   Kad pāri paliek tikai kvieciens... Ādažos apgrozīs valsts kapitālu, tiesa, tas notikšot pašu latviešu rokām. Viņnedēļ Ādažu sporta centrā redzētās izstādes priekšā stādīšanas laikā dzirdēju lielus, grandiozus projektus un mazākus solījumus par akciju sabiedrības sadarbību ar naudīgiem uzņēmējiem no Vācijas, Anglijas u. c. Pēc īsām runām varēja aplūkot, pataustīt un pat nogaršot pirmos sadarbības augļus. Ādažos turpmāk ik gadu pārstrādās apmēram 1000 tonnas meža dzīvnieku gaļas. Jaundibinātā Vācijas kopuzņēmuma «Ādaži—Kover» produkciju — saldētu un pēc īpašas bezgaisa tehnoloģijas polietilēnā iesaiņotu gaļu, kuru iespējams uzglabāt gadu, patērētāji Latvijā neredzēs. Tā domāta vāciešu u. c. tālīnu zemju pirktspējīgām smalkajām aprindām. Taču ādažniekiem un visiem gaļas piegādātājiem būšot savs labums. Pirmkārt, pie vācu mašīnām nodarbināti ap 100 vietējo iedzīvotāju. Otrkārt, ar medniekiem norēķināsies valūtā (gaļas iepirkuma cena atbildīšot pasaules, nevis koloniālvalsts līmenim). Norēķini paredzami arī graudā — mežkopji, mednieki saņems bises, jakas, bikses, džemperus, zābakus utt. Gaļas iepirkšanas punkti paredzēti visā Latvijā. Savukārt Ādažu polietilēna industrija metusies uz vienu roku ar uzņēmējiem no Anglijas. Izveidots kopuzņēmums, kur angļu puse iekārtās ieguldījusi 60% kapitāla. Paredzama ražošana par 9 miljoniem USD gadā. Pat peļņa jau aprēķināta — 24 miljoni USD. Polietilēnu ražo no Itālijas importētās iekārtās, polietilēna pudeļu cehā darbināma Vācijas tehnika. Ir arī otrreizējas polietilēna pārstrādes cehs. Ādažu kartupeļu pārstrādes uzņēmuma vadītājs A.Dobulis — Jau nākamgad vēlamies Latvijā izveidot stabilu kartupeļu piegādātāju tīklu. Šobrīd ražojam kartupeļu plācenīšus, kartupeļu frī, kraukšķīgos čipsus. Mūsu produkciju iepērk pat slavenā firma McDonnald. Ādažu gaļas pārstrādes uzņēmuma pārstāvis informēja, ka tiek būvēts uzņēmums, kur pilnībā pārstrādās mājlopus. No cūkas pāri palikšot tikai pirmsnāves kvieciens... Kombināta jauda gadā — 1000 tonnas liellopu un 1000 tonnu cūkgaļas. Jau tagad te kūpina ribas, vāra, žāvē desas. Par cenām spriediet paši (skat. tabulu).    Akciju sabiedrības kokapstrādes nozare pārvērtusies par SIA «Kristbergs». U.Kristovskis: — Darbinām vairākus gaterus, būvgaldniecības cehu, ražojam mēbeles, pārstrādājam kokmateriālus. Meklējam pašmāju un lielas cerības liekam uz ārzemju partneriem, kas palīdzēs atrast noietu produkcijai un ieguldīs līdzekļus ražošanā. Galvenais, lai man nebūtu jāatbrīvo cilvēki no darba... Priekšā stādīja arī firmu «Bayer», kas Latvijā apmēram 10 gadus pazīstama augu aizsardzības jomā. Vācu uzņēmēji vēloties attīstīt arī ķīmisko rūpniecību. Vispirms Latvijā ierīkošot «Bayer» biroju. Tiesa, neizdevās noskaidrot, vai to atvērs Ādažos. Tie, kas gana aplūkojuši sadzīves mēbeles, Dzintara Muižnieka firmas «Arvien» motorzāģus un citus metāla un kokapstrādes instrumentus, «Juglas papīra» papīrizstrādājumus, nobaudījuši ceptus kartupeļus, smalku desu un sieru, alu un šampanieti, varēja kāpt SIA E&S AUTO sarūpētā vieglajā auto SUZUKI. Aprīli Kalngalē atvērta to pārdotava (cena no 8 līdz 10 000 USD), apkopes un remonta darbnīca.  V. Semjonova foto
Ādažu uzņēmumi vērienīgi noslēdz gadu Lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes tradīcijām bagātajā Ādažu pagastā šo trešdien trīs valstī pazīstami uzņēmumi — "Latfood", "GP-Ādaži" un "Berlat" — rīkoja vērienīgu gada pavadīšanu. Iepazīties ar ražošanas procesiem, degustēt gatavo produkciju un sagaidīt Ziemassvētku vecīti bija uzaicināti apmēram divsimt viesi — vietējās varas un galvaspilsētas iestāžu pārstāvji, lielākie izejvielu piegādātāji, produkcijas vairumtirgotāji un žurnālisti ne tikai no centrālajām, bet arī visu rajonu avīzēm. Lielākais no trim Ādažu uzņēmumiem ar nacionālā kapitāla daļām (kā zināms, Ādažu pagastā atrodas arī "Kellogs" rūpnīca, taču šis uzņēmums pilnībā pieder ārzemniekiem) ir akciju sabiedrība "Latfood", kas dibināta 1993. gadā uz bijušās lielsaimniecības "Ādaži" kartupeļu pārstrādes uzņēmumu bāzes. Šogad "Latfood" apgrozījums ir Ls 3 miljoni, kas sasniegts, ražojot dažādu veidu čipsus, kartupeļu salmiņus, kroketes, virtuļus utt. Nākamgad "Latfood" iecerējis ievērojami palielināt ražošanas jaudu (paredzēts uzstādīt trīs reizes jaudīgākas iekārtas čipsu ražošanai), lai spētu apmierināt vietējā tirgus pieprasījumu (patlaban, piemēram, čipsu tirdzniecībā "Latfood" produkcijai pieder apmēram 75% no Latvijas tirgus) un palielinātu eksportu. Jāatzīmē, ka "Latfood" produkcija ir ražota no Latvijas zemnieku audzētajiem kartupeļiem. Arī a/s "GP Ādaži" strādā kopš 1993. gada. Pašlaik uzņēmums patērētājiem piedāvā 40 gatavās gaļas produkcijas veidu un 16 veidu svaigās gaļas pusfabrikātu. Kā informēja "GP Ādaži" valdes priekšsēdētājs M. Marmurs, uzņēmums gaļas pārstrādei neesot ievedis ne gramu ārvalstīs iepirktās gaļas. Cūkgaļu ādažnieki izaudzējot paši, jo akciju sabiedrībā ietilpstot divi cūku audzēšanas kompleksi ar 10 000 barokļiem (a/s pieder arī sava graudu kalte, saldētava u.c, kur kopā nodarbināti 209 cilvēki), bet liellopu gaļu iepērkot no apkārtējiem saimniekiem. Kopš remontu dēļ esot slēgta "Rīgas miesnieka" kautuve, "GP Ādaži" vairs nespējot apkalpot visus pārdot gribētājus, tādēļ liellopu gaļas piegādātājiem esot laikus jāpiesakās. SIA "Berlat", kas ražo alkoholiskos dzērienus (brendiju "Gold Kronē", degvīnu "Lāčplēsis" u.c), dibināta 1994. gadā. Vācijas un Latvijas kopuzņēmuma stratēģija ir ražot augstas kvalitātes produktus par pieņemamām cenām. Pagaidām "Berlat" ražo piecu veidu alkoholiskos dzērienus, bet jau nākamgad plāno ražošanas sortimentu palielināt. Šobrīd "Berlat" ietekme vietējā tirgū neesot pārāk liela — apmēram 7% no kopējā apjoma. Taču uzņēmuma direktoram A. Ūdrim ir lieli nākotnes plāni un, lai tos realizētu, top sadarbības projekti ar vietējiem spirta ražotājiem un labības audzētājiem.  "Berlat" kā parasti izcēlās, lai piesaistītu uzmanību saviem produktiem. Attēlā redzamais Lāčplēsis teatralizētajā uzvedumā iestiprinās ar savā vārdā nosauktu dzērienu pirms Ziemassvētku kaujas ar Melno bruņinieku "Berlat" ražotnes cehā. 
 Ādažnieki saimniekojot veiksmīgi Aiga Pelāne-Sļusare Rīga, 18.dec. Ādažos darbojas trīs uzņēmumi, kas ar savu produkciju pazīstami visā Latvijā a/s Latfood, a/s GP Ādaži, SIA Berlat. Kā tiem veicies šogad, trešdien noskaidroja Zemkopības ministrijas pārstāvji, žurnālisti un citi interesenti. Ādažos kartupeļus jau sākuši pārstrādāt 1971. gadā, Latfood tika nodibināts 1993. gadā jau uz esošās kartupeļu pārstrādes bāzes. Kopš 1995. gada maija 75% uzņēmuma akciju pieder Somijas firmai AB Chips. Latfood ražo dažādus čipsus, saldētus frī kartupeļus, kartupeļu salmiņus un virtuļus, kroketes, plācenīšus. Ir arī plānots sākt kartupeļu biezputru ražošanu. Kā Diena jau rakstījusi, šogad iecerētais gada apgrozījums ir 3 miljoni latu, bet nākamgad 4 miljoni latu. Nākamgad augustā plānots uzstādīt 3 reizes jaudīgākas iekārtas čipsu ražošanai, lai palielinātu eksporta apjomus. Tagad tiek eksportēti tikai 10% produkcijas. 1993. gadā ir nodibināts gaļas pārstrādes uzņēmums GP-Ādaži. Akciju sabiedrībā ietilpst arī divi cūku audzēšanas kompleksi. Tā ražo vairāk nekā 40 dažādu gaļas izstrādājumu un 16 veidu svaigās gaļas pusfabrikātu. Kā minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietniece Gundega Svence, uzņēmums strādā tikai ar Latvijā ražotu gaļu. Pēc GP Ādaži produkcijas pagaidām nav liela pieprasījuma. Tā tiek realizēta Rīgā, kā arī tuvējos rajonos. Vācijas—Latvijas kopuzņēmums Berlat strādā tikai otro gadu. Pagaidām tas ražo 5 veidu alkoholiskos dzērienus. Kā minēja Berlat direktors Ārijs Ūdris, iecerēts nākamgad ražot vēl 3; 4 jaunus alkoholiskos dzērienus. Tagad Berlat produkcija Latvijas alkoholisko dzērienu tirgū aizņem 7%. «Domājam nākamgad iekarot jau 15% no alkoholisko dzērienu tirgus,» teica Ā.Udris. Arī šis uzņēmums nestrādā ar pilnu jaudu, jo trūkst noieta tirgus. Tā kā Krievijā esot sākta cīņa ar kontrabandas alkoholu, iecerēts daļu produkcijas eksportēt uz Krieviju.  Uzņēmums Latfood ražo pazīstamu produkciju - dažādus čipsus, saldētus frī kartupeļus, kartupeļu salmiņus un virtuļus, kroketes, plācenīšus Ādažnieki saimniekojot veiksmīgi 1996.12.19 Diena Pelāne-Sļusare, Aiga Ādažnieki - svētkiem un ikdienai Jau izsenis ādažnieki bijuši slaveni ar prasmi saimniekot atbilstoši laikmeta prasībām. Deviņdesmito gadu sākuma politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, protams, skāra arī Ādažu lielsaimniecību. Tagad šeit ir izveidojušies daudzi atsevišķi uzņēmumi, un trīs no tiem - akciju sabiedrība “LatFood”, akciju sabiedrība "GP Ādaži" un SIA "Bcrlat" - Ziemassvētku priekšvakarā ciemos aicināja daudzus un dažādus cilvēkus, kuri visi ir saistīti ar lauksaimniecību. Akciju sabiedrība “LatFood" tika izveidota 1993. gadā uz jaunās a/s “Ādaži" kartupeļu pārstrādes rūpnīcas bāzes. Iesākumā “LatFood” ražoja frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un plācenīšus. Vēlāk uzstādīja līniju kartupeļu čipsu ražošanai, bet šogad uzņēmumā sāka izgatavot virpuļus un salmiņus. Varbūt šo produktu ražošanai impulsu deva somu firma “AB Chips", kura ir ne tikai lielākā sāļo uzkodu ražotāja Somijā, bet arī a/s “LatFood" līdzīpašniece ar 75 procentiem akciju kopš 1995. gada maija. Lieļākajā kartupeļu ražas karstumā, septembrī un oktobrī, frī kartupeļus gatavo nepārtraukti - trīs maiņās, ražojot apmēram vienu tonnu produkta stundā. Frī uzglabā saldētavā, kurā jābūt -8 - 2O°С. "LatFood" saldētavā vienlaicīgi var atrasties 800 tonnas gatavo frī kartupeļu. Visvairāk frī kartupeļus, apmēram 70 procentu, pērk ātrās ēdināšanas restorāni - bistro. Atlikušie 30 procenti nonāk veikalos. Ārpus Latvijas praktiski frī kartupeļus ādažnieki neizved, jo kaimiņrepublikās aktīvi saimnieko skandināvu kartupeļu pārstrādātāji. Ādažu čipši ātri iekaroja savu vietu tirgū, un tagad 75 procenti visu čipsu, ko pērk Lavijā, ir ādažnieku ražojums. Nākamā gada augustā domāts mainīt čipsu ražošanas līniju uz trīsreiz jaudīgāku. Tas nepieciešams tādēļ, ka Latvijas čipsi, ļoti iespējams, sāks "labi justies" arī Krievijas tirgū. Divus izstrādājumu veidus — salmiņus un virpuļus neražo no svaigiem kartupeļiem, bet gan no pusfabrikātiem, kuros ietilpst kartupeļu pārslas un ciete. Pusfabrikātus ieved no Lielbritānijas un Francijas, bet Ādažos tikai apcep un ap kaisa ar piedevām. Šajā sezonā "LatFood" pārstrādāja apmēram 8000 tonnas kartupeļu. Kartupeļus uzņēmumam piegādā apkārtnē dzīvojošie zemnieki. Vislabākās šķirnes frī ražošanai ir Holandē izveidotās šķirnes Asterik un Santa, bet čipsiem noderīgas ir Satums un Hcrta, kuras arī ieceļojušas no Holandes. Akciju sabiedrība “GP Ādaži" arī izveidojās 1993. gadā. Atšķirībā no abiem pārējiem uzņēmumiem, kuros viesojāmies, šajā nav ārvalstu kapitāla. Gaļas pārstrādes cehs un saldētava darbu uzsāka jau 1992. gadā, kad vēl piederēja akciju sabiedrībai “Ādaži". Pamazām jaunizveidotajā uzņēmumā uzbūvēja kautuves un desu cehu, un tagad celtniecība veiksmīgi pabeigta. “GP Ādaži" ietilpst 2 cūku audzēšanas kompleksi (ar 10 000 barokļiem), graudu kalte, saldētava, gaļas ražošanas un tehnisko fabrikātu cehs, ar darbu nodrošinot 209 cilvēkus. Desu cehā vienā maiņā var saražot līdz 10 tonnām desu izstrādājumu, bet šodienas pieprasījums nepārsniedz 3 līdz 5 tonnas dienā. Gaļas pārstrādes cehs ražo vairāk nekā 40 veidu desas, kūpinājumus un pusfabrikātus un 16 veida svaigos pusfabrikātus. Lielākais gaļas izstrādājumu pieprasījums ir Rīgā, uz turieni akciju sabiedrība desas ved ar savu transportu. Taču no citām Latvijas vietām - pat Ventspils, Tukuma, Cēsīm, Jūrmalas - tirgotāji раši brauc uz Ādažiem pēc produkcijas. SIA "Berlat" - Berlīnes un Latvijas kopuzņēmums -izveidots 1994. gadā, bet tāda tehniskā aprīkojuma un tehnoloģijas izveidošana, kas atbilstu Rietumu standartiem, pabeigta 1995. gadā. Dzērienu ražošana notiek ļoti tīrā vidē, un tuvais Baltezers nodrošina uzņēmumu ar labas kvalitātes ūdeni. SIA “Berlat" strādā pavisam 28 cilvēki. "Berlat" Latvijas tirgū ienāca ar brendiju "Gold Krone Nr. 96”, un pāris šo savu pastāvēšanas gadu laikā sortimentā ienākuši dzērieni: degvīni “Troika”, "Lāčplēsis", “Moskovskaya osobaya" un - pats jaunākais ražojums “Gold Krone Nr. 96 Moka Brazil", ko izgatavo no muskata šķirņu vīnogu vīna destilāta. Izejvielas dzērieniem “Berlat" iegādājas gan no Latvijas uzņēmuma “Latvijas balzams", gan arī ieved no Francijas un Vācijas. Uzņēmuma ģenerāldirektors eksministrs Ārijs Ūdris apgalvo, ka “Berlat" savu produkciju pilda tikai jaunās pudelēs, ko ražo Igaunijā. Taču interesanti šķiet tas, ka taras pieņemšanas punktos “Gold Krone" pudelcs pieņem, pie tam par pārsteidzoši augstu cenu. Kādēļ? Te secinājumus var izdarīt katrs pats. Taču uzņēmums strādā pie savas produkcijas aizsardzības, piemēram, īpaši kodi uz etiķetes un korķīša, arī paša korķīša krāsa. Gadā "Berlat" saražo vairāk nekā 30 miljonus pudeļu alkohola. Par tirgu uzņēmuma vadītāji nesūdzas, jo tas allaž atrodas produkcijai, kurai ir laba kvalitāte un samērīga cena. Latvijā 7 procenti alkoholisko dzērienu tirgus pieder SIA “Berlat", bet mērķis ir šo skaitli dubultot ar jaunu, labu dzērienu palīdzību. Ādažnieki – svētkiem un ikdienai 1996.12.28 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.) Bierande, Rūta 👈👉   | ||||||||||
| Ādažu metāls |
👈👉
 |
| SIA Kenner |
 |
| Keramserviss |
👈👉
 |
| Vīna veikals |
👈👉
 |
| Emerald Baltic |
👈👉
 |
| Soira |
👈👉
 |
| Glaskek |
 |
| Dimantiņu pļavas |
 |
| Katlaplauki |
 |
| Rīgas gatve |
👈👉
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
 |
| Hornbaekbaltic |
👈👉
 |
| Knifs 4 |
👈👉
 |
| Optimus |
👈👉
 |
| Statoil Ādaži |
👈👉
 |
| Stikla darbnīca „Sekura stils” |
Ilggadēja pieredze logu ražošanā - kvalitātes garants
Mūsdienu prasībām atbilstoša loga konstrukcija ietver daudz dažādas nianses un nosacījumus, kam ir būtiska loma ikdienas ekspluatācijā un ēkas kopējā uzturēšanā. Šādu logu ražošanu spēj nodrošināt uzņēmumi ar ilgstošu pieredzi tirgū, prasmi efektīvi reaģēt uz pārmaiņām tirgū un jauniem nosacījumiem būvnoteikumos, nodrošinot logu nemainīgu kvalitāti un tai nepieciešamās ražošanas iekārtas un tehnoloģijas.
Ja vēl pirms vairākiem gadiem, izvēloties logus, kā galvenais nosacījums klientiem dominēja cena, tad šobrīd par noteicošo kļūst kvalitāte un loga atbilstības rādītāji mūsdienu būvniecības prasībām. Turklāt, pateicoties plašajai informācijai, klienti kļūst arvien zinošāki. Tam piekrīt arī SIA „Sekura Stils” vadītājs valdes loceklis Oskars Dagilis, kura vadītais uzņēmums logu tirgū darbojas jau 18 gadus un ir viens no vecākajiem plastmasas logu ražotājiem Latvijā.
Ārēji vienādi, atšķirīgi niansēs
Neiedziļinoties plastmasas materiāla logu uzbūvē, ārēji tie lielākoties šķiet vienādi, tāpēc neizpratni var radīt jūtamās cenu atšķirības starp dažādu ražotāju un modeļu logiem. O. Dagilis uzsver, ka šodien logs vairs nav tikai norobežojošā konstrukcija ar mērķi nodrošināt telpās gaismu un sniegt vēdināšanas iespēju. Mūsdienu logs ir būtiska ēkas energoefektivitāti papildinoša konstrukcija ar noteiktiem veiktspējas parametriem – siltumizolāciju, gaisa caurlaidību, ūdens necaurlaidību un vēja slodžu izturību. Tas nozīmē, ka materiāliem, no kā izgatavots logs – profilu sistēmām, stiklojumam un furnitūrai, jāatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem. Līdztekus ražotāji seko līdzi inovācijām nozarē un cenšas ieviest arvien jaunus logu konstrukcijas risinājumus. Piemēram. „Sekura stils” bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas uzsāka sešu kameru profilu sistēmas KBE 88mm logu ražošanu, kas spēj nodrošināt siltumcaurlaidības koeficientu Uw līdz pat 0.8 W/m2K. Šobrīd šis logu modelis ir viens no siltākajiem tirgū.
Logu izvēlē dod priekšroku energoefektivitātei
Arī klienti kļūst arvien zinošāki un, izvēloties logus, ņem vērā loga energoefektivitātes rādītājus un to, cik liels palīgs logs būs siltuma taupīšanā un apkures rēķinu samazināšanā. O.Dagilis atzīst, ka liela loma sabiedrības izglītošanā līdz šim bijusi Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijai (LLDRA), kuras biedri ir arī „Sekura stils”.
Cīņa ar „lēto galu” turpinās
Tomēr, neraugoties uz plašo informācijas pieejamību, tirgū joprojām izdodas iekļūt nezināmas izcelsmes plastmasas logiem par neadekvāti zemu cenu. „Ir pircēju daļa, kas joprojām domā, ka „visi logi ir vienādi” un tā ir lēto logu piegādātāju mērķauditorija. Tikko klāt būs pirmais aukstums, logs parādīs savu „patieso” seju un saglābt kaut ko būs praktiski nereāli. Cilvēks zvanīs firmai, kas logus piegādāja, bet tā jau sen no tirgus būs pazudusi. Lētie logi ir īstermiņa bizness un, lai arī šādu piedāvājumu skaits ir samazinājies, pilnībā izskaust no tirgus tos nav iespējams, ” atzīst O.Dagilis, piebilstot, ka „laba prece nekad nebūs lēta”.
Tik svarīgā ventilācija
Līdz ar jauno logu ielikšanu, aktualizējas jautājums par ventilāciju – logi sāk svīst, un telpās paaugstinās mitruma līmenis. Arī šī tēma ir daudz apspriesta un skaidrota, jo, ieraugot nosvīdušo logu, daudz nedomājot, akmens tiek mests logu ražotāja „dārziņā”. O.Dagilis atkārtoti uzsver, ka kvalitatīvi plastmasas logi ir pietiekami blīva un hermētiska konstrukcija, kas izslēdz nekontrolētas vēdināšanas iespējas. Tas nozīmē, ka līdz ar jauniem logiem telpā jāparedz papildu ventilācija. Jaunceļamajās ēkās tas paredzēts projektā, taču visbiežāk problēmas rodas padomju laikā celtajos dzelzsbetona daudzdzīvokļu namos. Ja dzīvoklī netiek izmantota piespiedu ventilācija, telpās veidojas paaugstināts mitrums, kas ar laiku var veicināt pelējuma veidošanos. Viens no risinājumiem ir ziemas vēdināšanas izmantošana, kas praktiski iespējama visiem plastmasas logu modeļiem, taču daudz labāku efektu nodrošina logi ar iebūvētu vēdināšanas sistēmu. Piemēram, „Sekura stils” savos logu modeļos piedāvā iebūvēt pašregulējošo vēdināšanas sistēmu REGEL-air. Tā nodrošina svaiga gaisa pieplūdi logam atrodoties aizvērtā pozīcijā un spēj nodrošināt gaisa apjomu līdz 5 m3/h. Šādu ierīci var uzstādīt arī jau iebūvētam logam, arī demontāža iespējama jebkurā brīdī, nebojājot loga konstrukciju.
Labākā reklāma – kvalitatīvi padarīts darbs
SIA „Sekura stils” dibināts 1997. gadā, kad brāļi Arnis un Oskars nolēma startēt šajā tirgus nišā. Uz sev piederošās zemes Ādažos atradās bijusī kolhoza fermas ēka, kas tika pārveidota atbilstoši ražošanas vajadzībām. „Iespējams, fakts, ka telpas un zeme bija mūsu pašu īpašums un mums nebija kredītu, bija viens no iemesliem, kas pasargāja no ekonomiskās krīzes triecieniem, kas smagi skāra būvniecības nozari pēc nekustamā īpašuma „buma” beigām,” spriež O. Dagilis.
Šobrīd ražotne atrodas tajās pašās telpās, kur pirms 18 gadiem, taču klāt nākušas jaunas tehnoloģijas un iekārtas. Patlaban uzņēmumā strādā 11 darbinieki. Viņaprāt, uzticama un strādātgriboša komanda ir viens no uzņēmuma panākumiem ceļā uz veiksmi. „Visa pamatā ir attieksme – ja algas tiek maksātas laikā, ja darba devējs pret darbinieku ir godīgs un darbaudzināšana nav bez pamata, tad cilvēks ir ieinteresēts strādāt un neiet prom. Lielākoties jau pārbaudes laikā top skaidrs, vai cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, vai nē,” pieredzē dalās „Sekura stils” vadītājs. Viņa uzņēmumā kadru mainība 18 gadu laikā bijusi maza un vīri, kas šeit strādā, gadu gaitā kļuvuši par teicamiem profesionāļiem. Līdztekus plastmasas logiem „Sekura stils” izgatavo arī alumīnija konstrukciju logus un durvis, dažāda veida stiklotās konstrukcijas, bīdāmās stikla durvis un logus.
Latvijā ir desmitiem lielāku un mazāko logus ražojošu uzņēmumu un izvēlēties, kur pasūtīt logus, nav viegli. „Sekura stils” vadības pieredze liecina – vislabākā reklāma ir kvalitatīvi paveikts darbs. „Projektos parasti esam apakšuzņēmēji un zinām, ka celtniekiem ir svarīgi termiņi, lai varētu plānot un turpināt nākamos darbus. Mēs ar to rēķināmies un cenšamies visu izdarīt laikus un labā kvalitātē. Ja sadarbības partneri ir apmierināti, viņi izvēlas mūsu pakalpojumus nākamajiem projektiem vai iesaka mūsu uzņēmumu citiem,” stāsta O. Dagilis. Savukārt attiecībā uz privātajiem pasūtītājiem lielākoties jauni klienti izvēlas pasūtīt logus pēc kaimiņu vai draugu ieteikumiem. O.Dagilis saka: „Cilvēks savam mājoklim izvēlējies mūsu logus, pārliecinājies par to kvalitāti un labprāt dalās savā pozitīvajā pieredzē ar citiem. Labas atsauksmes – tas ir viens no panākumu stūrakmeņiem.”
Sekura Stils ĀDAŽOS
(galvenais birojs un ražotne)
p/n Ādaži, m. “Meistari”, Ādažu novads, Rīgas rajons, LV-2164
Virši
👈👉
Viada atklāj benzīntanku Ādažos Firma Viada vakar atklāja savu trešo degvielas uzpildes staciju - Ādažu pagastā, Rīgas gatvē 65. Benzīntanka celtniecībā piedalījās galvenokārt mūsu valsts speciālisti, un pilnībā tas tika uzcelts 14 nedēļu laikā. Ādažu padomes priekšsēdētājs benzīntanka atklāšanas ceremonijā izteica gandarījumu, ka vairākiem šā pagasta ļaudīm radītas jaunas darba vietas un pagastam būs vēl viens stabils nodokļu maksātājs. Firmas Viada vadītāji ir pārliecināti, ka šim benzīntankam klientu netrūks, jo tas atrodas topošās starpvalstu maģistrāles Via Baltica tuvumā. 95E markas benzīns šajā benzīntankā maksā 27, bet 93. markas benzīns - 25 santīmus. 12. jūlijā firma Viada atklās degvielas uzpildes staciju Liepājā.
| Viada atklāj benzīntanku Ādažos |
1996.06.29 Neatkarīgā Rīta Avīze LĀCIS, ANDRIS  👈👉 |
 |
| Jānis Sauka / Desu darbnīca |
👈👉
 |
| Benu aptieka |
👈👉
👈👉
06.11.2015
Pierīga no guļamrajona pārvēršas par vietu, kur plaukst bizness, norāda Ādažu mērs
Autors Apriņķis.lv
Pierīga vairs nav nekāds guļamrajons, tā pārvēršas par vietu, kur cilvēki vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Investori šobrīd jau paši klauvē pie pašvaldību durvīm, un šāda tendence nākamajos gados tikai pieaugs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tiekoties ar ministru Kasparu Gerhardu, atzina Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
M. Sprindžuks stāstīja, ka, lai gan šobrīd Pierīgas pašvaldības īpaši sevi nereklamē kā labu vietu biznesam, uzņēmēju interese un vēlme atvērt savas ražotnes Rīgas apkārtnē ir ārkārtīgi liela.
"Investori paši klauvē pie pašvaldību durvīm un vēlas atvērt Pierīgas novados savas ražotnes. Speciāli mēs viņus neesam aicinājuši, viņi atrod ceļu paši pie mums. Uzņēmēji saprot, ka Rīgā nav pietiekami ērti nodarboties ar uzņēmējdarbību, Rīgas pašvaldība neattīsta ražošanas zonas un arī ar fūri grūti galvaspilsētā kaut kur izgriezties. Tāpat Rīgā uzsākt ražošanu ir dārgāk," klāstīja Ādažu mērs.
M. Sprindžuks zināja teikt, ka šobrīd arī tie iedzīvotāji, kas sākumā Pierīgu bija izvēlējušies kā vietu, kur būvēt mājokli un audzināt bērnus, tagad sāk domāt par biznesa uzsākšanu savā novadā. "Pierīga no guļamrajona pārvēršas par vietu, kur plaukst bizness. Un katru gadu arvien vairāk uzņēmēju izšķirsies par labu Pierīgai. Tāpēc Pierīgas pašvaldību rīcībā ir jābūt resursiem uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai," sacīja M. Sprindžuks.
Arī K. Gerhards piekrita, ka nav jāšaubās - Pierīgas reģioni investoriem tik tiešām ir daudz interesantāki nekā Rīga vai citas Latvijas pilsētas. Tieši tamdēļ, pēc ministra domām, pašvaldību rīcībā ir jābūt pietiekami daudz līdzekļiem, lai uzņēmējiem varētu nodrošināt visas nepieciešamās komunikācijas.
Viņš pastāstīja, ka VARAM šobrīd vēlas aktualizēt jautājumu par uzņēmuma ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām. Proti, ministrija vēlas, lai 3% no šī nodokļa atgrieztos pašvaldību maciņos, lai vietvaru rīcībā būtu nauda biznesa attīstībai novadā.
"Priekšlikumus par uzņēmuma ienākuma nodokļa pārdali esam sagatavojuši un gatavojamies tos iesniegt izskatīšanai. Šobrīd gan ir grūti prognozēt, kāds atbalsts tam būtu valdībā. Ceru, ka arī Pierīgas pašvaldības no savas puses mūs atbalstīs šajā jautājumā, lai iecere tiktu realizēta," sacīja ministrs.
Portāls "Aprinķis.lv" jau rakstīja, ka ceturtdien, 5. novembrī K. Gerhards tikās ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem, lai apspriestu gaidāmo novadu reformu un citus Pierīgas novadiem svarīgus jautājumus.
Tāpat jau ziņojām, ka tieši Pierīgas uzņēmēju biedrības ir tās, kas varas gaiteņos šobrīd aktīvi runā par izmaiņām nodokļu politikā. Tieši Salaspils, Ķekavas, Mārupes uzņēmēju biedrības ir aktualizējušas jautājumu par uzņēmuma ienākuma nodokļa atgriešanu pašvaldībām. Kā portālam iepriekš sacīja Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis, šobrīd Pierīgas uzņēmējiem par šo jautājumu jau esot notikušas sarunas ar Ekonomikas ministriju un VARAM, kā arī komersantiem no kopumā 12 novadiem, kas varētu šo ieceri atbalstīt.
.jpg)
👈👉
👈👉
👈👉
 |
| Magnolija |
👈👉
.jpg)
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru