| Kukeļa laika dārznieks Osvalds Bērziņš |
Trīs ražas
Trīs ražas vienā vasarā ar saules siltumu vien. Ne jau kaut kur dienvidos, bet tepat Rīgas pievārtē. To pieredzējušā dārznieka Osvalda Bērziņa vadībā panāk kolhoza «Ādaži» dārzkopības brigādes ļaudis, lietojot polietilēna plēvi. — Salīdzinājumā ar stiklu polietilēna plēvei ir priekšrocības, — stāsta Osvalds Bērziņš. — Plēvēm var lietot vienkāršākus vieglas konstrukcijas karkasus, ražu iegūst ātrāk, tā ir arī lielāka un vitamīniem bagātāka. Kolhoza dārzniecībā, zem stikla audzējot, no katra kvadrātmetra iegūti 10 kg gurķu, bet zem plēves tādos pašos apstākļos raža bijusi 12 kg no kvadrātmetra. Līdzīgi novērojumi bijuši arī ar citām kultūrām, kas zem polietilēna plēves attīstījušās labi, devušas krietnas ražas. Kas pamudināja kolhoza ļaudis aizvietot stiklu ar plēvi? Parastajām neapkurināmām siltumnīcām karkasi vēl bija derīgi, bet segumam lietoto lecekšu logu rāmji bija sapuvuši.
 |
| Tāda izskatās siltumnīca pēc plēves noņemšanas |
Varētu jau tos atjaunot, bet tas prasītu diezgan daudz līdzekļu. Kolhozā gāja citu ceļu, ko ieteica zinātnieki, — atvietoja stiklu ar polietilēna plēvi. — Plēvi lietojam jau vairākus gadus, — stāsta dārznieks. — Katra kvadrātmetra segums izmaksā tikai 20 līdz 30 kapeikas, atkarīgi no plēves biezuma. Pagatavot tādu siltumnīcu pavisam vienkārši. Nesošajam karkasam var izlietot pavisam tievas kārtis. Plēve iestiprināta starp drātīm, kas to ietver no augšas un arī apakšas, lai vējš nevarētu purināt un saplēst. Pagājušajā pavasarī ar polietilēna plēvi nosedza vairāk nekā 1000 m**2 lielu platību. Kā to izmantoja? Galvenokārt gurķu un tomātu audzēšanai. Tas bija tā sauktās pamatkultūras. Gurķi deva 12 kg no katra kvadrātmetra, bet tomāti — 10 kilogramu. Pirms šīm pamatkultūrām vēl ieguva sīpolu lokus, salātus, dilles, redīsus. — Rudenī, pēc galvenās kultūras noņemšanas, siltumnīcu var izmantot krizantēmu uzziedināšanai vai arī audzēt puķu kāpostus, — stāsta Osvalds Bērziņš. Par šādas siltumnīcas ekonomisko izdevīgumu nav jāšaubās, jo tās ienesīgumu apliecina ražas, kādas iegūtas no katra kvadrātmetra platības. Tā, piemēram, 40 metru garā un 9 metrus platā ar polietilēna plēvi segtā neapkurināmā siltumnīcā agri pavasarī, jau aprīlī, audzēja dilles un salātus. Diļļu raža bija 130 kg, salātu — 320 kilogrami. Maijā ievāca 960 kilogramu sīpolu loku. Kā pamatkultūru audzēja tomātus un ievāca apmēram 3600 kilogramu. Tā kā plēvi rudenī noņēma, lai ar to pārsegtu apkurināmās stikla siltumnīcas, rudens kultūras tajā vairs neaudzēja. Un tomēr arī tad no 351 m**2 izmantojamas platības iegūtas apmēram 5 tonnas dārzeņu — 14 kg no katra kvadrātmetra. — Apkurināmās siltumnīcas mums ir laika zoba bojātas, tanīs liels siltuma zudums. Lai no tā izvairītos, stiklu rudenī nosedzām ar plēvi, — paskaidro dārznieks. — Esam aprēķinājuši, ka tā mums ir izdevīgāk. 
Kolhoza «Ādaži» dārzniecība ir atbalsta bāze Latvijas zinātniski pētnieciskā Zemkopības institūta laboratorijai, kas pēta polimēru materiālu izmantošanu lauksaimniecībā. Laboratorijas vadītājs lauksaimniecības zinātņu kandidāts N. Gončaruks uzskata, ka «Ādažos» nav labākais atrisinājums, un sola, ka drīzumā kolhozu dārznieki varēs saņemt pilnvērtīgus vislabākos no polietilēna plēves veidoto siltumnīcu projektus. Taču, kamēr tādu vēl nav, iekārtot līdzīgas neapkurināmas siltumnīcas kā kolhozā «Ādaži» var ikviena piepilsētas zonas saimniecība, tādejādi krietni uzlabojot pilsētas darbaļaužu apgādi ar vitamīniem bagātiem zaļumiem un dārzeņiem. Turklāt tas pašām saimniecībām ir ekonomiski izdevīgi. — Mēs domājam nākamgad šādas siltumnīcas būvēt arī uz baļķu rāmja, lai tās ar traktoru varētu pārvilkt, — stāsta kolhoza ļaudis. Šādās ar polietilēna plēvi klātās neapkurināmās siltumnīcās ievāc trīs ražas gadā.
Pašu darba darītāju lielā interese par polietilēna plēvju lietošanu, viņu iniciatīva un jauni meklējumi ir pārliecinošs pierādījums, ka jaunais pasākums atzīts par labu. Kas vēl šaubās, var aizbraukt pie dārznieka Osvalda Bērziņa un visu sīki izpētīt. Kolhoza «Ādaži» dārznieks ikvienam labprāt pastāstīs gan par saviem, gan arī Ļeņingradas un Maskavas dārzniecību sasniegumiem polietilēna plēves lietošanā. Varam tikai vēlēties, lai šim jaunajam, progresīvajam pasākumam ari citur sekotu ar tādu pašu enerģiju kā kolhozā «Ādaži». 
| Ziemā ar noņemto plēvi noklāj apkurināmo siltumnīcu stiklus. |
Kolhoza dārznieks Osvalds Bērziņš audzē arī puķes.
Tās dos krietnu ienākumu ziemas mēnešos.
|
|
🍒🍒🍒
| Saimniecības siltumnīcas novāc melones. Priekšplānā — dārznieks Osvalds Bērziņš. |
Ādažu kolhoza polietilēna siltumnīcās izskatās kā īstos dienvidos — strādnieces novāc lielas zeltainas melones, 3—4 kilogramus smagus arbūzus, sarkanos piparus. Lieliski ienākušies arī gurķi un tomāti. Pirms tam no šīs platības novākts daudz sīpolu, redīsu un salātu.
S. Daņilova
1964.08.16 Padomju Jaunatne
🍒🍒🍒
* Darba Balss / 02.08.1964
🍒🍒🍒
* Darba Balss / Kārkliņa R. "Dārznieks" / 19.12.1974
🍒🍒🍒
Pirmrindnieks stāsta par savu pieredzi
Nesen I.atvijas Dārzkopības un biškopības biedrībā nolika interesants sarīkojums, kurā kolhoza «Ādaži» dārznieks O. Bērziņš stāstīja par saimniecības pieredzi polietilēna plēvju izmantošanā dārzeņkopībā. Pērn «Ādažos» ar polietilēna plēvēm bija nosegta prāva platība 2,5 ha. Katrs kvadrātmetrs deva vidēji no 18 līdz 20 kg dārzeņu. Saimniecība no dārzeņu audzēšanas guva lielus ienākumus, un tie krietni pārsniedza līdzekļus, kas bija ieguldīti jaunā pasākuma īstenošanā. Biedrs Bērziņš pastāstīja Dārzkopības un biškopības biedrības biedriem, ka jaunā metode, kas aizvien plašāk tiek ieviesta ražošanā, nākotnē dos iespēju dārzeņu ražošanu plaši mehanizēt. Dārzeņkopības entuziasti dalījās domām arī par sēklaudzēšanas jautājumiem. Labākie dārzeņu audzēšanas speciālisti tagad īpašu vērību veltī heterozām sēklām. Kā zināms, krustojuma pirmā paaudze uzrāda paaugstinātas dzīvības spējas un tālab arī tā ir liela rezerve augstāku ražu iegūšanā. Piemēram, Bulgārijas dārzeņkopji tomātu lielražošanā izmanto tikai heterozas sēklas - pamatšķirņu krustojumus. Viņi tādējādi panākuši ļoti lielus ražas pieaugumus. Diemžel mūsu saimniecībās pagaidām lieto tikai «tīras» dārzeņu sēklu šķirnes. Mums pagaidām vēl šai darbā nav uzkrājusies pieredze, taču dārzeņkopības veterāns O. Bērziņš nolēmis ar šo jautājumu nodarboties un ir pārliecināts, ka darbam būs pozitīvi rezultāti.
J. Klāmanis
* Darba Balss / 12.03.1965
🍒🍒🍒
Visskaistākie ziedi — dārzniekam
Ādažu kolhozā veidojas jauka tradīcija: beidzot darba gadu katras ražošanas nozares darbinieki pulcējas saimniecības klubā, lai vērtētu veikumu, parunātu par rītdienas uzdevumiem un kopīgi papriecātos. Notiek lopkopju un mehanizatoru vakari. Nesen vienkopus pulcējās saimniecības dārzeņkopji. Viņu sarīkojums notika īpaši skaisti. Kolhoza ļaudis šai dienā aizvadīja pensijā ilggadējo dārznieku Osvaldu Bērziņu. Desmit gadu ilgajā darbā viņš kolhozā izveidojis lielu dārzeņu audzēšanas kombinātu, kas saimniecībai tagad katru gadu dod ļoti lielus ienākumus. 
Osvalda Bērziņa un viņa palīgu veikums polietilēna plēvju izmantošanā dārzeņu audzēšana ir ļoti liels un nozīmīgs. Dārznieka panākumi, kas plaši atspoguļoti vissavienības presē, ieinteresējuši šai pasākumā daudzus entuziastus no citām republikām. Aizvadītajos darba gados Osvalds Bērziņš bagātīgo pieredzi un zināšanas dāsni devis saviem audzēkņiem redzi un zināšanas un devis saviem audzēkņiem. Viņi tagad kļuvuši par labiem sava aroda speciālistiem, kas droši turpinās veterāna sākto darbu.
Par izciliem panākumiem siltumnīcu saimniecības izvēršanā un dārzeņu audzēšanā valdība kolhoza dārznieku apbalvojusi ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Izvadot darba veterānu pensijā kolhoza valde, sabiedriskās organizācijas, Ādažu ciema padome, Rīgas rajona vadošās organizācijas un darba biedri dārzniekam pasniedza skaistas piemiņas veltes un pašus krāšņākos ziedus.
🍒🍒🍒
Ziema «Ādažos»REPORTAŽA
Vasarā šajā kopsaimniecībā ir jauki. To var apliecināt, piemēram, mūsu tautieši no ASV, kas šeit līgoja Jāņu vakarā. Bet kā «Ādažos» ir ziemā? Par visu, protams, nevar pastāstīt, tādēļ iegriezāmies tikai dažos darba iecirkņos. Siltumnīcās saimnieko LVU bioloģijas fakultātes students Donats Janevics. Viņš un pārējie strādnieki kopš gada sakuma rīdziniekiem jau nosūtījuši 12 tonnas sīpollocinu un pētersīļu, kā arī tūkstošiem krizantēmu, kallu, neļķu un citu puķu. Ražas šeit bagātas. jo augsni apsilda ar elektrību. Pērn īpaši labi padevās tomāti. Bet par tiem runājot, nevar neminēt Osvaldu Bērziņu, kas izaudzējis jaunu tomātu šķirni «Ādaži-3». Siltumnīcu kombināts kļūs vēl plašāks, jo Jāņa Dravnieka brigāde būvē jaunas siltumnīcas. Vienlaikus top vīnu cehs, kas jau šoruden sāks pārstrādāt ābolus un citu dārzu ražu. Katru rītu 35 kolhoznieces un kolhoznieki dodas uz lielu ķieģeļu ēku kaimiņos siltumnīcām. Te, tā sauktajā plaša patēriņa preču cehā, izgatavo cirvju un lāpstu kātus, āmurus, puķu galdiņus un citus vienkāršus, bet ikdienā vajadzīgus priekšmetus. Bet Valda Jurevica, Broņislava Stiras un Mihaila Kožemjakina rokās koksnes gabali pārvēršas lieliskos suvenīros. Te strādā arī tādi meistari, kas inkrustācijas tehnikā veido portretus — Paulis Rācenis un Ģirts Podziņš. Ja pērn vairākiem kolhozniekiem ziemā nebija ko darīt, tad tagad iegūst gan viņi, gan saimniecība. Var minēt vēl vienu nozari — zvērkopību. Sudrablapsu, polārlapsu un ūdeļu audzēšanā Ādažu kopsaimniecībai ir liela pieredze un tāpēc tā nes labu peļņu. Katru gadu kolhozs «Ādaži» pārdod ap 1500 šo vērtīgo ādiņu. Arī ziema «Ādažos» ir ražena.
1969.02.28 Dzimtenes Balss
🍒🍒🍒
Lai labākais kļūst visu īpašums
Ādažu kolhozā pulcējās Rīgas ražošanas pārvaldes saimniecību dārzeņkopības agronomi, brigadieri un dārznieki, lai pārrunātu jaunāko, dalītos ar savu pieredzi un atziņām dārzeņu audzēšanā. Seminārā piedalījās arī Lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrijas, kā arī izmēģinājuma saimniecību zinātniskie līdzstrādnieki, kas dārzniekiem pastāstīja par jaunākajām zinātnes atziņām dažādu dārzeņu kultūru audzēšanā, siltumnīcu būvē, apkurināšanā un labiekārtošanā. Pārrunu laikā kolhoza «Mārupe» dārznieks J. Ozols pastāstīja, ka saimniecība racionāli izmanto zemstikla platības agro dārzeņu audzēšanā. Salienas padomju saimniecības dārzkopis E.Mazurkevičs savukārt pastāstīja par veiktajiem izmēģinājumiem sīpolu audzēšanā. Kopš salienieši sīpolus pirms izstādīšanas sākuši mērcēt vājas koncentrācijas bormagnija šķīdumā, tie daudz ātrāk un vienmērīgāk sadīgst. Kolhoza «Spilve» dārznieks E. Riekstiņš izklāstīja kolēģiem par saimniecībā veikto darbu dārzeņu audzēšanā augsnes aizvietotājos. Dienas nogalē semināra dalībniekus uzņēma Ādažu kolhoza dārznieks Osvalds Bērziņš. 50 darba gados viņš uzkrājis daudz vērtīgu zināšanu un atziņu. Rīgas pārvaldes kolhozu un padomju saimniecību dārzeņkopības speciālisti ar lielu interesi noklausījās O. Bērziņa stāstījumu par polietilēna plēvju pielietošanu siltumnīcu apjumšanā, aplūkoja viņa izaudzētos agros dārzeņus, izprašņāja sirmo dārznieku par viņa darba paņēmieniem.
Kad semināra dalībnieki ieradās Ādažu kolhoza dārzniecībā saimniecības būvbrigádes ļaudis beidza jaunas 400 kvm lielas siltumnīcas stiklošaau . . . 
1963.04.07 Darba Balss (Rīgas rajons) Avotiņa, K. 🍒🍒🍒 |
|
-fotor-202511257117.png)
-fotor-2025112571314.png)
-fotor-2025112571241.png)
🍒🍒🍒
Jaunas tomātu šķirnes Ādaži-3 izaudzētājs dārzeņkopis Osvalds Bērziņš ar savu skolnieci Leontīni Beļakovu pārbauda jauno marta gurķu ražu. Būt īstam cilvēkam Taciņa sniegotajā laukā ved no gatera mājas uz "Jaunkulām", otrās brigādes ražošanas centru, kur atļrodas dārzniecība, suvenīru un konservu cehi. Ik rītu taciņā raitu soli min jauna sieviete. Šo ceļu viņa iet nu jau septīto gadu. Gadi, gadi . . . Šeit atnāca bikla jauniete, kura no ierindas strādnieces izaugusi par krizantēmu posma vadītāju. Sāka kā bijušā dārznieka Osvalda Bērziņa skolniece. Ar siltu smaidu Irina Pavlovska atceras sirmo dārznieku, viņa padomus. Sākumā viņš jaunajai, kaut arī tai bija Bulduru dārzkopības tehnikuma diploms, uzticēja tikai 1000 stādu. Lai pamēģina, redzēs, kā izdosies. vai pietiks pacietības un izturības. Irinai pietika gan viena, gan arī otra, un tālab viņas pienākumi un darba uzdevumi arvien palielinājās. Un raugi, šogad jau nogriezts 43000 krizantēmu ziedu. Nākamgad paredzēts izaudzēt 60000. Tagad Irina ir posminiece, viņai pakļauta grupa strādnieču. Bet ne jau skaitļi vien raksturo cilvēku. Irinai ir liela vēlēšanās sagādāt visiem prieku. Un to viņa cenšas panākt ar ziediem. Kolhoza partijas organizācijas biroja sekretāre D. Dzirkale par Pavlovsku teica: Jaunā komuniste ir paškritiska, stingra prasībās pret sevi un ļoti aktīva sabiedriskajā darbā. Jautāju Irinai, kāds aizvadītajā gadā bijis pats ievērojamākais notikums viņas dzīvē. Brīdi klusēja.. domīgi raudzīdamās sniegotajā tālē, tad pateica bikli, itkā ko svētu pieminēdama: Saņēmu partijas biedra karti. Jā, šis notikums Irinai gadiem gaidīts. visstingrākos svaru kausos sverot un pārsverot sevi. Irina pastāsta, ka jau pirms trim gadiem komjaunatnes pirmorganizācija devusi viņai rekomendāciju partijai. Bet pati baiļojusies, vai ir sagatavota lielajai atbildībai, vai spēs vienmēr un visur būt paraugs citiem. Tad uz mani raudzīsies daudz citādāk. -- saka Irina, - tādēļ nolēmu — vēlreiz pārbaudīšu sevi. - Un piebilst: - Arī tagad vēl jūtu — nepieciešams izmainīt raksturu. Reizēm liekos pārāk strauja, reizēm pietrūkst padoma patstāvīgi un ātri izlemt kādu jautājumu. Būt īstam cilvēkam 1969.12.30 Darba Balss (Rīgas rajons) Zīle, D. 🍒🍒🍒  |
1963.04.07 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avotiņa, K.
Avotiņa, K.
-
.jpeg)
