Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Tirdzniecība / Carnikava ^

svētdiena, 2023. gada 2. aprīlis

Tirdzniecība / Carnikava ^

Carnikavas raksturīgākā iezīme

Top jaunais Carnikavas tirdzniecības centrs

A. Onužāne un A. Roga šogad izaudzēs ne mazāk par 92 tūkstošiem rožu.

Carnikavas ralasturīgākā iezīme

1972.06.22 Darba Balss (Rīgas rajons)

H. Avota teksts

Jaunais tirdzniecības centrs Carnikavā / 29.08.1974

NE TIKAI CARNIKAVIEŠI GAIDĪJA
Jaunais veikals.

Skats tirdzniecības zālē

NE TIKAI CARNIKAVIEŠI GAIDĪJA
1974.09.14 Darba Balss (Rīgas rajons)
Lejniece. Ā.
TAVS LAIKS DARBS VĀRDS
Jaunais tirdzniecības centrs «Carnikava»
Carnikavas zvejnieku ciemats uzplaucis pēdējos gados. Uzceltas vairākas dzīvojamās mājas, moderns tirdzniecības centrs. Sadzīves apstākļu uzlabošanās ietekmējusi carnikaviešu kultūras dzīvi. Gandrīz divdesmit gadu jau darbojas lietišķās mākslas pulciņi, kurā izauguši seši Tautas daiļamata meistari. Pulciņa dalībnieku austās segas, galdauti un paklāji ne vienreiz vien guvuši augstu novērtējumu republikas izstādēs. Ne mazāk populārs ir dejas prieks. Ciemata kultūras namā ir četri deju kolektīvi, sākot no pašiem mazākajiem un beidzot ar visvecākā gada gājuma ļaudīm. Tautas deju ansamblis "Carnikava" piedalījies republikas Dziesmu svētkos. Plaši pazīstams ir arī vīru koris «Enkurs», kas šogad rajona skatē ieguva otro vietu un līdz ar to tiesības piedalīties republikas skatē un Dziesmu svētkos.
Kolhoza šoferis Vilis Banga jau ilgus gadus ir "Enkura" dziedātāju pulkā.

Zvejnieku kolhoza priekšsēdētājam Mihailam Filatovam un kora vīriem allaž atrodas ko pārrunāt

TAVS LAIKS DARBS VĀRDS
1977.07.20 Cīņa
Centra divstāvu ēkā atrodas pārtikas un rūpniecības preču veikali, kulinārijas izstrādājumu veikals un restorāns.

NO VISIEM NOVADIEM
1979.06.14 Dzimtenes Balss
Ar aktiem caurumu neaizlāpīt
Rajona sanitāri epidemioloģiskajā stacijā krājas akti. Tiem jau nekādas vainas nav. Noformēti pareizi, tomēr reizēm rodas dīvaina bezpalīdzības sajūta. Mēģināsim daļu no šiem dokumentiem izšķirstīt un izpētīt, tā ieviešot skaidrību jautājumā par dažu tirdzniecības uzņēmumu atbilstību sanitāri higiēniskajām normām Rīgas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrībai pakļautajos veikalos. Tā kādu dienu kopā ar SES pārstāvi, nodaļas vadītāju V.Topčiju caur Mangaļiem braucām Saulkrastu virzienā. Pirmā pietura - Garciems. Tepat šosejas malā atrodas 45. veikals (attēlā). Par veikalu šo, no dēļiem sanagloto ēku grūti nosaukt. Drīzāk — paliels kiosks tirdzniecībai vasaras mēnešos. Ja vien tā būtu. Izrādās, ka arī ziemā Garciemā dzīvo cilvēki, kas jāapgādā ar produktiem. Bet veikals, vienīgais.
Ap jaunceļamo dārzeņu - zivju veikalu.
Tad arī nav jāraizējas par nedarbojošām saldētavām, jo gaisa temperatūra maz atšķiras no āra. Vasarā pavisam savādāk. Piena produktus izpērk ātri. Bet pārējās preces nav, kur uzglabāt. Šķūni par noliktavu nedēvēsi. Par atpūtas telpu pārdevējiem kalpo veikala gaitenis. Mēteļi nomesti uz turpat novietotām pakām, maisiem. Par spīti visam veikals strādā. Jūlijā preces tajā realizētas par 30 tūkstošiem rubļu. Rīgas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrības priekšsēdētāja vietnieks L.Borbals paskaidroja, ka izstrādāta dokumentācija 45. veikala kapitālajam remontam. Faktiski tur būšot jauns veikals. Pašreiz gan grūti nosaukt konkrētu termiņu. Remontu veikt solās kolhozs «Ādaži». Patīkamu iespaidu rada 20. veikals Ādažos. Tur kolhoza spēkiem veikts remonts, taču pāri palikušas «astītes». Par to liecina sarakste starp Rīgas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrību un rajona SES. Pirmie kārtējo reizi solās visu nepadarīto novērst. Vēstulē Nr. 01—14 darbu termiņš datēts ar 1982. gada 11. jūniju. Pagājis gads. 23. un 23. augusta SES aktā lasāmas rindas: «Veikalā nav izremontēta apkures sistēma, lietus laikā pagalms applūst, nav pabeigta noliktavas telpu celtniecība. Preces izvietotas mazgājamā telpā, kā arī gaiteņos.» Sarežģītāka situācija Carnikavā. Riņķa dancis turpinās ap jaunceļamo dārzeņu — zivju veikalu. Problēmu sākums meklējams 1981. gadā, kad martā bija noslēgts līgums starp Latvijas patērētāju biedrību savienību un zvejnieku kolhozu «Carnikava». Zvejnieki solījās būvēt, bet materiālus jāgādājot pasūtītājam, ieinteresēta protams arī Rīgas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība. Grūtības, lūk, izraisījusi dažu celtniecības materiālu piegāde. Carnikavas kolhoza celtniecības daļas vadītāja vietas izpildītājs E. Lāns pastāstīja: Daudzus nepieciešamos celtniecības materiālus esam gādājuši paši. Pašreiz trūkst pārseguma paneļu, tāpēc veikalu nevaram dabūt zem jumta. Grūtības būs arī ar flīzēm. Bēdīga pieredze ir - līgumā paredzētie materiālu piegādātāji vāji pilda savas funkcijas. Par materiālu trūkumu esam ziņojuši Latvijas patērētāju biedrību savienībai, Rīgas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrībai attiecīgi ar 1982. gada 19. maija rakstu un 1983. gada 15. jūnija vēstuli. Diemžēl atbildes joprojām gaidām. Jāuzklausa arī otra puse, proti, starprajonu zvejnieku patērētāju biedrības priekšsēdētāja vietnieks L.Borbals: Diemžēl celtniecības tempi Carnikavā mūs neapmierina. Esam norūpējušies par lielajām koka konstrukcijām logu ailēm, ko solījās izgatavot Carnikavā. Bez tām lieta nekustēs. — Bet «lieta nekust" jau tagad, jo trūkst pārsegumu paneļu. Kā ar tiem? Jā. Esam sazinājušies ar ražotājiem, paneļi būs (pavisam vajadzīgi 65) tuvākajā laikā. Par flīzēm jautājums nav atrisināts. Vai bieži apciemojat celtniecības objektu? — Garām braukt iznāk. Ko piebilst? Kamēr pildās solījumi, laiks rit. Paiet viena, otrā vasara, rudens klāt. Bet carnikavieši dārzeņus iegādājas 5. veikalā, kas nemaz nav piemērots šādai produkcijai. Bet tas konstatēts jau pazīstamajā 1983. gada 21. augusta SES aktā: "Augļus un zivis nelikumīgi pārdod piena un gaļas nodaļā. Šauras noliktavas telpas. Pagalmā nekārtīgi novietota tukšā tara."
Par sanitāri higiēniskājiem apstākļiem veikalā jārūpējas tiešajiem vadītājiem — Rīgas tirdzniecības uzņēmumam. Tā pārvalde, starp citu, atrodas Carnikavā. Kā saka — dzīvo zem viena jumta. Savlaicīgi atrisinot celtniecības materiālu piegādi, kolhoza celtnieki lēsa tā uz pavasara pusi dārzeņu veikalu varētu pabeigt. Ja vien dialogā starp pasūtītāju un izpildītāju valdīs saimnieciska attieksme. Pēc aizvadītās vasaras sezonas Saulkrastu tirdzniecības uzņēmuma darbinieki varētu it kā atviegloti uzelpot. Kas to deva! Dzīvi «maitā» mazie, savu laiku nokalpojušie un aizmirstie veikaliņi. Piemēram, 31. veikals, kas sliktu tirdzniecības apstākļu dēļ reiz jau bija slēgts. Vairāki SES akti: tek jumts, izpuvusi grīda, nav tualetes. Bet tad Saulkrastu iedzīvotāji, apmēram 250 cilvēki, uzrakstīja sūdzību. Un pamatotu. Tuvākais pārtikas veikals atrodas kilometra attālumā. Ne jau katram iespējams aizkļūt līdz tam. Kamēr uzcels jaunu — paies kāds gads. Par to, lai slēgtā veikala vietā ierīkotu pagaidu tirdzniecības punktu, kas apgādātu ar pirmās nepieciešamības precēm. Saulkrastu tirdznieclbas uzņēmumā neviens neiedomājās. Veikals atkal sāka darboties. Tuvāk Saulkrastu centram atrodas 12. veikals. Tā vadītāja V.Fjodorova konstatē bēdīgus faktus: Veikals noteikti jāremontē, griesti cauri, rudenī pagrabu appludina. Tad pēc precēm jābrien gumijas zābakos. Ūdeni ņemam no akas, bet atpūtas stūrīti esam ierīkojuši noliktavā. Arī šis veikals, lai cik jumts caurs nebūtu, plānu pilda un pārpilda. Vasarā 93 tūkstoši rublu mēnesī iznāk. Leņina ielā 42 atrodas 11. veikals. Desmit gadus par tā vadītāju strādā G. Puķīte: — Lāgā neatceros, kad pie mums pēdējo reizi bija remonts. Laikam 1975. gadā.
Veikalā esam piecas pārdevējas. Darba apstākļi nav no labākajiem. Noliktavā un veikalā periodiski ieplūst ūdens, grīda izpuvusi. Piena produktu vitrīna nav mainīta gadus trīs. Tagad tā vispār nedarbojas. Grūtības sagādā ūdensapgāde, nav tualetes. Plānu tomēr izpildām. Preces realizētas par 90 tūkstošiem rubļu mēnesī. Kad ierodas pārbaudes komisijas (arī no rajona SES), tad tik raksta aktus. Zvejnieku patērētāju biedrības Saulkrastu tirdzniecības uzņēmuma direktora vietniece J.Grecka taisnojas: - Šajā amatā esmu visai neilgu laiku kopš šā gada augusta. Tā pamatīgi vēl neesmu iepazinusies ar visiem pienākumiem. Tik tiešām sanitārās normas pārkāptas vairākos veikalos. Dažos nepieciešams veikt remontu. — Starp citu. 1983. gada pasākumu plānā, kas paredz sanitāri higiēnisko normu uzlabošanu. Saulkrastu tirdzniecības uzņēmums apņēmies pabeigt 11.veikala remontu šā gada otrajā ceturksnī. 12. Veikalā — nosusināt pagrabu, 31. veikals vispār nav minēts. Man grūti atrast attaisnojošus iemeslus, — saka J. Grecka. — taču nākamā gada plānā iekļausim šos veikalus, centīsimies solīto izpildīt. Protams, īsās sarunas laikā nevar atrisināt visas problēmas. Tāpat jautājumu par 31. veikala slēgšanu un jauna izbūvi (projekts jau izstrādāts) jārisina citā līmenī. Taču skaidrs tas, ka Saulkrastu zonas veikalu remonti un būve, ievērojot arī perspektīvo atpūtnieku pieplūdumu, jāaplūko kompleksi, iesaistot visas minētās un pārējās atbildīgās organizācijas, personas. Rajona sociālistiskajās saistībās ierakstīts: «Apgūt un kapitāli izremontēt veikalus 380 kvadrātmetru platībā.» Cik no tā realizēts Saulkrastos? Nobeigumā fakti, kas liecina par to, ka Saulkrastu tirdzniecības uzņēmumā darbu var organizēt labi. Par paraugu citiem kalpo 26. pārtikas veikals. Bija paplašinātas tā noliktavas, uzlabotas sadzīves telpas. Veikals pieslēgts ūdensvadam, kanalizācijai. Ir centrālapkure. Vasaras mēnešos turpat blakus atvērts piena kiosks, tas atslogo galveno tirdzniecības zāli. Patīkami iepirkties šādā veikalā.

Ar aktiem caurumu neaizlāpīt
1983.10.01 Darba Balss (Rīgas rajons)
Kamoliņš, E.

================

===