The Pearl / Čiekurkrasti <>

Kādreiz šai vietā bija smilšu sūknēšanas stacija. Pa apjomīga  izmēra cauruļvadu no Gaujas caur Ādažu ciemu uz Mazo Baltezeru tika sūknētas smiltis. Šeit tās krāva baržās lai transportētu tālāk.

Par sūknēšanas stacijas esamību šai vietā vēl liecina krasta stiprinājums.

"Pērles" dzīvokļi Baltezerā tomēr nepeldēs

Pusgadā krastmalā izslējušies trīsstāvu ēku apveidi. Taču atšķirībā no projekta mājaslapā pieejamajiem plāniem netop ezeram vistuvākā korpusa "The Pearl" daļa, kuras gals sniegtos virs Mazā Baltezera viļņiem.

Noslēgumam tuvojas ekskluzīvo dzīvokļu māju karkasu montēšana Mazā Baltezera krastā Ādažu novadā. Projekta "Pērle" attīstītāji nolēmuši neīstenot to būves daļu, ko bija paredzēts celt virs ezera.

Vērienīgā ēku kompleksa būvniecība Mazā Baltezera krastā sākās vasaras vidū. Pirms tam būvatļaujas apturēšanu prasīja biedrība "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" (PBLBK), kas projekta īstenotājiem pārmeta tauvas joslas neievērošanu un citas neatbilstības likumiem. Jūnijā biedrība un projekta attīstītāji SIA "New Europe" noslēdza vienošanos, ēku kompleksa iecere tika koriģēta, un protestētāji paziņoja, ka pretenzijas vairs neizvirza. PBLBK vadītājs Artūrs Priede apstiprināja, ka organizācija vienošanos ievēros.

Pusgadā būvfirma "LNK Industries" uzcēlusi lielāko daļu ēku karkasa. Par to, ierodoties spraigā darba dunas pārņemtajā būvlaukumā, janvāra vidū pārliecinājās "Rīgas Apriņķa Avīze".

Ārpus būvlaukuma satiktie ļaudis projektu vērtēja atturīgi. Jaunbūves vistuvākā kaimiņiene – vecāka gadagājuma kundze – mīt dažus simtus metru attālā namiņā ezera krastā. Viņa sacīja – kustību ierobežojumu dēļ pārvietojoties tikai pa istabu, ļoti sen neesot bijusi ārā. Darbu trokšņus gan dzirdot, taču par būvi neko nezinot un viedokļa par to viņai neesot. Pēc pašas vārdiem, neko daudz par projektu neesot dzirdējusi arī sirmgalves mājās sastaptā ārsta palīdze Gunita no Ādažiem. Viņa gan pauda viedokli, ka "vispār nekādas mājas nevajadzētu celt tik tuvu ezeram. Sakāt, apņēmušies ievērot tauvas joslu? Labi vismaz, ka tā".

Pie būvlaukuma satiktie zemledus makšķernieki pensionāri Raisa un Boļeslavs atklāja, ka ziemā šurp brauc bieži – mēdz gadīties, pat ik pārdienas. "Ikreiz vērojam, ka ezera krastā ceļ mājas. Ja tā turpināsies, pēc kāda laika te būs tāpat kā pie Lielā Baltezera, kur pie krasta vispār nevar tikt – tas iespējams tikai pie kanāla," bažījās Boļeslavs. "Bija palikusi šaura, šaura ejiņa, pa kuru pie ezera mēdza doties [makšķerēšanas] čempionāta dalībnieki – pie tās pašas tagad izlika aizliegumu," nožēlu pauda rosīgā kunga ne mazāk enerģiskā dzīvesbiedre.

Par izteikumu, ka cīnītāji par tauvas joslas ievērošanu panākuši korekcijas projektā un "Pērles" būvētāji pēc ēku pabeigšanas sola nodrošināt publisku piekļuvi krastam, Boļeslavs skeptiski nogrozīja galvu. "Ja tur būs jahtu piestātne, nez vai tā nu katru klāt laidīs," viņš noteica.

"Izspiedēju un dabas draugu dēļ darbi pāris mēnešu iekavējušies," "New Europe" izpilddirektors Jānis Stakens atzina – "karošana" ar PBLBK likusi pārskatīt darbu grafiku. Atšķirībā no projekta vietnē minētajiem plāniem, līdz decembra beigām visu ēku karkasu pabeigt neizdevās, pašlaik celtnieki vēl veido namu konstrukcijas augšdaļu. J. Stakens neslēpa nožēlu par to, ka vienošanās paredz arī citu projekta vizuālo risinājumu – atteikšanos no tās ēku kompleksa daļas, ko bija iecerēts būvēt uz balstiem virs ezera. "Virs ūdens nav nekā. Šo izmaiņu dēļ, daudzuprāt, projekts izskatās neglītāks, kroplāks, bet šādi nu mums bija jāpiekāpjas," viņš apstiprināja.

Sākotnējais variants paredzēja Mazā Baltezera krastā celt trīs trīsstāvīgus savienotus ēku korpusus, kuros būtu 65 dzīvokļi. To kopējā platība būtu bijusi 7800 kvadrātmetru. Atbildot uz jautājumu, cik dzīvokļu būs projektā pēc tā sašaurināšanas, J. Stakens minēja skaitli 35. Viņš prognozēja, ka ēku kompleksu pabeigs 2013. gada vasaras beigās.

21.01.2013. / autors: Mārtiņš Zviedris

* * *

Ministrija: Lai būvētu "Pērles" pārkari, jāmaina likums

Būvlaukuma apmeklējums pusgadu pēc celtniecības sākuma apliecināja SIA "New Europe" izpilddirektora Jāņa Stakena pausto atteikšanos no plāniem būvēt virs ezera iecerēto ēkas daļu: tauvas joslā būvdarbi nenotiek.

Lai celtu skandalozā dzīvokļu projekta korpusu virs Mazā Baltezera, būvniecība vēl būtu jāsaskaņo."Virs ūdens nebūs nekā," atteikšanos no ieceres daļu dzīvokļu ēku kompleksa "Pērle" būvēt virs Mazā Baltezera šomēnes apstiprināja projekta attīstītāju SIA "New Europe" izpilddirektors Jānis Stakens. Savukārt Ādažu novada iedzīvotājs Edmunds Garančs iebilst: novada būvvaldē pieejamajos projekta dokumentos pārkare virs ezera ir nevis svītrota, bet pārcelta uz otro kārtu. Taču, lai varētu ķerties pie šīs projekta daļas, tā vēl būtu jāsaskaņo, un, kā norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai pārkare būtu likumīga, būtu jāmaina likums.E. Garančs, atsaucoties uz Ādažu būvvaldes informāciju, pauž uzskatu, ka firma, pretēji vadības apgalvojumiem, neesot atteikusies no ieceres būvēt pārkari virs ezera. Projekta paskaidrojuma raksts vēsta, ka būvniecība sadalīta divās kārtās: pirmajā – pašlaik krastā topošajā – un otrajā – pārkarē, kuras būvniecība nenotiek."Šis sadalījums kārtās ir juridisks triks, lai laikā, kamēr attīstītājs cenšas iegūt saskaņojumu pārkarei pār Mazo Baltezeru, nevajadzētu apturēt pārējo celtniecību, kā arī gadījumā, ja neizdodas šo saskaņojumu dabūt, netiktu pazaudēts laiks," raksta E. Garančs.Pirmās kārtas būvkonstrukciju projektu saskaņošanai būvvaldē bija jāiesniedz līdz nulles cikla pabeigšanai. Otrās kārtās saskaņošana paskaidrojuma rakstā noteikta "līdz otrajā kārtā paredzēto būvdarbu sākšanai".Taču šīs projekta daļas atzīšanai par likumīgu un tātad saskaņojamu ir vairāki šķēršļi. Mūsu rīcībā nonākušajā Vides un reģionālās attīstības ministrijas vēstulē, kas pērnruden nosūtīta Ādažu novada domei, minēto iebildumu skaitā ir šādi secinājumi. Tā kā virs applūstošās teritorijas un ezera iecerēta dzīvojamā ēka, to paredzētājā vietā celt liedz Aizsargjoslu likums – šāda iecere būtu pretrunā ar likumā formulēto aizsargjoslas izveidošanas mērķi. Civillikums noteic, ka īpašniekam pieder arī gaisa telpa virs teritorijas. Mazais Baltezers ir publisks ezers, tā īpašniece ir valsts, un celt pārkari nozīmētu būvēt cita īpašumā bez īpašnieka piekrišanas. Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija protokollēmums gan ļauj ezeru valdījumā pārņemt pašvaldībai, taču tas neatrisina neatbilstību Aizsargjoslu likumam – arī tāpēc, ka pārkare neatbilst likumā uzskaitītajiem izņēmuma gadījumiem.Pašvaldība var ierosināt Aizsargjoslu likumu grozīt, taču ieceres neatbilstība pašreizējam likumam liek atteikties no ēkas daļas virs ezera, atzīst ministrija.Apstiprinātajā projekta daļā celtnes virs ūdens nav – ja minētā būvvaldes informācija ir patiesa, tās gaismā šādi var interpretēt J. Stakena atzinumu, kurā nav zudusi cerība, ja notikumi ritētu projekta attīstītājam īpaši labvēlīgu gaitu, ēku kompleksu vēlāk papildināt ar sākotnēji iecerēto pārkari.Ādažu būvvaldes vadītāja Dace Medniece "Pērles" projektu telefonsarunā piektdien nekomentēja un solīja atbildēt uz jautājumiem e-pastā nākamnedēļ."Biedrība vienošanos pildīs un neko neuzsāks, bet protestēt un apvienoties nav liegts nevienam," biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītājs Artūrs Priede sarunā atzīst un saka, ka arī citiem ir tiesības un iespējas uzraudzīt, lai nelikumīgi būvdarbi ezermalā nenotiktu. Jau vairākkārt rakstīts, ka līdz pērnās vasaras vidum biedrība prasīja apturēt "New Europe" izsniegto būvatļauju, projekta īstenotājiem pārmetot tauvas joslas neievērošanu un citas neatbilstības likumiem. Jūnijā, pēc tam kad A. Priedi apsūdzēja naudas izspiešanā no uzņēmuma, bet viņš vainu neatzina, biedrība un projekta attīstītāji vienojās par mierizlīgumu.

25.01.2013 / autors: Mārtiņš Zviedris

"Pērles" būvnieki projektā neko nemainīs, pārkare būs pāri ezeram

Skandalozās "Pērles" būvnieki vēl šomēnes apgalvoja, ka virs ezera paredzētā kompleksa daļa netiks būvēta, taču ādažnieks Edmunds Garančs pēc tikšanās ar Adažu novada būvvaldi apgalvo pretējo.

Abi iepriekš publicētie raksti par "Pērli", kā arī lasītāju atsauksmes rada priekšstatu, ka attīstītājs ir atteicies no plāniem izbūvēt pārkari pāri Mazajam Baltezeram un samazinājis dzīvokļu skaitu no 65 uz 35.

Šī informācija likās tik neticama, ka 22. janvārī piezvanīju uz Ādažu novada būvvaldi un pavaicāju, vai tiešām attīstītājs ir veicis tik kardinālas izmaiņas savos plānos. Aptuveni 10 minūšu sarunā tiku informēts, ka būvvaldes amatpersona nav informēta par nekādām tik kardinālām izmaiņām un ieteica ierasties uz konsultāciju pie būvvaldes vadītājas.

Nākamajā rītā ierados būvvaldē, kur tiku iepazīstināts ar aktuālo projekta "Pērle" dokumentāciju. Situācija ir tāda, ka pēc būtības nekādas izmaiņas nav veiktas. Attīstītājs 2012. gada oktobrī ir sadalījis visu projektu divās kārtās: viss paredzētais apjoms bez pārkares un pārkare pār Mazo Baltezeru ar piestātni.

Šis sadalījums kārtās ir juridisks triks, lai laikā, kamēr attīstītājs cenšas iegūt saskaņojumu pārkares izbūvei pār Mazo Baltezeru, nevajadzētu apturēt pārējo celtniecību, kā arī gadījumā, ja neizdodas šo saskaņojumu dabūt, netiktu pazaudēts laiks. Pielikumā (zem teksta) pievienoju aktuālā projekta "Paskaidrojuma rakstu", kurā var izlasīt par attīstītāja patiesajiem nolūkiem, kuri nebūt neliecina par jebkādu atkāpšanos no sākotnējiem plāniem.

Attiecībā uz dzīvokļiem informācija arī ir nepareiza, precīzāk, nepilnīga. Patiesībā attīstītājs veikli manipulē ar LR likumdošanas nepilnībām. Lieta tāda, ka projektā jau no sākuma ir paredzēti 35 dzīvokļi 7200 kvadrātmetru platībā. Tas, ko jūs savos rakstos noklusējat, ir apstāklis, ka papildus šim apjomam tiks izbūvētas komerctelpas jeb "apartamenta tipa dzīvokļi" aptuveni 7200 kvadrātmetru platībā. Un šie "komercobjekti" arī tiks izbūvēti, bet attīstītājs tos īsti nevar nosaukt par dzīvokļiem, jo tad netieši atzītu savu manipulāciju. Šī manipulācija ir nepieciešama, lai varētu uzbūvēt pēc iespējas lielāku platību. LR likumdošanā ir tāda jocīga lieta, ka dzīvojamajai apbūvei pieļaujama mazāka intensitāte nekā komercapbūvei. Un, ja dzīvokli nosauc par "apartamenta tipa dzīvokli", tā ir komercplatība. Bet, protams, finālā attīstītājs visu platību tirgo kā dzīvokļus, bet ar šo mazo manipulāciju ir dubultojis atļauto dzīvojamās apbūves intensitāti.

Visa iepriekš minētā sakarā uzskatu, ka publicētā informācija par pārkari ir pilnīgi nepareiza, bet par dzīvokļu skaitu (apbūves lielumu) ļoti nepilnīga.

No savas puses varu piebilst, ka daudzas iestādes, tostarp VARAM un EM, uzskata, ka būvatļauja ir izsniegta nelikumīgi, ko apliecina viņu sarakste ar Ādažu novada domi, lūdzot novērst nepilnības.

Viena no tām ir kaut vai tāda, ka uz saskaņotā projekta nekur nav nevienas valsts institūcijas (kā Mazā Baltezera īpašnieka) saskaņojuma par pārkari pār Mazo Baltezeru, kas nozīmē, ka Ādažu novada būvvalde prettiesiski ir piekritusi apgrūtināt trešās personas (valsts) tiesības uz īpašumu. Ja ievērotu šo loģiku, tad turpmāk Ādažu novadā jebkurš īpašnieks var izbūvēt "jumtu" pār kaimiņu īpašumu, un tas būs likumīgi.

25.01.2013 / autors: Edmunds Garančs

=====================

Mūsu dienās (2012.g.-2013.g.)  šeit tika realizēts dzīvojamās mājas projekts "The Pearl". Tas aizņem zemes platību 12080 m**2, sastāv no trīs virszemes un viena pazemes stāva. Pavisam ir 65 dzīvokļi. Projekta autors ir Juris Mitenbergs.

Ādažu mērs no "Pērles" skandāla turas pa gabalu

Ādažu novada Domes priekšsēdētājs Pēteris Balzāns skandalozās "Pērles" būvniecības notikumus vērtē piesardzīgi. 

"Nu ko es varu komentēt? Tur ir būvvalde, kas kaut ko pārzina. Esam saņēmuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas slēdzienu, ka detālplānojumu nav nepieciešams atcelt. Ir tikai sīkas iebildes. 

Šī skandāla sakarā vakar ciemos bija arī TV3. Gribēja pierādīt kaut kādas nelikumības, ka kāds ir nelikumīgi parakstījis dokumentus. Bet arī tur neko neatklāja.

Jāskatās, kā tālāk būs. Zinu, ka ir ierosināta krimināllieta par kaut kādu kukuļdošanu vai ņemšanu. Viss tur notiek, bet es tajā visā absolūti neiejaucos. Protams, ir nepatīkami, ka saistībā ar Ādažiem ir šādi notikumi, bet īsta skaidrība par notiekošo šobrīd nav nevienam.

Kad būs zināmi krimināllietas rezultāti, tad viss apmēram nostāsies savās vietās. Bet par mājas cetniecības iecerēm – tas mums likās ļoti interesants projekts. Tur ir ļoti skaista vieta, ko sakpojot, mēs iegūtu skaistu ezera krastu. Citāda doma tur nav. Ja viss ir likuma ietvaros un ievērojot visus normatīvos aktus, tad pretenziju nebūtu.

Tagad tā vieta ir pilnīgi degradēta. Cik es atceros, tur ezerā jau gadus 30 ir veci dzelzsbetoni. Ja tajā vietā uzceltu kaut ko skaistu un publiski pieejamu, būtu jauki," saka Ādažu mērs.

11.04.2012 / autors: Agnese Dzene 

=============================

Mazā Baltezera krastā sāks skandalozās "Pērles" būvniecību

www.neweurope.lv 

Kamēr Mazā Baltezera krasta aizstāvi no būvniecības Artūru Priedi sākusi vajāt kriminālpolicija, tikmēr ezera krastā sākusies apartamentu kompleksa "Pērle" celtniecība. 

Noslēdzoties būvniecības kompāniju tenderim, ir izvēlēts ģenerāluzņēmējs - par uzvarētāju konkursā atzīta "LNK Industries", kas pēdējo divdesmit gadu laikā ir realizējusi virkni veiksmīgu dzīvokļu un ofisu ēku apbūves projektu Latvijā un ārvalstīs. Ģenerāluzņēmēja izvēlē liela nozīme bija būvnieka pieredzei līdzīgas klases objektu attīstībā, kā arī nevainojamai reputācijai par darbu kvalitatīvu izpildi un ilgtspējīgas būvniecības principu ievērošanu, norāda projekta attīstītāji. 

"LNK Industries" valdes loceklis Jevgeņijs Locovs komentē: "Jūtamies pagodināti, ka pasūtītājs izvēlējās mūsu kompāniju. Projekts "Pērle" paredz vismodernākās arhitektūras un inženieru risinājumus – apvienojot unikālo civilo būvniecību ar sarežģītām hidrotehniskām celtnēm. Balstoties uz mūsu lielo pieredzi līdzīgu projektu realizācijā, gan piestātnes būvniecību jahtām, gan daudzdzīvokļu mājas celtniecību, sākot no nulles cikla un beidzot ar pilnas apdares veikšanu dzīvokļos, "Pērles" būvniecībā tiks nodrošināta visaugstākā kvalitāte un sniegta pilna garantija visiem būvelementiem, komponentiem un tehnoloģiskajām iekārtām."

Paredzams, ka būvdarbi tiks pabeigti jau nākamā gada septembrī.

Apartamentu kompleksā "Pērle" atradīsies 65 apartamenti, kuru dzīvojamā platība būs no 67 līdz 250 kvadrātmetriem, kā arī 80 pazemes un 30 virszemes autostāvvietas. Dzīvokļu plānojumi sniedz plašuma sajūtu un ir atvērti apkārtējiem dabas skatiem, kas tiek panākts gan ar ēkas fasādes panorāmas stiklojumu, gan ar tās izvietojumu un terasēm un balkoniem katrā dzīvoklī. Ēkas arhitektūra ir veidota, respektējot apkārtējo vidi, reljefu, ezera piekrasti, maksimāli saglabājot apkārt esošo priežu mežu un harmoniski ierakstoties latviskajā ainavā.

Dzīvokļi "Pērlē" tiek piedāvāti ar pilnu apdari, izmantojot augstākās kvalitātes apdares materiālus – dabīgo koku, koka panelējumus, akmens flīzes, pasaulē vadošo ražotāju santehniku, kā arī augstvērtīgas gaismas sistēmas.

Pašlaik jaunu projektu vidū izsmalcināta stila piekritējiem izvēle nav plaša un aprobežojas ar jauniem projektiem Jūrmalā un dažiem dzīvokļu projektiem Rīgas centrā. "Pērle" savukārt piedāvā augstu dzīves komfortu savienojumā ar iespēju baudīt dabu - pilsētniekiem, kas vēlas aizbēgt no lielpilsētas trokšņiem vai Jūrmalas burzmas. Sava māja paša ezera krastā viennozīmīgi ir īpaša sajūta, un tādas klases dzīvokļu pie Latvijas ezeriem nav.

Daudzi rīdzinieki ir Baltezera piekritēji, un tā atrašanās vietas priekšrocības visiem ir labi zināmas. Svarīgi uzsvērt, ka Mazais Baltezers, salīdzinot ar Lielo Baltezeru, ir faktiski neapbūvēts. Esošie apbūves ierobežojumi Mazā Baltezera krastā garantē, ka neskarta daba šeit tiks saglabāta arī nākotnē. Tāpat tiks nodrošināta ikviena iedzīvotāja brīva piekļuve ezeram, tiks ierīkota publiska pludmale.

Projektā "Pērle" jau ir aktīvi uzsākta dzīvokļu rezervācija, un, lai arī būvdarbi ir tikko sākušies, projektā jau ir rezervēti 15% dzīvokļu. Projekta attīstītāja SIA "NERE E" pārstāve Inese Jureviča atzīmē: ""Pērles" koncepts dabas un īpaša komforta piekritējiem ir radis atsaucību ļoti dažādu pircēju vidū, par ko esam gandarīti. "Pērle" ir radīta ar īpašām sajūtām pret cilvēku un dabu, vēloties akcentēt un pat pastiprināt dabas klātbūtni, nevis aizēnot to. Gribam akcentēt vienkāršas lietas, kas bieži arī sniedz patiesus laimes brīžus. Iedzīvotāju īpašu komfortu "Pērlē" papildinās relaksācijas zona ar baseinu un pirti, fitnesa zāle, bārs-terase, konsjeržserviss, apsardze, privātā laivu piestātne."

"Pērles" apartamentus Latvijā pārdod trīs mākleru aģentūras: vadošais partneris "Baltic Sotheby's International Realty","Arco Real Estate" un "Oberhaus".

Jau vēstīts, ka pret "Pērles" celtniecību Ādažu novadā ilgus mēnešus cīnījās biedrība "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" un tās vadītājs Artūrs Priede, kurš beigu beigās tika aizturēts par iespējamo kukuļņemšanu un pret kuru Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā sākta kriminālvajāšana. Savukārt dabas aizstāvis un būvnieki pēcāk noslēdza mierizlīgumu.

28.06.2012 / autors: Apriņķis.lv

==========================================

Bojārs ar būvniecību gribot padarīt pieejamu Mazā Baltezera krastu

Realizējot daudzdzīvokļu projektu «Pērle» un «iebūvējoties» Mazajā Baltezerā, tiks izveidota brīva piekļuve ezeram tauvas joslā - zem dzīvojamās ēkas pārkares gar ezera krastu paredzēta brīva pārvietošanās, tāpat tiks izveidota sabiedriskā pludmale un neliela kafejnīca vai restorāns. 

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA «New Europe» mērķis, realizējot dzīvojamo ēku projektu «Pērle» Ādažu novadā, esot padarīt par publiski pieejamu atpūtas zonu patlaban degradētās un nevienam nepieejamās Mazā Baltezera krasta apvidus vietā. 

To nozare.lv pavēstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

Jau ziņots, ka Ādažu puses iedzīvotāji ir satraukušies, ka novada Dome devusi zaļo gaismu projektam, kas, viņuprāt, pārkāpj jebkuras saprāta robežas. Bijušā Rīgas mēra Bojāra vadītā firma gatavojas celt dzīvokļu mājas, kas vistiešākajā veidā tikšot iebūvētas Mazajā Baltezerā, 4. martā ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga». 

«Pret projektu «Pērle» kampaņu sācis viens cilvēks - Artūrs Priede, kurš dzīvo kaimiņos šim projektam un kuram nepatīk, ka kāds vēl tur grib dzīvot. Šis cilvēks jau ir palaidis garām visas iespējas diskutēt par šo projektu. «New Europe» projektu iegādājās jau kā saskaņotu apbūves ieceri ar visām atļaujām,» skaidroja Bojārs.

Projekts ticis nopirkts ar saskaņotu arhitektūras metu un zonējumu, kas paredz dzīvojamo un darījumu apbūvi. Pēc tam projektam izstrādāts detālplānojums, un pagāja aptuveni 2,5 gadi, kamēr detālplānojums, kas ietvēra arī kaimiņos esošas teritorijas, izgāja saskaņošanu visās instancēs, sacīja Bojārs, piebilstot, ka notika arī detālplānojuma sabiedriskā apspriešana, kuras laikā pret projektu nebija iebildumu. Tāpat veikts projekta ietekmes uz vidi novērtējums.

Viņš sacīja, ka iecerētajā būvniecības vietā agrāk atradusies piestātne, kas kalpoja smilšu transportēšanai, un patlaban tur ir sapuvuši koka pāļi, un gan krastā, gan ezerā savelti lieli betona bluķi, līdz ar to ezera krasts šajā vietā patlaban nav pieejams nevienam.

«Ar projektu «Pērle» šī degradētā vide tiktu sakārtota un padarīta publiski pieejama visiem. Pasaulē šādas būves uz ūdens tiek novērtētas, piemēram, Ķīnas arhitekts Vang Šu par saviem projektiem uz ūdens ir saņēmis Prickera arhitektūras balvu, kas bieži tiek dēvēta par arhitektūras Nobela prēmiju. Diemžēl Latvijā pastāv viedoklis, ka tad, kad kāds grib kaut ko būvēt pie ūdens, tad vide tikšot sabojāta,» sacīja Bojārs.

Projekts «Pērle» ir ļoti sarežģīts gan no tehnoloģiskā viedokļa, gan tāpēc, ka tam ir jāintegrējas vidē un jāievēro visas vides prasības, skaidroja Bojārs. «Tas viss ļoti sadārdzina projektu, tāpēc tas ir ekskluzīvs - vidējais Latvijas iedzīvotājs tur dzīvokli nespēs iegādāties, arī es tur nevarētu atļauties nopirkt dzīvokli,» piebilda Bojārs.

Realizējot projektu, tiks izveidota brīva piekļuve ezeram tauvas joslā - zem dzīvojamās ēkas pārkares gar ezera krastu paredzēta brīva pārvietošanās, tāpat tiks izveidota sabiedriskā pludmale un neliela kafejnīca vai restorāns. Vēl paredzēts izveidot publiski pieejamu trenažieru zāli. «Likums nemaz neļauj šādā vietā veidot slēgtu privāto teritoriju. Arī laivu piestātne paredzēta publiskai lietošanai - jebkurš varēs piestāt, lai apmeklētu kafejnīcu vai pludmali,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka tagad Vides pārraudzības valsts birojam ir jādod tehniskie nosacījumi projektam. Patlaban nekāda būvniecība tauvas joslā nav sākta, ir notikusi testa pāļu urbšana, jo pirms jebkuras projektēšanas ar testa pāļiem ir jāpārbauda grunts nestspēja.

Jautāts, vai tiek pieļauta iespēja, ka projekta realizācija tiek apturēta, Bojārs sacīja, ka pieļaut var visu, lai gan viņš neredzot nekādus argumentus, lai šo projektu apturētu. «Mums diemžēl ir diezgan populāri kaut ko apturēt, kontrolēt, neļaut un tad visi ir priecīgi. Diemžēl daudz mazāk ir to cilvēku, kuri priecājas par to, ka tiek radīts kaut kas unikāls, kas nav citur pasaulē, un tiek sakārtota vide,» viņš piebilda.

Jautāts, kādi varētu būt «New Europe» zaudējumi, ja projekts tiktu apturēts, Bojārs skaidroja, ka tie būtu ļoti lieli: «Patlaban šī projekta pirkuma maksa, izmaksas, kas saistītas ar tehniskā projekta izstrādi, kā arī citi izdevumi jau tuvojas četriem miljoniem eiro (2,8 miljoniem latu). Tāpat jau tiek veikta dzīvokļu rezervācija, un ir rezervēti septiņi dzīvokļi.»

Gadījumā, ja projekts tiks apturēts, «New Europe» noskaidros konkrētu vainīgo un vērsīsies pret to tiesas ceļā, lai atgūtu ciestos zaudējumus, skaidroja Bojārs. «Tie ir investoru līdzekļi, un neviens investors savus ieguldījumus tā vienkārši nepamet. Biznesa pirmais princips ir - aizstāvi savas investīcijas,» uzsvēra Bojārs.

Jau ziņots, ka zeme pie Mazā Baltezera pieder firmai «Nere E». Tās īpašnieks - vairāku nekustamo projektu attīstītājs - firma «New Europe Real Estate», ziņoja «Nekā personīga».

Pēc biznesa žurnāla «Forbes» aplēsēm, Bojāra firma Latvijā pārstāv viena no Krievijas bagātākā cilvēka - Viktora Vekselberga - intereses. Viņa īpašumi pārsniedz 13 miljardu ASV dolāru (6,5 miljardu latu) vērtību. 

Zemi pie Mazā Baltezera Bojāra uzņēmumam pirms pieciem gadiem pārdeva vietējā līmeņa bagātnieks Aldis Plaudis. Pēc zemesgrāmatā atrodamajām ziņām - par 2,3 miljoniem latu. Tobrīd Ādažu apbūves plānos šajā īpašumā bija atļauts būvēties ne tuvāk par 50 metriem no krasta. Bet Ādažu novada iedzīvotājam Bojāram izdevies pārliecināt Domes deputātus lieguma robežu pārcelt vien desmit metrus no ezera. Domes arhitekti skaidro - izdarīts izņēmums, jo plānotās mājas būšot unikāls projekts.

Ādažu būvvalde nepiekrīt, ka atļauja būvēt mājas tik tuvu krastam izdota nelikumīgi. Izmaiņas zemes plānos 2008. gada vasarā vienbalsīgi pieņēmuši deputāti. Neiebilda arī pašvaldību lietu ministrija.

Galīgo slēdzienu - ļaut māju būvēt ezerā vai nē - dos Vides pārraudzības valsts birojs. Tā vadītājs Arnolds Lukšēvičs, uzzinājis par iespējamajiem uzņēmuma pārkāpumiem tauvas joslā un iedzīvotāju neapmierinātību, sola savu pārbaudi pagarināt.

Atšķirībā no vides sargiem, Ādažu Domē par strīdīgo projektu priecājas. Tur cer, ka būvniecība neiestrēgs un Mazajā Baltezerā izņēmuma kārtā ezerā iebūvētā ēka būšot viņu jaunais lepnums.

Projektā «Pērle» plānots investēt 15 miljonus eiro (10,5 miljonus latu). Patlaban notiek konkurss par projekta «Pērle» būvnieku. Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2013. gada beigās.

«Pērlē» būs 65 dzīvokļi platībā no 68 līdz 240 kvadrātmetriem. Dzīvokļu iepriekšpārdošanas process jau ir sācies, un vidējā pārdošanas cena ir no 2200 līdz 2400 eiro (no 1540 līdz 1680 latiem) par kvadrātmetru.

Projekta arhitekts ir Juris Mitenbergs no arhitektu biroja «AB3D». Pateicoties projektam «Pērle», Mitenbergs pirms diviem gadiem saņēma augstu novērtējumu Čikāgas konkursā «Europe 40 Under 40» un iekļuva starp 40 Eiropas labākajiem jaunajiem arhitektiem un dizaineriem. Projekts «Pērle» arī ieguva otro vietu starptautiskajā arhitektūras konkursā «MIPIM Future Projects Awards 2008».

SIA «New Europe» pārvalda Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma «New Europe Real Estate» aktīvus Latvijā un citās Baltijas valstīs un virza projektu attīstību.

«New Europe» pārvaldīšanā nodotās zemes kopējā platība patlaban ir ap 40 hektāri. Fonda pārvaldāmo aktīvu tirgus vērtība, neņemot vērā piesaistīto parāda finansējuma apjomu, pārsniedz 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Šajās teritorijās tiek plānota tādu vērienīgu projektu realizācija kā «Ezerparks», «Divupe» un projekts Jelgavas ielā, Rīgā. Patlaban visi minētie projekti atrodas dažādās realizācijas stadijās.

Visvērienīgākais projekts gan «New Europe», gan arī Latvijas tirgū ir jauna daudzfunkcionālā mikrorajona «Ezerparks» būvniecība Rīgā, kurā atradīsies arī jaunais Valsts ieņēmumu dienesta komplekss.

06.03.2012 / autors: apriņķis.lv 

=======================

Bojāra pārstāvēta firma vēlas iebūvēt dzīvokļu māju Mazajā Baltezerā; iedzīvotāji ir pret

      Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.

Bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadītā firma gatavojas celt dzīvokļu mājas, kas vistiešākajā veidā tikšot iebūvētas Mazajā Baltezerā.

Ādažu puses iedzīvotāji ir satraukušies, ka Dome, dodot zaļo gaismu šim projektam, viņuprāt, pārkāpj jebkuras saprāta robeža, ziņo TV3 raidījums «Nekā Personīga».

Februāra sākumā celtnieki sāka dzīt pāļus pie Mazā Baltezera, meža ielokā, ko vietējie dēvē par Mello kaktu. Plānots, ka pēc diviem gadiem šeit jau sliesies trīs daudzstāvu mājas ar vairākiem desmitiem dzīvokļu. Būvniecības vietā «Nekā Personīga» ieradās kopā ar biedrības «Par brīvu Baltezera krastu» vadītāju Artūru Priedi. Viņš cīnās ar lielo villu īpašniekiem, kas aizžogo ezeru. Vizītes laikā Priede pamana, ka celtnieki paguvuši ne tikai pāļus sadzīt, bet arī nolīdzināt teju visu būvlaukumu līdz ar ezera krastu. Priede uzskata – pārkāpts likums, ka 10 metrus no krasta celtniecība un šādi zemes darbi ir aizliegti.

«Mēs stāvam tieši ezera krastā un, ja es esmu metru un 80 cm garš, tad var redzēt, cik augstu ir arī uzbērums, kas tagad veikts ar buldozeru. Un, salīdzinot tepat blakus, mēs varam redzēt kāds būtu dabīgais līmenis, kur ir niedrāji un kur ir krūmāji. Šeit jau pa diviem metriem ir traktoriņš pastrādājis,» skaidro Priede.

Priekšā ezeram izveidots kaut kas līdzīgs dambim. Tas sargās jaunās mājas pavasara palu laikos. No tā cietīs apkārtēji kaimiņi, kam šādu uzbērumu nav.

«Mēs ļoti labi zinām kaimiņus, kam nekādas problēmas nebija. Dzīvojuši 90 gadus pie ezera un tad, pēkšņi, 3-4 gadus atpakaļ, sāk applūst. Kāpēc? Nu lūk. Dēļ šitādiem piemēriem,» sašutis ir Priede.

Zeme pie Mazā Baltezera pieder firmai «NERE E». Tās īpašnieks – vairāku nekustamo projektu attīstītājs, uzņēmums «NEW EUROPE REAL ESTATE». To vada bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs. Ekspolitiķa firmai pieder arī skandalozais zemes gabals Mežaparkā. Saistībā ar kukuļņemšanas skandālu par zonējuma maiņu šim īpašumam, kas tolaik piederēja Vladimira Vaškeviča šķirtajai sievai, jau gadu cietumā atrodas Bojāra agrākie kolēģi Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Raimonds Janita. Pašlaik Bojāra firma uz šīs zemes kopā ar Valsts Nekustamajiem īpašumiem ieplānojusi celt jauno Valsts ieņēmumu dienesta ēku.

Bojāra firma Latvijā pārstāv pēc biznesa žurnāla «FORBES» aplēsēm viena no Krievijas bagātākā cilvēka Viktora Vekselberga intereses. Viņa īpašumu vērtība pārsniedz 13 miljardus dolāru.

Zemi pie Mazā Baltezera Bojāra uzņēmumam pirms pieciem gadiem pārdeva vietējā līmeņa bagātnieks Aldis Plaudis. Pēc Zemes grāmatā atrodamajām ziņām - par 2,3 miljoniem latu. Tobrīd Ādažu apbūves plānos šajā īpašumā bija atļauts būvēties ne tuvāk par 50 metriem no krasta. Bet Ādažu novada iedzīvotājam Gundaram Bojāram izdevies pārliecināt domes deputātus lieguma robežu pārcelt vien 10 metrus no ezera. Domes arhitekti skaidro – izdarīts izņēmums, jo plānotās mājas būšot unikāls projekts.

«Jebkādā gadījumā šādas unikālas būves ceļ novada prestižu. Mēs esam ieinteresēti, lai tādas būtu. Bet tas nenozīmē, ka tādas var izlikt jebkurā vietā apkārt ezeriem. Tur ir jābūt veselai virknei priekšnosacījumu – tā nedrīkst būt applūstoša teritorija,» stāsta Ādažu novada domes teritoriju plānotājs Andrejs Petskojs, «Šajā gadījumā tā bija izrakāta zeme ar veciem dzelzbetona bluķiem ezera krastā. Tātad šai vietai bija priekšnoteikumi, lai kādu unikālu būvi uzliktu. Vēl var būt runa par pāris vietām, kur kaut kas tāds ir atļaujams. Tas ir izņēmums nevis likums.»

Apjomīgā dzīvojamā māja ar priekšējo daļu vistiešākajā veidā būs iebūvēta ezerā – tā balstīsies uz betona pamatiem, kas savienoti ar jahtu un motorlaivu piestātni. Māja atradīšoties 2-3 metrus virs tauvas joslas un tur varēšot gan cilvēki iziet, gan automašīnas izbraukt. Arī piestātni nebūvēs no jauna, bet atjaunos veco. No tās gan pāri palikuši tikai satrunējuši koku gabali. Māku pārliecināt deputātus mainīt teritorijas plānojumu Bojāra firmas izpilddirektors skaidro ar uzņēmēju uzņēmību.

«Nu, acīmredzot, izdara tas, kurš dara kaut ko. Viss sākās ar to, ka bija likums, ka pašvaldībām jāizstrādā detalplāns jeb jāizstrādā teritorijas attīstības plāns, kas un kur pašvaldībā tiks būvēts. Mēs jau to procesu sākām tad. Nav tā, ka mēs tikai vakar aizgājām un mums vakar atļāva būvēt daudzstāvu apbūvi pie ezera,» stāsta «NEW EUROPE REAL ESTATE» izpilddirektors Jānis Stakens, «Mēs gājām, stāstījām, pierādījām Ādažiem, ka šī teritorija jāsakārto, ka daudz labāk ir uzbūvēt kaut ko skaistu, nekā turēt tādu, kā tā ir.»

Arī Ādažu būvvalde nepiekrīt, ka atļauja būvēt mājas tik tuvu krastam izdota nelikumīgi. Izmaiņas zemes plānos 2008. gada vasarā vienbalsīgi pieņēmuši deputāti. Neiebilda arī Pašvaldību lietu ministrija.

«Ja tas ir atbilstoši noteikumiem un viss ir saskaņots, tad nav pamata man aizliegt. Es jums saku vēlreiz. Šeit ir visi vajadzīgie... visas vajadzīgās atļaujas ir. Kāpēc tieši es to varētu aizliegt? Ja man ir pretī dokumenti, ka tas ir atļauts,» skaidro domes būvinspektore Liene Krūze.

Par jau sākto būvniecību objektu apsekoja arī Valsts vides dienests. Par nesaskaņoto darbošanos tauvas joslā būvniekiem var draudēt sods līdz pat vairākiem tūkstošiem latu.

«Pašlaik esam uzsākuši administratīvo lietvedību, pieprasīsim skaidrojumu. Iespējamais ir administratīvi sodīt viņus,» skaidro Valsts vides dienesta pārstāvis Jānis Lapsiņš.

Galīgo slēdzienu ļaut māju būvēt ezerā vai nē, dos Vides pārraudzības valsts birojs. Tā vadītājs Arnolds Lukšēvičs, uzzinājis par iespējamajiem uzņēmuma pārkāpumiem tauvas joslā un iedzīvotāju neapmierinātību, sola savu pārbaudi pagarināt. Par strīdīgo projektu varētu pat rīkot Ietekmi uz vidi novērtējumu. Tas nozīmē sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un celtniecības darbu iesaldēšanu uz ilgāku laiku.

«Mēs cenšamies izvairīties no tā, lai pateiktu konkrētu laiku. 20 dienu laikā ir jāpieņem lēmums, un mēs varam to pagarināt par 20 dienām,» stāstīja Lukšēvičs. «Pašlaik nebūtu korekti man komentēt, tāpat kā tiesnesim pirms tiesas paprasīt - iesēdināsi, vai nē. Tas jāvērtē. Vēl izvērtēšana nav veikta.»

Atšķirībā no vides sargiem, Ādažu domē par strīdīgo projektu priecājas. Tur cer, ka būvniecība neiestrēgs, un Mazajā Baltezerā izņēmuma kārtā ezerā iebūvētā ēka būšot viņu jaunais lepnums.

«Ir darīts viss un vairāku gadu garumā, lai noslēptu to, ka šī teritorija ir applūstoša un ka patiesībā šeit nekāda būvniecība nevar būt. Ņemot vērā tās skices un dokumentus, ko mēs esam redzējuši biedrībā, ka attīstītājiem nespīd šeit uzbūvēt dzīvokļus, kas iet pāri tauvas joslām un iekšā ezerā. Nu tas ir galīgi garām. Tā kā lai viņi aizmirst...,» uzskata biedrības «Par brīvu Lielo Baltezeru» vadītājs Artūrs Priede.

04.03.2012 / autors: apriņķis.lv 

=======================

Priede: Ja arī Mazā Baltezera krastā uzcels «Pērli», tā būs jānojauc

www.neweurope.lv 

Biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede ir neatlaidīgs pārliecībā par savu taisnību, ka SIA «New Europe» Mazā Baltezera krastā iecerētais daudzdzīvokļu projekts «Pērle» nedrīkst tapt īstenots, ja netiek ievērotas noteiktas prasības. 

SIA «New Europe» Mazā Baltezera krastā iecerētais daudzdzīvokļu projekts «Pērle» nedrīkst atrasties ezera vides aizsargjoslā jeb tuvāk par 50 metriem no ezera krasta, biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēris biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede. 

«Gan Aizsargjoslu likums, gan Ādažu novada Domes saistošie noteikumi nosaka, ka nedrīkst veikt būvniecību ezera vides aizsargjoslā jeb tuvāk par 50 metriem no ezera krasta. Sākot ar 51.metru - lūdzu, būvējiet, ko vēlaties,» viņš sacīja.

Jau ziņots, ka, pamatojoties uz biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītāja Priedes iesniegumu, tā izskatīšanas laikā ir apturēta projektam «Pērle» izsniegtā būvatļauja.

Tuvākajā laikā Ādažu Būvvalde plāno uzklausīt iesaistītās puses un pieņemt lēmumu par būvatļaujas atjaunošanu projektam «Pērle», šodien informēja «New Europe» direktors Jānis Stakens, piebilstot, ka prognozēt, vai un kad būvatļauja tiks atjaunota, nav iespējams.

Priede skaidroja, ka ezera vides aizsargjoslā nav pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība un ir jānodrošina ainavas saglabāšana.

«Piekrītu, ka šī teritorija, kur iecerēts projekts «Pērle», nav sakārtota, taču «New Europe» šādu vidi iegādājās. Ja viņi vēlas sakārtot vidi - lūdzu, lai nozāģē ezerā esošos vecos koka pāļus, lai aizvāc tos betona bluķus, kas mētājās gar ezeru. Taču «New Europe» vēlas uz šiem bluķiem būvēt savu ēku, un tas nav pieļaujams,» uzsvēra Priede.

Jautāts, kā biedrība «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» rīkosies, ja Ādažu Būvvalde neanulēs projektam «Pērle» izsniegto būvatļauju, Priede sacīja, ka tad biedrība iesniegs prasību tiesā.

«Garantēju, ka pat tad, ja tiesvedības laikā «Pērle» tiks paspēta uzbūvēt, gala rezultātā «New Europe» šī ēka būs jānojauc,» pārliecināts ir Priede.

21.03.2012. / autors: apriņķis.lv

======================

Mazā Baltezera «Pērle» tiekot būvēta atbilstoši likumdošanai 

Daudzdzīvokļu ēku projekta «Pērle» būvniecība Mazā Baltezera krastā Ādažu novadā notiekot atbilstoši visām prasībām, apgalvo projekta īstenotāji. 

Daudzdzīvokļu ēku projekta «Pērle» būvniecība notiek, stingri ievērojot Aizsargjoslu likuma un Ādažu novada teritorijas plānojuma prasības - saglabāt neapbūvētu desmit metru platu Mazā Baltezera aizsargjoslu, biznesa portālam «Nozare.lv» skaidrojis projekta «Pērle» attīstītāja SIA «New Europe» direktors Jānis Stakens.

Pēdējo dienu laikā biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» valdes loceklis un aktīvists Artūrs Priede vairākkārt ir izplatījis apgalvojumus, ka projekta «Pērle» būvniecība pie Mazā Baltezera notiekot pretrunā ar Aizsargjoslu likuma prasībām. Šie apgalvojumi ir nepatiesi un nepamatoti, uzsver Stakens.

Viņš informēja, ka zemesgabals, uz kura paredzēta projekta «Pērle» būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav aplūstoša.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, šādā gadījumā aizsargjosla nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par desmit metriem. Šajā desmit metru aizsargjoslā būvniecība nav pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt arī ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla ir noteikta 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi, proti, detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, informēja Stakens.

Viņš piebilda, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta «Pērle» būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par desmit metriem no Mazā Baltezera krasta. Turklāt detālplānojuma izstrādes laikā vides aizsardzības institūcijas tieši uzsvēra desmit metru platas joslas gar Mazā Baltezera krastu apbūves neiespējamību.

«Papildus minētajam pilnīgi absurda un nepamatota ir Priedes publiski paustā informācija par kanalizācijas novadīšanu Mazā Baltezera aizsargjoslā, jo projekta «Pērle» funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra, tostarp arī pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, tiks izbūvēts, pamatojoties uz atsevišķu projektu, kā to paredz detālplānojuma īstenošanas kārtība. Infrastruktūras projekts ir saskaņots Ādažu novada būvvaldē, un tuvākajā laikā tiks uzsākta tā īstenošana,» uzsver Stakens.

Jau ziņots, ka biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede uzsvēra, ka «New Europe» Mazā Baltezera krastā iecerētais daudzdzīvokļu projekts «Pērle» nedrīkst atrasties ezera vides aizsargjoslā jeb tuvāk par 50 metriem no ezera krasta.

«Gan Aizsargjoslu likums, gan Ādažu novada domes saistošie noteikumi nosaka, ka nedrīkst veikt būvniecību ezera vides aizsargjoslā jeb tuvāk par 50 metriem no ezera krasta. Sākot ar 51. metru - lūdzu, būvējiet, ko vēlaties,» viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītāja iesniegumu, tā izskatīšanas laikā ir apturēta projektam «Pērle» izsniegtā būvatļauja.

Tuvākajā laikā Ādažu Būvvalde plāno uzklausīt iesaistītās puses un pieņemt lēmumu par būvatļaujas atjaunošanu projektam «Pērle».

23.03.2012 / autors: apriņķis.lv

======================

«Pērles» attīstītājs: Ādažu būvvalde neiebilst pret būvniecību

www.neweurope.lv 

Ādažu novada būvvalde ir noraidījusi biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» iesniegto sūdzību par daudzdzīvokļu ēku projekta «Pērle» būvniecību Mazā Baltezera krastmalā. 

««New Europe» rīcībā ir Ādažu būvvaldes lēmuma noraksts, kas noraida iesniegto sūdzību. Neesmu jurists, lai skaidrotu šī lēmuma nianses, taču galvenā doma ir tā, ka biedrībai «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» nav pamatojuma sūdzēties par projektu, kurš ieplānots pavisam cita ezera - Mazā Baltezera - krastā,» biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja projekta attīstītāja SIA «New Europe» direktors Jānis Stakens.

Viņš piebilda, ka pagaidām vēl nekāda būvniecība projektā «Pērle» nesāksies, jo, pirmkārt, vēl notiek konkurss par objekta būvnieku un uzvarētājs būs zināms aprīlī, otrkārt, biedrībai «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vēl ir laiks būvvaldes lēmumu pārsūdzēt.

«Pagaidīsim, paskatīsimies, kas notiks tālāk, » sacīja Stakens. Ar Ādažu novada būvvaldi nozare.lv 27. marta pēcpusdienā neizdevās sazināties.

Jau ziņots, ka projekta «Pērle» būvniecība notiek, stingri ievērojot Aizsargjoslu likuma un Ādažu novada teritorijas plānojuma prasības - saglabāt neapbūvētu desmit metru platu Mazā Baltezera aizsargjoslu, iepriekš informēja Stakens.

Iepriekšējās nedēļās biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» valdes loceklis un aktīvists Artūrs Priede vairākkārt ir izplatījis apgalvojumus, ka projekta «Pērle» būvniecība pie Mazā Baltezera notiekot pretrunā ar Aizsargjoslu likuma prasībām. Šie apgalvojumi ir nepatiesi un nepamatoti, uzsver Stakens.

Viņš informēja, ka zemesgabals, uz kura paredzēta projekta «Pērle» būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav aplūstoša.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu šādā gadījumā aizsargjosla nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par desmit metriem. Šajā desmit metru aizsargjoslā būvniecība nav pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt arī ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla ir noteikta 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi, proti, detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, informēja Stakens.

«New Europe» Mazā Baltezera krastā iecerētais daudzdzīvokļu projekts «Pērle» nedrīkst atrasties ezera vides aizsargjoslā jeb tuvāk par 50 metriem no ezera krasta, biznesa portālam «Nozare.lv» iepriekš sacīja biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Priede.

28.03.2012 / autors: apriņķis.lv

Glaunajā "Pērlē" jau izpārdota puse dzīvokļu; daļa pircēju ir nerezidenti, kas plāno dzīvot Latvijā

Projekta skice. www.neweurope.lv 

Jaunajā elites daudzdzīvokļu kompleksā "Pērle" Mazā Baltezera krastā Ādažu novadā jau izbūvēti 63 apartamenti, kuros noris iekšējas apdares darbi. 

Ēkas nodošana ekspluatācijā plānota jau tuvākajā laikā, un projektā "Pērle" jau pārdoti aptuveni 50 % dzīvokļu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja projekta attīstītāja "New Europe Real Estate" pārstāve Inese Jureviča.

Mājokļus Mazā Baltezera krastā iegādājušies gan vietējie iedzīvotāji, gan nerezidenti, no kuriem puse plāno apmesties uz dzīvi Latvijā, iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Cena par dzīvokli ar pilnu apdari ir no 2500 eiro (1750 latiem) līdz pat 4000 eiro (2800 latiem) kvadrātmetrā par apartamentiem ar plašām terasēm ēkas ceturtajā stāvā. Ņemot vērā, ka ēkā iemītniekiem paredzēts kā peldbaseins un SPA zona, tā arī konsjeržserviss un restorāns, projektā plānota ikmēneša apsaimniekošanas maksa, kas patlaban tiek lēsta ap 1,5 eiro (1,05 lati) par kvadrātmetru mēnesī.

Kopējās projekta "Pērle" investīcijas ir 17 miljoni eiro (11,9 miljoni latu), un to līdzfinansē "Nordea Bank Finland" Latvijas filiāle.

Apartamentos izveidots "premium" klases interjers, kas tapis, sadarbojoties projekta arhitektu birojam "AB3D" Jura Mitenberga vadībā, interjera dizaina grupai "Trentini" un dizainerei Kristīnei Plaudei no SIA "Plaude design".

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas "Balsts" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš atzīst: "Esmu pārsteigts, kā šis projekts iederas apkārtējā vidē, saplūstot ar priežu mežu un ezeru. Dzīvokļu iekšējais plānojums ir ļoti funkcionāls, un tā apdare ļoti kvalitatīva. Arī serviss, kas tiks piedāvāts iemītniekiem, atbilst augstākajiem apkalpošanas standartiem. Projekts ierindojas starp ekskluzīvās klases īpašumiem un atbilst pašreizējā tirgus pieprasījuma prasībām."

Luksusa klases dzīvokļu komplekss atrodas Mazā Baltezera krastā 25 minūšu attālumā no Rīgas centra un 700 metru attālumā no "Via Baltica" lielceļa. Kompleksā ir 63 dzīvokļi ar 67 līdz 240 kvadrātmetrus lielu platību, kā arī 80 pazemes un 30 virszemes autostāvvietas. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu apdari. Projektam piegulošajā krasta teritorijā tiek plānota privātas motorlaivu un jahtu piestātnes būvniecība.

Apartamentus projektā "Pērle" Latvijā pārdod trīs mākleru aģentūras - lielākais partneris "Baltic Sotheby's International Realty", "Arco Real Estate" un "Ober-Haus".

Arhitektu biroja "AB3D" pārstāvja Jura Mitenberga izstrādātais novatoriskais arhitektūras dizains izpelnījies lielu atzinību izstādē "MIPIM 2008". Projekts tika nominēts arhitektūras žurnāla "MIPIM" prēmijai konkursa "Future Project Awards" laikā dzīvojamo māju kategorijā.

Projekta "Pērle" būvniecību veic būvfirma "LNK Industries".

Atgādināms, ka ap "Pērles" būvniecību vairāk nekā gadu ilga "attiecību skaidrošana" starp projekta attīstītājiem un vides aktīvistu un biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītāju Artūru Priedi, kurš iebilda pret šī objekta celtniecību ezera krastā.

23.10.2013 / autors: apriņķis.lv

====================

Atkal uzvirmojušas kaislības ap Baltezera "Pērli"

Ādažu novada Baltezerā, pašā Mazā Baltezera krastā, atrodas pagaidām Latvijā 

vienīgais tik ekskluzīvs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekts, 

ap kura celtniecību gan netrūcis kaislību. 

Viens no pēdējiem argumentiem, kādēļ projektu nedrīkst pieņemt ekspluatācijā, 

ir tā kanalizācijas un notekūdeņu sistēmas nepareiza izbūve, norāda vides aktīvisti

 un vietējie iedzīvotāji, savukārt projekta attīstītāji un pašvaldība uzskata, 

ka ar to viss ir kārtībā. Arī tiesa atbalstījusi abu pēdējo argumentus. Artūrs Priede

 

"Ādažu domē nedrīkst pieņemt ekspluatācijā projektu "Pērle"," – tik kliedzošu apgalvojumu saņēmām no vides aktīvista un biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītāja Artūra Priedes, kurš ir neoficiālais šī projekta kārtības sargs kopš idejas pirmsākumiem. 

A. Priede informēja, ka 11. novembrī saņemts Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas nosaka, ka Ādažu novada dome nedrīkst pieņemt ekspluatācijā daudzdzīvokļu namu, jo tiesvedībā atrodas lieta par nelikumīgu kanalizācijas projektu. "Protams, dome klusām un prettiesiski grib šo procesu pabeigt šomēnes. Iespējams, "Pērle" jau prettiesiski ir pieņemta ekspluatācijā īsi pirms [18. novembra] svētkiem," atklāj A. Priede.

"Starp citu, par to pašu kanalizācijas jautājumu, par ko informāciju šā gada sākumā sniedza Baltezera aizsardzības biedrība, jūs diemžēl tikāt "smuki" apmānīti, jo zem A2 šosejas nekādas darboties spējīgas kanalizācijas kā nebija, tā nav joprojām. Ir tikai tukšas trubas, kas nav savienotas centralizētā sistēmā," viņš vēl piebilst.

Pret kanalizācijas sistēmas pieņemšanu ekspluatācijā šā gada maijā vērsies Ādažu novada iedzīvotājs Tomass Rubulis, taču Ādažu novada domes Administratīvo aktu strīdu komisija būvatļauju atstājusi negrozītu.

Savukārt 1. novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja lūgums piemērot pagaidu aizsardzību lietā, kas līdz tiesas spriedumam aizliegtu pieņemt ekspluatācijā daudzdzīvokļu nama jaunbūvi un tā ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu. Taču tiesa, izvērtējot lietas materiālus atbilstoši Administratīvā procesa likumam, nolēmusi atteikties pieņemt izskatīšanai T. Rubuļa lūgumu.

Projekta attīstītājs: ar šo tiesas lēmumu projektam nav nekāda sakara 

"Šā gada 11. novembra tiesas lēmums nekādā veidā neattiecas uz ēkas "Čiekurkrasti" (agrākais projekta "Pērle" nosaukums; oficiālā tā adrese – Baltezers, "Čiekurkrasti") Ādažu novadā pieņemšanu ekspluatācijā. Attiecībā uz jautājumu par ēkas pieslēgšanu kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem – informējam, ka tā ir pieslēgta Ādažu centralizētajiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem. Par šo pakalpojumu saņemšanu noslēgti līgumi ar attiecīgiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem," pavēstīja projekta "Pērle" attīstītāja SIA "New Europe" pārstāvis Jānis Stakens.

Ādažu novada dome ēku pieņēmusi un sadarbojas ar tiesu 

Ādažu novada dome informē, ka būvvalde 15. novembrī patiesi pieņēmusi ekspluatācijā mazstāvu daudzdzīvokļu nama un darījumu iestādes būvi "Čiekurkrastos" saskaņā ar LR esošajiem normatīvajiem aktiem.

Vienlaikus pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītājas Monikas Grieznes sagatavotajā Ādažu novada domes komentārā norādīts, ka "kopš 2012. gada pavasara izspiešanā apsūdzētais Artūrs Priede un ar viņu saistītā personu grupa izdara spiedienu uz pašvaldības amatpersonām ar nolūku apturēt darījuma un dzīvojamās ēkas "Čiekurkrasti" būvniecību".

Pašvaldība skaidro, ka jau pērn novembrī un šā gada februārī tika apstrīdēta Ādažu novada domes būvvaldes izsniegtā būvatļauja "Ūdensapgāde un kanalizācija īpašumam "Čiekurkrasti"" pirms izbūvētā ūdensvada un kanalizācijas tīkla nodošanas ekspluatācijā, "balstoties uz izdomātu un tehniski nepamatotu apgalvojumu, ka kanalizācijas notekūdeņi var nonākt Mazajā Baltezerā".

"21. februārī apstrīdētā būvatļauja tika apturēta un šobrīd atrodas tiesvedībā. Ādažu novada dome sadarbojas ar tiesu, sniedzot visu veidu nepieciešamo informāciju," teikts pašvaldības oficiālajā paziņojumā. "Dome nav saistīta ar 2013. gada 11. novembra tiesas lēmumu, tādēļ to nevar komentēt. Domesprāt, tā ir kārtējā tiesvedība ar nolūku apturēt būvniecības procesu jebkuriem līdzekļiem."

29.11.2013 / autors: Rolands Bartaševics

Ādaži, Čiekurkrasti. Restorāns Pērle

 

 

 

=