Aizsargi ^

* Aizsargs / 01.01.1925

Ādažu pagasta aizsargu nodaļa nolēmusi sarīkot 22. novembrī aizsardžu pulciņa atklāšanas svētkus, ar priekšlasījumu par sievietes nozīmi valsts ąizsardzības darbā, un citiem priekšnesumiem.

Ādažu pagasta aizsargu nodaļa
1925.09.01 Aizsargs

* Aizsargs / 01.12.1925

Pag. svētdien Ādažu aizsargu nodaļa sarīkoja savus gada svētkus līdz ar šaušanas sacīkstēm. Sacīkstes notika uz 200 metriem, pie kam katram šaušanas sacīkstes dalībniekam bija jāizšauj divu minūšu laikā piecas patronas. Par labāko šāvēju izrādījās nodaļas priekšnieks Eglīts, iegūdams 206 punktus. Otro godalgu ieguva aizsargs A. Šiliņš ar 204 punktu un trešo aizsargs A. Stumbris ar 197 punktiem. Visiem sacīkstes uzvarētājiem izsniedza sudraba žetonus un diplomus pulka adjutants Mednis. Pēc aizsargu apbalvošanas Ādažu "Podnieka salā" notika referāts, un aizsargus iepazīstināja ar aizsardzības nozīmi valsts stiprināšanas darbā.

Aizsargu dzīve.

1926.08.25 Latvijas Kareivis

Rīgas aizsargu pulka šaušanas 1926.09.01 Aizsargs Ādāžu pag. aizsardžu sanitārie kursi.   Sēž: Dr. Eggerts un pulciņa priekšniece Liebtāls. * Aizsargs / 01.01.1929 * Rīts / 03.12.1934 * Latvijas Kareivis / 04.12.1934

Ādažu aizsardžu pulciņš.

CHRONIKA
1935.05.15 Aizsargs

Brīvā Zeme 1935.08.09 Brīvā Zeme Teātra izrāde Brīvdabas muzejā 1936.06.12 Brīvā Zeme Aizsargu svētki Ādažos. Svētdien Ādažu aizsargu nodaļa un aizsardžu pulciņš svinēja gada svētkus. Tie notika pagasta namā. Svētkos ieradās arī pulka komandieris, Rīgas apr. priekšnieks J. Legzdiņš. Svētkus ievadīja dievkalpojums, kuru izpildīja vietējās draudzes māc. Perlbachs. Astoņas jaunās aizsardzes nodeva svinīgu solījumu. Tad pulka komandieris apsveica aizsardzes un aizsargus, runādams par viņu pienākumiem un uzdevumiem. Noslēgumā nodaļa ar saviem spēkiem bija iestudējusi Elīnas Zālītes lugu. Izrāde izpelnījās dzīvu sabiedrības atsaucību. „Sēju rudzus kalniņā, Stād' ozolus lejinā" 1936.10.06 Brīvā Zeme Senlatvju dzīru uzvedums Brīvdabas muzejā Ādažu aizsargu nodaļa, kas savos sarīkojumos galveno vērību vienmēr veltījusi latviskiem uzvedumiem, rādīs arī nāk. svētdien, 1. augustā, Brīvdabas muzejā V.Laursona sarakstītu senlatvju tautas dzīru uzvedumu. Lugā daudz raksturīgu un komisku lomu, ko pienācīgi izcels trīs lielo teātru mākslinieki, koris un Doles aizsargu dejotāji Z. Ozoliņas vadībā. Ādažu aizsargu nodaļa, kuras priekšnieks ir enerģiskais darbvedis P.Libtāls, pielikusi visas pūles, lai apmeklētāji arī pēc uzveduma svētku ballē justos mājīgi. Sarīkojuma sākūms pl. 2 dienā un satiksme no autoostas Rīgā uz Brīvdabas muzeju ar Juglas autobusu. Zemes balsis 1937.07.30 Brīvā Zeme   1937.07.30 Brīvā Zeme Senlatvju dzīres Dzīru aina. Brīvdabas muzejā Ādažu aizsargu nodaļa vakar rīkoja tautisku uzvedumu — Senlatvju talku un dzīres, izmantojot vēl nenojaukto darba svētku skatuvi. Krāšņais, tautiskais uzvedums, skaistajos tautas tērpos bija pulcējis krietni daudz skatītāju, bet kā skatītājiem, tā Nacionālā teātra, Dailes teātra un radiofona māksliniekiem, Brusu bārdas korim un dejotājiem nācās izturēt spēcīgas lietus gāzes. Režiju labi vadīja V. Laursons. Pēc uzveduma svētku laukumā bija balle.

Senlatvju dzīres
1937.08.02 Brīvā Zeme