naudas ietaupījumus var iemaksāt kā vispārēju vai mērķa noguldījumu, pirmo vai nu uz nenoteiktu laiku, vai arī ne mazāk kā uz vienu gadu, vai arī ne mazāk kā uz trim gadiem. Iemaksājot vispārēju noguldījumu uz nenoteiktu laiku, pajas īpašnieks gadā saņem divus procentus no šīs summas neatkarīgi no agrofirmas saimnieciskās darbības rezultātiem. Noguldot ne mazāk kā uz vienu gadu, saņem trīs procentus, bet, noguldot ne mazāk kā uz trim gadiem, četrus procentus gadā no vidējās noguldījumu summas. Ne vēlāk kā 1. martā agrofirma norēķinās ar paju biedriem, izmaksājot vai pieplusējot noguldījuma summai procentus no peļņas atkarībā no pajas lieluma un veida, kā arī iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rezultātiem. Par mērķa noguldījumiem agrofirma gadā izmaksā līdz 25% no peļņas par katru konkrētajā objektā ieguldīto pajas rubli. Pieņemot pirmo iemaksu, agrofirma noguldītājam izsniedz tā saukto paju kases grāmatiņu. Ja vēlas, uz šo rēķinu noguldītājs var pilnīgi vai daļēji pārskaitīt savu darba algu. Paredzēts arī ieviest norēķinus bez skaidras naudas, lai šīs grāmatiņas īpašnieks varētu gan iepirkties agrofirmas veikalos, gan izmantot tās sadzīves un citus pakalpojumus. Jau otro gadu «Ādažos» ir šī paju kase. Tā piesaista: 1988. gada sākumā 161 paju biedrs bija iemaksājis 654 tūkstošus rubļu, bet 1. jūnijā šī summa jau pārsniedza vienu miljonu rubļu.
 |
| Picērija agrofirmā «Ādaži». |
Par šiem līdzekļiem tiek rekonstruēta un paplašināta ražošana, attīstīta sociālā infrastruktūra, papildināts kolhoznieku materiālās palīdzības fonds, attīstīta piemājas saimniecība. Taču galvenā līdzekļu daļa tiek izmantota sociālo vajadzību apmierināšanai, pirmām kārtām dzīvokļu celtniecībai. Agrofirmas biedri, kas sevi labi apliecinājuši darbā, paju kasē var saņemt aizdevumu līdz 10 000 rubļu vērtīgu mantu un mājlopu iegādei, dzīvojamās mājas būvei, vēl citiem mērķiem, maksājot par to 5% gadā. Agrofirmā «Ādaži» par paju biedru līdzekļiem uzbūvēta picērija, kuras ikmēneša apgrozījums, saskaņā ar aprēķiniem, nebūs mazāks par 50 tūkstošiem rubļu. Tas nozīmē, ka katrs pajas īpašnieks no peļņas saņems aptuveni 15% gadā. Tātad 5000 rubļu liela paja dos aptuveni 800 rubļu peļņas gadā. Iestājoties šajā kasē, priekšroka ir daudzbērnu mātēm, kara un darba veterāniem; vajadzības gadījumā tiem pat ar atvieglotiem noteikumiem izsniedz aizdevumu pajas iemaksai. Akciju sabiedrības izveidotājiem Maskavas apgabala Stupinas rajona padomju saimniecībā «Zaveti Ļeņina» bija nolūks aktivizēt strādājošo līdzdalību saimniecības vadīšanā, pastiprināt viņu ieinteresētību ražošanas rezultātos, atdot cilvēkam saimnieka sajūtu, kas var garantēt ekonomiskos panākumus. Līdzekļi, ko iegūst, pārdodot padomju saimniecības vērtspapīrus akcijas, papildina saimniecības pamatfondus un apgrozības līdzekļus, bet akciju kopējā summa nedrīkst pārsniegt pamatfondu un apgrozības līdzekļu vērtību. Minimālā akcijas summa —5O rubļi, maksimālā 1000 rubļi; vienam cilvēkam nedrīkst pārdot akcijas vairāk nekā par 10 tūkstošiem rubļu. Akcionāru naudu var izmantot jaunas tehnikas ieviešanai, darbietilpīgo procesu kompleksai mehanizācijai, ražošanas rekonstrukcijai, ražošanas objektu, dzīvokļu un sociālo objektu celtniecībai, arī kā darba algas fonda rezervei. Akciju sabiedrībā var iestāties tikai tie, kas saistīti ar padomju saimniecību: tās darbinieki esošie vai arī bijušie, kuri, teiksim, ražošanā notikušu nelaimes gadījumu dēļ kļuvuši par invalīdiem, saimniecības pensionāri, saimniecības ļaudis, kas izvirzīti vadošos amatos, arī partijas un padomju organizācijās, kārtējā gada laikā; saimniecības jaunieši, kas iesaukti obligātajā karadienestā vai arī nosūtīti mācīties. Akcijas glabā tās īpašnieks. Tā kā akcijās ir fiksēti īpašnieka pases dati, tās nedrīkst nodot citām personām, izmantot savstarpējiem norēķiniem pretējā gadījumā tās zaudē savu spēku, proti, netiek izmaksātas dividendes un akcijas arī netiek dzēstas. Pelņu, ko saimniecība iegūst no šiem līdzekļiem, sadala savā starpā saimniecība un akciju īpašnieki. Peļņas procents atkarīgs no saimniecības kopējās pelņas summas. Jāpiebilst, ka no dividendēm neietur ne nodokļus, ne alimentus. Jau pati pirmā akciju sabiedrību izveides pieredze rāda, cik daudzveidīgi risinājumi ir iespējami. Tā, īpašu ievērību pelna Ļvovas apgabala agrofirmas «Proviseņ» pieredze. Šī sabiedrība izveidota 1988. gada sākumā. No citām akciju sabiedrībām vai paju kasēm tā atšķiras ar to, ka šeit par paju biedriem kļuvuši divdesmit lielākie Ļvovas rūpniecības uzņēmumi. Tie iegulda noteiktas summas agrofirmas materiāli tehniskās bāzes attīstībā, tā savukārt paju īpašniekiem izmaksā procentus atkarībā no pelņas lieluma, bet ne mazāk kā piecus procentus. Turklāt agrofirmai ir jāpiegādā šiem uzņēmumiem svaigi dārzeņi, jo «Proviseņ» ir specializējusies šajā nozarē. Norēķinos izmanto līgumcenas, bet tās nedrīkst pārsniegt valsts mazumtirdzniecības cenas. Šis akciju sabiedrības nolikums paredz turpmāk iesaistīt arī agrofirmas darbinieku un šajos rūpniecības uzņēmumos strādājošo paju biedru personiskos līdzekļus. Jaunā, akcionārā saimniekošanas forma ienāk arī rūpniecības uzņēmumos, piemēram, Ļvovas apgabala Nikolajevas būvkonstrukciju kombinātā. Tur jau izlaistas akcijas par 200 tūkstošiem rubļu. Noteiktas 5% gada izmaksas no pelņas, tai pieaugot, līdz 10 procentiem. Ļvovas ražošanas apvienībā «Konveijer» akciju sabiedrības kapitālu nolemts izmantot poliklīnikas, dienvidu pansionāta, kā arī papildu dzīvokļu celtniecībai. Paredzēts pirkt arī jaunas iekārtas. Apvienībā izlaiž divu veidu akcijas ar uzrakstiem «Materiālās stimulēšanas fonds» un «Personiskais noguldījums».
 |
| Šīs sporta zāles būvi finansējuši «Ādažu» agrofirmas paju biedri |
Pirmās iegādājas par uzņēmuma līdzekļiem, lai stimulētu tos, kas apvienībā nostrādājuši ne mazāk kā trīs gadus, protams, ja cilvēks pats to vēlas. Akcijas vērtība divas mēnešalgas vai divas tarifa likmes. Otra veida akcijas iegādājas par personiskiem līdzekļiem mēnešalgas vai tarifa likmes apmērā. Par abu veidu akcijām izmaksā vienādu procentu, kas atkarīgs no uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem. Atkārtoti iegādāties akciju «Konveijer» darbinieki var ne ātrāk kā pēc 15 gadiem. Bet pēc 20 gadiem jau būs atļauts iegādāties akcijas par divām mēnešalgām vai tarifa likmēm. Akciju turēšanas noteikumos ietverts arī audzinošs moments. Piemēram, par rupjiem ražošanas un darba disciplīnas vai sabiedriskās kārtības pārkāpumiem ar darba kolektīva lēmumu akcijas īpašnieks var palikt bez tās summas, kas viņam pienākas no pelņas par gada rezultātiem. Interesanta ir arī akciju sabiedrības pieredze Grodņas apgabala Volkovskas rajonā, kur līdzās cementa rūpnīcai par iemaksām paredzēts uzbūvēt apgabala starpkolhozu cementa rūpnīcu. Par paju biedriem kļūs vairāk nekā divsimt kolhozu, kas piedalīsies arī uzņēmuma celtniecībā un ekspluatācijā. Ieguldot tur 33 miljonus rubļu savu līdzekļu, tie cer ik gadu saņemt aptuveni 900 tūkstošus rubļu peļņas. Taču pats galvenais ir garantētā iespēja par valsts cenu ik gadu saņemt 300 tūkstošus tonnu portlandcementa. Paju biedri atvēlējuši līdzekļus arī dzīvokju un sociālo objektu celtniecībai rūpnīcas darbiniekiem. Tātad katrā saimniecībā vai uzņēmumā akcijām ir savas īpatnības. Tomēr atšķirības nav lielas: galvenokārt tiek ierobežota akciju summa, kuras var iegādāties viens cilvēks, vai arī pajas iemaksas summa; pelņas procents; biedru skaits (tikai attiecīgā uzņēmuma darbinieki vai visi, kas vēlas); atšķirības var būt arī līdzekļu piesaistīšanas formā (akciju sabiedrība vai paju kase).
Tomēr ir vairākas pazīmes, kas raksturīgas visām esošajām vai topošajām akciju sabiedrībām un paju kasēm. Pirmkārt, tās izmanto darbaļaužu brīvos naudas līdzekļus, par ko izmaksā lielākus procentus, nekā glabājot naudu krājbankā. Otrkārt, galvenais šo līdzekļu izmantošanas mērķis ir uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes nostiprināšana, ražošanas rekonstrukcija un modernizācija, strādājošo sociālo, kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošana. Turklāt akciju sabiedrība ir jauna forma strādnieku un kalpotāju iesaistīšanai uzņēmuma vai saimniecības pārvaldīšanā: akcijas vai pajas īpašniekam ir augstāka atbildības izjūta un ieinteresētība darba galarezultātos. Tiesības ieviest šīs jaunās saimniekošanas formas mēģina iegūt pirmām kārtām ar iniciatīvu un uzņēmību apveltīti vadītāji, jo viņiem jāpārvar daudzas resoru barjeras, kuras vispirms rada finansu orgāni un banku sistēma. Šo situāciju, kurā mākslīgi tiek bremzēta ekonomikas attīstība, nevar uzskatīt par normālu. Resori visiem spēkiem cenšas saglabāt savas monopoltiesības tautas saimniecības finansēšanas un kreditēšanas sfērā, bet plaša akciju ieviešana savukārt mazina banku kredītresursus. Saimniekošanas akcionārā forma ir mūsu ekonomikai vēl nepierasta, bet perspektīva parādībā, it īpaši strādājot pilnīga saimnieciskā aprēķina un pašfinansēšanas apstākļos. Tādēļ visnotaļ atbalstāmi tie uzņēmumi un organizācijas, kuri vēlas attīstīt šo novitāti.
Pirmie akcionāri un paju biedri
1989.06.01 Zinātne un Tehnika
AIVARS GRAUDIŅŠ
=======================
| Padome padomes galā |
1991.03.29 Austrālijas Latvietis |
| KĀ DIBINĀJĀS AKCIJU SABIEDRĪBA ĀDAŽOS |
1990.12.04 Darba Balss (Rīgas rajons) Kļaviņš, Jānis |
| Akciju sabiedrība "Ādaži" un A. Kauls |
1991.05.08 Laiks |
LIELĀ JŪRĀ AUGSTI VIĻŅI
AKVILINA LIEPIŅA
Jezga slavenajos «Ādažos». Pašreizējie vadības vīri apgalvo, ka nekas jau nav noticis, ka nekas netiekot dalīts un ka prese tikai veltīgi sacēlusi traci. Šie vīri un pārējie no palielā bariņa saimniecības kantora priekšā domā citādi. Ka pie «Ādažu» stūres tikuši savtīgi ļaudis. Ka ne gluži godīgi saņēmuši savās rokās lērumu akciju, bet dubļu un mēslu bridēji atstāti Jāņos. Ka laiks saukt atpakaļ Albertu Kaulu, lai apturētu netaisnības uzvaras gājienu un radītu kārtību saimniecībā. Vakar «Ādažos» gudroja par saimniecības turpmāko likteni. Vieni runāja kantorī, otri mājās un darbā. Savā vīzē spriešanā piedalījās arī šie celtnieki.
MĀRIS BERSONS, LETA
NRA / 27.02.1992
|
Vai jaunie vecie laiki?
« Dodiet mums atpakaļ Kaulu!» — vakar skandēja ādažnieki, izteikdami neuzticību pašreizējai akciju sabiedrības «Ādaži» vadībai. Jau pirms kāda laika kļuva zināms ka daļa a/s darbinieku nav apmierināti ar valdes darbu, kuras vadībā kādreiz priekšzīmīgā lielsaimniecība nevis plaukst bet — gluži pretēji — grimst. Ādažnieku vēstule, kurā viņi prasīja sarīkot jaunas vadības vēlēšanas, kā arī anulēt valdes locekļu it kā nelikumīgi iepirktās akcijas u. tml, tika nosūtīta LR AP priekšsēdētājam A Gorbunovam (kopija — a/s «Ādaži» uzraudzības padomei). Vakar notika «Ādažu» akcionāru pilnvaroto gada sapulce, kurā izskatīja iepriekšējā gada ekonomisko darbību un budžetu 1992 gadam. Sprieda par valdes maiņu. Kamēr iekšpusē diskutēja tikai pilnvarotie ārpusē bija sastājies krietns pulciņš piketētāju, kas prasīja arī viņiem ļaut piedalīties pilnsapulcē, tika panākta vienošanās, ka trīs piketētāju pārstāvji piedalās sanāksmē kā novērotāji. Piketētāju alkas pēc Kaula laiku atgriešanās kāds no a/s darbiniekiem komentēja šādi. «Vienmēr būs neapmierinātie.» A Kaula valdīšanas laikā, lūk, esot bijis vairāk sociālo atvieglojumu, viņš vairāk rūpējies par saviem strādātājiem. Katrā ziņā nekas unikāls «Ādažos» vakar neesot noticis, jo akciju sabiedrībā ikviens akcionārs ir ieinteresēts iegūt pēc iespējas lielākas dividendes, nevis domāt par citu labumu.
2. aprīlī izsludināta preses konference, kurā ieintriģētie žurnālisti varēšot līdz sīkumiem uzzināt par to, kas notiek «Ādažos».
V. Vilciņš
| Vai jaunie vecie laiki? |
1992.03.27 Latvijas Jaunatne V. Vilciņš |
-------------
KAS SEKOS PĒC SAKĀVES?
DAINIS LEMEŠONOKS
Pie a/s «Ādaži» sporta kompleksa, kur notika pilnvaroto sapulce, ceturtdienas rītā stāvēja apmēram pusotra līdz divi simti ļaužu ar plakātiem, kuru pamatdoma bija šāda: «Miljoni ir jums, bet patiesība mums! Vimbu nost, Kaulu atpakaļ!» Turpat lietū mīņājās arī Letas, Latvijas Radio un avīžu darbinieki, kuriem līdzdalība sapulcē bija liegta. Izņēmums bija tikai «Lauku Avīze» akciju sabiedrības vadība savu izvēli pamatoja ar to, ka šis laikraksts vēl nav pasteidzies izteikt savu nostāju pret «Ādažos» notiekošo. Ārā stāvošie žurnālisti uzklausīja mītiņotāju sūdzības par to, ka vairākos a/s uzņēmumos cilvēkiem aizliegts iet, uz šo pretvaldes mītiņu, bet šoferiem pēkšņi jāizņem benzīns, kurš pirms tam neesot bijis veselu nedēļu. Neskatoties uz to, bez «Ādažu» pensionāriem un bezdarbniekiem, pūlī netrūka arī strādājošo. Sanāksmes namu apsargāja lielāks skaits krampīgu puišu plankumainās formās un pelēkos uzvalkos (no «Ādažu» apsardzes dienesta; vēlāk tie esot ar varu izvadījuši no ēkas kādu pagasta padomes deputāti, kura centusies piedalīties saietā). Mītiņotāji žurnālistiem stāstīja par to, cik labi tomēr bijis «Kaula laikos» muļķi bijuši, ka ļāvušies to izbalsot, un gaidīja bijušo priekšsēdētāju savā pulkā. Tomēr Alberts Kauls neieradās ne sapulcē, ne arī pie nama. Viņš nesaistot «Ādažu» augšupeju vai lejupslīdi tikai ar savu personu, ja a/s vadība tomēr mainīsies, tās priekšgalā jāstājas būtu gados jauniem vīriem. Ap pusdienlaiku Ādažos paklīda vēsts, ka uzraudzības padomes priekšsēdētājs Agris Everss ierosinājis pilnvarotajiem novērtēt a/s valdes darbu, debatēs pilnvarnieki sakot asus vārdus par Jāni Vimbu. «Dumpiniekiem» sāka likties, ka lietas jau steidz uz uzvaras pusi... Rīts ienesa skaidrību. Kā paziņoja Eversa kungs, pilnvarotie esot valdi atbalstījuši, sapulce noritējusi bez pārpratumiem, pieņemta a/s «Ādaži» privatizācijas koncepcija, Jānis Vimba joprojām paliek valdes priekšsēdētājs, arī tajā nav lielu izmaiņu. Plašāku informāciju būs iespējams gūt 2. aprīlī, kad aiz durvīm atstātajiem žurnālistiem a/s vadība rīkos preses konferenci. Tā bija skaisti ieplānota un novadīta izrāde, ko īstenoja savas mākslas meistari, savus iespaidus «NC» izteica viens no pilnvarotajiem, kas, protams, karsti vēlējās palikt nezināms, turklāt mūs paņēma "uz izturību"). Sapulce tika ievilkta līdz trijiem naktī, ļaudis nogura, sagura un padevās liktenim. Valdi sanāksmē apkalpoja vairāki likumziņi, nelikumīgi tā nekad neesot rīkojusies, runa varot būt vien par rīcības morālo izvērtējumu, to atzina arī Vimbas piekritēji bet par amorālām lietām sodīt nevarot. Neapmierinātie tikai dabūja izrunāties, «nolaist tvaiku», bet jautājums par uzticēšanos valdei veikli tika nobīdīts malā un aprakts otršķirīgu jautājumu apspriešanā. Turklāt dabūjām vēl dzirdēt tādas frāzes kā «Atkal sagribējāt boļševikus pie varas!». Zīmīgi tas, ka gandrīz neko par saimniekošanu nerunājām, ko tālāk darīsim, kā strādāsim. Vimbas komanda, jaunienācēji, tikuši pie varas, tiem citas rūpes. Vēl no citiem ādažniekiem dabūju zināt, ka savā nobeiguma runā J. Vimba esot it kā teicis, ja uzņēmumu vadītāji neprotot ar saviem darbiniekiem tikt galā, tad arī tādi vadītāji viņam nav vajadzīgi.
NRA / 28.03.1992
|
==
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru