Pagastu dalīšanās ^

Carnikavā priekšvēlēšanu TOTO 

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, priekšvēlēšanu cīņas kļūst sīvākas, īpaši tur, kur sarakstu vairāk nekā viens. Vēlētāji tiek zvejoti ar dažādiem paņēmieniem. NRA redakcijā atskanēja satraukuma pilns zvans no Carnikavas invalīdu biedrības priekšsēdētājas Dzintras Heidenbergas; pagastā tiekot rīkota loterija TOTO Carnikavai - 2000. Iespē jams, pret šādu pasākumu iebildumu nebūtu, ja to rīkotu atbilstoši likumam. Kaut arī loterijas lapas un urna atradusies pagasta padomes telpās, par loterijas norisi nav informēti pat deputāti, NRA stāstīja Dz. Heidenberga, kas pati ir deputāte un nākamajās vēlēšanās kandidē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Loteriju organizē mistiska orgkomiteja, un par piedalīšanos jāmaksā viens lats. Tās dalībniekiem lapā jāatzīmē, cik un kuri kandidāti no sarakstiem tiks ievēlēti padomē. Uzvarētājiem solīts izmaksāt: par 1. vietu - 60% no iemaksu summas, par 2. vietu - 30%, par 3. vietu - 10%. Uz loterijas lapām nav ne zīmogu, ne kārtas numuru, ir pamats apšaubīt, vai nauda, ja arī tiks savākta, visa tiks sadalīta loterijas uzvarētājiem. Lai nu kā būtu ar naudu, dīvainākais un neloģiskākais ir apgalvojums, ka «pēdējās vietas ieguvējam tiek liegtas tiesības kandidēt nākamajās pašvaldības vēlēšanās». Kas organizē šo loteriju, īsti nav zināms. Sekretāre teikusi, ka to rīkojot priekšsēdētājas vietnieks Jānis Eduards Ozoliņš, viņš esot arī viens no galvenajiem orgkomitejā. Inta Kagaine, pagasta padomes inženiere kontroliere, kas ceturtdien redzējusi urnu un loterijas lapas sekretāres kabinetā, NRA pastāstīja, ka no sākuma pasmējusies un nodomājusi, - var jau to latu ziedot un loterijā piedalīties. Vēlāk, izpētot vēlēšanu likumu, secināts: kaut kas nav kārtībā. Urna no kabineta pazudusi vakar ap pulksten 11. Par šo loteriju informēta arī Centrālā vēlēšanu komisija, un no tās saņemta atbilde, ka loterijas organizētāji rīkojušies nelikumīgi, īpaši paziņojot par ierobežojumiem kandidēt vēlēšanās. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kam NRA lūdza komentēt šādu situāciju, atzina, ka varētu būt vairāki pārkāpumi, ja vien tas nav kaut kāds nelabvēļu gājiens vai vēlēšanās mest uz kādu ēnu. «Varbūt Carnikavā tas izskatās nopietni, bet Rīgā tas izskatās kā joks.» Iepazīstoties ar loterijas lapu un ik pa brīdim iz aucoties «kādi murgi, kādi murgi!», G. Kusiņš uzsvēra, ka nav skaidrs šīs izlozes organizētājs, vai viņam ir visas nepiecie šamās atļaujas šā pasākuma rī košanai, vai ir publicēta informācija par izlozes norisi. Paziņojumu, ka pēdējās vietas ieguvējam varētu tikt liegtas tiesības kandidēt nākamajās vēlēšanās, G. Kusiņš nosauca par «klaji analfabētisku». «Nevajag mānīt cilvēkus! Ierobežojumus par tiesībām kandidēt nevar noteikt orgkomiteja, tos var noteikt tikai ar likumu.» NRA vakar neizdevās sazināties ar pagasta padomes priekšsēdētāju Elfu Slocenieci, jo viņa esot Rīgā. Savukārt sekretāre atteicās tikties ar avīzes pārstāvjiem. Taisnības labad jāpiebilst, ka bija pusdienas laiks. Priekšsēdētājas vietnieks J. E. Ozoliņš pa tālruni NRA izteicās, ka tā ir velna dzīšana un ka viņam par loterijas organizēšanu nekas nav zināms. Tiesa, kad plašāk iepazīstinājām Ozoliņa kungu ar lapas saturu, viņš teica, ka kaut ko esot par to dzirdējis, taču nepieļaujot domu, ka tas tiktu izplatīts sabiedrībā. Carnikavas pagastā pašvaldību vēlēšanām pieteikti septiņi saraksti - krietni vairāk nekā dažā lielā pilsētā. Uz deviņām deputātu vietām padomē kandidē 48 cilvēki. Februārī visiem padomes deputātiem piedāvāts balotēties yienā sarakstā, taču tā nav noticis, un tagad pagasta priekšsēdētāja ir vienā sarakstā, viņas vietnieks - otrā, bet Dz. Heidenberga - vēl citā, kas tiekot dēvēts par opozīcijas sarakstu. Visi, atskaitot priekšsēdētājas sarakstu, esot gaidījuši, kad vēlēšanu komisija pārbaudīs kandidātu atbilstību likumam, pārbaudīs dokumentus, taču priekšsēdētājas saraksts un tā programma jau ilgi pirms tam bijusi zināma vēlētājiem.

Dzintra Heidenberga (no kreisās), Inta Kagaine un Tālivaldis Grāvis ir nesaprašanā, kā loterijas organizētāji var pārkāpt likumu.

Carnikavā priekšvēlēšanu TOTO

1997.02.22 Neatkarīgā Rīta Avīze
OZOLA, EVIJA 

Carnikavas joku TOTO 

NRA jau rakstīja par Carnikavas pagastā organizēto pirmsvēlēšanu TOTO. Lai tajā piedalītos un prognozētu vēlēšanu rezultātus, bija jāmaksā lats. Bet lielāko satraukumu radīja apgalvojums, ka TOTO pēdējās vietas ieguvējam liegšot iespējas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Carnikavas pagasta padomes priekšsēdētāja Elfa Sloceniece, viņas vietnieks Jānis Eduards Ozoliņš un padomes juriste Astrīda Marga apgalvo, ka pirms vēlēšanu prognoze tāds joks vien esot. «Man žēl, ka Carnikavas pagasts ir izskanējis pa visu Latviju ar negatīvu pieskaņu. Mūsu uzskats - tas kādam ir izdevīgi. Šis toto-loto negāja pa pagastu, netika izplatīts, tā ir tikai mūsu iekšējā darba kolektīva vidū pie kafijas tases radusies ideja. Būtībā tā pat nesākās,» uzsvēra E. Sloceniece. Tā neesot uzņēmējdarbība, kas jākomentē no likumdošanas viedokļa, bet gan tīri sadzīviska lieta, uzskata juriste A. Marga.  TOTO bijis domāts tikai apmēram 20 pašvaldības darbiniekiem kā humoristisks pasākums. E. Sloceniece izteica nožēlu, ka pagasta cilvēki nesaprot humoru.

Carnikavas joku TOTO

1997.02.27 Neatkarīgā Rīta Avīze

OZOLA, EVIJA

Carnikavas toto vēlēšanām 

Blīkšķis ap priekšvēlēšanu toto Carnikava - 2000, kas noskanēja pa visu Latviju, tā vien aicināja vismaz vienu mazo priekšvēlēšanu arēnu aplūkot nedaudz tuvāk, tādēļ lietainā otrdienas priekšpusdienā devāmies nelielā ceļojumā uz Rīgas pievārti un intriģējošā to to dzimteni - Carnikavu. Mūsu ekskursijas objekts savu laik, tāpat kā citi tuvējie ciematiņi, ar visu kustamo un nekustamo mantību tika iesūknēts agrofirmā Ādaži un kļuva par vienu no lielā monstra daudzajām nomalītēm, līdz jaunie juku laiki milzi kopā ar tā iespaidīgo galvu Alberta Kaula personā pārkārtoja un krietni vien samazināja. Carnikava 1992. gada beigās atkal kļuva par pastāvīgu pagastu, vienu no jaunākajiem Latvijā. Šodien šīs pašvaldības teritorija ar 8000 hektāriem aptver vairākus ciematus (Carnikavu un Sautiņus, Gauju, Garciemu, Kalngali, Mangaļus), 10 vasarnīcu kooperatīvus, neskaitāmas atpūtas bāzes (daudzas no tām krāsmatu izskatā) un krietni piemēslotus mežu masīvus, kas stiepjas 20 kilometrus gar jūras krastu. 

Vecais Carnikavas ceļš ar katru gadu kļūst arvien
 šaurāks pieaugošajai transporta plūsmai

Pagastā ir ap 4,5 tūkstoši dvēseļu, to skaitā 2,5 tūkstoši ir potenciālie vēlētāji. 60% iedzīvotāju ir latvieši. Pagasta budžeta ienākumu lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis (ap 70%). Pašvaldībai savu uzņēmumu nav, tās pārziņā ir 2 katlumājas un attīrīšanas iekārtas. Pagastā darbojas apmēram 50 firmu, neoficiālo bezdarbnieku skaits - 20. Vasarās vairāki tūkstoši vasarnīcu Carnikavas iedzīvotāju skaitu palielina trīskārt. Kur pazuda visi gali ? Pirmā pagasta valdīšana, ko ar plašu vērienu vadīt iesāka vietējā tirdzniecības darbiniece Dzintra Heidenberga, ar lielu troksni un vairākkārtējām tiesas prāvām (kas nonāca pat Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras uzmanības lokā) bankrotēja, aiz sevis atstājot vienīgi tukšus plauktus un parādus ar daudzām nullēm. Pēc tam, kad vietējie deputāti sacēlās pret pašas ievēlēto priekšsēdi un atklātībā nonāca deputātu revīzijas komisijas izdarītās pārbaudes rezultāti, pagastnamā mīklainā kārtā pazuda finansu dokumenti, mājas grāmatas, pagasta zīmogs un pat valsts karogs... 

Carnikavas tirgus ziemas sezonā nīkuļo.
Te redzami vienīgi netīrumi, kas ir viena no lielākajām
pagasta problēmām. Jāpiebilst,
tirgus atrodas uz privātīpašnieka zemes. 

Revīzijas komisija cita starpā konstatēja, ka bez pagasta padomes un pagasta valdes lēmuma, turklāt pretrunā ar esošo likumdošanu pagasta nauda izlietota divu uzņēmumu - veikala un kafejnīcas - iekārtošanai. Tikai 1993. gada janvārī un februārī izlietoti (galvenokārt produkcijas iepirkšanai) 1 594 384 un 871 875 LVR. Nauda no pagasta kases izsniegta personām, kas nav pagasta darbinieki. Pārbaudes laikā netika uzrādīti nekādi izdevumus paskaidrojoši dokumenti - kvītis, pavadzīmes, līgumi utt. Naudas izlietojums noformēts kā bezprocenta aizdevums, turklāt līgums par šā aizdevuma apmaksu un nosacījumiem nav noslēgts. 

Nākamā zvejas sezona būs grūta. Laivas un pašu darba rokas - tas ir vienīgais Carnikavas zvejnieku pašreizējais kapitāls, jo šomēnes ugunsgrēkā nodega viss zvejnieku inventārs apmēram 100 000 latu vērtībā.

Interesantākais visā šājā aktīvajā saimnieciskajā darbībā, bez šaubām, ir fakts, ka kafejnīcas un veikala īpašnieks ir Carnikavas patērētāju biedrība ar pamatkapitālu 20 tūkst. (!) rubļu un dibinātājiem - 15 fiziskām personām, no kurām viena ir pati Heidenbergas kundze, otra - R. Krone, pagasta galvenā grāmatvede, trešā - J. Gabruševs, pagasta juridiskais dienests... Tādēļ saprotams, ka kopš veikala darbības sākuma pagasts no šīs privātfirmas nav saņēmis nekādus maksājumus par pagasta (!) telpu lietošanu un komunālo pakalpojumu izmantošanu. Aizdevuma avots - galvenokārt iedzīvotāju samaksa par komunālajiem pakalpojumiem. Tajā pašā laikā Carnikavas pagasta parāds Latvijas gāzei kopā ar naudas sodiem sasniedza vairāk nekā 27 milj. LVR, bet skolas un bērnudārza kārtējie remonti tiek noraidīti naudas trūkuma dēļ. Pagasta padome turklāt finansējusi tiesas prāvas starp Carnikavas patērētāju biedrību un Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrību, respektīvi, divu privātfirmu prāvas. Pagasta aizsegā arī vākti paraksti no iedzīvotājiem, lai tiesas darbos atbalstītu Heidenbergas privātfirmu. Vēl kāds story. 1992. gada 21. decembrī (tikai dažas dienas pēc stāšanās amatā) Heidenberga saņem meža izciršanas biļeti nr. 146 sanitārās cirtes veikšanai Garciema mežā. Šo dokumentu izsniedzis Inčukalna virsmežniecības valsts mežzinis B. Romāns, pamatojoties uz Carnikavas pagasta valdes vēstuli (respektīvi, Heidenbergas vēstuli) par to, ka pagasts neiebilst pret sanitārās cirsmas veikšanu šajā vietā. 17. janvāri speciāla komisija konstatē, ka meža izciršana bijusi nelikumīga, un Heidenbergai izsniegto dokumentu anulē. Jāpiebilst, ka iezīmētajai cirsmai bija apbūves gabala forma, turklāt sanitārās cirtes vietā tika veikta kailcirte, iznīcinot kokus, kas neatbilst sanitārās cirtes normām. Šīs un daudzas citas Heidenbergas saimnieciskās aktivitātes tika izklāstītas atbilstoša veida iesniegumos, ko pagasta deputāti adresēja gan prokuratūrai, gan Ekonomiskajai policijai, bet... Uz iesniegumiem atbildes sagaidītas netika, turklāt pagasta papīri, kā jau tika teikts, neizprotamā kārtā līdz ar pašu priekšsēdi no pagastmājas pazuda. 

Carnikava nevar lepoties ar daudziem arhitektūras un mākslas pieminekļiem, bet Gustavam Falkam celtais kapa piemineklis noteikti pieskaitāms pie Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma.

Deputātiem toties bija iespēja pārņemt pagasta noliktavu, kurā nez kāpēc lielos daudzumos tika glabāta tapešu līme, siļķu mucas, šampūni, piekaramās atslēgas, kafijas kannas, slotas, glāzes, dvieļi, naži, dakšiņas, kājslauķi... Kultūra, bērni, vide... Kopš tiem Carnikavai trauksmainajiem mēnešiem pagastā nomainījušies jau trīs priekšsēži. Par līdzšinējās pagasta padomes darbu, kas strādā kopš 1994. gada jūlija, vislabāk spēs spriest paši iedzīvotāji, potenciālie vēlētāji. Mēs ielūkojāmies kultūras jeb tautas namā Ozolaine, bērnudārzā, tirgus laukumā un kapsētā. Kultūras namā direktore jau divdesmito gadu ir Elita Terentjeva, viņa šajā laikā pārdzīvojusi jau daudzas varas, apvienošanās, sadalīšanās. Tāpat kā lielākajā Latvijas daļā pagājuši Hruščova iedibinātie grandiozie pašdarbības laiki.

Kultūras namā vairs neskan pūtēju orķestris, nedzied vīru koris, savu darbību beiguši ari citi pašdarbības kolektīvi. 

Šis pilsonis, kas ir devītais bērns savā ģimenē,
vēlēšanu drudzi nu nekādi neizjūt. Eduarda,
tāpat kā viņa dvīņubrāļa Renāra, izdevumus
par bērnudārzu pilnībā sedz pašvaldība.

Tomēr pēdējos gados pašdarbības dzīve atguvusi otro elpu, un šodien Carnikavā ir ap 250 pašdarbnieku, no tiem 180 jaunākās paaudzes. Tautas namā darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs, sieviešu koris, tautas lietišķās mākslas studija, kurai apritējuši jau trīsdesmit gadu, bērnu vokālais ansamblis, bērnu mākslas studija. Notiek pašdarbības koncerti, tikšanās, atpūtas vakari, atjaunojušās Mākslas dienas. Tautas nams par pašvaldības līdzekļiem izremontēts, iegādātas jaunas mēbeles. Pašdarbības kolektīvu vadītāji saņem algas no pagasta budžeta. Pagasts algo 14 tautas nama darbiniekus. Kopumā kultūrai tiek atvēlēti ap 10% no pašvaldības budžeta - 30 000 latu gadā. Salīdzinājumam - pagasta valdes administratīvie (štatā 20 darbinieki) izdevumi 1996. gadā - 70 000 latu (lielākā daļa no tiem izlietoti administratīvā darba datorizācijai). 34 000 latu izmaksāti dažāda veida pabalstos, piemaksās maznodrošinātajiem. Trešā daļa no bērniem skolā saņem brīvpusdienas. Līdzšinējā valdīšana tikusi vaļā no uzkrātā gāzes parāda (300 000) latu un gandrīz 20 000 latu elektrības parāda. Par komunālajiem maksājumiem iedzīvotāji pašvaldībai 1997. gada 1. janvārī bija parādā 50 000 latu. 

Carnikavas tautas nams Ozolaine -
izremontēts, sakopts un darbīgs.

Par pašvaldības līdzekļiem remontēta skola, bērnudārzs, noasfaltētas dažas ielas, labiekārtoti apstādījumi, uzlabots ielu apgaismojums. Bērnudārzs, kas spēj nodrošināt tikai 33% pieprasījuma, izveidojies par īstu pasaku pili ar peldbaseinu, sporta zāli, ar papildu pedagogiem un medicīnisko personālu, kuru darbu apmaksā pagasts. Ir iesākts strādāt pie Carnikavas attīstības ģenerālplāna. Ir. Nav atrisināta Carnikavas otrās puses - Sautiņu - dzeramā ūdens problēma. Tur iedzīvotāji spiesti lietot sliktas kvalitātes ūdeni ar lielu dzelzs piejaukumu. Nav atrisinātas problēmas, kas saistītas ar siltumapgādi - abas novecojušās katlumājas nespēj apkalpot ēkas, kas uzceltas pēdējos padomijas gados. Nav atrisināta piemēsloto mežu problēma (visticamāk pagasts ar saviem spēkiem vien to nespēs izdarīt arī tuvākajā nākotnē). Daudzviet veidojas lokālas izgāztuves, kuras regulāri turpina pildīt kravas mašīnas no tuvējās Rīgas un daudzie vasaras viesi. Nesakopti ir Carnikavas kapi, plašas teritorijas pašā Carnikavas vidū (arī daudzu privātīpašnieku zemes gabali) atstāj nomācoši netīru iespaidu. Ir arī citi nav. Septiņi saraksti, septiņi toto Carnikava ir starp tām pašvaldībām Rīgas rajonā, kurās iesniegti deputātu kandidātu saraksti (7) pašvaldību vēlēšanām (Allažu, Ādažu un Daugmales pagastos - pa vienam, Baložos -2, Babītē -3, Baldonē -4). Vienu no sarakstiem iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), pārējos - vēlēšanu apvienības. 

 Jaunas māmiņas - Signe un Lita - pašvaldības vēlēšanās
piedalīsies noteikti un balsos par līdzšinējo padomes vadītāju.

Programmas piedāvā gan reālas rīcības projektus un tēžveidīgus vispārinājumus, gan lētus saukļus un komiskus aicinājumus, gan ari ab surdus priekšlikumus un saldus sapņus. Šinī ziņā Carnikavas pagasts ne ar ko īpašu neizceļas. Programmās aicina izskaust birokrātismu, izgatavot un ieviest pagasta simboliku, apstiprināt pagasta padomes atzinības rakstu, organizēt kabeļu televīzijas ierīkošanu, sekmēt Latvijas valsts simbolikas cienīšanu, izzināt sava pagasta vēsturi, izdot reklāmas prospektu, sekot procesiem skolā, sekot apkārtnes piesārņošanai, nezaudēt kontaktus ar iedzīvotājiem, dot vienādas tiesības un iespējas darbā bērniem, pensionāriem un invalīdiem, kultūru padarīt par pienākumu un dzīves normu visiem... Interesanti, ka divi saraksti ir iesnieguši vārds vārdā vienādas programmas. Apbrīnojama vienprātība! Vēl kāds, šķiet, interesants fakts - LSDSP sarakstā figurē arī Dzintra Heidenberga. Varbūt nelaimīga sakritība? Nebūt ne. Tā pati kundze, tikai bruņojusies ar labiem nodomiem, solījumiem un devīzi - bez mums nebūs nākotnes! Toto Carnikava - 2000, šķiet, bija tikai neliela prelūdija. īstā spēle notiks 9. martā.  

Foto Anda Krauze 

Carnikavas toto vēlēšanām 

1997.02.27 Literatūra. Māksla. Mēs  

Pīlādzis, Mārtiņš 

Sloceniece: Kā Carnikava tika vaļā no parādiem 

Saules pulksteņa atklāšana 2007. gadā: Elfa Sloceniece, mākslinieks Helmuts Āķis un Tautas nama ”Ozolaine” vadītāja Elita Terentjeva.

Pērn nosvinēta 800-gade, kopš Carnikavā pulcējās pirmie lībiešu ieceļotāji, savukārt 2. aprīlī apritēs 20 gadi Carnikavas pašvaldībai – jaunākajai Latvijā. 

Par godu abiem notikumiem uzņemta dokumentālā filma „Carnikavas etīdes" (režisors Askolds Saulītis). Visilgāk – 14 gadus (no 1995. – 2009. gadam) Carnikavas novada pašvaldības Domi vadīja Elfa Sloceniece. Apriņķis.lv sarunājās ar ilggadīgo Carnikavas saimnieci. 

– Kāpēc izvēlējāties iesaistīties politikā Carnikavā? 

– Tā nebija mana ideja vai vēlme. Toreiz, 1994. gadā, uz pašvaldību vēlēšanām, kuras pirmo reizi pēc atdalīšanās no Ādažu pašvaldības, notika arī Carnikavas pašvaldībā, tika izveidota no vietējām uzņēmējsabiedrībām "Darba devēju apvienība", kur katra deleģēja savus pārstāvjus kandidātu sarakstā. Es strādāju SIA „Transporta pakalpojumi" par galveno grāmatvedi un mans priekšnieks J.Štelcs palūdza aiziet uz šīs apvienības sapulci kā firmas pārstāvei. Es pat nezināju, kas tur notiks. Sapulces sākumā pie manis pienāca viena no sapulces dalībniecēm – Valda Caune un uzrunāja: „Tu arī gribi deputātos tikt?" Tad es sapratu, kur esmu nonākusi. Sākumā tas viss bija diezgan nenopietni, jo sevi kā deputāti nevarēju iedomāties. Sarakstā es biju viena no pēdējām, bet no visiem kandidātiem septiņos sarakstos man bija otrais lielākais balsu skaits. Domāju, ka pārsteigta biju ne tikai es. Tā nu 1994. gada 12. jūlijā mani ievēlēja par pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieci, bet 1995.gadā – par priekšsēdētāju. 

– Kādi bija pirmie jauno deputātu pienākumi pašvaldībā? 

– Tā kā pašvaldības darbība līdz tam bija saistīta ar dažādām likstām un varas maiņām, daudz bija jāsakārto vai jāievieš pilnīgi no jauna, sākās ielu un ceļu sakārtošana, pagasta centra labiekārtošana... Bija sakrājušies lieli parādi, tostarp arī iedzīvotāju parādi. Bija jādomā, kā strādāt, kā plānot, lai slogu mazinātu. Ļoti viegli pašvaldībai sākt darbu, ja kasē ir miljons, bet, ja ir tikai parādi un jādomā, kā nodrošināt iedzīvotājiem apkuri un citus komunālos pakalpojumus, tad ir citādāk. Piemēram, „Latvijas gāzei" vairākkārtīgi tika rakstītas vēstules ar lūgumu pagarināt maksājumu termiņus, tika sūtīti maksājumu grafiki, lai tikai pašvaldībai neatslēgtu gāzes padevi. Iedzīvotāji nespēja maksāt, pašvaldībai līdzekļu nebija. Tie bija grūti laiki, taču, saprātīgi plānojot un arī tērējot, pašvaldība ar gadiem ieguva stabilitāti, tika vāļā no parādiem un varēja sākt domāt par attīstību. 

– Kādi bija pirmie uzdevumi, lai nepieviltu vēlētājus? – Viens no pirmajiem lielajiem projektiem bija jauno konteineru tipa katlu māju projekts, tad attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas projekts, „Sautiņu" ciemata ūdens apgādes projekts, paralēli asfaltējām un apgaismojām ielas, labiekārtojām Carnikavas centru, sākās pamatskolas ēkas 1. kārtas rekonstrukcijas projekts ar „Pasaules bankas" līdzfinansējumu. Gandarījums, ka pa šiem gadiem esam renovējuši izglītības iestādes un Tautas namu, parku un kapus. Kārtība bija vienkārša – vienā gadā taisījām projektus, nākamajā – tos realizējam. Ceru, ka tagad pašvaldība pabeigs savulaik iesākto Lilastes pludmales labiekārtošanas projektu ar ES līdzfinansējumu. 

– Vai tolaik visi projekti bija jāveic par nodokļu maksātāju naudu? 

– Jā, toreiz vēl Eiropas naudu bija sarežģīti iegūt, arī dalīšanas princips bija cits, turklāt Rīgas rajona pašvaldības tika uzskatītas par bagātām, kurām palīdzēt nevajag. Izņēmums bija skolas ēkas siltināšanas 1. kārta, kur mūsu pašvaldība saņēma „Pasaules bankas" līdzfinansējumu, kā arī vairāki mazi projekti saistībā ar dabas parku „Piejūra". 

– Kā tolaik cīnījāties ar plūdiem Carnikavā? Redzams, ka plūdu problēma ir aktuāla joprojām. 

– Protams, plūdu draudi pastāvējuši gandrīz katru gadu. Centāmies dambi uzturēt – vedām šķembas, blietējām, stiprinājām. Cik varējām atļauties, tik darījām, bet pilnībā atjaunot vai uzbūvēt no jauna ar saviem līdzekļiem nespējām. Savulaik mēs ar izpilddirektoru A. Plota kungu braucām uz Zemkopības ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, lai aicinātu atbildīgās amatpersonas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu plūdu risku mazināšanai. Gandarījums, ka tikām sadzirdēti. 

– Šobrīd pašvaldība cenšas risināt problēmu ar sētām, kas uzceltas uz dambja. Iedzīvotāji ir neapmierināti. 

– Jā, tas ir sarežģīts jautājums, jo daļa iedzīvotāju sētas uz dambja uzcēluši jau krietni sen. Novēlu pašvaldībai veiksmi, lai šo problēmu atrisinātu, jo, sētas nenojaucot, dambi rekonstruēt nav iespējams. 

– Par kuru paveikto darbu, priekšsēdētājas amatā esot, visvairāk jūtat gandarījumu?– Parka un kapu labiekārtošana, ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts Carnikavā, arī izglītības iestāžu ēku un tautas nama renovācija. Mēs neieguldījām naudu sīkos projektiņos, bet darījām lietas, kas ir paliekošas nākamajām paaudzēm. Ja kaut ko iesākām, pabeidzām, pirms ķērāmies pie nākamajiem projektiem. Tā strādāja tā laika pašvaldība, par ko es saviem bijušajiem kolēģiem gribu pateikt vēlreiz paldies. Vai mums izdevās, to lai spriež iedzīvotāji. 

FAKTI PAR CARNIKAVAS PAŠVALDĪBU

Līdz 90. gadu sākumam Carnikavas teritorija bija Ādažu pagasta sastāvdaļa. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, Ādažu pagasta deputāti carnikavieši sāka lolot ideju par Carnikavu kā patstāvīgu pašvaldību.

Viens no atdalīšanās procesa vadītājiem, carnikavietis Miķelis Ankipovs, uzskata, ka carnikavieši par neatkarību no Ādažu pagasta var pateikties toreizējā Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova principialitātei, kurš atbalstīja atdalīšanās ideju un rūpējās, lai citas ieinteresētās puses neliktu šķēršļus.

1992. gada 2. aprīlī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija dekrētu "Par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu" Carnikava kļuva par patstāvīgu pašvaldību ar administratīvo centru Carnikavas ciemā un teritoriju – no Kalngales līdz Lilastei – ar 18 kilometrus garu piekrasti un dabas parku „Piejūra", kas aizņem 20% pašvaldības teritorijas. Tā paša gada 7. aprīlī sasaukta pirmā Carnikavas pagasta Padomes sēde ar 16 deputātiem. Par pirmo priekšsēdētāju deputāti ievēlēja Dzintru Heidenbergu. Jaunizveidotā pagasta pirmais deputātu sasaukums darbojās no līdz 1994. gadam.

1994. gadā otrajā Carnikavas pagasta padomes sasaukumā ievēlēja deviņus deputātus, par priekšsēdētāju – Guntaru Zakaru.

Pēc gada G. Zakars atteicās no priekšsēdētāja amata un par priekšsēdētāju ievēlēja Elfu Slocenieci, kas pašvaldības darbu vadīja līdz pat 2009. gadam. 2006. gada 21. martā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 209 Rīgas rajona Carnikavas pagasta administratīvā teritorija, nemainot teritorijas robežas, tiek pārveidota par Carnikavas novadu. Kopš 2009. gada Carnikavas novada Domē lēmumus pieņem 15 deputāti. Aizvadītajos gados pašvaldība ir strauji attīstījusies – pabeigts Carnikavas ūdenssaimniecības attīstības projekts un uzsākts Kalngales ciema ūdenssaimniecības attīstības projekts, uzsākta piebūves būvniecība pirmsskolas izglītības iestādei, kas jau 2012. gada rudenī uzņems mazos carnikaviešus, izveidota Pašvaldības policija, atgūts stadions, uzsākta baznīcas restaurācija, izveidots svētku laukums ar Vilņa Titāna veidoto skulptūru „Atceroties", valsts piešķīrusi finansējumu aizsargdambju rekonstrukcijai, uzsākts nozīmīgs projekts velotūrisma attīstībai, Carnikavas centrā iegādāts īpašums mūzikas un mākslas skolas vajadzībām, noslēgusies gājēju un velobraucēju tilta pār Gauju projektēšana un uzsākta finansējuma piesaistīšana, kā arī sākta sociālo pakalpojumu centra izveidošana Kalngales ciemā. 20 gadu laikā Carnikavas pašvaldību vadījuši pieci priekšsēdētāji: Dzintra Heidenberga, Aleksandrs Gržibovskis, Guntars Zakars, Elfa Sloceniece, Daiga Jurēvica. 

24.03.2012  

autore: Sollija Lipore

   

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"

*no izdevuma "Ādažu Vēstis" 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"