svētdiena, 2025. gada 27. jūlijs

Osvalds Bērziņš *

Kukeļa laika dārznieks Osvalds Bērziņš
Trīs ražas 
Trīs ražas vienā vasarā ar saules siltumu vien. Ne jau kaut kur dienvidos, bet tepat Rīgas pievārtē. To pieredzējušā dārznieka Osvalda Bērziņa vadībā panāk kolhoza «Ādaži» dārzkopības brigādes ļaudis, lietojot polietilēna plēvi. — Salīdzinājumā ar stiklu polietilēna plēvei ir priekšrocības, — stāsta Osvalds Bērziņš. — Plēvēm var lietot vienkāršākus vieglas konstrukcijas karkasus, ražu iegūst ātrāk, tā ir arī lielāka un vitamīniem bagātāka. Kolhoza dārzniecībā, zem stikla audzējot, no katra kvadrātmetra iegūti 10 kg gurķu, bet zem plēves tādos pašos apstākļos raža bijusi 12 kg no kvadrātmetra. Līdzīgi novērojumi bijuši arī ar citām kultūrām, kas zem polietilēna plēves attīstījušās labi, devušas krietnas ražas. Kas pamudināja kolhoza ļaudis aizvietot stiklu ar plēvi? Parastajām neapkurināmām siltumnīcām karkasi vēl bija derīgi, bet segumam lietoto lecekšu logu rāmji bija sapuvuši. 
Tāda izskatās siltumnīca pēc plēves noņemšanas 

 Varētu jau tos atjaunot, bet tas prasītu diezgan daudz līdzekļu. Kolhozā gāja citu ceļu, ko ieteica zinātnieki, — atvietoja stiklu ar polietilēna plēvi. — Plēvi lietojam jau vairākus gadus, — stāsta dārznieks. — Katra kvadrātmetra segums izmaksā tikai 20 līdz 30 kapeikas, atkarīgi no plēves biezuma. Pagatavot tādu siltumnīcu pavisam vienkārši. Nesošajam karkasam var izlietot pavisam tievas kārtis. Plēve iestiprināta starp drātīm, kas to ietver no augšas un arī apakšas, lai vējš nevarētu purināt un saplēst. Pagājušajā pavasarī ar polietilēna plēvi nosedza vairāk nekā 1000 m**2 lielu platību. Kā to izmantoja? Galvenokārt gurķu un tomātu audzēšanai. Tas bija tā sauktās pamatkultūras. Gurķi deva 12 kg no katra kvadrātmetra, bet tomāti — 10 kilogramu. Pirms šīm pamatkultūrām vēl ieguva sīpolu lokus, salātus, dilles, redīsus. — Rudenī, pēc galvenās kultūras noņemšanas, siltumnīcu var izmantot krizantēmu uzziedināšanai vai arī audzēt puķu kāpostus, — stāsta Osvalds Bērziņš. Par šādas siltumnīcas ekonomisko izdevīgumu nav jāšaubās, jo tās ienesīgumu apliecina ražas, kādas iegūtas no katra kvadrātmetra platības. Tā, piemēram, 40 metru garā un 9 metrus platā ar polietilēna plēvi segtā neapkurināmā siltumnīcā agri pavasarī, jau aprīlī, audzēja dilles un salātus. Diļļu raža bija 130 kg, salātu — 320 kilogrami. Maijā ievāca 960 kilogramu sīpolu loku. Kā pamatkultūru audzēja tomātus un ievāca apmēram 3600 kilogramu. Tā kā plēvi rudenī noņēma, lai ar to pārsegtu apkurināmās stikla siltumnīcas, rudens kultūras tajā vairs neaudzēja. Un tomēr arī tad no 351 m**2 izmantojamas platības iegūtas apmēram 5 tonnas dārzeņu — 14 kg no katra kvadrātmetra. — Apkurināmās siltumnīcas mums ir laika zoba bojātas, tanīs liels siltuma zudums. Lai no tā izvairītos, stiklu rudenī nosedzām ar plēvi, — paskaidro dārznieks. — Esam aprēķinājuši, ka tā mums ir izdevīgāk. 

 Kolhoza «Ādaži» dārzniecība ir atbalsta bāze Latvijas zinātniski pētnieciskā Zemkopības institūta laboratorijai, kas pēta polimēru materiālu izmantošanu lauksaimniecībā. Laboratorijas vadītājs lauksaimniecības zinātņu kandidāts N. Gončaruks uzskata, ka «Ādažos» nav labākais atrisinājums, un sola, ka drīzumā kolhozu dārznieki varēs saņemt pilnvērtīgus vislabākos no polietilēna plēves veidoto siltumnīcu projektus. Taču, kamēr tādu vēl nav, iekārtot līdzīgas neapkurināmas siltumnīcas kā kolhozā «Ādaži» var ikviena piepilsētas zonas saimniecība, tādejādi krietni uzlabojot pilsētas darbaļaužu apgādi ar vitamīniem bagātiem zaļumiem un dārzeņiem. Turklāt tas pašām saimniecībām ir ekonomiski izdevīgi. — Mēs domājam nākamgad šādas siltumnīcas būvēt arī uz baļķu rāmja, lai tās ar traktoru varētu pārvilkt, — stāsta kolhoza ļaudis. Šādās ar polietilēna plēvi klātās neapkurināmās siltumnīcās ievāc trīs ražas gadā.

Pašu darba darītāju lielā interese par polietilēna plēvju lietošanu, viņu iniciatīva un jauni meklējumi ir pārliecinošs pierādījums, ka jaunais pasākums atzīts par labu. Kas vēl šaubās, var aizbraukt pie dārznieka Osvalda Bērziņa un visu sīki izpētīt. Kolhoza «Ādaži» dārznieks ikvienam labprāt pastāstīs gan par saviem, gan arī Ļeņingradas un Maskavas dārzniecību sasniegumiem polietilēna plēves lietošanā. Varam tikai vēlēties, lai šim jaunajam, progresīvajam pasākumam ari citur sekotu ar tādu pašu enerģiju kā kolhozā «Ādaži». 
Ziemā ar noņemto plēvi noklāj apkurināmo siltumnīcu stiklus.
  
Kolhoza dārznieks Osvalds Bērziņš audzē arī puķes. 
Tās dos krietnu ienākumu ziemas mēnešos. 

Trīs ražas
1962.12.01 Druva
M. IRKĻA teksts
🍒🍒🍒
Saimniecības siltumnīcas novāc melones.
Priekšplānā — dārznieks Osvalds Bērziņš.

Ādažu kolhoza polietilēna siltumnīcās izskatās kā īstos dienvidos — strādnieces novāc lielas zeltainas melones, 3—4 kilogramus smagus arbūzus, sarkanos piparus. Lieliski ienākušies arī gurķi un tomāti. Pirms tam no šīs platības novākts daudz sīpolu, redīsu un salātu. 

S. Daņilova 
1964.08.16 Padomju Jaunatne
🍒🍒🍒

 

* Darba Balss / 02.08.1964
🍒🍒🍒
* Darba Balss / Kārkliņa R. "Dārznieks" / 19.12.1974
🍒🍒🍒
Pirmrindnieks stāsta par savu pieredzi 

Nesen I.atvijas Dārzkopības un biškopības biedrībā nolika interesants sarīkojums, kurā kolhoza «Ādaži» dārznieks O. Bērziņš stāstīja par saimniecības pieredzi polietilēna plēvju izmantošanā dārzeņkopībā. Pērn «Ādažos» ar polietilēna plēvēm bija nosegta prāva platība 2,5 ha. Katrs kvadrātmetrs deva vidēji no 18 līdz 20 kg dārzeņu. Saimniecība no dārzeņu audzēšanas guva lielus ienākumus, un tie krietni pārsniedza līdzekļus, kas bija ieguldīti jaunā pasākuma īstenošanā. Biedrs Bērziņš pastāstīja Dārzkopības un biškopības biedrības biedriem, ka jaunā metode, kas aizvien plašāk tiek ieviesta ražošanā, nākotnē dos iespēju dārzeņu ražošanu plaši mehanizēt. Dārzeņkopības entuziasti dalījās domām arī par sēklaudzēšanas jautājumiem. Labākie dārzeņu audzēšanas speciālisti tagad īpašu vērību veltī heterozām sēklām. Kā zināms, krustojuma pirmā paaudze uzrāda paaugstinātas dzīvības spējas un tālab arī tā ir liela rezerve augstāku ražu iegūšanā. Piemēram, Bulgārijas dārzeņkopji tomātu lielražošanā izmanto tikai heterozas sēklas - pamatšķirņu krustojumus. Viņi tādējādi panākuši ļoti lielus ražas pieaugumus. Diemžel mūsu saimniecībās pagaidām lieto tikai «tīras» dārzeņu sēklu šķirnes. Mums pagaidām vēl šai darbā nav uzkrājusies pieredze, taču dārzeņkopības veterāns O. Bērziņš nolēmis ar šo jautājumu nodarboties un ir pārliecināts, ka darbam būs pozitīvi rezultāti. 

J. Klāmanis
* Darba Balss / 12.03.1965
🍒🍒🍒
Visskaistākie ziedi — dārzniekam 

Ādažu kolhozā veidojas jauka tradīcija: beidzot darba gadu katras ražošanas nozares darbinieki pulcējas saimniecības klubā, lai vērtētu veikumu, parunātu par rītdienas uzdevumiem un kopīgi papriecātos. Notiek lopkopju un mehanizatoru vakari. Nesen vienkopus pulcējās saimniecības dārzeņkopji. Viņu sarīkojums notika īpaši skaisti. Kolhoza ļaudis šai dienā aizvadīja pensijā ilggadējo dārznieku Osvaldu Bērziņu. Desmit gadu ilgajā darbā viņš kolhozā izveidojis lielu dārzeņu audzēšanas kombinātu, kas saimniecībai tagad katru gadu dod ļoti lielus ienākumus.  

 Osvalda Bērziņa un viņa palīgu veikums  polietilēna plēvju izmantošanā dārzeņu audzēšana ir ļoti liels un nozīmīgs. Dārznieka panākumi, kas plaši atspoguļoti vissavienības presē, ieinteresējuši šai pasākumā daudzus entuziastus no citām republikām. Aizvadītajos darba gados Osvalds Bērziņš bagātīgo pieredzi un zināšanas dāsni devis saviem audzēkņiem  redzi un zināšanas un devis saviem audzēkņiem. Viņi tagad kļuvuši par labiem sava aroda speciālistiem, kas droši turpinās veterāna sākto darbu. 
Par izciliem panākumiem siltumnīcu saimniecības izvēršanā un dārzeņu audzēšanā valdība kolhoza dārznieku apbalvojusi ar Darba Sarkanā Karoga ordeni. 
Izvadot darba veterānu  pensijā kolhoza valde, sabiedriskās organizācijas, Ādažu ciema padome, Rīgas rajona vadošās organizācijas un darba biedri dārzniekam pasniedza skaistas piemiņas veltes un pašus krāšņākos ziedus.

A. Kalvāns
* Darba Balss / 13.01.1967
🍒🍒🍒
Ziema «Ādažos»
REPORTAŽA

Vasarā šajā kopsaimniecībā ir jauki. To var apliecināt, piemēram, mūsu tautieši no ASV, kas šeit līgoja Jāņu vakarā. Bet kā «Ādažos» ir ziemā? Par visu, protams, nevar pastāstīt, tādēļ iegriezāmies tikai dažos darba iecirkņos. Siltumnīcās saimnieko LVU bioloģijas fakultātes students Donats Janevics. Viņš un pārējie strādnieki kopš gada sakuma rīdziniekiem jau nosūtījuši 12 tonnas sīpollocinu un pētersīļu, kā arī tūkstošiem krizantēmu, kallu, neļķu un citu puķu. Ražas šeit bagātas. jo augsni apsilda ar elektrību. Pērn īpaši labi padevās tomāti. Bet par tiem runājot, nevar neminēt Osvaldu Bērziņu, kas izaudzējis jaunu tomātu šķirni «Ādaži-3». Siltumnīcu kombināts kļūs vēl plašāks, jo Jāņa Dravnieka brigāde būvē jaunas siltumnīcas. Vienlaikus top vīnu cehs, kas jau šoruden sāks pārstrādāt ābolus un citu dārzu ražu. Katru rītu 35 kolhoznieces un kolhoznieki dodas uz lielu ķieģeļu ēku kaimiņos siltumnīcām. Te, tā sauktajā plaša patēriņa preču cehā, izgatavo cirvju un lāpstu kātus, āmurus, puķu galdiņus un citus vienkāršus, bet ikdienā vajadzīgus priekšmetus. Bet Valda Jurevica, Broņislava Stiras un Mihaila Kožemjakina rokās koksnes gabali pārvēršas lieliskos suvenīros. Te strādā arī tādi meistari, kas inkrustācijas tehnikā veido portretus — Paulis Rācenis un Ģirts Podziņš. Ja pērn vairākiem kolhozniekiem ziemā nebija ko darīt, tad tagad iegūst gan viņi, gan saimniecība. Var minēt vēl vienu nozari — zvērkopību. Sudrablapsu, polārlapsu un ūdeļu audzēšanā Ādažu kopsaimniecībai ir liela pieredze un tāpēc tā nes labu peļņu. Katru gadu kolhozs «Ādaži» pārdod ap 1500 šo vērtīgo ādiņu. Arī ziema «Ādažos» ir ražena. 

Ziema «Ādažos»
1969.02.28 Dzimtenes Balss
🍒🍒🍒
Lai labākais kļūst visu īpašums 

Ādažu kolhozā pulcējās Rīgas ražošanas pārvaldes saimniecību dārzeņkopības agronomi, brigadieri un dārznieki, lai pārrunātu jaunāko, dalītos ar savu pieredzi un atziņām dārzeņu audzēšanā. Seminārā piedalījās arī Lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrijas, kā arī izmēģinājuma saimniecību zinātniskie līdzstrādnieki, kas dārzniekiem pastāstīja par jaunākajām zinātnes atziņām dažādu dārzeņu kultūru audzēšanā, siltumnīcu būvē, apkurināšanā un labiekārtošanā. Pārrunu laikā kolhoza «Mārupe» dārznieks J. Ozols pastāstīja, ka saimniecība racionāli izmanto zemstikla platības agro dārzeņu audzēšanā. Salienas padomju saimniecības dārzkopis E.Mazurkevičs savukārt pastāstīja par veiktajiem izmēģinājumiem sīpolu audzēšanā. Kopš salienieši sīpolus pirms izstādīšanas sākuši mērcēt vājas koncentrācijas bormagnija šķīdumā, tie daudz ātrāk un vienmērīgāk sadīgst. Kolhoza «Spilve» dārznieks E. Riekstiņš izklāstīja kolēģiem par saimniecībā veikto darbu dārzeņu audzēšanā augsnes aizvietotājos. Dienas nogalē semināra dalībniekus uzņēma Ādažu kolhoza dārznieks Osvalds Bērziņš. 50 darba gados viņš uzkrājis daudz vērtīgu zināšanu un atziņu. Rīgas pārvaldes kolhozu un padomju saimniecību dārzeņkopības speciālisti ar lielu interesi noklausījās O. Bērziņa stāstījumu par polietilēna plēvju pielietošanu siltumnīcu apjumšanā, aplūkoja viņa izaudzētos agros dārzeņus, izprašņāja sirmo dārznieku par viņa darba paņēmieniem.

Kad semināra dalībnieki ieradās Ādažu kolhoza dārzniecībā saimniecības būvbrigádes ļaudis beidza jaunas 400 kvm lielas siltumnīcas stiklošaau . . . 
Būvbrigādes ļaudis

Lai labākais kļūst visu īpašums
1963.04.07 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avotiņa, K.

🍒🍒🍒
KOLĒĢIS STARP KOLĒĢIEM
PĒC 20 GADIEM DZIMTENĒ 
O, jā, lieliski! — vērtē I.Vanags,
 kopā ar kolhoza priekšsēdētāju J. Kukeli aplūkojot
tikko no zemes izcelto jauno lopbarības kuzika hibrīdu 

Rīgas rajona kopsaimniecības «Ādaži» dārznieks Osvalds Bērziņš ir viesmīlīgs saimnieks. Viņa siltumnīcu valstībā priedēm apauguša uzkalna pakājē labprāt ciemojas kolēģi gan no apkārtējām saimniecībām, gan no tālienes, lai papildinātu sava amata prasmi. 14, septembra rītā sirmais dārznieks sagaidīja neparastu ciemiņu — savas profesijas cilvēku no Anglijas, laikraksta «Dzimtenes Balss» konkursa laureātu Imantu Vanagu. 
Abu starpā tūdaļ izraisījās dzīva saruna, jo ciemiņa interese par siltumnīcām šoreiz nav parastā tūrista ziņkāre, bet gan profesionāļa zinātgriba. O.Bērziņš laipni aicina viesi iepazīties ar savu diezgan prāvo saimniecību, kas kolhozam šogad jau devusi 50.000 rubļu un līdz gada beigām sola dot vēl ap 30.000 rubļu. Garajās siltumnīcu ejās rosās cilvēki. Vieni novāc ražu, citi sagatavo zemi jaunām kultūrām. Neviens zemes kvadrātmetrs te nestāv dīkā. Mainot kultūras, audzējot tās vairākos stāvos, visa zemstikla platība tiek lietderīgi izmantota. Un viesis no Anglijas pamatoti atzīst: — Jā, labi strādāts! Lieliski izmantota visa platība Tomātu plantācija šogad devusi trīs ražas. Šur tur lapu mudžeklī vēl paslēpies kāds zaļgani dzeltenais «Rīgas lielais». — O, liels gan! — Izsaucas ciemiņš. — Mēs Anglijā tādas šķirnes nevaram audzēt, jo angļi lielus tomātus nepērk. Tāda tur tradīcija. — Ko jūs galvenokārt ražojat? — Garos gurķus un salātus tirgum. Taču angļi ir visai izvēlīgi, un mums, dārzniekiem, reizēm iet ļoti grūti. Šogad, piemēram, nebija saules, tāpēc gurķi padevās rūgteni.  
Ciemiņš kolhoza ābeļu dārzā sarunā
 ar sirmo dārznieku O. Bērziņu.

Angļi tādus nepērk, un tad mūs izkonkurē no Holandes ievestie gurķi. Kad nonākam rožu valstībā, kur katrs ienācējs parasti jūsmo par ziedu krāšņumu un krāsu dažādību, abi dārznieki, šķiet, visu to pat neievēro. Viņu sarunas temats — rožu slimības un to ārstēšana. Šī ziedu karaliene ir diezgan jutīga pret slimībām, un visbiežāk no tām sastopamā ir tīkla ērcīte. 
— Un kā jūs cīnāties pret to? — dzīvi interesējas ciemiņš. — Pielietojam Raudenu ar silicilskābi un merkatofosu — jaunu preparātu. — O, tas man nebija zināms. — neslēpj I.Vanags. — Turpretī dārzeņiem ļoti radikāls līdzeklis pret tīkla ērcīti ir tiofoss. — piemetina kolhoza dārznieks. Jaunums Ādažu kolhoza siltumnīcā ir stikloplasta pielietošana. Tam ir lielas nākotnes perspektīvas. Ciemiņšr par to uzskatāmi pārliecinās un vērtējumam piebilst: — Gurķiem ļoti izdevīgi. — Jā. ļoti. — piekrīt O.Bērziņš. — Stikloplasta pielietošana siltumnīcu segmateriālam dod  84 procentus ražas pieauguma, salīdzinot ar parastā tipa siltumnīcām. — Pagaidām stikloplasts ir tikai izmēģinājuma stadijā. Taču mēs eksperimentiem naudu nežēlojam, — paskaidro kolhoza priekšsēdētājs J.Kukelis. — Jā, tas ir lieliski. — piebilst I.Vanags. — Ja to var atļauties . . . 
Netālu no siltumnīcām izpleties kolhoza augļu dārzs. Šogad ļoti bagāta raža. Zari līkst no augļu pārpilnības. Ciemiņš ar baudu nogaršo gan sulīgos rožu ābolus, gan aromātiskos pepiņus, gan iecienītos mālābolus. Pienācis laiks atvadīties. Sniedzot roku kolēģim O.Bērziņam, ciemiņš izsaka gandarījumu, ka viņam bijusi iespēja sīki iepazīties ar šo dārzniecību: — Es daudz ko mācījos. Paldies. Jums ir lielas nākotnes perspektīvas. Atceļā uz Rīgu kopsaimniecības priekšsēdētājs aicina iegriezties vēl zvēru fermā. Ūdeņu ielenktā pussalā, kur nesen bija tukšs klajums, paceļas modernas nojumes, slejas jaunās 100 tonnu tilpuma saldētavas korpusa sienas. — Tā ir 10.000 ūdeļu, sudrablapsu un trušu valstība, viena no mūsu palīgnozarēm. — paskaidro J.Kukelis. Gribētos apskatīt arī jauno lopu fermu un mehāniskās darbnīcas, taču ciemiņam laiks atgriezties Rīgā. Tur gaida tuvinieki, lai kopā pavadītu sestdienas vakaru. — Redzu, ka jūs varētu vēl daudz ko parādīt — pateikdamies par viesmīlību kolhoza priekšsēdētājam saka I. Vanags. — Jums jau patiesi ir viss kas . . . — Nē, zivju vēl nav — joko priekšsēdētājs. — Bet būs! Atbrauciet pēc dažiem gadiem . . — Noteikti atbraukšu! Atbraukšu ar visu ģimeni. — Gaidīsim! 
 10.000 ūdeļu, sudrablapsu un trušu valstībā.

KOLĒĢIS STARP KOLĒĢIEM
1963.09.27 Dzimtenes Balss
V. PURVIŅŠ
🍒🍒🍒
Jaunas tomātu šķirnes Ādaži-3 izaudzētājs dārzeņkopis Osvalds Bērziņš ar savu skolnieci Leontīni Beļakovu pārbauda jauno marta gurķu ražu.

Būt īstam cilvēkam 
Taciņa sniegotajā laukā ved no gatera mājas uz "Jaunkulām", otrās brigādes ražošanas centru, kur atļrodas dārzniecība, suvenīru un konservu cehi. Ik rītu taciņā raitu soli min jauna sieviete. Šo ceļu viņa iet nu jau septīto gadu. Gadi, gadi . . . Šeit atnāca bikla jauniete, kura no ierindas strādnieces izaugusi par krizantēmu posma vadītāju. Sāka kā bijušā dārznieka Osvalda Bērziņa skolniece. Ar siltu smaidu Irina Pavlovska atceras sirmo dārznieku, viņa padomus. Sākumā viņš jaunajai, kaut arī tai bija Bulduru dārzkopības tehnikuma diploms, uzticēja tikai 1000 stādu. Lai pamēģina, redzēs, kā izdosies. vai pietiks pacietības un izturības. Irinai pietika gan viena, gan arī otra, un tālab viņas pienākumi un darba uzdevumi arvien palielinājās. Un raugi, šogad jau nogriezts 43000 krizantēmu ziedu. Nākamgad paredzēts izaudzēt 60000. Tagad Irina ir posminiece, viņai pakļauta grupa strādnieču. Bet ne jau skaitļi vien raksturo cilvēku. Irinai ir liela vēlēšanās sagādāt visiem prieku. Un to viņa cenšas panākt ar ziediem. Kolhoza partijas organizācijas biroja sekretāre D. Dzirkale par Pavlovsku teica: Jaunā komuniste ir paškritiska, stingra prasībās pret sevi un ļoti aktīva sabiedriskajā darbā. Jautāju Irinai, kāds aizvadītajā gadā bijis pats ievērojamākais notikums viņas dzīvē. Brīdi klusēja.. domīgi raudzīdamās sniegotajā tālē, tad pateica bikli, itkā ko svētu pieminēdama: 
Saņēmu partijas biedra karti. Jā, šis notikums Irinai gadiem gaidīts. visstingrākos svaru kausos sverot un pārsverot sevi. Irina pastāsta, ka jau pirms trim gadiem komjaunatnes pirmorganizācija devusi viņai rekomendāciju partijai. Bet pati baiļojusies, vai ir sagatavota lielajai atbildībai, vai spēs vienmēr un visur būt paraugs citiem.  Tad uz mani raudzīsies daudz citādāk. -- saka Irina, - tādēļ nolēmu — vēlreiz pārbaudīšu sevi. - Un piebilst: - Arī tagad vēl jūtu — nepieciešams izmainīt raksturu. Reizēm liekos pārāk strauja, reizēm pietrūkst padoma patstāvīgi un ātri izlemt kādu jautājumu.

Būt īstam cilvēkam 
1969.12.30 Darba Balss (Rīgas rajons) 
Zīle, D.
🍒🍒🍒
Lai labākais kļūst visu īpašums
1963.04.07 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avotiņa, K.
 

 



 


 

 



 




 
 
 



-

otrdiena, 2025. gada 22. jūlijs

Anna un Augusts Ozoliņi ^

Anna un Augusts Ozoliņi
🐓🐓🐓
PUTNU FERMAS KOLCHOZOS  
Ādažu pagasta Vorošilova vārdā nosauktajā kolchozā nodibināta putnu ferma. Tajā atrodas zoo Leghornas šķirnes vistas. Fermu pārzina putnkopības speciāliste  b.Milija Širone. Arī kolchozā «Gaujmalietis» b. Augusta Ozoliņa vadībā iekārtota ferma ar zoo vistām. Abi kolchozi putnu skaitu nolēmuši stipri pavaurot.

MŪSU LAUKOS UN PILSĒTĀS
1949.05.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
🐓🐓🐓
16.10.1952.    
16.10.1952.

Mājputnu ferma / 29.07.1952
Par putnkopības augstu produktivitati 
Astoņus gadus es vadu putnu fermu, kurā pašlaik ir vairāk nekā 400 dējējvistas. Pērn es no katras dējējas ieguvu 187 olas un fermā izaudzēju 2.000 cāļu. Par augstiem darba rezultātiem mani divreiz apstiprināja par Vissavienības Lauksaimniecības izstādes dalībnieci. Izstādē gūtā pieredze man palīdzēja vēl labāk organizēt putnu kopšanu. Cīņa par augstu dējību jāsāk, izaudzējot veselīgus jaunputnus. Cālus es pati saņemu inkubatoru stacijā, atlasot tikai specīgus. Visus cāļus izšķiroju un sadalu pa 200—250 cāļiem katrā sekcijā. To apsildīšanai mums fermā ir  krāsns. Pirmajās dienās uzturam 289—290 temperatūra, vēlāk to pakāpeniski pazeminām.  Svarīga nozīme ir pareizai cāļu ēdināšanai. Pirmajās dienās tos baroju 7 reizes diennaktī. Vienam cālim dodu dienā 4 gramus drupinātu graudu, 2 gramus kviešu kliju. 4 gramus vājpiena un katrā ziņā vairākus gramus zaļumu, turklāt ik uz 100  cāļiem divas smalki sakapātas cieti  novārītas olas. Putniem augot, papildina barības  devas ar biezpienu, gaļas, kaulu vai zivju miltiem, raušiem, vārītiem karļtupeļiem, sāli un gliemežvākiem. Pēc katras ēdināšanas reizes aizklāju putnu mājā logus, lai cāļi atpūstos. Lai iegūtu zaļbarību, es jau ilgi pirms cāļu atvešanas uz fermu iesēju kastēs auzas un iestādu sīpolus.
Sekojot Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootechnikas un zoohigienas institūta darbinieku padomam, dodu cāļiem mikroelementus - kobalta, mangana un vara sāļus. Mikroelementi veicina putnu augšanu. Manis audzēti piecus mēnešus veci gailēni parasti sver apmēram kilogramu. Pieaugušajām vistām arī ir stingri noteiktas barības devas, kurās ietilpst vārīti kartupeļi, sakapāti burkāni, milti, sāls, siena smaikumi. Šo barību sajauc un katrai vistai dienā dod 100 gramus. Minerālo barību putni saņem neierobežotā daudzumā. Vistām vienmēr pieejams tīrs ūdens, kuram pievienoju dzelzs un vara vitriolu 3 gramus uz spaini ūdens. Fermā ir pelnu un smilšu kastes un blakus tām mazākas kastes ar smalku granti. Ziemā vistas tiek izlaistas pastaigā. Putnu mājā iekārtota elektriskā apgaismošana, tādējādi pagarinot gaismas dienu telpās līdz 14 stundām. PSKP XX kongresa Direktīvās par sesto piecgadu plānu lauksaimniecības attīstīšanā liela uzmanība veltīta putnkopības produktivitātes celšanai. Apsvērusi savas iespējas nolēma šogad iegūt 200 olu no katras dējējvistas. Savas saistības izpildīšu. Sešos saimniecības gada mēnešos esmu ieguvusi jau 85 olas no  katras dējējvistas.  

Par putnkopības augstu produktivitati
1956.05.08 Darba Balss (Rīgas rajons)
Ozoliņa, Anna, Saulkrastu rajona Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnkope
🐓🐓🐓
FOTOREPORTĀŽĀ
Labākā republikā
putnkope Anna Ozoliņa ar savu audžumeitu Martu Zvīdri 
apstaro ar kalnu sauli cāļus,
kas saņemti no inkubatoru stacijas.
Netālu no Ādažiem, priežu meža malā, atrodas Lejnieku mājas, kurās iekārtota Saulkrastu rajona Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnu ferma. Pirms astoņiem gadiem te sāka strādāt Anna Ozoliņa. Sākumā viņai bija grūtības, jo darbs nebija pazīstams, bet Anna neatlaidīgi mācījās, lai kļūtu par īstu putnkopi. Viņa lasīja grāmatas par putnkopību, apmeklēja trīsgadīgos zootechniskos kursus. Vairojoties zināšanām, vairojās arī Annas panākumi darbā. Vistu dējība fermā ievērojami cēlās. 1954. gada viņa no 400 vistām nodeva kolchozam apmēram 70 tūkstoš olu, bet pērn viņa no katras vistas ieguva caurmērā 187 olas. Centīgā putnkope ik gadus izaudzē 2.000 cāļu. Par cāļu prasmīgo audzēšanu un sasniegumiem vistu dejības celšanā viņai divas reizes piešķirtas tiesības piedalīties Vissavienības lauksaimniecības izstādē.
Putnu produktivitātes celšanu Anna Ozoliņa sāk jau ar cāļu audzēšanu. Inkubatoru stacijai viņa nodod labāko vistu olas un pati pieņem cāļus. Jau pirms cāļu pieņemšanas viņa izsēj kastēs auzas un iestāda sīpolus. Šādu zaļo konveijeru viņa audzē visu gadu. Rūpīgi koptie un pareizi barotie jaunputni ātri pieņemas svarā. Astoņu gadu laikā Anna Ozoliņa ieguvusi no fermas vairāk nekā pusmiljona olu un izaudzējusi pāri par 10.000 cāļu. Pirmajā fotoattēlā putnkope Anna Ozoliņa ar savu audžumeitu Martu Zvīdri apstaro ar kalnu sauli cāļus, kas nesen saņemti no inkubatoru stacijas. No Annas Ozoliņas var darbā daudz ko mācīties. lelūkojieties fermā. Visur valda tīrība un kārtība. Barības devu vistām viņa sastāda atkarībā no gada laika. Līdzās graudiem, vārītiem kartupeļiem, miltiem, viņa izbaro arī svaigus burkānus, gaļas atkritumus, zivis, kaulu miltus, dažādus zaļumus un sāli. Minerālvielās vistas saņem neierobežotā daudzumā. Fermā ir kastītes ar smalku granti, īpašas dzirdāmās ierīces ar tīru svaigu ūdeni. Anna Ozoliņa rūpīgi izstudēja PSKP XX kongresa Direktīvas par lauksaimniecības attīstību sestajā piecgadē. Kolchoznieku sapulcē, kas bija veltīta kongresa darba rezultātiem, viņa teica: Atbildot uz partijas tēvišķīgo gādību par mums, kolchozniekiem, solos šogad iegūt no katras vistas 200 olu un izaudzēt fermā 2.000 cāļu. Doto vārdu putnkope pilda. Lauksaimniecības gada sešos mēnešos viņa ieguvusi no katras vistas jau 85 olas. 
Anna Ozoliņa savāc olas

Labākā republikā
1956.05.20 Ļeņina Karogs (Preiļi)
Kostikova, F.
🐓🐓🐓
187 olas no dējējvistas gadā
Pēc vidusskolas beigšanas Anna Ozoliņa pārnāca strādāt uz Saulkrastu rajona Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnu fermu. Viņa ar enerģiju ķērās pie darba. Lai labāk apgūtu putnkopību  b. Ozoliņa mācījās trīsgadīgajos kursos, līdz vēlai naktij lasīja grāmatas, brauca pie veciem putnkopjiem. Pielietojot pirmrindnieku pieredzi un iegūtās zināšanas, Ozoliņa guva labus panākumus. 1954. gadā no katras dējējvistas ieguva 170 olas, bet pērn—187 olas. Astoņu gadu laikā b.Ozoliņa no 400 dējējvistām nodeva pusmiljona olu, piecu gadu laikā izaudzēja 10 tūkstoš cāļu. Par gūtajiem panākumiem Anna Ozoliņa divreiz bija Vissavienības lauksaimniecības izstādes dalībniece. Pašreiz viņa izvirzīta par izstādes kandidāti. Jaunputni un dējējvistas visu gadu saņem zaļo barību: auzas, sīpolus un salātus. Neierobežotā daudzumā dod minerālo papildbarību. Vistām vienmēr ir svaigs ūdens, kam piejauc uz vienu spaini pa 3 gramiem dzelzs un vara vitriola. Stingrs režīms un racions dod iespēju saglabāt visus cāļus un panākt augstu dzīvsvara pieaugumu. Pirmrindas putnkopes darbs augsti apmaksājas. Pērn par nopelnītajām izstrādes dienām putnkope saņēma 11 tūkstoš rubļu, pusotras tonnas graudu un tikpat daudz kartupeļu. Prēmijā kolchozs viņai izsniedza 4 tūkstoš olu un 50 vistas. 

TASS fotokronika
187 olas no dējējvistas gadā
1956.05.30 Ļeņina Karogs (Preiļi)
🐓🐓🐓🐓🐓🐓
🐓🐓🐓
Staļina vārdā nosauktā kolchoza putnkope Anna Ozoliņa par vairākkārtēju sekmīgu piedalīšanos Vissavienības lauksaimniecības izstādē saņēmusi piecas medaļas.

Gailis dižu runu saka:
- Annai pelnam medaļu.
Visas vistas cieši sola
Šogad izdēt divsimt olu.

Par gadskārtu Jānīt's nāca, Līgo ! Līgo!
1957.06.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
Vilnis, V.

 
* Darba Balss / 28.07.1957
🐓🐓🐓
* Darba Balss / "Godina darba darītājus" / 12.10.1966
   
LAUKU CILVĒKA JAUNA IKDIENA
«Pilsētas un lauku sociāli ekonomisko, kultūras un sadzīves atšķirību likvidācija 
būs viens no dižākajiem komunisma celtniecības rezultātiem», 
teikts PSKP PROGRAMMA. 

Šodien jau pilnībā izjūtam šīs partijas politikas rezultātus. Ja atceramies tos laikus, kad kolhoznieks pildīja saistības ar valsti naturālijās un maksāja nodokļus, tad visā pilnībā izjūtam lielas priekšrocības, ko šodien bauda lauku cilvēks. Varbūt cits kā vairogu metis acīs atrunu, ka pilsēta tomēr ir pilsēta un tur vienmēr pieejams teātris, kino, vārdu sakot, kultūra. Zināma daļa taisnības jau ir. Un tomēr atcerēsimies vienu viss tagad virzīts uz kopēju mērķi lauku dzīves apstākļu maksimālu tuvināšanu pilsētai. Kolhoza «Boļševiks» saimniecības ļaudis jau šajā sezonā paspējuši noskatīties vairāk teātra izrāžu nekā dažs labs pilsētnieks. Uz teātri viņus par brīvu aizvizina saimniecības autobuss. Tāpat ar saviem autobusiem organizēti uz Rīgu brauc kolhoza «Ausma», «Ķekava», «Daugava» un citu ļaudis. Bet kinoizrādes? Tās katrā mūsu saimniecības klubā notiek vairākas reizes nedēļā. Spēj tikai noskatīties! Kolhozos organizējas dažādi kursi, kuros sievietes apgūst gan šūšanas un piegriešanas māku, māksliniecisko izšūšanu, aušanu, gan kulinārijas noslēpumus. Daudz lielisku izmaiņu noticis lauku cilvēku ikdienā. Nesen kolhozā «Ādaži» apmeklēju putnkopju Ozoliņu ģimeni. Gribu pastāstīt par šo vienkāršo lauku cilvēku dzīvi, kā viņi paši to novērtē un ir ar sasniegto apmierināti. Kaut gan materiālais stimuls šodien ir noteicošais, tomēr šo cilvēku dzīves ceļa izvēlei tas nav bijis galvenais. Putnkopja pienākumus Anna Ozoliņa uzņēmās jau no pašām pirmajām kolhoza pastāvēšanas dienām, jau toreiz, kad vēl bija smagi darba apstākļi, bet samaksa par to visai niecīga. Bet tagad Annas un Augusta Ozoliņu vārdi rajona lopkopju saimē plaši pazīstami, jo allaž lasāmi pirmrindnieku sarakstos. Gandrīz jau 10 gadu A. Ozoliņa ir tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībniece. Viņa glabā daudzus apbalvojumus, tai skaitā arī vairākas izstādes medaļas. Jautāju A. Ozoliņai, kādēļ viņa izvēlējusies tieši šādu darbu. Tā ir mana jaunības dienu aizraušanās, kas pārvērtās par mūža darbu. Neko citu vairs nevaru iedomāties. Vai esmu ar to apmierināta? Protams. Ir gandarījums ieiet kūtī un vākt un vākt olas. 1700, 1800 dienā. Pilni grozi un kastes, bet vistas kā īstas saimnieces groza sārtās sekstes, kladzina. Citreiz, it īpaši rudenī, kad sāk dēt jaunās vistiņas, cik dējēju, tik olu sanāk. Kā par to lai nepriecājas! Un b. Ozoliņa pastāsta, ka pērn no vistas iegūtas 305 olas. Dējība palielinājusies no gada gadā. Kamēr vēl nenomainīja visu vistu ganāmpulku, dējība nepārsniedza 200 olu gadā. Paviršam vērotājam šķiet, ka viss šeit rit gludi, pabaro tik dējējas un savāc olas. Bet atliek aprunāties ar Annu un Augustu Ozoliņiem, un tūdaļ kļūst skaidras viņu ikdienas rūpes. Reizēm putnu barības devā nepietiek A vitamīna, tad atkal kāda cita. Augusts Ozoliņš pats ir sagādnieks un barības pievedējs, brauc uz noliktavu, dārzniecību, zvēru fermu, ja vien tur iespējams ko sadabūt.
Šāda rūpība nodrošina spārnotās saimes ēdienu kartē diezgan lielu daudzveidību. Un tādēļ pieaug olu kalni. Pārsteidza darba apstākļi. Piebūvītē sakņu un gaļas maļamā mašīna, barības virtuvē sutināmais katls, kura kurtuvē šņāc naftas strūkla, lifts aizved produktus uz otru stāvu. Aizmirsti tie laiki, kad vajadzēja zāģēt un skaldīt malku, kas nereti bija zaļa un dūmoja vien, kad katla izsutināšanai vai visa diena pagāja. Regulējama šķidrā kurināmā strūkla ļoti ātri iesilda katlu. Tā ir svarīgākā šīs iekārtas priekšrocība, bet ne vienīgā. Tagad telpā un kūts apkārtnē valda tīrība, nekur neredz ne skaidiņu, ne malkas gruzīti. Kurināmā cisterna atrodas patālu no kūts un ierakta zemē. Tiesa, olas gan vēl jāsavāc, jāškiro un jāpako ar rokām. Citreiz šajā darbā visa ģimene piedaloties. Bet varbūt pavisam drīz to izdarīs gudrs automāts. Ne velti kolhozā runā, ka Augustam Ozoliņam esot zelta rokas. Putnkopība kolhozā ir rentabla nozare, dod tūkstošiem rubļu ienākumu. Kā tas iespaidojis pašus darba darītājus? Gribas atkārtot kāda gados un stāža ziņā vecāka kolhoznieka teikto: Ozoliņi dzīvo pārtikuši. Kādreiz pelēko mājiņu viņi gandrīz kā pili izveidojuši, ar baltiem ķieģeļiem apšuvuši, otro stāvu uzcēluši. Tiešām jāpiekrīt. Ne jau daudziem ir tik moderns un labiekārtots dzīvoklis. Virtuve izlikta baltām flīzēm. Krānos vienmēr karsts un auksts ūdens, centrālapkure, vanna ar dušu, gāzes pavards, ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna. Bet istabās modernas mēbeles, televizors «Elektrons», radio, magnetofons, paklāji, gandrīz katram ģimenē ir viņa interesēm atbilstoša personīgā bibliotēka. Māmuļa tajā galveno vietu ierādījusi literatūrai par putnkopību, bet jaunie mīl dzeju, viņu krājumos daudz interesantu aizrobežu rakstnieku, pašmāju vārda mākslas meistaru un klasiķu darbu. Prieks par visu redzēto, taču pārsteigums gan ne. Līdzīgi dzīvo daudzi mūsu rajona lauku darba rūķi ne tikai «Ādažos», arī «Mangaļos», «Mārupē», bijušajā «Daugavā», «Olainē», «Budeskalnos» un citur. Un tomēr, vērojot šīs ģimenes rocību, nenocietos, nepajautājusi, kādi līdzekļi ir viņu rīcībā. Anna Ozoliņa pērn vidēji mēnesī izpelnījusi 162 rubļus, bet viņas dzīves biedrs 181. Abi ir putnu fermas strādnieki un prēmijā par pērno gadu papildus saņems 1000 rubļu. Taču ne tikai šie līdzekļi sastāda viņu ģimenes budžetu. Meita Ilga un znots Viktors arī kopā pāri par 200 rubļiem mēnesī nopelna. Viņiem ir kolhoznieku personīgā saimniecība: govs, sivēns, piemājas zeme, kurā izaudzē kartupeļus. Realizējot pienu, gūst papildus ienākumus un pārtiku. Ģimenē visiem ir autovadītāja tiesības, ir divas personīgās automašīnas, vecais «Moskvičs» un nesen iegādātais jaunākā izlaiduma «Zaporožecs». Tad vēl pāris motociklu, ar ko bērniem uz darbu braukt. Ar šādu personīgo transportu var jebkurā laikā aizbraukt tur, kur vēlas. Šeit nav ieskaitīti tie līdzekļi, kas ietaupās, braucot ekskursijās ar kolhoza autobusu. Pērnvasar kolhoznieku ģimenes izbraukāja Lietuvu pa maršrutu Palanga, Kuršu kāpas, Viļņa, Kauņa, Trakai. Vairākdienu brauciens bija pilnīgi par velti. Visu to, kas pieder Ozoliņu ģimenei, sapelnījušas viņu čaklās rokas, nodrošinājusi ekonomiski spēcīgā kolektīvā saimniecība. Dzīves apstākļi laukos kļūst arvien labāki, tāda ir šodienas likumsakarīga parādība.

LAUKU CILVĒKA JAUNA IKDIENA
1969.03.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
VECVAGARE, V.
🐓🐓🐓🐓🐓🐓🐓🐓🐓

Darbs! Slava! Rozes!




Darbs dara lielu. Gadiem krātie zelta graudi piepildījuši apcirkņus un tagad rajona svinīgajā sanāksmē, kas veltīta valdības apbalvojumu pasniegšanai, mirdz darba slava. Ordeņi! Medaļas! Zelta zvaigznes! Apbalvoto tik daudz, ka visu fotoattēliem laikrakstā nepietiek vietas. Kaut tikai pa vienam teikumam veltījot katram no laimīgajiem, būtu jāizdod laikraksta papildu numurs. Tādēļ mūsu ārštata fotokorespondente A.Cukura jums piedāvā neaizmirstamās dienas fotoreportāžu; tikai ar pāris laimes brīžu acumirkļiem.  Ādažu kolhoza izdarīgā putnkope Anna Ozoliņa vēro pārējo apbalvošanu. 
1971.06.03 Darba Balss (Rīgas rajons)

 * Darba Balss / 29.04.1972
🐓🐓🐓
Anna Ozoliņa - putnkope
no kreisās: Anna Ozoliņa ( - 2001.aprīlis), Aleksandrs Bleikšs (  - 2002.g.22.decembris )
--------------

















-----------------------------
BILDES no 1986.g. marta
Augusts Ozoliņš


Anna un Augusts Ozoliņi


Augusts Ozoliņš, Zigrīda Dzintare, Anna Ozoliņa


===== Augustam Ozoliņam 100 =====
no kreisās:  Māris Sprindžuks, jubilārs, Ojārs Jansons



 
-