ceturtdiena, 2017. gada 22. jūnijs

Līgo vakars Rožu pļavā <>

Līgota un aplīgota atnāca Jāņu diena — pirmo reizi oficiāla brīvdiena. Katrs saņēma savu — gan par čaklumu, gan par laiskumu. Agrofirmas «Ādaži» ļaudīm nebija jāsarkst. Tāpēc arī priekšsēdētājs Alberts Kauls ar mierīgu sirdi uzrunāja saviešus — ap divtūkstoš kolhoznieku, kuri bija pulcējušies Baltezera krastā, lai iedegtu Jāņugunis. Gaviļnieki: Jāņi, Ivani un Janosi, kuru agrofirmā ir ap 340, todien bija goda vietā, un viņi bija tie, kas aizdedza lielo Jāņu ugunskuru. Mielasta galdā bija pašdarīts miestiņš, pašu siets jāņusiers un pašu cepta Ādažu maize.
LĪGO ATSKAŅAS
1988.06.30 Dzimtenes Balss

Līgo svētki Rožu pļavā Mazā Baltezera krastā pie Gaujas-Baltezera kanāla ietekas. 1988.gads. Pirmie brīvie svētki pēc ilga laika. Tie bija kolhoza "Ādaži" rīkoti svētki. Piedalījās daudz tautas, uzstājās vietējā pašdarbība. To starpā sieviešu vokālais ansamblis, kapella, TDA "Sprigulītis", koris "Jumis", bērnu kolektīvi.


APDZIEDĀŠANA



Jānīt’s nāca aplūkoti,
Vai druviņas izravētas,
Vai druviņas izravētas,
Vai vārtiņi appušķoti.


Kur bij’ čaklas mātes meitas,
Tur dārziņi izravēti,
Kur laiskie tēva dēli,
Papuvītes neapartas.




Šādi, tādi sanākuši,
Papardītes sanesuši,
Es atnācu, es atnesu
Trīs birkavi sviesta zāļu.






 L Ī G O 

Jāņu nakti, meitiņ sargi
Savu puķu vainadziņu
Nakts ir silta, galva karsta
Novīst puķu vaidziņš.


Kolhoznieki ziedus šķina,
Līgo dienu gaidīdami,
Krāšņu Jāņu kroni pina
Pretī gāja līgodami.


 L Ī G O 

Nāci droši, Līgo diena,
Ādažnieku sētiņā,
Mums ir šķūņi pilni siena
Pērnā maize klētiņā.




Galdam kājas nolīkušas,
Ne no zelta, ne sudraba;
No ēdiena, no dzēriena,
Jāņa bērnus mielojot.

  L Ī G O 


Plūciet ziedus, cērtiet meijas,
Greznojiet pagalmiņu,
Nu atnāca Līgo diena,
Čaklus ļaudis cildināt.


Rikšiem skrēja kumeliņi,
Teciņiem – arājiņi
Slaucējiņas stalti gāja
Piena kannas skandināja

Ekur glītas brūnaliņas ,
Salda piena devējiņas.
Labi koptas, apmīļotas,
Salda siena paēdušas.


Traktoristi svilpodami,
Velēnas kā dvieļus klāja,
Grāvju arkli cilpodami
Purvu purvus susināja.


Saule spožu gaismu lēja
Katra zieda ķekarā.
Tālu balsis aizskanēja
Līgo dienas vakarā.

Roka rokai palīdzēja,
Lielus darbus paveikt spēja.
Baltu maizi izaudzēja,
Staltas celtnes augšup slēja.


Kas tur laukiem pāri gāja,
Kalnus, lejas trīcināja?
Tur dzied dziesmas skaņi, jauki
Pašdarbības kolektīvs.




Sakiet, mīļie lopkopēji,
Kur palika piens un krējums.
Bodē pērkam pulverpienu
Krējumiņu piedomājam.





Komunālie čakli ļaudis
Jāņu sētu aptaisīja:
Krūmus cirta, šķembas bēra
Jaunu tiltu uzbūvēja.











Laukkopēji gausi ļaudis
Savu darbu nodarīja
Visus lielos biešu laukus
Talcinieki izravēja.


Visiem vārti izpušķoti,
Kaimiņiem nepušķoti
Kaimiņiem bij laiski puiši
Savu vārtu nepušķoja.
Komunālais dienestiņš
Tas tos vārtus izpušķoja.




Saimeniece runci kūla
Pašā Jāņu vakarā.
Pati sieru apēdusi
Runcim vainu uzvēlusi.



Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguliet,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.

 L Ī G O  

Kas jau darbus padarījis
Staigā rokas azotē.
Kas vairāk nogulējis
Lien aiz kauna pagultē.







Podnieciņi naudu taisa:
Plēves kules ražodami,
Plēves kules ražodami,
Jāņu dziesmas nezināja.




Skopa, skopa saimeniece,
Kur tik skopa izaugusi
Asariņas izraudāja
Jāņu sieru sadalot.









Sanācām ēst un dzert
Nācām ļaužu aplūkot,
Vai tie Jāni gaidījuši,
Sieru, alu darījuši.

Ciema meitas lielījās
Jāņu nakti negulēt.
Es aizgāju, es atradu,
Guļ kā siļķes muciņā.


 L Ī G O  

Kāra, kāra Jāņa māte,
Pati sieru apēdusi,
Pati sieru apēdusi,
Pati alu izdzērusi.



Jāņu dienas vakarā
Sudrabota rasa krita
Visas pura purvmaliņas
Sudrabiņu vizināja.




Lai bij skāde, kam bij skāde,
Puišiem bija liela skāde,
Pašā Jāņu vakarā,
Ods nokoda kumeliņu,
(cūka bikses saplēsusi)

Lai mīlam, ko mīlam,
Tēvu zemi – to mīlam,
Simtiem tautu te dzīvoja,
Simtiem dzirdēj valodiņas.

Skanēj dziesmas kaimiņos,
Skanēj mūsu pagalmā,
Lai dzirdēja visapkārt,
Kā līksmoja ādažnieki.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdams.
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu dziesmiņas jāritina.

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Papardīte, vībotnīte,
Sarkanais āboliņš.


Visi bija Jāņa bērni,
Kas Jānīti daudzināja.
To celiņu gan pazinu,
Kur bij’ gāj’ši Jāņa bērni.







Labvakar, Jāņa tēvsi,
Mēs tev labu novēlami
Lai tev auga miežu vārpas
Cik zālīšu nastiņāi.
Liela, liela mana laime,
Pa prātam arājiņis,
Tam man tika vārtus vērti,
Mīļus vārdus parunāti.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur bij daudzi līgotāji,
Liela ēka, maza ēka,
Visām pušķi galiņāi.
Labvakar, Dievs palīdz,
Tā pirmā valodiņa.
Vai gaidījāt Jāņa bērnus
Līgodamus atnākam



Nenācām ēst un dzert
Nācām ļaužu aplūkot,  
Nācām ļaužu aplūkot,
Vai tie Jāni gaidījuši.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam,
Labu laimi dzīvojot –
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.

Laba, laba Jāņa māte
Vēl labāks Jāņa tēvs
Jāņa māte sieru deva,
Jāņa tēvs – alutiņu.

 L Ī G O 

Kam tās tādas lielas mājas,
Kam tie kupli koku dārzi ?
Tās Jānīša lielas mājas,
Tie Jānīša koku dārzi.




Dievs dod mūsu saimniekam,
Pilnu kūti govju, vēršu,
Stallī bērus kumeliņus,
Pagultē – naudas lādi.



Pūt, Jānīti, vara tauri,
Lai skan visa pasaulīt,
Lai sanāca Jāņa bērni,
No maliņu maliņām.


 
Sieru, sieru Jāņa māte
Tev ir govis laidarā
Ja nedosi sieru ēst,
Govīm ragus nolauzīšu.




Jānīts Jāņa vakarā
Jāņa bērnus noturēja
Kad pagāja Jāņa diena –
Ar bungām aizraidīja.



Paldies saku šai vietai,
Deva ēst, deva dzert,
Jo dzīvošu, nenomiršu,
Vēl atnākšu citu gadu

Nākat droši Jāņa bērni
Nenākat bīdamies
Jau vakar aizvakar
Gaidīj mūs māmuliņa.

 Skaņa, skaņa bērzu birze,
Kas to skaņu skandināja.
Jāņa bērni skandināja,
Visu nakti līgodami.

Jāņa māte sieru deva,
Lai aug slaidi telēniņi,
Jāņa tēvs dzerti deva,
Lai aug bēri kumeliņi.


 L Ī G O 


Skaņa, skaņa bērzu birze,
Kas to skaņu skandināja.
Jāņa bērni skandināja,
Visu nakti līgodami.









Še nāksim citu gadu
Še līksmīga Jāņa māte
Kā bitīte čivināja
Savus bērnus mielodama.


Sagājās Jāņa bērni,
Sadevās rociņāmi
Sadevās rociņām,
Saskan zelta gredzentiņi
 


 
Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.

Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā
Saules meita vārtus vēra
Zvaigžņu cimdi rociņā.


Jānītim vara taure
Manim dziesmu vācelīte
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņu nodziedāju.


Es apāvu baltas kājas
Pie melniem lindrakiem.
Ciema puiši manis dēļ
Ne miedziņa negulēja.



Nāc nākdama Jāņa diena,
Ko tik ilgi kavējies?
Savīst mani puķu kroņi
I rozītes izravētas.

 L Ī G O 

Pie avota līgot gāju
Pašā zāļu vakarā.
Ielīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.




Labvakar, Jāņa bērni,
Nāciet droši sētiņā.
Netrūkst siera, netrūkst sviesta
Netrūkst garda alutiņa.


* Oskara  Riņķa zīmējumi no izdevuma "Ādažu Ritmi",
apdziedāšanas panti no scenārija pasākumam Rožu pļavā.


* panti no Darba Balss - "Nāc nākdama, Jāņu diena!" / 24.06.1989.

-

pirmdiena, 2017. gada 19. jūnijs

Ainas no TDA "Sprigulītis" dzīves *






 

 


 







* Darba Balss / 05.04.1975

* Darba Balss / 28.09.1978





 





 


 
 

 




 

 





 





Repertuārā vienmēr ir krievu, brālīgo republiku, cittautu dejas.
Kad lūdzām republikas labākā tautas deju ansambļa — Poligrāfiķu centrālā kluba "Liesma"
vadītājam Imantam Magonem iepazīstināt ar pašu labāko šā ansambļa dejotāju, viņš gari
nedomājis, paaicināja klāt spriganu gaišmatainu meiteni un teica: «Iepazīstieties — Inta Strazdiņa.»
Kā visiem šā mēģinājuma dalībniekiem basas, rasā samirkušas kājas. Vienkārša blūzīte, mati 
kā skolniecei saņemti divās vaļējās šķipsnās. Viņa dzīvi, strauji, it kā vēl joprojām turpinātu griezties dejā stāsta, ka šogad pabeigusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, bet,
jau sākot ar pagājušo gadu, strādājot Poligrāfiķu centrālajā klubā par bērnu sektora vadītāju.
Patīkot sadarbība ar skolām, ar bērnu istabām. Arī pati viņa deju iemīlējusi jau bērnībā. Vēlāk
mācīdamās Siguldas 1. vidusskolā, dejojusi skolas un Siguldas kultūras nama jauniešu kolektīvos, piedalījusies sarīkojumu deju konkursos. Pagājušā gada Pionieru pilī notikušajā tehnikumu
audzēkņu sarīkojumu deju konkursā kopā ar savu partneri Jāzepu Ornicānu izcīnījusi pirmo
vietu, Apbrīnojama ir šīs meitenes enerģija. Vidusskolas gados viņa dziedājusi arī estrādes orķestrī 
kā soliste. Bet nu jau divus gadus viņas sirds pieder «Liesmai». Inta Strazdiņa svētku gājienā tomēr neies kopā ar «Liesmu». Viņa ies Ādažu kolhoza deju kolektīva priekšgalā. Strādājot kopā ar Imantu Magoni, tas sagatavots līdz tādai mākslinieciskai pakāpei, ka ādažnieki kļuvuši par Tautas deju
ansambļa kandidātiem. Bet festivāla koncertos gan Inta būs kopā ar savu «Liesmu». Šovakar uz
operas skatuves ansamblis dejos divas dejas —Imanta Magones «Skani, mana tēvu zeme» un A.Spuras «Es par bēdu nebēdāju». Un Inta būs starp dejotājiem. Taču tā ir tikai daļiņa no «Liesmas» repertuāra. Viņai patīk soļot jautro huzāru ierindā dejā «Putēju orķestris», patīk dejas "Iet laiviņa", "Klipu klapu" un "Mogiļevas kadriļa".
 
IEPAZĪSIMIES: FESTIVĀLA DALĪBNIEKI
1975.07.17 Cīņa
L. Pārupe, Z Vilks 

🎼🎼🎼🎼🎼


 















* Darba Balss / 20.01.1977





Pēc darba — gandarījums 

Gan rajona dziesmu un deju svētkus Saulkrastos, gan Valmierā zonas deju svētkos netaupījām aplausus kolhoza «Ādaži» jauniešu deju kolektīva priekšnesumiem. Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Imanta Magones un asistentes Intas Strazdiņas prasmīga darba rezultātā ādažnieki sasnieguši tādu dejas prasmi, ko novērtē ar Tautas kolektīva nosaukumu. Vakars, kas bija veltīts šim notikumam, sākās ar dejotāju sniegto koncertu. Diplomu  par Tautas kolektīva nosaukuma piešķiršanu pasniedza republikas Arodbiedrību padomes Mākslinieciskās pašdarbības nama direktore V. Kirule. Dejotājus sveica Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nama horeogrāfijas sektora vadītāja I. Saulīte un metodiķe M. Apsīte, rajona kultūras nodaļas vadītāja I.Endziņa, Ādažu kultūras nama pūtēju orķestris un citi. Dejotājus ļoti iepriecināja saimniecības valdes lēmums par mākslinieciskajā pašdarbībā sasniegtajiem labajiem rezultātiem piešķirt līdzekļus jaunu parādes tērpu gatavošanai.

A. Neiburga
* Darba Balss / 11.12.1975
 





 











Dejas matemātika Ādažos

Ādažu dejotāju labā slava piedzima līdz ar TDA "Sprigulītis" rašanos septiņdesmito gadu sākumā. Slavenā kopsaimniecība skanēja visas PSRS mērogā, un arī kultūras jomā ādažnieki nevēlējās atpalikt. Stāsta, ka toreizējais priekšsēdētājs (vēl pirms Kaula) Josifs Kukelis sadomājis pat vietējo operu dibināt. Operu gan nenodibināja, toties atvilināja uz kolhozu pašu Imantu Magoni un jau pēc dažu gadu sīksta, sviedraina darba (kādu paģēr Magone) "Sprigulītis" iedimdējās ne tikai Rīgas rajonā, ne tikai visā Vidzemē, bet visā Latvijā. Tagad tās ir tikai skaistas atmiņas. Izputēja padomju vara, sastāvdaļās pajuka kādreiz lielmanīgā saimniecība, un arī Latvijas deju kartē Ādažos būtu zīmējams pabalts plankums, ja ne divas skaistas un elegantas skolotājas - Ināra Mičule un Vita Reinboma, kas gatavo skolēnu Deju svētkiem ap 130 cilvēku lielu dejotāju saimi. Viņas abas pasniedz matemātiku. Tas jau gana apcerēts un kādreiz apzobots temats. Kas gan kopīgs eksaktajiem priekšmetiem ar vieglprātīgajiem dančiem! Ļoti daudz kas. Takstmēri, tempi un zīmējumi, precizitāte un sinhronitāte. Arī jaunu deju sacerot, pierakstot un aprakstot, nepieciešama ģeometriska skaidrība un rasētāja elegance. Ināra un Vita to labi zin, jo atskārtušas deju skolotāju vienu no visvērtīgākajiem baušjiem: radīt dejas saviem dancotājiem, lai viņiem piederētu kaut kas īpašs, viņiem vien mīļš un raksturīgs. Tā tapušas "Raudāja māsiņa", “Māte, māte", "Valsis" u.c. Jaunradei un paša deju kolektīva eksistencei vēl kāds cits iemesls - spīts. Kā tas varēja būt, ka uz iepriekšējiem skolēnu svētkiem ādažniekiem nebija ar ko lepoties? "Kad aiziet skolotājs, paliek sāpes, viņas saka par laiku, kad dejošana ciemā sāka pajukt. Nu sāpes aizpilda darbs. Pirmajā klasē 16 dancotāji, kuriem deju ievirzi Ināra devusi jau bērnudārzā.
 
Skolotājas - tautastērpos. 
Priekšplānā Ināra Mičule, aizmugurē no no kreisās: Vita Reinbooma, Ēriks Bokāns, ____
* Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide / 01.01.2000

Dziesmu svētku vēstneši: Vita un Ēriks Bokāni
* Darba Balss / 13.03.1984

 
dejo Tautas deju ansamblis "Sprigulītis" / XX g.s. 80-to sākums

Līgo svētki Rožu pļavā Mazā Baltezera krastā pie Gaujas-Baltezera kanāla ietekas. 1988.gads. Pirmie brīvie svētki pēc ilga laika. Tie bija kolhoza "Ādaži" rīkoti svētki. Piedalījās daudz tautas, uzstājās vietējā pašdarbība. To starpā sieviešu vokālais ansamblis, kapella, TDA "Sprigulītis", koris "Jumis", bērnu kolektīvi.


Līgo svētku ieskaņa kolhozā "Ādaži" , domājams 1988.gads. Notikuma vieta Centra mehāniskās darbnīcas "Ādažu" muižā. Dejo TDA "Sprigulītis". Gatves deja.


Līgo svētki kolhozā "Ādaži" . Ieskaņas pasākums kolhoza Centra iecirkņa mehāniskajās darbnīcās Ādažu muižā. Iespējams 1988.gads. Deju Rucavietis izpilda TDA "Sprigulītis" kapelas pavadībā.
-