sestdiena, 2016. gada 8. oktobris

Skulptūra "Atceroties" un Vilnis Titāns ^

Kā katru gadu, turpinās arī aktīva kultūras dzīve, kura 2011.gadā tika aizvadīta zem„Carnikavai 800” svētku zīmes. Šim notikumam par godu, kā arī nolūkā saliedēt iedzīvotājus novadam un valstij nozīmīgos svētkos, tika īstenota svētku laukuma izveides pirmā kārta ar novadnieka – tēlnieka V.Titāna pieminekli, kura atklāšana notika 18.novembrī.

Dabas parka „Piejūra” ainavas ar plašajiem ūdens resursiem un piejūras mežiem ir iedvesmojušas daudzas tēlnieka Viļņa Titāna skulptūras un vērienīgos projektus visā Latvijas teritorijā.No 1974.gada tēlnieka radošā dzīve pagāja Garupes ciemā, kur bija viņa darbnīca un tēlniecības darbi.

"Es mammai vēstulēs no lēģera vienmēr rakstīju, ka man klājas ļoti labi," teica carnikaviete Lilita Forstmane, kuru 1946. gadā tikai 16 gadu vecumā notiesāja par dzimtenes nodevību. Piespriesto bargo sodu viņu izcieta ieslodzīto nometnēs – vispirms Sibīrijā, tad Magadanā.
Attēlā 1953. gadā Bērnu slimnīcā Magadanā, kur viņa strādāja par māsu.

Laivu māja / baznīca

TOP SVĒTKU LAUKUMS

2019.g. vasara

2019.g. vasara

POCIEMĀ GODINA TĒLNIEKA VIĻŅA TITĀNA PIEMIŅU

03 Novembris 2014

1. novembrī Pociema kultūras namā atklāja tēlnieka Viļņa Titāna 70. dzimšanas dienai veltīto piemiņas izstādi" Akmeņu plēsējs ar dzejnieka dvēseli". Tā šeit atceļojusi no Limbažiem, un to veidojusi Carnikavas muzeja vadītāja Elita Pētersone. Izstādi atklāja un emocionālu runu akmeņkalim veltīja Bārdu dzimtas muzeja "Rumbiņi" vadītāja Aija Ēceniece. No 2006. gada 10. jūnija mākslinieks staigā Mūžības ceļus. - Mana draudzība ar tēlnieku Vilni Titānu aizsākās 1995. gadā, kad sāku strādāt "Rumbiņos". Tieši šajā gadā viņš bija ieradies skatīt savu lolojumu- pieminekli Fricim Bārdam, kuru 1992. gadā atklāja pļaviņā aiz dārza. Kopā ar Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupu pieminekļa autors tā pakājē iestādīja mīlestības simbolu- sarkanas rozes. Tās zied un smaržo joprojām, kaut pagājuši tik daudz gadu. Tēlnieks gandrīz katru vasaru atbrauca uz "Rumbiņiem" un vienmēr man jautāja "Kā tev palīdzēt?", atcerējās Aijas kundze.

Todien uz Pociemu no Carnikavas bija atbraukusi šīs piemiņas izstādes autore Elita Pētersone. - Es kā Carnikavas patriote ar patiesu prieku, mīlestībā un sirsnībā apkopoju V. Titāna dzīves gājumu un viņa veikumu tēlniecībā. Vilnis bija mans zīmēšanas skolotājs Carnikavas pamatskolā. Mēs, meitenes , bijām sajūsmā par viņu - jauns, izskatīgs, iznesīgs, visas momentā pieteicāmies zīmēšanas un tēlniecības pulciņā,- pastāstīja viešņa. Elitas kundze sanākušajiem nodeva arī sveicienus no V. Titāna atraitnes Vizbulītes Titānes.

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja vēl viens jauks ciemiņš - Limbažu novada kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Saulīte. Viņa teica: " Vilnis Titāns ir viens no latvju tautas dižgariem. Ļoti priecājos, ka viņa piemiņas izstāde ir atceļojusi arī uz Pociemu, kā nekā šeit atrodas viens no viņa darbiem." Pēc izstādes atklāšanas Elita Pētersone kopā ar Mārīti Saulīti un Aiju Ēcenieci devās uz "Rumbiņiem", tādējādi vēlreiz apliecinot cieņu lieliskajam cilvēkam un daudzu skulptūru un pieminekļu autoram, tostarp Baumaņu Kārlim Viļķenē. Vēl tikai pieminēšu, ka Vilnis Titāns dzimis Limbažos un 1963. gadā beidzis Limbažu 1. vidusskolu.

* Edīte Melne, Pociemā

Vilnis Titāns 26.VII 1944. - 10.VI 2006.

Kā mērāms cilvēka mūža gājums - gados, kilometros, uzkrātās vērtībās, padarītos darbos, iestādītos kokos, izaudzinātos bērnos vai varbūt vēl neizdomātās mērvienībās godprātībai, labam vārdam... Dažāds ir svars pateiktai domai un atšķirīga ir dzīvotās dienas intensitāte, bet cilvēka saskaņa ar sevi, ar otru, ar dabu, ar jebko sastapto un nesastapto veido, manuprāt, vienu no galvenajām stīgām tēlnieka Viļņa Titāna dzīvē, un tieši uztveres savdabība un māka vizuālos tēlos un vārdiski darīt sevis saskatīto zināmu apkārtējiem dod iespēju īstenoties mākslinieka sūtībai zemes virsū.

Vilnis Titāns.

Piemineklis Baumaņu Kārlim Viļķenē.

Granīts.

Neceļas roka, lai uzrakstītu: "Vilnis Titāns bija." 1974.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, viņš līdztekus ikdienai mērķtiecīgi nododas radošam darbam - piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīko vairākas iespaidīgas personālizstādes Rīgā un citviet Latvijā, veido pieminekļus un monumentālas vides skulptūras, piemēram, rakstniekam Sudrabu Edžum Meņģelē (1986), komponistam Baumaņu Kārlim, Latvijas himnas autoram, Viļķenē (1988), Brīvības cīnītājiem Cīravā (1989) un Rojā (1995), arī simbolisku organiskas molekulas skulptūru pie PSRS ZA Bioorganiskās ķīmijas institūta fasādes Maskavā (1984), memoriālus darbus, medaļas, izkaļ Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli Koklētājs Talsos (1996, pēc 1939.gada modeļa, kopā ar J.Titānu).

Vilnis Titāns. Austras koks. Granīts.

Par savu materiālu Vilnis galvenokārt atzina granītu, parasto laukakmeni, atrastu mežos un ceļu krustpunktos, un daudzi no pelēkiem milžiem, ieguvuši jaunu formu un jēgu, no jauna atgriezās Latvijas ainavā kā liecības par cilvēkiem un notikumiem. Kopš 1977.gada Vilnis darbojies dzejnieka Imanta Ziedoņa vadītajā dižkoku atbrīvošanas grupā, 80.otrajā pusē - 90.gados piedalījies Latvijas Kultūras fonda Daugavas programmā, veicis apjomīgu vides sakārtošanas darbu. Ar savu redzējumu izveidoja zīmes un izdomāja to izvietošanas principus kā ceļa un virziena rādītājus. Zīmes Vilnim palīdzēja saprast notikumus un apzināt vietas, ar zīmēm viņš prata veidot savu stāstu par lietām un cilvēkiem, tās palīdzēja būt krietnam, nebūt saīgušam un skarbam, nekad savās neveiksmēs nevainot citus un vienmēr sniegt balstošu roku. Liekas, viņš vēl nebija paspējis šķirties no jaunības.

Šodien Gaujas krastā Carnikavas sirdi papildina V.Titāna skulptūra „Atceroties”, kas simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk un kuru visi ir aicināti apmeklēt kā svētku dienās, tā arī ikdienā.

Vilnis Titāns pie savas Latvijas laukakmeņu
piramīdas Krišjānim Baronam Valpenē,
Latvijas neatkarības pasludināšanas dienā.

Kopumā idejas saviem mākslas darbiem tēlnieks V.Titāns smēlās dabā, folklorā, Latvijas lauku sētās, kā arī etnogrāfiskajos rakstos un simbolos. Tēlniekam esot bijusi milzīga atdeve darbam un izteikts ideālisms. Tieši granīta tēlniecībā autors juties visstiprākais, kas iespējams saistīts ar ziemeļniecisko mentalitāti. V.Titāns spēja redzēt lielās lietas un pacelties pāri ikdienas sīkumiem, tādēļ tā tēlniecību raksturo vienkāršība un pamatīgums.

1981.gadā V.Titāns strādāja par vadītāju jaunizveidotajā tēlnieku namā, un viņam piederēja neliela Rīgas pils un tās parka daļa. Tēlnieka brīvā laika aizraušanās bija ģeogrāfiskās kartes, kurās viņš ar līnijām savienoja dažādus punktus un krustpunktus, atzīmējot to centrus un fiksējot platuma grādus. Tādējādi radās tēlnieka veidotie tilti, un, piemēram, viens no tiem savienoja Kolku, Roņu salu un Ainažus.

Viļņa Titāna zīmes aptver visu valsts teritoriju, un granītā kaltās „Saules zīmes” tēlnieks uzstādījis Latvijas tālākajā austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu punktā. Tēlnieku iedvesmoja Latvija un viņš vēlējās, lai tā ir valsts, kuras robežas iezīmē mākslas darbi. Novadnieks V.Titāns redzēja Latviju Saules zīmē un vēlēja tai saules mūžu.

2011.gadā, sveicot iedzīvotājus 18.novembrī un godinot talantīgo novadnieku Vilni Titānu, Carnikavas novada Gaujas krastā tika uzstādīta skulptūra „Atceroties”, kura pirms vairākiem gadu desmitiem tapusi tieši Carnikavai. Iekoptais Svētku laukums veidots, lai ļaudis varētu pulcēties, nolikt ziedus un atcerēties visus tos novadniekus, kuri nepadevās un "nesalūza", laikiem mainoties.

* Autors: Gundega Cēbere. 2006. gada 15. jūnijs

===========