Līgota un aplīgota atnāca Jāņu diena — pirmo reizi oficiāla brīvdiena. Katrs saņēma savu — gan par čaklumu, gan par laiskumu. Agrofirmas «Ādaži» ļaudīm nebija jāsarkst. Tāpēc arī priekšsēdētājs Alberts Kauls ar mierīgu sirdi uzrunāja saviešus — ap divtūkstoš kolhoznieku, kuri bija pulcējušies Baltezera krastā, lai iedegtu Jāņugunis. Gaviļnieki: Jāņi, Ivani un Janosi, kuru agrofirmā ir ap 340, todien bija goda vietā, un viņi bija tie, kas aizdedza lielo Jāņu ugunskuru. Mielasta galdā bija pašdarīts miestiņš, pašu siets jāņusiers un pašu cepta Ādažu maize.
|
Līgo svētki Rožu pļavā Mazā Baltezera krastā pie Gaujas-Baltezera kanāla ietekas. 1988.gads. Pirmie brīvie svētki pēc ilga laika. Tie bija kolhoza "Ādaži" rīkoti svētki. Piedalījās daudz tautas, uzstājās vietējā pašdarbība. To starpā sieviešu vokālais ansamblis, kapella, TDA "Sprigulītis", koris "Jumis", bērnu kolektīvi.
APDZIEDĀŠANA
Jānīt’s nāca aplūkoti,
Vai druviņas izravētas,
Vai druviņas izravētas,
Vai vārtiņi appušķoti.
|
Kur bij’ čaklas mātes meitas,
Tur dārziņi izravēti,
Kur laiskie tēva dēli,
Papuvītes neapartas.
|
Šādi, tādi sanākuši,
Papardītes sanesuši,
Es atnācu, es atnesu
Trīs birkavi sviesta zāļu.
L Ī G O |
 |
Jāņu nakti, meitiņ sargi
Savu puķu vainadziņu
Nakts ir silta, galva karsta
Novīst puķu vaidziņš.
|
Kolhoznieki ziedus šķina,
Līgo dienu gaidīdami,
Krāšņu Jāņu kroni pina
Pretī gāja līgodami.
|
L Ī G O
|
Nāci droši, Līgo diena,
Ādažnieku sētiņā,
Mums ir šķūņi pilni siena
Pērnā maize klētiņā.
|
Galdam kājas nolīkušas,
Ne no zelta, ne sudraba;
No ēdiena, no dzēriena,
Jāņa bērnus mielojot.
L Ī G O
Plūciet ziedus, cērtiet meijas,
Greznojiet pagalmiņu,
Nu atnāca Līgo diena,
Čaklus ļaudis cildināt.
Rikšiem skrēja kumeliņi,
Teciņiem – arājiņi
Slaucējiņas stalti gāja
Piena kannas skandināja
|
Ekur glītas brūnaliņas ,
Salda piena devējiņas.
Labi koptas, apmīļotas,
Salda siena paēdušas.
|
Traktoristi svilpodami,
Velēnas kā dvieļus klāja,
Grāvju arkli cilpodami
Purvu purvus susināja.
|
Saule spožu gaismu lēja
Katra zieda ķekarā.
Tālu balsis aizskanēja
Līgo dienas vakarā.
|
Roka rokai palīdzēja,
Lielus darbus paveikt spēja.
Baltu maizi izaudzēja,
Staltas celtnes augšup slēja.
|
Kas tur laukiem pāri gāja,
Kalnus, lejas trīcināja?
Tur dzied dziesmas skaņi, jauki
Pašdarbības kolektīvs.
|
Sakiet, mīļie lopkopēji,
Kur palika piens un krējums.
Bodē pērkam pulverpienu
Krējumiņu piedomājam.
|
 |
Komunālie čakli ļaudis
Jāņu sētu aptaisīja:
Krūmus cirta, šķembas bēra
Jaunu tiltu uzbūvēja.
 |
Laukkopēji gausi ļaudis
Savu darbu nodarīja
Visus lielos biešu laukus
Talcinieki izravēja.
|
Visiem vārti izpušķoti,
Kaimiņiem nepušķoti
Kaimiņiem bij laiski puiši
Savu vārtu nepušķoja.
Komunālais dienestiņš
Tas tos vārtus izpušķoja.
|
Saimeniece runci kūla
Pašā Jāņu vakarā.
Pati sieru apēdusi
Runcim vainu uzvēlusi.
|
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguliet,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.
L Ī G O
Kas jau darbus padarījis
Staigā rokas azotē.
Kas vairāk nogulējis
Lien aiz kauna pagultē.
|
Podnieciņi naudu taisa:
Plēves kules ražodami,
Plēves kules ražodami,
Jāņu dziesmas nezināja.
|
Skopa, skopa saimeniece,
Kur tik skopa izaugusi
Asariņas izraudāja
Jāņu sieru sadalot.
 |
Sanācām ēst un dzert
Nācām ļaužu aplūkot,
Vai tie Jāni gaidījuši,
Sieru, alu darījuši.
|
Ciema meitas lielījās
Jāņu nakti negulēt.
Es aizgāju, es atradu,
Guļ kā siļķes muciņā.
L Ī G O |
Kāra, kāra Jāņa māte,
Pati sieru apēdusi,
Pati sieru apēdusi,
Pati alu izdzērusi.
Jāņu dienas vakarā
Sudrabota rasa krita
Visas pura purvmaliņas
Sudrabiņu vizināja.
|
Lai bij skāde, kam bij skāde,
Puišiem bija liela skāde,
Pašā Jāņu vakarā,
Ods nokoda kumeliņu,
(cūka bikses saplēsusi)
Lai mīlam, ko mīlam,
Tēvu zemi – to mīlam,
Simtiem tautu te dzīvoja,
Simtiem dzirdēj valodiņas.
Skanēj dziesmas kaimiņos,
Skanēj mūsu pagalmā,
Lai dzirdēja visapkārt,
Kā līksmoja ādažnieki.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdams.
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu dziesmiņas jāritina.
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Papardīte, vībotnīte,
Sarkanais āboliņš.
Visi bija Jāņa bērni,
Kas Jānīti daudzināja.
To celiņu gan pazinu,
Kur bij’ gāj’ši Jāņa bērni.
Labvakar, Jāņa tēvsi,
Mēs tev labu novēlami
Lai tev auga miežu vārpas
Cik zālīšu nastiņāi.
Liela, liela mana laime,
Pa prātam arājiņis,
Tam man tika vārtus vērti,
Mīļus vārdus parunāti.
Gan pazinu to sētiņu,
Kur bij daudzi līgotāji,
Liela ēka, maza ēka,
Visām pušķi galiņāi.
Labvakar, Dievs palīdz,
Tā pirmā valodiņa.
Vai gaidījāt Jāņa bērnus
Līgodamus atnākam
Nenācām ēst un dzert
Nācām ļaužu aplūkot,
Nācām ļaužu aplūkot,
Vai tie Jāni gaidījuši.
Dievs dod mūsu Jāņa tēvam,
Labu laimi dzīvojot –
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.
Laba, laba Jāņa māte
Vēl labāks Jāņa tēvs
Jāņa māte sieru deva,
Jāņa tēvs – alutiņu.
L Ī G O
Kam tās tādas lielas mājas,
Kam tie kupli koku dārzi ?
Tās Jānīša lielas mājas,
Tie Jānīša koku dārzi.
Dievs dod mūsu saimniekam,
Pilnu kūti govju, vēršu,
Stallī bērus kumeliņus,
Pagultē – naudas lādi.
Pūt, Jānīti, vara tauri,
Lai skan visa pasaulīt,
Lai sanāca Jāņa bērni,
No maliņu maliņām.
Sieru, sieru Jāņa māte
Tev ir govis laidarā
Ja nedosi sieru ēst,
Govīm ragus nolauzīšu.
Jānīts Jāņa vakarā
Jāņa bērnus noturēja
Kad pagāja Jāņa diena –
Ar bungām aizraidīja.
Paldies saku šai vietai,
Deva ēst, deva dzert,
Jo dzīvošu, nenomiršu,
Vēl atnākšu citu gadu
Nākat droši Jāņa bērni
Nenākat bīdamies
Jau vakar aizvakar
Gaidīj mūs māmuliņa.
Skaņa, skaņa bērzu birze,
Kas to skaņu skandināja.
Jāņa bērni skandināja,
Visu nakti līgodami.
|
Jāņa māte sieru deva,
Lai aug slaidi telēniņi,
Jāņa tēvs dzerti deva,
Lai aug bēri kumeliņi.
L Ī G O
Skaņa, skaņa bērzu birze,
Kas to skaņu skandināja.
Jāņa bērni skandināja,
Visu nakti līgodami.
|
Še nāksim citu gadu
Še līksmīga Jāņa māte
Kā bitīte čivināja
Savus bērnus mielodama.
|
Sagājās Jāņa bērni,
Sadevās rociņāmi
Sadevās rociņām,
Saskan zelta gredzentiņi
 |
Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā
Saules meita vārtus vēra
Zvaigžņu cimdi rociņā.
Jānītim vara taure
Manim dziesmu vācelīte
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņu nodziedāju.
Es apāvu baltas kājas
Pie melniem lindrakiem.
Ciema puiši manis dēļ
Ne miedziņa negulēja.
Nāc nākdama Jāņa diena,
Ko tik ilgi kavējies?
Savīst mani puķu kroņi
I rozītes izravētas.
L Ī G O
Pie avota līgot gāju
Pašā zāļu vakarā.
Ielīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.
Labvakar, Jāņa bērni,
Nāciet droši sētiņā.
Netrūkst siera, netrūkst sviesta
Netrūkst garda alutiņa.
* Oskara Riņķa zīmējumi no izdevuma "Ādažu Ritmi",
apdziedāšanas panti no scenārija pasākumam Rožu pļavā.
* panti no Darba Balss - "Nāc nākdama, Jāņu diena!" / 24.06.1989.
-
-fotor-202511148317.png)
