Jūlijs Ērglis
(1885. gada 24. decembris —
1941. gada
22. jūnijs)
bija Latvijas militārpersona un politiķis. Bijis 2. un 3.
Saeimas deputāts.
Pārstāvējis Latviešu zemnieku savienību.
Jūlijs
Ērglis piedzima 1885. gada
24. decembrī Meirānu pagastā. Pirmā pasaules kara laikā kā
zemessargs iesaukts Krievijas armijā, pēc neilga laika iestājās Gačinas Kara
skolā, kuru pabeidza 1915. gadā. Lielāko daļu kara atradās frontē. Par dalību
karā apbalvots ar IV šķiras Sv. Annas ordeni, III šķiras Sv. Staņislava ordeni
un Jura Zelta zobenu.
1919.
gada februārī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, lai piedalītos Neatkarības
karā. Vispirms bija Kalpaka bataljona Neatkarības rotas sastāvā, vēlāk —
bataljona komandieris 1. Liepājas kājnieku pulkā. Apbalvots ar III šķiras Lāčplēša
Kara ordeni par cīņām Latgales frontē 1919. gada 1. novembrī un par izlūkgājienu pie Makužu
sādžas 1920. gada 6. janvārī,
pārņemot Nagļus un Makužus no lieliniekiem. Paaugstināts par
pulkvežleitnantu.
Pēc
kara Ērglis atgriezās tēva mājās, nodarbojās ar lauksaimniecību un iesaistījās
sabiedriskajā dzīvē. Iecelts par 9. Madonas aizsargu pulka komandieri, bet no
amata atteicies Zāmuēla valdības laikā, jo piedalījās Nacionālo organizāciju
kongresā 1924. gadā piedalījās Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības
izveidē, no 1932. gada bija tās valdes priekšsēdētājs.
1925.
gadā ievēlēts 2. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. 1928. gadā
ievēlēts 3. Saeimā. Parlamentā strādājis līdz 1931. gadam. Bija pēdējais
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšsēdētājs. 1937. gadā kļuva par
aizsargu aviācijas priekšnieku, 1939. gadā — par akciju sabiedrības
"Degviela" valdes priekšsēdētāju un rīkotājdirektoru. Ērglis bija arī
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks,
Latvijas Banku padomes loceklis un akciju sabiedrības "Kūdra" padomes
priekšsēdētājs.
Latvijas
okupācijas laikā 1940. gada
14. oktobrī Jūlijs Ērglis tika apcietināts. 1941. gada 6. maijā
Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda nāvessodu. Spriedums izpildīts 22. jūnijā pie Lielā
Baltezera. Jūlijā apbedīts Ādažu kapos.
Apbalvots
ar II un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, II šķiras Viestura ordeni (ar
šķēpiem), Lietuvas Aizsargu zvaigzni, III šķiras Čehoslovākijas Baltās Lauvas
ordeni.
* no vietnes lv.wikipedia.org
* Daugavas Vanagi: Latviešu karavīru frontes laikraksts / 12.03.1943
===
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru