Arī tādi var būt (bija) Ādaži ^

* Darba Balss / 04.10.1959 / H.Avots

Sabojātā svētdiena

1966.05.11 Darba Balss (Rīgas rajons)

SŪDZĪBA par kolhoza «Ādaži» priekšsēdētāju 

Ar asarām acīs un sāpošu sirdi paziņoju, ka kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs, šis negantnieks, kolhoza kantorī zvēriski nosita manu miesīgu bērnu un vēl piedraudēja, ka tāpat rīkošoties ar pārējiem, ja šie gadīšoties pie rokas. Lūdzu pret viņu vērsties nekavējoties un žigli pieņemt visbargākos mērus, jo viņš šādai varmācīgai izdarībai var apmācīt arī citu kolhozu priekšsēdētājus, tie savukārt savus agronomus, bet šie pakļautības kārtībā atkal visus brigadierus un posminiekus. Un, ja jau pēdējie kļūs iznīcināšanā speci, tad, tā  zini, visa kolhoznieku "melnā sotņa" tiks apmācīta un aizmiegtām acīm mūs klapēs un nonāvēs! Nekas no mums pāri nepaliks ... Peļu māte Lasītāju zināšanai. Sūdzība bija adresēta rajona sanitāri epidemiologiskajai stacijai, tai pašai, kas uz līguma pamata kolhozos pret žurkām izliek vājas indes, bet no kolhoza kases ik ceturksni «par grauzēju iznīcināšanu iekasē 125 rubļus, taču nejauši nokļuva redakcijā un tikpat nejauši tiek publicēta «Lielajā zvanā». Vai metami pār vienu kārti?

Pie lielā zvana 1966.10.02 Darba Balss (Rīgas rajons) ================== Mūsdienu vandaļi Šodien par raksturīgu Latvijas laukvides īpatnību kļuvušas vecās mājas,  kuras ir pastāvīgi neapdzīvotas. («Cīrulīšu» saimniece tomēr aizbraukusi uz  pilsētu vai arī aizgājusi pavisam .. .) Bērni vai radi tomēr vēlas saglabāt šo  vismaz dzimtas vēsturei nozīmīgo pieminekli un nesteidzas to pārdot.  Jo kas  gan vēl labāk palīdz saglabāt atmiņas par tuviem cilvēkiem, ja ne  viņu lietas? (Zaļkalnu mājas atceras vairs reti kāds pat no vecajiem  ādažniekiem. Pārāk vientuļā vietā celtas. Arī vecā saimniece mirusi turpat pirms  desmit gadiem. Necila vienstāva guļbūves ēka un šķūnis meža ielokā. Mājas  aizņemtā vieta nav noderīga lauksaimnieciskai izmantošanai — pārāk tuvu  mežam, apkārt koki, un turpat piespiedies Gaujas vecupes dīķis. Ēka, šķiet,  nevienam netraucē un arī ainavu nemaitā, bet tomēr . . . Pēc vecās saimnieces nāves pagāja tikai daži gadi, kad sarosījās  «vandāļi». Viņu pirmais lielākais trieciens tika vērsts pret jaunbūvi,  kuru pēc kara bija uzsācis celt saimnieks. Tā atradās vēl dziļāk mežā,  no acīm. Būve, kas neskarta bija stāvējusi turpat trīsdesmit gadus, pēkšņi  sabruka. Tik pamatīgi to varētu sagraut tikai spēcīgi seismiskie grūdieni.  Un tomēr tie bija tikai pusaudži, kas, atsaucot atmiņā vēstures stundās  par vandaļu izdarībām Romā gūtās zināšanas, izmēģināja roku paši.  Lai gan ticamāk, ka par vēsturi šie jaunieši interesējās  visai maz. Milicijas darbinieki raustīja  plecus un painteresējās,  vai kaut kas arī pazudis. Bet tā kā visa mantība  bija atrodama turpat vai dažu metru rādiusā, lietu izbeidza. «Vandaļi»  to uztvēra kā zaļās gaismas signālu tālākai darbības aktivizēšanai.  Parasti viņu ofensīva sākās rudenī, kad māju vairs neapdzīvoja.  Kaut arī aizslēģotai un ar dzelzs stieņiem nostiprinātai, tai jau pirmie  uzbrukumi izrādījās liktenīgi. Tika nozagts velosipēds, stacionārais  radioaparāts, galda lampa, segas un daudzi citi sadzīves priekšmeti.  Uzbrukumiem aizvien no jauna atkārtojoties, pazuda arī sākotnēji  noniecinātās mantas, tādas kā galda piederumi, pat gaismas spuldze.  Visi centieni nodrošināt māju izrādījās nepietiekami salīdzinājumā ar  jauno  ādažnieku darboties gribu. Milicijas darbinieki klusu ciešot fiksēja  zādzības un postījumu apjomu, bet diemžēl tā arī izrādījās viņu vienīgā  aktivitātes izpausme. Grūti pateikt, kāpēc Ādažu kārtības sargi darbojās tik  pasīvi. Varbūt viņi uzskatīja, ka nozagtās un iznīcinātās materiālās  vērtības nav tik lielas, lai būtu vērts uzsākt rosīgu izmeklēšanu?  Jo sāpīgāk ir tā iemesla dēļ, ka māju kādreizējie saimnieki mani vecāki savu   bija kolhoza «Ādaži» dibinātāju rindās.  VĒSTULES, KOMENTĀRI, ATSAUKSMES 1985.02.14 Darba Balss (Rīgas rajons) Krasta, D.

Lauri

MĪKLU MINĒŠANA

REPORTĀŽA NO KĀDA INTERESANTA ATPŪTAS VAKARA AR PAVISAM NEGAIDĪTĀM BEIGĀM

Ārā spārdījās lausks, bet plašajā telpā bija silti un mājīgi. Pietiekami skaļi spēlēja estrādes orķestris trīspadsmit vīru sastāvā. Uz katra no divdesmit četriem galdiņiem dega trīs sveces. Sievietes no puķainām tasēm iebaudīja liepziedu vai piparmētru tēju, vīrieši visi kā viens deva priekšroku vērmelēm. Sievietes kraukšķināja piparkūku cepumus, bet vīrieši uzkoda speciāli šim vakaram taisītas sviestmaizes. Kad klātesošie bija gana ēduši un dzēruši, zāles vidū iznāca vakara vadītājs melnā uzvalkā ar baltu kruzuļainu kreklu un raibu tauriņu pazodē. — Tā un šitā... — viņš iesāka. Visi redzot, ka esot ļoti jautri, bet gribētos, lai būtu vēl jautrāk. Tāpēc visiem vienlaikus jāsākot par to domāt. Viņš uzdošot vienu mūsdienīgu mīklu, kas atminēs pirmais — saņems vērtīgu pārsteiguma balvu. Visi skaļi plaukšķināja un pāris vīriešu kārtas pārstāvju braši uzrāva: «Sveiks, lai dzīvo! . . .» — Tā un šitā ... — vakara vadītājs turpināja. Pirmā mīkla: vai esot iespējams trīsdesmit grādu salā pārkrāsot garāžas sienu un kam tas īsti vajadzīgs? Tūlīt cits caur citu vakara viesi sāka klaigāt, ka šitāda mīkla nekādi neesot mūsdienīga. Kurš gan būšot tik traks . . . — Ir iespējams, ir! . . . — kāds dūšīgs vīrs pietrūkās kājās. — Dod šurp vērtīgo balvu! Kā izrādījās, viņš nebija runājis niekus, šitādas brīnumu lietas janvāra sākumā esot notikušas Rīgas rajona kolhozā «Ādaži». Celtnieki tik tiešām 32 grādu salā pindzelējuši garāžas sienu, protams, iepriekš krāsu pamatīgi uzkarsējot. Kvalitāte? He, he . . . Bet vajadzīgs tas esot bijis kolhoza vadībai, jo, lūk, bijusi gaidāma kādas delegācijas ierašanās. Vakara viesiem palika mutes vaļā, bet dūšīgais vīrs saņēma pārsteiguma balvu — kabatas kalendāru ar kaķi uz vāka. — Tā un šitā ... — vakara vadītājs atkal iesāka. Tikai viņam neļāva turpināt. Atkal kājās piecēlās kāds cits dūšīgs vīrs. Viņš, par provi, gan zinot āķīgu mīklu. Kas to atminēšot, saņemšot dižu ābolu torti. Tūlīt arī torte — divu sprīžu biezumā, metrs apkārtmērā — tika ienesta zālē. Apklusa mūzika, visi aizmirsa tējas un cienastus. Dūšīgais vīrs nokrekšķinājās un sāka stāstīt. Kā tas gadījies, kā ne — kolhoza «Ādaži» priekšsēdētāja vietniekam I. Muzikantam bija iešāvusies prātā laba ideja. Kāpēc gan kolhozs ar saviem materiāliem un darbaspēku nevarētu kapitāli izremontēt Materiāli tehniskās apgādes pārvaldes «Glavzapsibžilstroi» Sverdlovskas iecirkņa priekšniekam Viktoram Černoskutovam personisko māju Ukrainā, Hersonas apgabala Belozerskas rajonā? Skaidrs, ka varētu. Cilvēks labs, jāizpalīdz ... Un tā tika noslēgts līgums Nr. 83-07, kurā paredzēts, ka iepriekš minētajai mājai uzcels otru stāvu, kā arī veiks visus iekšdarbus. Summa niecīga, tikai divarpus tūkstoši rubļu. Tomēr darba gaitā iznāca nedaudz vairāk. Te īpašniekam tāda vēlēšanās radās, te atkal tāda ideja. Nu ne kas .. . Sastādīja aktu — formu Nr. 2 par summu 3227 rubļi, galvenais, lai papīri būtu kārtībā. Tiesa, nedaudz vēlāk revīzija konstatēja, ka pavisam būvdarbi izmaksājuši 17 430 rubļus, ko arī ierakstīja aktā Nr. 8/592. Tajā pašā laikā mājas saimnieks Viktors Černoskutovs atcerējās, ka roka roku mazgā. Un kolhozam «Ādaži» kā no gaisa nokrita 398 tonnas metāla, kā arī 3013 tonnas cementa. Cementu, gods kam gods, kolhozs no Kundskas cementa un šīfera rūpnīcas atveda ar savām automašīnām. Vēl tikai jāpiebilst, ka šim labdarības pasākumam savu roku pielicis arī pats pārvaldes priekšnieks A. Spirins. — Tas viss ir jauki, — kāda balss iesaucās. — Es tikai nemanu, kas te būtu jāatmin? — Vai, cik neattapīgs! —otrais dūšīgais vīrs no tiesas bija pārsteigts. — Tak jau ir jāpasaka, kur palikuši 14 203 rubļi, ko Viktoram Černoskutovam vajadzēja samaksāt kolhozam «Ādaži». Dokumentos redzams, ka viņš norēķinājies tikai par 3227 rubļiem. — Tas būtu jāzina priekšsēdētājam A. Kaulam un priekšsēdētāja vietniekam I. Muzikantam! — Viņi rausta plecus, — otrais dūšīgais vīrs paskaidroja. — Tad jāpajautā kolhoza galvenajai grāmatvedei V. Babulei. — Viņa plāta rokas. Visi vakara viesi iegrima pārdomās. Jo no skaidrojās, ka āķīgo mīklu nespēj atminēt pat Rīgas rajona prokuratūra. Tā tikai konstatējusi, ka šinī gadījumā neesot nozieguma sastāva un tāpēc krimināllietu neierosināšot. Jā, kur gan varēja palikt 14 203 rubļi .. . Kas pateiks pareizo atbildi, saņems ābolu torti! 

MĪKLU MINĒŠANA

1987.02.15 Dadzis

E. JUMĀRS

01.11.2012

Ādažniekiem daudz ideju dzīves kvalitātes uzlabošanai

Autors Apriņķis.lv

Ikvienam ādažniekam ir iespēja iesniegt savu ideju, kā uzlabot dzīvi novadā, vai nobalsot jau par kāda cita ieceri.www.adazi.lv

Jaunradītā iespēja ierosināt savas idejas par to, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti Ādažu novadā, guvusi lielu vietējo iedzīvotāju atsaucību. Vietvara sola tās ņemt vērā.

Lai Ādažu novada iedzīvotājus ar savām idejām vairāk iesaistītu tā attīstībā, kā arī lai vairāk uzzinātu iedzīvotāju viedokļus par pašvaldībai aktuāliem jautājumiem, septembra otrajā pusē Ādažu novada vietnē tika ieviests jauns rīks "Iesniedz savu ideju", kurā līdz 1. novembrim ir reģistrējušies jau 97 dalībnieki un ir ievietotas 40 idejas. kā uzlabot dzīves kvalitāti šajā Pierīgas vietā.

Vislielāko atbalstu guvusi iecere par to, lai no centrālās Ādažu pieturas jumta tiktu izņemti sadauzītie stikli un tā vietā ielikta neplīstoša, caurspīdīga plastmasa. Par labu šai idejai nobalsojuši 52 ādažnieki.

Pie populārākajām idejām minēta arī iespēja nodrošināt Starpariņu ciema bērnus ar skolas autobusu vismaz braucienam uz skolu no rīta, rast iespēju Inču ielā uzstādīt apgaismojuma laternas, kā arī savest ceļa segumu kārtībā; izveidot gājēju celiņu paralēli elektrolīnijai no tuneļa zem VIA Baltica līdz Upmalām

Idejas, kas guvušas iedzīvotāju atbalstu, tiks ietvertas dienas kārtībā, aktualizējot Ādažu novada attīstības programmu un izstrādājot budžetu 2013. gadam, vēsta novada domes vietne.