Ādažu skola 20 g.s ( 50 - tie ) ^

Dziesmās un rotaļās rit mūsu jaunatnes laimīgās bērnu dienas. Šai attēlā redzat, kā Ādažu septiņgadīgās skolas pašdarbības pulciņa dalībnieki iestudē latviešu tautas deju «Ritenīti». Pie klavierēm 6. klases pioniere Helgrida Melkuse. Interesanta ekskursija 1950.11.10 Pionieris Dedzi, dedzi knaši... Drīz Ādažu septiņgadīgajā skolā būs eglītes vakars. Inese Veldre un Velta Ķīsle dziedās Jaungada dziesmiņu, bet Andris Puķītis spēlēs klavieres. Kad, Jaungadu sagaidot, visi pulcēsimies skolā, daudzkrāsainās ugunīs iemirdzēsies mūsu izrotātā eglīte. Eglītes vakaram visi gatavojamies ar lielu dedzību. No vates un krāsainiem papīriem darinām rotājumus, mācāmies dziesmas un iestudējam ludziņu. Jaungada vakarā pie mums viesos ieradīsies arī Sala vecis. Sastājušies kopā ar viņu ap eglīti, dziedāsim dziesmiņu: Dedzi, dedzi knaši, Nenodziesti aši... Sāksies jautras rotaļas, kuru būs bezgala daudz. Dedzi, dedzi knaši... 1950.12.28 Pionieris Anna PIĻĶE, Klosteres septiņgadīgajā skolā Mūsu kolchhozs - miljonars Staļina vārdā nosauktais kolchozs. kurā mēs dzīvojam, ir pats labākais Saulkrastes rajonā. Tā gada ienākumi pārsniedz miljonu rubļu. Tik lielu turību varēja iegūt vienīgi ar kopīgu darbu, kuru ik uz soļa atvieglo modernā padomju technika. Daudz staļinisko traktoru strādā kolchoza laukos. Šovasar pirmo reizi darbā te devās arī liels kombains. Kolchoznieki uzcēla jaunu kūti 120 lopiem. Tur viss iekārtots pēc visjaunākajām prasībām. Govis tiek dzirdinātas automātiski. Barības galdi mechanizēti. Agrāk mēs, bērni, vīnogas uzskatījām par lielu retumu. Tagad kolchoza siltumnīcās mūsu vecāki paši izaudzēja lielu vīnogu ražu — 25 kilogrami no katra stāda. Mūsu kolchozam ir trīs smagās automašīnas. Daudzi kolchoznieki par izstrādes dienās nopelnīto iegādājušies motociklus. Dažkārt pie kolchoza valdes to sabrauc ap 20, un tad te ir trokšņaini kā pilsētā. Daudzi mūsu vienības pionieri čakli palīdz kolchoza darbos. Piemēram, Biruta Fāle, strādādama lopkopības brigādē, šovasar izpelnīja 94 izstrādes dienas un Imants Sosnovskis — 67. Stundās un pionieru sanāksmēs mēs bieži pārrunājam par Staļina Konstitūciju, kas darbaļaudīm nodrošina laimīgu, taisnīgu un bagātu dzīvi.  Mūsu kolchozs – miljonars 1951.12.05 Pionieris Zigrida LIBERTE, Andris JAUNZEMS, Ādažu septiņgadīgās skolas pionieri Labprāt lasu Mani ļoti interesē ģeogrāfija. Skolotāja paskaidrojumos klausos uzmanīgi, jo katra stunda man dod daudz jauna. Darbojos arī ģeogrāfijas pulciņā. Brīvajā laikā  vislabprātāk lasu ģeogrāfiskus aprakstus. Ļoti mīļa man kļuvusi grāmata  "Kamčatka". Cik skaisti tur aprakstītas dabas ainavas, kalnu sniegotās virsotnes un spēcīgie vulkānu izvirdumi, kas rada jaunus kalnus, geizerus un mineralavotus. Sevišķi saistoši aprakstīti Kamčatkas visaugstākā vulkāna — Kļučevskas sopkas izvirdumi. Esmu izlasījusi arī daudz citu darbu. Grāmata man palīdz iepazīt mūsu plašo, skaisto Dzimteni, māca mani izprast dzīvi. Labprāt lasu 1951.12.20 Pionieris Brigita ZEICMANE. Ādažu septiņgadīgajā skolā Saulkrastes rajona Ādažu septiņgadīgās skolas pionieri un pārējie skolēni dzīvi interesējas par lielajām komunisma celtnēm.  Šeit organizē pārrunas un referātus  par šo tematu, bet skolas pulciņos būvē darbināmus modeļus. pionieris Ivars Plānais (pa kreisi) stāsta 5. klases audzēkņiem Jānim Avotiņam (centrā) un Dzintaram Zonnem par viņa izgatavoto darbināmo slūžas modeli. Saulkrastes rajona Ādažu septiņgadīgā skola 1952.03.09 Brīvā Venta (Ventspils) ĀDAŽU SEPTIŅGADĪGAJĀ SKOLĀ  Ādažu septiņgadīgajā skolā, mācību gadu nobeidzot, nesekmīgi bija 14 skolēni (9%), trim no viņiem eksāmeni jāliek rudenī Skolas direktors A. Donis apgalvo, ka skolotāji ar šiem nesekmīgajiem gan nodarbojoties pat vairākas reizes nedēļā, bet konsultāciju grafika skolā nav, nav arī  dienasgrāmatas, kur skolotājiem ierakstīt, kas nodarbībās paveikts. Papildmācības ar nesekmīgajiem ir ne mazāk svarīgs pienākums kā kārtējais mācību un audzināšanas darbs klasē. Tādēļ arī te nav ciešama paviršība. Nodarbībām ir jānotiek noteiktā laikā, un skolotājiem jākārto arī attiecīgā dokumentācijā, kas parāda, cik sistemātiski nesekmīgajiem palīdzēts paveikt nokavēto, labi apgūt attiecīgo mācību vielu. Šādu dokumentāciju, kā redzams, no skolotājiem līdz šim nav prasījusi ne skolas vadība, ne Saulkrastes rajona Tautas izglītības nodaļa.  ĀDAŽU SEPTIŅGADĪGAJĀ SKOLĀ 1952.08.08 Skolotāju Avīze Belkmanis, O. Sākums  ... Arī Ādažu septiņgadīgajā skolā 1. septembris atnesa daudz jauna, iņteresanta.  Pašu rokām darinātās veltes te liecināja, ka pionieri vasaras mēnešos ne tikai patīkami, bet arī lietderīgi atpūtušies. Vislepnāk skolā iesoļoja jauno techniķu pulciņa dalībnieki — šā gada rajona pionieru salidojuma uzvarētāji. Modris Vidavskis pat uzbūvējis radio aparātu, bet Matīss Lācis — elektro motora dzirnavu un vairāku transfomatoru modeļus. Kad visiem šiem veikumiem klāt pievienoja jauno naturālistu zīmētās tabulas, savāktos herbārijus un kolekcijas pionieriem vajadzēja griezties pie ar nopietnu jautājumu pie mācību daļas vadītājas  b. Porietes: «Lūdzu, dodiet mūsu skolas jaunajam inventāram kādu lielāku skapi . ..»  Sākums 1952.09.02 Padomju Jaunatne J. Stulpāns Skolotāji, regulari organizēsim talkas ražas  novākšanai kolchozos! Saulkrastu rajona Ādažu septiņgadīgās skolas audzēkņi katru dienu pēc mācībām Staļina vārdā nosauktajā kolchozā palīdz novākt ražu.  I un III brigādes dalībnieki skolotājas komjaunietes  K.Teteres vadībā novāc cukurbietes.  Skolotāji, regulāri organizēsim talkas ražas novākšanai kolchozos! 1952.10.10 Skolotāju Avīze Lielāku palīdzību kolchozu bērnu dārziem Divus kilometrus no Ādažu septiņgadīgās skolas atrodas Staļina vārdā nosauktā kolchoza bērnudārzs. Bērnudārzu apmeklē 12 bērni no 1 līdz 6 gadi vecumā. Lielu materiālu palīdzību bērnudārzam sniedz kolchozs, kas apgādājis to pilnīgi kā ar mīksto, tā cieto inventāru, produktiem utt. Šefību par bērnudārzu uzņēmies Ādažu septiņgadīgās skolas skolotāju kolektīvs. Apriļa beigās skolas pedagoģiskās  padomes sēdē tika apspriests jautājums par to, kādu palīdzību skola var sniegt bērnudārzam. Šai pašā sēdē pedagogu kolektīvs pieņēma lēmumu, ka skolotāji aktīvi piedalīsies bērnu audzināšanas darbā, palīdzēs bērnudārza vadībai sagatavot bērnus skolas gaitu sākšanai. I klases skolotājai Zaķei un mācību daļas vadītājai Porietei bija jāatbild par šā lēmuma izpildi. Minētās skolotājas noorganizēja skolā rotaļlietu izgatavošanu bērnudārza audzēkņiem. IV klases audzinātājas Ozoliņas vadībā skolēni sagatavoja priekšnesumus, lai ar tiem iepriecinātu mazos draugus bērnudārzā. Bezatbildīgi pret saviem pienākumiem izturējās skolotājas Griežņa, Tetere un vecākā pionieru yadītāja Rozenfelde, kuras ne labprāt pildīja tām uzticētos pienākumus. Pēc tam, kad bija izdarīts remonts bērnudārzā, skolēni mācību daļas vadītājas Porietes vadībā palīdzēja sakārtot bērnudārza telpas un uzpost pagalmu. Atzīmējot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, skolēni skolotāju Zaķes un Porietes vadībā ieradās  bērnudārzā un apdāvināja bērnus pašu izgatavotām rotaļlietām, kā arī uzstājās ar priekšnesumiem. Tas arī ir viss. Nekādu audzināšanas darbu skolotāju kolektīvs bērnudārzā nav veicis nav sniegti nekādi norādījumi bērnudārza audzinātājām par to, kā strādāt ar bērniem, kuri rudenī sāks mācīties skolā, kā viņus sagatavot pakāpeniskai pārejai no bērnudārza uz skolu. Tiesa, b. Zaķe apmēram vienu mēnesi vasarā nevar piedalīties bērnudārza darbā, jo mācās neklātienē Cēsu Skolotāju institūtā, taču tas nedrīkst būt par attaisnojumu darba pārtraukumam bērnudārzā. Skolotāju kolektīvs var izraudzīt citu skolotāju, kas aizstātu b. Zaķi. Skolas direktoram b. Kuršinskim jāprasa, lai arī mācību daļas vadītāja b. Poriete veiktu viņai uzticētos, uzdevumus bērnudārzā. Arī viņam pašam ieteicams biežāk  apmeklēt bērnudārzu. Biedram Kuršinskim būtu jāzina bērnudārza darbinieku pretenzijas skolai, jāprasa no visa skolotāju kolektīva, lai skola apzinīgi izpildītu savas saistības pret bērnudārzu. Jāatzīmē arī tas, ka bērnudārza propagandas darbā kolchoznieku vidū Ādažu septiņgadīgās skolas skolotāju kolektīvs nav darījis it nekā. Bērnudārzs ir materiāli labi apgādāts un spēj uzņemt daudz vairāk bērnu, taču daudzi vecāki vēl atturas nodot savus bērnus sabiedriskajā audzināšanā. Skolotājiem jācenšas izskaidrot vecākiem tās priekšrocības, ko dod bērnudārzs, lai to apmeklētu visi kolchoznieku bērni. Iesaistot visus priekšskolas vecuma bērnus bērnudārzā un organizējot padomju pedagoģijas prasībām  atbilstošu darbu ar viņiem, panāksim, ka visi bērni skolā iestāsies labi sagatavoti.  Tas savukārt veicinās vispārējās obligātās izglītības likuma realizēšanu un nodrošinās labas sekmes I klasē. Lielāku palīdzību kolchozu bērnudārziem 1953.07.17 Skolotāju Avīze Rubīna, L. Jauki ir pļavā Pagaidiet, kad iesiet skolā un varēsiet noturēt grābekli, — draudzīgi pamācām. Man šķiet, ka visjaukāk vasarā ir siena pļavā. Visapkārt smaržo pēc zālēm un čīgā sienāži. Kolchoznieki nes siena klēpjus un krauj kaudzēs. Arī mūsu «brigāde» nestāv dīkā. Veikli apgrābjam kaudzes, lai neviena siena šķipsna neietu zudumā. Kad siens novākts, savākt āboliņu un timotiņu. Lauks ir līdzenāks par pļavu, tādēļ šeit grābšana labāk veicas. Svētdienās apciemojam kolchoza bērnudārzu. Stāstām mazajiem par mūsu «brigādes» darbu kolchoza laukos, deklamējam dzejoļus un mācām rotaļas. Klausoties mūsu stāstos par smaržīgā siena novākšanu, arī mazie grib nākt talkā. Saulkrastu rajonā rosīgi rit ražas novākšanas darbi. Staļina vārdā nosauktajā kolchozā pašreiz nokopj auzu laukus. Šo lielo kaudzi sakrāvuši mazie talcinieki — Ādažu septiņgadīgās skolas pionieri. Jauki ir pļavā 1955.08.25 Pionieris Lūcija APŠA, Kārsavas rajona Vītolu septiņgadīgās skolas skolniece Kadri no 1956.gadā uzņemtas filmas 1957.gada 21.marts / 5.klase ar skolotāju Zirni A.Barkāns G.Briede V.Zvirgzdiņa H.Paeglītis J.Zariņš N.Petrova G.Podziņš I.Zvirgzdiņa E.Puriņa V.Odiņa J.Leikuma V.Birziņš I.Brūveris L.Krēsliņa B.Brēže V.Asniņa M.Laķe J.Daugulis M.Greitāne K.Lācis A.Romanovs M.Kapicina E.Caprovskis V.Zonne J.Līdigs M.Deviķe M.Strušus A.Lērums V.Dzeniša M.Taubīte A.Zonne 1957.gada 21.martā / 5 klases meitenes - Lienīte, Mārīte, Maruta, Maija, Edīte SKOLĒNI FESTIVĀLAM Vēl nesen blakus Ādažu septiņgadīgās skolas baltajai ēkai atradās neliels skumjš dēļu šķūnītis, kurā tikai retais iegriezās. Tagad te ierīkots skolas rokdarbu namiņš, ko no veca šķūnīša pārbūvēja pašu skolēnu čaklās rokas. Rokdarbu namiņā skolēni gatavo dažādus rokdarbus — veltes festivālam. Starp daudzajiem  kokizstradājumiem redzamas skaistas rokdarbu kastītes, kokgriezumi, galda lampas. Ir arī mājturības priekšmeti no skārda un citi izstrādājumi. Jaunāko klašu skolēni no finiera izgatavojuši pazīstamu pasaku, stāstu,  kā arī Krilova fabulu varoņus. skolēni: V. Liberts, I. Labāns, I. Melkuss un D. Mazjānis skolas darbnīcā gatavo veltes festivālam. SKOLĒNI FESTIVĀLAM 1957.04.02 Padomju Jaunatne L. Nemiro teksts Ziemas dienas ir īsas, un apsnigušajos laukos jau sāk iezīmēties viegls palsums, kad Ādažu septiņgadīgās skolas klasēs izskan pēdējais zvans. Vienā mirklī atdzīvojas klusie gaiteņi: steidzīgi soļi, smiekli, aprauti izsaucieni... Un tikai tad, kad tumstošajā ceļa līkumā attālinoties izgaist jauno balsu troksnis un, mīksti čirkstot, slēpju pāris aiznes pēdējo braucēju, skolā atkal kļūst klusāks. Bet visi vēl nav aizgājuši. Aiz kādām durvīm garā gaiteņa galā skan balsis. Pazīstami vārdi: Timurs ... Žcņa ... Toļa ... Vladiks. — dzirdami vēl neatverot durvis. «Kurus no Gaidara varoņiem tu gribi gūt sev par draugiem?» — tā nosaukta literārā konference, kurā pulciņa dalībnieki ar aizrautību pastāsta, kāpēc katrs no viņiem mīl Timuru, Vladiku vai Žeņu, kādā ziņā gribētu līdzināties viņiem un kā to panākt. Par Gaidara grāmatu varoņiem mierīgi runāt tiešām grūti. Pulciņa vadītājai Ilgai Ozoliņai vairākkārt jāaicina uzvesties klusāk, bet Marutai Greitānei šoreiz pavisam neveicas protokolēšana. Zibošām acīm meitene kāri seko katram vārdam, un zīmulim tā vien aizmirstas atzīmēt papīra lapā biedru izteiktās domas. Kad rudenī skolā noorganizēja literāri-dramatisko pulciņu, pieteicās daudz biedru. Jau pirmās nodarbības liecināja, ka darbs iesākts pareizi. Nekad skolotājai Krūmai nav vajadzējis nodarboties ar organizatoriskas dabas jautājumiem— pulciņa aktīvs visu veic pats. Paši izvēlas iestudējamo ludziņu, apspriežamo grāmatu, deklamācijas. Tāpēc pēc stundām skolas bibliotēkā pie grāmatām apkrauta galda bieži var sastapt Ilgu, Edīti, Marutu. Šinī mācību gadā notikušas jau piecas sanāksmes. Līdz šim gan, sakarā ar Oktobra svētkiem un Jaungada eglīti, galvenā vērība veltīta tieši dramatiskajam novirzienam. Literāri-dramatiskā pulciņa dalībnieki bija tie, kuriem jāpateicas par jaukajiem priekšnesumiem Oktobra 40. gadadienā. Arī Jaungada eglītes sarīkojumam paredzēta plaša programa. Bērni loti mīl literārās sanāksmes. Organizējot grāmatu apspriešanu, viņi izvēlas labu vadītāju, kas īsi pastāsta par rakstnieka dzīvi un darbiem. Tad skolēni izsaka savas domas par grāmatas saturu un varoņiem. Sevišķi iemīļotas ir literārās rotaļas, kas parasti seko pēc debatēm. Konference ir beigusies. Kad aiz pēdējiem skolēniem aizveras durvis, palsā krēsla sabiezējusi vēl vairāk. Atkal zem mazo gājēju soļiem čirkst sniegs, mīksti slīd slēpes, un katram liekas, ka šovakar viņi mājās neatgriežas vieni, ka līdzās soļo mīļi, labi draugi — Gaidara grāmatu varoņi. Vai sanāksme ko dos, palīdzēs? Noteikti. Ja dažreiz neveiksies un būs grūti, talkā nāks «Timurs un viņa komanda» ... Nākošais literārais vakars būs veltīts tēmai «Par visu, kas manī labs, es varu pateikties grāmatai». Un, kad bērniem vajadzēs nosaukt tos grāmatu varoņus, kas palīdzējuši viņiem augt, varam nešaubīties, ka atkal skanēs pazīstamie vārdi: Timurs ... Žeņa ... Toļa ... Vladiks. Pēc PĒDĒJĀ zvana 1957.12.12 Pionieris O. LISOVSKA PIRMS GADIEM UN ŠODIEN  Ja pirms gadiem, kad Ādažu skolai uzcēla šķūni, kāds būtu teicis, ka kādreiz skolēni pašu spēkiem to pārbūvēs, ēkas vienā galā izveidojot darbnīcu, bet otrā skolotāja dzīvokli, diezin vai to kāds būtu ticējis. Šodien tas jau ir īstenība. Kādreizējā Ādažu septiņgadīgās skolas šķūņa vietā paceļas gaiša darba kalve, un siltā trīsistabu dzīvokļa atslēgas no jaunajiem celtniekiem oktobra beigās svinīgā sanāksmē saņēmusi mācību daļas vadītāja. Pārbūves darbus praktisko darbu skolotāja E. Priedulāja vadībā veica pēdējo klašu 24 skolēnu brigāde nepilnos divos gados, nostrādājot kopā 864 stundas. Darbnīcā 2 telpas viena metālapstrādāšanai ar darbgaldu ar 10 vietām un metāla virpu, otra kokapstrādāšanai ar 20 vietām. Šajās dienās darbnīcai pieslēgs arī elektrisko kokapstrādāšanas virpu un ēveli.  Darbnīcas vienā galā sienā iekārtotais skapis aizņem visu sienu. Te lejaspusē atsevišķos nodalījumos atrodas skolēnu iesāktie darbi, virspusē atkal atsevišķi sakārtoti koka un metālapstrādei nepieciešamie darba rīki. Skapja augšējo joslu aizņem vitrīna ar pabīdāmām stikla durvīm te redzami skolēnu labākie darbi, kas domāti izstādei. Glītā plauktiņā-vitrīnā darbnīcas bibliotēka - ikdienai vajadzīgākās grāmatas, kā «Tehniskās rasēšanas kurss», «Техническое творчество». u.c. Pie sienas medicīniskais skapītis, Goda plāksne «Pats darbiņš mani teica» ar skolēnu praktiskā darba teicamnieku fotoattēliem un skolas skolēnu praktisko darbu pulciņa «Rosība» ziņojumu dēlis. Darbnīcas sienas praktiski izmantotas uzskatei. Glītos ietvaros tur redzam koka savienojumu zīmējumus. Praktiski un gaumīgi metālapstrādāšanas darbnīcas telpā iekārtots ūdenskrāns ar izlietni roku mazgāšanai. Tuvumā spogulis, drēbju sukas. Turpat netālu rindā karājas visi darba priekšauti. Pakaramā augšējā pusē ierīkota vieta skolēnu somu uzlikšanai. Trešajā mazākajā telpā noliktavā sakārtoti visi vajadzīgie materiāli: koki, dēļi, dažāda lieluma nagliņas, skrūvītes utt. Abās telpās pie sienām pa gleznu reprodukcijai un darbam mobilizējoši lozungi, kā «Saudzē darba rīkus», «Taupi materiālus», «Darbs darina darītāju» un citi.  Pirmo reizi turēt roka finierzāģi nemaz nav  tik vienkārši.  Tādēļ sākumā talkā nāk skolotājs E. Priedulājs. VIŅI TE JŪTAS KA MĀJAS  Visu lielāko darbu veikuši jau toreiz nodibinātā praktisko darbu pulciņa «Rosība» biedri VI, VII klašu skolēni, tāpēc arī tagad divas reizes nedēļā rosībnieki te jūtas kā saimnieki. Viņu pulks patlaban sniedzas līdz 15. Par pareizu darbu izpildi un ierašanos darbā atbildīgs VII klases skolnieks J. Daugulis, bet abi viņa palīgi cehu vadītāji jau labi prot visādus amatnieka darbus un tāpēc māca pulciņa jaunos dalībniekus. Visu pulciņa darbu vada un organizē skolotājs E. Priedulājs. «Rosības» biedri izlabo visus skolas inventāra, elektriskās instalācijas bojājumus, iestiklo logus utt. Patlaban pulciņš izdarīs sīkāku remontu skolas siltumnīcā, marta brīvdienās pārkrāsos klašu tāfeles, ierīkos sporta zālē baleta pulciņam atbalsta stangu utt. Blakus šiem skolai nepieciešamajiem darbiem pulciņa dalībnieki izpilda arī individuālus vecāku un skolotāju pasūtījumus ar šādu apmaksas sadali pulciņam 10 proc., materiāliem 45 proc., darba algām 35 proc. no gatavotā priekšmeta izmaksas. Pulciņā darbojas tikai sekmīgie skolēni. No pulciņa izslēdz nesekmīgos un nodarbību kavētājus.  PA SKOLOTĀJA DARBA LAIKU  E. Priedulājs, pats labs speciālists, cenšas blakus programas prasībām skolēniem sniegt arī tās praktiskās iemaņas, ko viņš ieguvis praksē. Viņš stingri raugās, lai skolēni uz darbgaldiem pareizi izvietotu darba rīkus, lai tur neatrastos nekas lieks un nevajadzīgs, uzmanīgi seko, lai bērni apgūtu pareizus darba paņēmienus. Katrā klasē praktisko darbu stundās ir materiālu pārzinis skolēns, kas no skolotāja pirms stundas saņem materiālu un izsniedz to biedriem vai arī izsniedz viņiem nepabeigtos darbus, ko stundā paredzēts apstrādāt tālāk. Grupas darba rīku pārzinis izsniedz un savāc darba rīkus. Savu darba vietu pēc darba notīra katrs skolēns pats, bet darbnīcu izslauka 2 dežuranti un nodod telpas skolotājam pilnā kārtībā. Atbildēt par uzticētajiem darba rīkiem katram pašam, katram pašam nokopt savu darba galdu ir prasība, ko izvirzīs arī vēlāk dzīve. Un tāpēc to arvien prasa arī šeit, skolā. Lai bērni ar darāmo darbu un priekšrocībām, kas kokapstrādāšanā ir mehanizētam darba procesam, iepazītos tuvāk, visas klases bijušas ekskursijā uz tuvējā Staļina lauksaimniecības arteļa kokapstrādāšanas darbnīcu. Šīs darbnīcas vadītājs b. Katkevičs bērnus iepazīstinājis ar frēzmašīnu, elektrisko zāģi utt. Ar rasējumiem neveicās viegli, it sevišķi jaunāko klašu skolēniem, kas rasēšanu vēl nav mācījušies. Tomēr skolotājs prasa burtnīcās praktisko darbu stundās gatavojamo priekšmetu rasējumus, māca orientēties tehniskajā zīmējumā. Arī šī prasība bērnus sagatavo dzīves turpmākajiem uzdevumiem. Darbiņus darināt glītus, gaumīgus daļēji ierosina jau pats darbnīcas glītais iekārtojums. To prasa arī skolotājs.  VAJADZĪGĀ DARBA MĪLESTĪBA  Patlaban darbnīcā sakārtoti žūst vienāda izmēra dēlīši. Tos izmantosim praktisko darbu stundās un gatavosim bioloģijas mācīšanas vajadzībām sējumu kastītes, paskaidro skolotājs. Jāsaka, ka Ādažu skolas darbnīca kalpo skolai un skolas vajadzībām. Praktiskā darba uzdevumi saistās ar lietderīgu, vajadzīgu priekšmetu gatavošanu. Ieaudzinot bērnos darba mīlestību, darinot ne tikvien tīkamus, bet arī ikdienai nepieciešamus priekšmetus, gatavot ne sev, bet savai skolai mācību līdzekļus, uzskates līdzekļiem līstītes, fizkultūrai augstlēkšanas statīvu, matemātikā mērīšanas darbiem vajadzīgos rīkus u.c. skolotājs uzskata par vienu no praktisko darbu pamata nosacījumiem. Nereti no darba vairījās V klases skolnieks Arkādijs. Kādu dienu viņš vēlējās gatavot koka papīra nazi.  Kad darba cēliens darbnīcā beidzas,  laiks noņemt priekšautus un nomazgāt rokas Obligātajā darba uzdevumā šo izvēlēto priekšmetu ieskaitīt nevarēja, bet skolotājs atļāva. Šoreiz viņš to darīja nolūkā puisi par darbu skolas darbnīcā ieinteresēt. Dažs labs tā bija sācis darbnīcu iemīļot un pēc tam kļuvis ne vien disciplinētāks, bet ar prieku strādājis visu, ko skolotājs licis. Arī Arkādijs darbojās arvien centīgāk, līdz ne vien labi paveica savu izvēlēto, bet čakli sāka darbnīcā strādāt arī citus obligātos darbus. Patlaban viņš no praktisko darbu stundām vairs neizvairās un priekšmetā ir centīgs. Jā, te, praktisko darbu stundās, nevajag tikai speciālista, te vajag arī pedagoga audzinātāja un laba metodiķa. E. Priedulājs mācījies daudz: kā organizēt praktisko darbu stundas, lietot uzskati, kā ierādīt darbu, kā bērnus iepazīstināt ar rasējumu, kā skolēnu paveikto darbu ik reizes nodarbību beigās novērtēt, kā ieaudzināt bērnos darba mīlestību. Praktisko darbu stundās un ārpusklases nodarbībās viņam rūpēt rūp, kā labāk sagatavot skolēnus, kā tuvināt tos prasībām, ko vēlāk izvirzīs dzīve. Par skolotāja paveikto darbu šai virzienā liecina arī tas, ka daudzos skolēnos par praktisko darbu radusies dziļa interese un daži no Ādažu septiņgadīgās skolas darbnīcas celtniekiem izglītību turpina celtniecības arodskolās.  KOPSOLĪ AR DZĪVI 1958.02.27 Skolotāju Avīze Roze, L. Skolas siltumnīcā  Ādažu septiņgadīgās skolas audzēkņu rīcībā nodota 24 kvadrātmetru liela siltumnīca, Te skolēni, sākot no 3. klases, apgūst darba iemaņas dārzkopībā.  Bērni paši sēj gan salātus, redīsus, gurķus un puķes, gan tās kopj un pārpiķē.  Šogad izaudzēts lielāks daudzums puķu dēstu, ko izmantos skolas apkārtnes izdaiļošanai. Skolas vajadzībām un parauglauciņiem varēs lietot  sīpolus un tomātus, kas jau tagad kupli  sazēluši. Skolēnu rīcībā ir arī 50 kvadrātmetru lielas siltās lecektis. Skolas siltumnīcās bērni strādā praktiskā darba stundās un  nodarbības te vada dārzniece Stūre. Jaunajā mācību gadā skolēnu rīcībā nodos  vēl vienu siltumnīcu. Tajā audzēs galvenokārt vīnogulājus. Skolas siltumnīcā 1959.05.08 Darba Balss (Rīgas rajons) Lapa, O.   Skolotāji un audzēkņi tīrumā pie Ādažu skolas. 20.gs. 50. gadi Skolēni meža darbos Ziņa, ka grupa Ādažu septiņgadīgās skolas zēnu skolotāju vadībā dosies Staļina kolhozam mežu izstrādāšanas darbu talkā, skolā izplatījās vēja ātrumā.  skolnieki Juris Kurpnieks un Ģirts Podziņš praktisko darbu vadītāja b. Priedulāja uzraudzībā sagatavo balķi aizvilkšanai. Gribētāju daudz, katrs taču vēlas veikt īstu liela vīra cienīgu darbu. Tomēr šoreiz ņem līdzi spēcīgākos un arī sekmīgākos mācībās. Pats uzdevums - izvest no meža sagatavotos būvmateriālus — gan rada šaubas. Vai tiešām šādu spēkavīru darbu spēs veikt skolēni un pie tam tik neparastā laikā — pavasarī. Tomēr izrādās, ka bažas ir veltīgas. Zirgu vietā talcinieku rīcībā nodeva divus traktorus. Ar šādu tehniku darbs, protams, ir nesalīdzināmi vieglāks un ražīgāks. Pirmo uzdevumu veica ar traktoru HTZ-7, kuram ir lielas manevrēšanas spējas. Tas  piebrauc baļķim, talcinieki uzsviro baļķa galu, uzliek cilpu, un baļķi viens pēc otra no vistālākajiem meža stūriem tiek savilkti grēdās. Darbu turpina izvedēju  Ivars Brūveris un Aleksandrs Kalniņš nosaka koka vecumu brigāde. Pie grēdas piebrauc spēcīgais kāpurķēžu traktors DT-54, kas velk aiz sevis metāla plāksni. Atliek tikai ar sviru palīdzību uzvelt baļķus uz plāksnes,  nostiprināt, un cauri smiltājiem un dumbrājiem krava ceļo ārā no meža, kur to gaida automašīnas, lai taisnā ceļā kokmateriālus nogādātu kolhoza zāģētavā. Ne mazāk svarīgs uzdevums arī mazākajiem. Pagājušā naktī uzlijis lietus, tādēļ  jāizmanto izdevība sadedzināt zarus. Iekurt pavardā uguni nav liela māksla, bet, lai liktu liesmot slapjai zaļo priežu zaru kaudzei, vajadzīga īsta tūristu meistarība. Bet mazajiem talciniekiem tās netrūkst,  un drīz vien sauli aizsedz biezi dūmu mākoņi. Daži priežu stumbri ir īsti milzeņi. Cik gan paiet gadu, kamēr tādi izaug? Bet to taču nav grūti uzzināt, jāsaskaita tikai gadskārtas.  Domīgas kļūst talcinieku sejas,  kad gadu skaits bieži vien pārsniedz simtu. Cik ilgi tomēr mežs jāaudzē. Un  katram kļūst skaidrs, kādēļ mežu mēdz dēvēt par mūsu «zaļo zeltu» un cik lielu  ļaunumu tautas bagātībām var nodarīt nepārdomāta, neuzmanīga apiešanās ar  uguni. Raitā darbā paiet diena. Pēc darba jūtams nogurums, bet paliek patīkama  apziņa, ka šodien veikts ne vien nopietns un nepieciešams darbs, bet arī apgūtas  daudzas derīgas praktiskās iemaņas, kas tuvina skolu dzīvei. Skolēni meža darbos 1959.05.24 Darba Balss (Rīgas rajons) Žvīgura, R. *  Darba Balss / 04.09.1959 Ādažos mācības sākusi 8. klase Saskaņā ar PSKP XXI kongresa lēmumiem tuvākajos trijos gados jārealizē pāreja uz astoņgadīgo skolu. Pēc rajona Tautas izglītības nodaļas ierosinājuma Ādažu  septiņgadīgās skolas kolektīvs par to sāka domāt jau pagājušajā mācību gadā.  Skolas materiālā bāze bija pietiekama, lai jau 1959./60. mācību gadā atvērtu 8. klasi. Galvenās grūtības nācās pārvarēt, komplektējot šai klasei skolēnus. Ar  pārkārtojumiem skolu dzīvē un to nozīmi vecākus iepazīstinājām gan pilnsapulcēs,  gan 7. klases skolēnu vecāku sapulcēs. Ne visi viņi uzreiz labi izprata jaunās izmaiņas, tāpēc bija nepieciešamas arī individuālas pārrunas. Pavasarī 7. klases  audzēkņus orientējām uz mācību turpināšanu 8. klasē. Tikai daži no viņiem izteica  nodomu iet uz tehnikumiem un arodskolu, lielākā daļa tomēr vēlējās mācības  turpināt tepat. Šiem skolēniem saites ar skolu nepārtrūka arī vasarā tāpat kā 5. un 6. klašu audzēkņiem. Viņi strādāja ražošanas praksē skolas dārzā, siltumnīcā vai darbnīcā. Mācību gads iesācies. Pirmo reizi Ādažos uz skolu dodas ap trīsdesmit 8. klases audzēkņu starp viņiem ir skolēni no Mārupes, Doles, Gaismas un citām rajona skolām. Viņi dzīvo skolas internātā, kur cenšamies radīt pēc iespējas labākus apstākļus mācībām un atpūtai. Daudz jauna 8. klases audzēkņi apgūs šinī gadā. Citiem tas noderēs tālāk mācoties. Ja arī vairāk nemācīsies, šīs  zināšanas noderēs kolhoza druvā vai lopu fermā. 8. klasē mācās jaunu priekšmetu  ražošanas pamatus, kurus vienu reizi nedēļā apgūst kolhozu pamatnozarēs. Sākot ar otro pusgadu, mācības notiks divreiz nedēļā. Ar Staļina kolhozu 8. klasei  nodibināts ciešs kontakts. Krietni papildinājusies mūsu skolas saimniecība. Mums jau ir 2 bišu saimes, 17 truši, zirgs un 2 sivēni. Paredzam iegādāties arī govi.  Visus tos kopj bērni. Skolā pat noorganizētas truškopju un zirgkopju brigādes. Šajā darbā bez 8. klases piedalās arī pārējo klašu audzēkņi. Astotās klases audzēkņi  bez ražošanas pamatiem pārējos priekšmetos turpina apgūt vidusskolas 8. klases  programmu. Tātad ne vien zināšanas, arī darba prasmi apgūst mūsu vecākie, bet  zināmā mērā arī jaunākie skolēni. Ar to apmierināti kā skolēni, tā vecāki. Ādažu septiņgadīgās skolas mācību daļas vadītāja V. Poriete Darba Balss / 21.10.1959 Ādažu astoņgadīgajā skolā iekārtoti jauni fizikas un ķīmijas kabineti, sagādāts plašs uzskates līdzekļu klāsts VIII klasei. VIII klases audzinātājs J. Dzirkalts ar skolēniem sakārto fizikas kabinetu. Ādažu astoņgadīgajā skolā 1959.12.11 Skolotāju Avīze -- -