no labās: Vulfs Leviuss, Lidija Stepe, ____, Ausma __, ____, Elza Mitriķe, __,__,___ |
Stapriņi / Ausmas Jansones grupas govs Urga ( izdevusi 6805 ) |
Ferma pie Garciema, no kreisās: Ilga Brīdiņa, ____, brigadiere Austra Apalupa, ___, ___ |
MANS KOLHOZS – MANAS MĀJAS |
1982.09.28 Darba Balss (Rīgas rajons) Platais, Ā. |
1973.11.20 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avots, H.
Kolhoza «Ādaži» lauki ar lopkopības lielfermu Gunāra Birkmaņa foto |
1980.07.03 Dzimtenes Balss
Ne dūmu, ne trokšņu |
1981.12.19 Darba Balss (Rīgas rajons) Jurčenoks, H. |
Gada plānu – līdz Oktobra gadskārtai |
1974.07.27 Darba Balss (Rīgas rajons) Leviuss, V. |
Mūsu slaucējas – seštūkstošnieču klubā |
1988.03.12 Ļeņina Karogs (Preiļi) BIRZNIECE, L. ================= |
6000 kg robežu
pārsniegušas 7 slaucējas, to skaitā Sociālistiskā Darba Varone (1971) A.Dreimane (attēla centrā, pa labi Elza Mitriķe ) |
Nodibina slaucēju 6000 klubu / 1984.g.
|
Starpbrīdī sarunu risina trīs galvenie zootehniķi G. Ziemelis (vidū), E. Neizaks un J. Paulāns. |
Agrofirmas «Ādaži» slaucējai Ritai Kazākai kluba dalībnieces apliecību pasniedz LKP Rīgas RK pirmais sekretārs V. Šterns. |
Pienu ēdu, pienu dzēru, Pienā muti nomazgāju.
1988.04.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
Zīle, D.
Rīgas rajona I sekretārs V.Šterns |
|
* Darba Balss / 13.03.1986
Kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs Alberts Kauls teic paldies par darbu saimniecības un arī rajona labākajai slaucējai Verai Riķei. |
20.gs. 50. gadi / No kolhoza "Ādaži" kolekcijas |
TOP KOMPLEKSĀS MEHANIZĀCIJAS FERMA
Pusdienas laiks. Rāmā gaitā no ganībām atgriežas brūnaļu pulks. Kūtī katra uzmeklē savu vietu, kur silē gaida klēpis vīķauzu. Ar pilnām mutēm, omulīgi šņākdamas, govis tiesa gardo cienastu. Slaucējas, baltos tērpus uzvilkušas, jau rīkojas ap slaukšanas aparātiem. Pulkstenis rāda 12. Kūts brigadiere Zinaida Beitere ieslēdz elektromotoru. Sākas slaukšana. Mierīgām, ierastām kustībām četras slaucējas uzliek govju tesmeņiem slaucamos stobriņus. Bet kur piena kannas? Tādu šeit
Šeit sākas slaukšanas cikls. Slaucēja V. Rudņicka pievieno caurulēm slaukšanas aparātu, un piens aizplūst uz savāktuvi. |
nav. Tieši no slaukšanas aparātiem piens nokļūst caurulēs. Cauri dzeltenīgām orgāniskā stikla sieniņām var redzēt, kā tas aizplūst uz savāktuvi. — Visas 115 govis izslaucam nepilnas stundas laikā, — stāsta brigadiere. — Jaunie DA-2 slaukšanas aparāti ir daudz ražīgāki par vecajiem. Agrāk, kad slauca vēl ar rokām, to pašu ganāmpulku apkalpoja 9 slaucējas, turklāt bija vēl vajadzīgas divas slaucējas atvietotājas. Apmēram 2 stundas 3 reizes dienā nācās piepūlēt rokas, kamēr katra no viņām paspēja izslaukt 12 vai 13 savas grupas brūnaļu. Vai tad brīnums, ka rokas tika pārpūlētas un vakaros bieži sāpēja? Tagad to pašu veic mehānismi, turklāt ātri un labi. Darbs kļuvis ne tikai vieglāks, vairāk nekā divas reizes cēlies arī tā ražīgums. Jauno, moderno, Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražoto slaukšanas iekārtu PSRS Ziemeļrietumu zonas vadošā konstruktoru biroja (VKB) inženieru konstruktoru vadībā uzstādīja kolhoza mehanizatori. Tā domāta 150 govīm. Piens no slaukšanas aparātiem, nenonākot saskarē ar kūts gaisu, aizplūst uz cisternu, kurā radīts vakuums. Pa ceļam siltais piens tek cauri dzesēšanas ierīcei, kas sastāv no divām nelielām slēgtām tvertnēm. Tanīs pienam pretējā virzienā plūst auksts ūdens, kas speciālā ierīcē atdzesēts līdz 4-2° C. Ar tā palīdzību piens, tekot cauri dzesētājam, atdziest līdz +8°C un aizplūst uz slēgtu cisternu. Cisterna novietota uz nelieliem
Ar šīs ierīces palīdzību mazgā visu slaukšanas iekārtu. Slaucēja T. Sirica ielaiž tvertnē karstu ūdeni. |
ritenīšiem, un, kad slaukšana pabeigta, to vienam cilvēkam viegli uzbīdīt uz svariem un pienu nosvērt. Pēc tam cisternu pārbīda uz automašīnu un aizved uz pienotavu. Tāds ir slaukšanas cikls. Bet ir arī vēl otrs, skalošanas cikls. Kad izslauktas pēdējās govis, slaucējas aparātus aiznes uz skalošanas telpu, kas atrodas blakus piena savāktuvei, un ieliek nelielā četrkantīgā tvertnē ar ūdeni. Brigadiere atvieno no vakuuma piena cisternu un pievieno tam skalošanas tvertnē ievietotos slaukšanas aparātus. Caur tiem ūdeni, līdzīgi pienam, ievada caurulēs, un tas izplūst cauri visai sistēmai, ieskaitot dzesētāju. Atvienota vienīgi piena cisterna. — Vispirms piecas minūtes skalojam ar aukstu ūdeni, tad 7 minūtes mazgājam ar karstu, līdz 80° C sasildītu, kurā izkausēta soda. Pēc tam atkal izskalojam ar aukstu ūdeni, — stāsta Zinaida Beitere. — Ar rokām jāizmazgā vienīgi cisterna. Ūdeni, kas caurulēs palicis pēc skalošanas, no turienes «izslauka» ar perlona gabaliņu palīdzību — vakuums no tiem izgatavotos «korķus» izdzenā pa visu sistēmu no skalošanas tvertnes caurulēm vienā galā līdz dzesēšanas ierīcei otrā galā. Tāpat ar šiem «korķiem», slaukšanu beidzot, uz dzesēšanas ierīci aizdzen pēdējās piena lāses. Vakuumsūkni darbina elektromotors, bet gadījumā, ja apgaismošanas tīklā nebūtu strāvas, var iedarbināt iekšdedzes dzinēju. — Sākumā viss likās sarežģītāk, bet tagad esmu jau apguvusi, — stāsta kūts brigadiere Zinaida Beitere, kas šo moderno slaukšanas iekārtu apkalpo. Viņa arī uzskaita izslaukto pienu, nosūta to uz pienotavu, saņem un izsniedz slaucējām lopbarību, veic pārējos kūts brigadieres pienākumus. Protams, katras slaucējas darbu šeit atsevišķi uzskaitīt nevar. Kad vajadzīgs izkontrolēt, cik daudz piena izdod katra govs un kāds tam tauku saturs, slaukšanas aparātam var pieslēgt speciālu stikla tvertni un pienu ieslaukt tajā. Taču tas prasa daudz vairāk laika, un šo paņēmienu lieto tikai kontrolei. Parasti katras slaucējas izslauktais piens aizplūst kopējā cisternā. Slaucējas strādā
Šāda ir kūts, kurā 115 govis apkopj četras slaucējas. |
draudzīgā brigādē, peļņu dala «uz galviņām». Tā nav maza, jo atalgojums iznāk krietns — līdz 130 rubļiem mēnesī. Turklāt tie nopelnīti daudz vieglākā darbā nekā agrāk. Vēl nav pagājušas pat divas stundas, kad govis jau izslauktas un iekārta izmazgāta. Atliek vēl pabeigt kūts uzkopšanu, un tad brigāde var doties atpūtā. Mēslu aizvākšana lielas rūpes nedara — arī šo darbu Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» veic mehānismi: stieņu transportieris un ar elektrību darbināma uzkarināta sliežu vagonete (VNE-l-B). Brigadiere pagriež slēdzi, un sāk darboties stieņa transportieris. Tas mēslus izbīda no kūts un sagāž vagonetē. Nu tiek pagriezts cits slēdzis, iečīkstas troses, un vagonete pa dzelzs sliedi dodas uz mēslu krātuvi, tur apgāžas, mēsli izkrīt, un vagonete dodas atpakaļ. Tas viss notiek automātiski, bez cilvēka roku piepalīdzības. — Stieņu transportierim ir tā priekšrocība, ka tas vienkāršāks, izturīgāks un strādā ātrāk nekā skrāpju transportieris,— paskaidro VKB inženieris konstruktors Anatolijs Makarovs. — Bez tam stieņu transportieri var iekārtot visās kūtis, tam nav vajadzīgs, lai govis būtu izvietotas pāra rindās. Vagoneti izgatavoja paša kolhoza mehāniskajā darbnīcā smago darbu mehanizācijas brigādes ļaudis laba speciālista Kārļa Trēdes vadībā. Viņi ierīkoja arī sliežu ceļu. Slaukšanā un kūts uzkopšanā cilvēku roku darbs kolhozā «Ādaži» jau izskausts. Ir arī automātiskā dzirdināšana. Grūtāk ir ar barības sadali. Rupjā barība glabājas kūtsaugšā, to nosviež pa lūkām un iznēsā vēl ar rokām. Skābbarības izvadāšanai iegādāts neliels traktoriņš, kāds parasti redzams dārznieku kalpībā. Ar to vienā braucienā var pa ejām izvadāt 150 kg skābbarības vai sakņu. Arī tā strādājot, protams, ir vieglāk, nekā ar rokām iznēsājot, taču pilnīgs atrisinājums tas nav, un VKB konstruktori turpina meklēt labākas iespējas, kā pilnīgi mehanizēt arī šo darbu. — Pašlaik Rīgas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas eksperimentālajā pētījumu saimniecībā «Rāmava» ierīkojam pilnīgu komplekso mehanizāciju, — stāsta inženieris Makarovs. — Tur būs mehanizēta arī barības sadale. Ka fermu mehanizācija laba lieta, to atzīst visi. Taču šis ļoti nepieciešamais, gribas teikt — neatliekamais darbs vēl lēnām virzās uz priekšu, visbiežāk tāpēc, ka trūkst attiecīgas iekārtas, kuras ražošanu mūsu rūpnīcas vēl nav apguvušas vai arī to izgatavo nelielos daudzumos. Bet ļoti bieži vainīgs ir vienkārši kūtrums un nezināšana, un tas ir vēl nepiedodamāk. Lūk, šā paša kolhoza otra lopu novietne «Eimuros». Arī tur ir govju automātiskā dzirdināšana un mehāniskā slaukšana, bet mēslus aizvāc skrāpju transportieris.
VKB inženieris konstruktors J. Kārkliņš noregulē piena dzesēšanas ierīci. |
Kas mēslu izvākšanā šeit ir īpatnējs? Viens skrāpju transportiera atzarojums izlaists no kūts, tas pa nelielu četrkantīgu slēgtu dēļu kanālu mēslus aizvāc uz krātuvi un tur izgāž. Lai ziemā mēsli kanālā nesasaltu un netraucētu transportierim darboties, ar ventilatoru tanī ievada silto kūts gaisu. Tā vienlaikus tiek vēdināta kūts un sasildīts gaiss kanālā. Nesen kolhozu apmeklēja Siguldas rajona starpkolhozu būvniecības organizācijas vadītāji un speciālisti. Viņi interesējās par darbu mehanizāciju abās kūtīs. Vienbalsīgs bija spriedums, ka «Eimuru» novietnē mēslu izvākšanas mehanizācija vienkāršāka, iekārta vieglāk un ātrāk izgatavojama un ar mazākiem līdzekļiem dod tādu pašu efektu. — Te tev, Avotiņ, nekāds zīmējums nav vajadzīgs. Noņem tik mēru un taisīsim augšā, — tā savam inženierim teica Siguldas starpkolhozu būvorganizācijas priekšnieks b. Zekunde. Jādomā, ka drīzā laikā arī Siguldas rajona kolhozos būs redzama šāda efektīva mēslu izvākšanas iekārta. Kolhozā «Ādaži» tā iekārtota ar VKB konstruktoru palīdzību un darbojas jau divus gadus. Taču nevar teikt, ka šī labā pieredze būtu jau plaši izmantota citos kolhozos. — Pat no mūsu pašu Rīgas rajona starpkolhozu būvorganizācijas neviens nav painteresējies, kā tā strādā, — stāsta kolhoza ļaudis. Lēni, vēl pārāk lēni to, kas vienā kolhozā labs, ieviešam pārējos. Ar fermu mehanizāciju nodarbojas gan pašas saimniecības, gan starpkolhozu būvorganizācijas un Lauktehnikas nodaļas, bet viena kopēja centra, kas koordinētu viņu darbu, nebija. Jaunajām teritoriālajām pārvaldēm jāapkopo atsevišķo darba darītāju labā pieredze, tad sekmes būs vēl lielākas.
J. KALVE
Stapriņu govju ferma / Rumulēšanās / 20.gs. 80. gadi |
Kūts vecākā M. Ņikitina (no labās) ar pārējām čaklajām lopkopēm M. Sklovsku, V. Pīlāgu un J. Akuli. |
Par labu «Sautiņiem»
1987.01.29 Darba Balss (Rīgas rajons)
Zīle, D.
Sociālistiskā Darba Varone
(1985) E.Mitriķe no savas grupas govīm ieguvusi 7207 kg piena. |
Elza Mitriķe, Anna Dreimane |
AICINĀM SEŠTŪKSTOŠNIEKU KLUBĀ!
1987.03.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
Grīnšteine, M.
* Darba Balss / Lopkopju sociālistiskā sacensība 1977. gada 1.pusgadā / 23.07.1977
Zootehniķe Vera Pastore-Ošlauku fermas vadītāja, priekšsēdētāja vietnieks - Vulfs Levius, teļkopējs - Jāzeps Pastors,______, vetārsts - Juris Gierkens
|
Vija Jančenko |
Kolhozā labākā
1969.07.16 Darba Balss (Rīgas rajons)
1976.04.20 Darba Balss (Rīgas rajons)
Vecvagare, V.
|
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru