trešdiena, 2025. gada 8. janvāris

Bērnu kolonija ( - 1936 ) ^

BALTEZERA KOLONIJA 
Bāreņu aprūpe brīvvalsts laikā
JĀNIS RIEKSTIŅŠ /vēsturnieks/ 

Viena no daudzajām visai sarežģītajām problēmām, kuras Latvijas brīvvalsts laikā bāreņu aprūpē nācās risināt, bija arī pilnvērtīgas vasaras atpūtas nodrošināšana. Jau kopš Latvijas brīvvalsts pirmajiem pastāvēšanas gadiem valsts un pašvaldību iestādes, kā arī dažādas sabiedriskās organizācijas bārabērnu patversmes centās galvenokārt iekārtot laukos - muižu centros, pie ezeriem vai upēm. Tas nodrošināja labus bērnu sadzīves apstākļus, deva iespēju sagādāt viņiem pienācīgu vasaras atpūtu. Diemžēl daudz bija arī tādu bērnu, kuriem nācās uzturēties Rīgas, kā arī citu pilsētu patversmēs, kur sadzīves apstākļi bija nesalīdzināmi sliktāki. Taču arī viņi nekad netika aizmirsti. Gan pašvaldību iestādes, gan Latvijas Bērnu palīdzības savienība, Latvijas Bērnu draugu biedrība, Latvijas Bērnu fonda komiteja, tāpat arī citas sabiedriskās organizācijas pilsētu bērniem iekārtoja vasaras kolonijas. Piemēram, Rīgas bērniem divdesmito gadu sākumā tādas kolonijas tika iekārtotas Mežaparkā, Buļļu muižā un Rīgas jūrmalā. Sūtot bērnus uz šīm atpūtas vietām, priekšroka vienmēr tika dota trūcīgo ģimeņu bērniem un bāreņiem. Bērnu vasaras koloniju iekārtošanā un uzturēšanā lielu darbu veica arī slimokases. Trīsdesmito gadu sākumā dažādās valdības iestādēs un sabiedriskajās organizācijās viedoklis par bērnu vasaras kolonijām nedaudz mainījās. Tika uzskatīts, ka “kolonijās bērni neko nedara, tikai atpūšas un veseļojas, bet darbu tikpat kā neredz. Lai šo stāvokli mainītu, pie Sabiedriskās palīdzības komitejas nodibināja īpašu Ganu centrāli, bet 1934. gadā ar valdības rīkojumu tika paziņots par trūcīgo pilsētnieku bērnu izmitināšanu laukos uz valdības rēķina. Šajā gadā no Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas un Ventspils uz laukiem nosūtīja ap 1200 šo pilsētu mazturīgo iedzīvotāju bērnu. Ar Rīgas aizgādības pārvaldes starpniecību 1935. gadā laukos izvietoja 2025 bērnus, 1936. gadā - 2562, 1937. - 2746, 1938. gadā - 5933, 1939. gadā - 5308, 1940. gadā (līdz 15. maijam) - 4000. Līdz ar maznodrošināto ģimeņu bērnu nomitināšanu laukos pie saimniekiem tāda atpūtas forma kā vasaras kolonijas tomēr netika pārtraukta. Rīgas aizgādības pārvaldes bērnu inspektors R.Kļaviņš 1936. gadā šajā sakarā rakstīja: “..kolonijas neiznīks, jo vasaras kolonijās nometina slimīgus bērnus, kurus nevar atstāt bez ārsta uzraudzības, kurus nedrīkst novietot uz laukiem. Tāpēc saprotama un apsveicama Rīgas pilsētas gādība par šādu bērnu vasaras atpūtu un ārstēšanu: pilsēta izbūvē šogad kolonijas vajadzībām veselu rindu ēku veselīgajā Baltezera rajonā.” Savukārt 1937. gadā žurnālā “Pašvaldību Balss” tika norādīts: “Jaunā Rīgas pilsētas bērnu vasaras kolonija Baltezerā tagad galīgi iekārtota un 25. jūnijā iesvētīta, kaut gan koloniju uzcēla jau 1936. gada pavasari un 1936. gada vasarā jau sāka apdzīvot bērni. Ātri veicās koloniju izbūvēt vienīgi tāpēc, ka sienu apmetuma vietā pilsēta izvēlējās lietot finierus un būves darbus firma Neiburgs sāka kolonijā uzreiz. Kolonijā ir 15 atsevišķas ēkas: 8 grupu mājas, 1 virtuve ar ēdnīcas istabu, 1 pārvaldes māja, 1 bērnu slimnīca, 1 veļas mazgātuve un dušu pirts, ledus un sakņu pagrabs, malkas šķūnis, ūdens tornis un ūdens piegādes ierīce. Koloniju ietver jauns priežu mežs apmēram 12 ha platībā. Tuvumā (pie robežas) Baltezers un Rīgas-Carnikavas ceļš... Šī kolonija, ar kuru var lepoties Rīgas pilsēta, kaut arī izmaksāja pāri par Ls 330 000, pilsētai dos ietaupījumu, jo daudzi bērni, kurus nācās ārstēt, tagad kolonijā atgūs spēkus un būs aizsargāti no nopietnas saslimšanas.” Jāpiebilst, ka Rīgas pilsēta bērnu aizgādības un sociālās apgādības vajadzībām šajā laikā izlietoja 6 miljonus latu gadā. Pavisam 1938. gadā Latvijā pastāvēja 46 bērnu vasaras kolonijas. No tām sabiedriskās organizācijas uzturēja 35, slimo kases -7, pašvaldības - 2 un Kara ministrija - 2. Vislielākā (ar 250 gultām) bija galvaspilsētas Rīgas aizgādības valdes Baltezera kolonija, bet vismazākā - Bauskas pilsētas kolonija Asaros (11 gultas). 1937. gadā Bauskas pilsētas valde nolēma pieņemt nelaiķes Martas Grīsles pilsētai novēlēto vasarnīcu Rīgas jūrmalā ap 12 000 latu vērtībā, ierīkojot tajā saskaņā ar novēlējumu bērnu koloniju ar nosaukumu “Kolonija Marija”. Baltezera kolonijā novietoja trūcīgo Rīgas pilsētas iedzīvotāju slimīgos un vārgos bērnus, kuriem pēc ārstu atzinuma bija nepieciešama pastāvīga medicīniskā uzraudzība. Kopš 1937. gada bērni uz Baltezera koloniju izbrauca maija sākumā un atgriezās septembra beigās. No 1935. līdz 1940. gadam Baltezera kolonijā atpūtās 1857 trūcīgo rīdzinieku bērni. Aizgādības pārvaldei kolonijas uzturēšana šajos 5 gados izmaksāja 232 000 latus. Taču tā nebija zemē nomesta nauda. Kādā no tā laika dokumentiem norādīts: “Veselīgajā gaisā, saules un ūdens ietekmē, ar vienkāršu spēcinošu barību un pastāvīgā audzinātāju uzraudzībā novārgušie pilsētas bērni ātri uzlaboja veselību. Katrs bērns pēdējos gados kolonijā pavadījis ap 60 dienu. Lielu vērību pilsētas bērnu kolonijā piegriež arī bērnu zobu ārstēšanai. Caurmēra svara pieaugums bērniem pēc kolonijā pavadītā laika atzīmēts ap 1,7 kg, bet nereti arī 6 un vairāk kilogramu.” Izdevumi 1939. gadā pēc koloniju uzturētājiem (iestādēm un organizācijām) uzrādīja šādu sadalījumu: - sabiedrisko organizāciju kolonijās - 184 366 lati, - slimokasu kolonijās - 105 863 lati, - pašvaldību kolonijās - 47 721 lats, - Kara ministrijas kolonijās -18 913 lati Kopā: 356 913 lati. Situācija Baltezerā, tāpat kā citās bērnu vasaras kolonijās, strauji mainījās pēc Latvijas okupācijas. To apliecina arī Tautas izglītības nodaļas vadītāja Ž.Legzdiņa un administratīvi saimnieciskā sektora vadītāja K.Sērmūkšļa 1941. gada 1. marta ziņojums Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomitejas tautas izglītības nodaļai. Tajā norādīts: “Rīgas pilsēta ir izbūvējusi plašu bērnu koloniju pie mazā Baltezera Ādažu pagastā, kur katru vasaru atpūšas un stiprina veselību 500 pilsētas bērnu namu, bērnu dārzu un citu trūcīgo vecāku bērni. Kolonija atrodas jaukā, sausā, saulainā vietā, priežu mežā vidū, ezera krastā un apgādāta ar visām labierīcībām: izbūvētas 8 atsevišķas grupu mājas, liela saimniecības māja ar plašu virtuvi un citām nepieciešamām telpām, administrācijas ēka, plaša ambulance ar zobārstniecības kabinetu, ūdens tornis un elektriskā apgaismošana. Sezonas laikā kolonijā strādā pāri par 70 darbinieki (pārzinis, audzinātāji un tehniskais personāls). Sezonai izbeidzoties, kolonijā paliek pārzinis, kas ziemas mēnešos noslēdz plašās saimniecības rēķinus, sakārto inventāru, sastāda darbības pārskatu un budžetu nākošam gadam, kārto inventāra iegādes, labošanas un remonta darbus, kā arī rūpējas par kolonijas tālāku izbūvi un izdaiļošanu, savlaicīgi rūpējas par kurināmā iegādi un sagatavošanu, ledus ievešanu ledus pagrabam, sniega notīrīšanu no jum-tiem utt. No tehniskiem darbiniekiem ziemā nodarbināti tikai 2 - sētnieks un naktssargs. Šie darbinieki algojas visu gadu. Sastādot 1941. gada budžeta projektu, Rīgas pilsētas pagaidu izpildu komitejas Tautas izglītības nodaļa paredzējusi kolonijas uzturēšanai 119 970 rbļ. Kāda summa budžetā tiks apstiprināta kolonijas uzturēšanai, vēl nav zināms. Šī gada janvāra mēnesī Izglītības tautas komisariāta Skolu pārvalde izsniedza kolonijas pārzinim attiecīgas summas darbinieku algošanai. Palika nenokārtots elektrības rēķins un braukšanas naudas par 130,46 rubļiem... Kad kolonijas pārzine griezusies Izglītības tautas komisariātā pēc atļaujas saņemt attiecīgās summas, tai paziņots, ka nekādas summas kolonijas uzturēšanai netiks vairs izsniegtas. Ja tāds paziņojums paliek spēkā, tad kolonijas 3 darbinieki paliek bez algām, kā arī nav iespējams sagatavot kolonijas vajadzībām malku un ledus pagrabam ledu, kas radīs lielus traucējumus kolonijas turpmākā darbā...” 1941. gada vasarā Rīgas pilsēta sāka kārtot jautājumu par savas bērnu vasaras kolonijas atgūšanu. Pilsētas Sociālās nodrošināšanas vadītāja vietas izpildītājs M.Bremmers iesniegumā Rīgas pilsētas vecākā vietas izpildītājam P.Drejmanim 1941. gada 29. augustā rakstīja: “..1940. gada decembrī uz Rīgas pilsētas izpildu komitejas lēmuma pamata, bijušās Aizgādības pārvaldes, tagadējās Sociālās nodrošināšanas nodaļas, Bērnu daļa līdz ar visām viņai pakļautām iestādēm tika pievienota Rīgas pilsētas izglītības nodaļai. Lielinieku varai izbeidzoties, saskaņā ar Jūsu lēmumu Bērnu daļa ir atkal pievienota Sociālās nodrošināšanas nodaļai, un Izglītības nodaļa nodeva atpakaļ bērnu daļu un bērnu dārzus. Nav nodoti bērnu nami un bērnu vasaras kolonija pie mazā Baltezera. Cik zināms, tad bērnu vasaras koloniju Izglītības nodaļa bija iznomājusi uz 1 gadu arodbiedrību centrālai padomei un pēdējā tur ierīkojusi pionieru nometni. Lielinieku varai izbeidzoties, likvidējusies arī pionieru nometne, bet kolonija vēl nav nodota atpakaļ Sociālās nodrošināšanas nodaļai. Lai varētu konstatēt kolonijas tagadējo stāvokli pēc lielinieku saimniekošanas un lai būtu iespējams to savest atkal tādā kārtībā, kā tas bija agrāk, Sociālās nodrošināšanas nodaļa pagodinās lūgt Jūs, augsti godātais Vecākā kungs, norādīt Rīgas pilsētas izglītības nodaļai gādāt par to, lai pilsētas bērnu vasaras kolonija pie mazā Baltezera tiktu nodota atpakaļ Sociālās nodrošināšanas nodaļai.” Rīgas pilsētas vecākā vietas izpildītājs P.Drejmanis savā 1941. gada 11. septembra dienas pavēlē uzdeva “gādāt par bērnu vasaras kolonijas pie mazā Baltezera nodošanu atpakaļ Sociālās nodrošināšanas nodaļai”. Bērnu vasaras kolonijas pārņemšana notika 1941. gada 1. novembrī. Pārbaudot iestādes inventāru un materiālus un salīdzinot iestādes nodošanas aktus ar pārņemšanas aktiem, izrādījās, ka, nododot iestādi 1940. gada 16. decembri Izglītības pārvaldei, inventāra un materiālu ir vairāk kopumā par RM 787,46 nekā 1941. gada rudenī. Daļa iztrūkstošās mantas bija aizvesta uz Abreni, bet daļa nolietota vai nozaudēta tajā laikā, kad tur bija arodbiedrību pionieru nometne. Šajā laikā par kolonijas pārziņa vietas izpildītāju tika nozīmēta Emīlija Jurēviča, par sētnieku - Rūdolfs Eikerts, bet par sargu - Jānis Karlsons. Aizgādības pārvalde bērnu vasaras kolonijā pie Baltezera novietoja Rīgas pilsētas trūcīgu - sociāli apgādājamu - vecāku vārgos bērnus, sākot ar 4 gadu vecumu pirmām kārtām no Aizgādības pārvaldes bērnu iestādēm (bērnudārziem un bērnu namiem). Bērnunamu skolas vecuma bērnus ar maziem izņēmumiem nodeva uz laukiem ganos vai par izpalīgiem lauku sētās. 1942. gada 17. jūlija dienas pavēlē pilsētas vecākā vietas izpildītājs H.Mielēns atļāva Baltezera kolonijā-sanatorijā uzņemt arī sociāli maznodrošinātos vārgos bēmus, ja vecāki apņēmās segt visus kolonijas izdevumus RM 3 dienā par katru bērnu. 1943. gada pavasarī bērnu vasaras kolonija pie mazā Baltezera bija jānodod kara iestāžu vajadzībām. Lai Rīgas pilsētas aizgādības valdes aprūpētie bērni nepaliktu bez atpūtas, viņiem sanatorija tika iekārtota bērnunamā Kuldīgas ielā 45. Bez tam 19 bērnunamu vārgos bērnus savā saimniecībā Vecpiebalgas pagasta “Sproģos” paņēma Hermaņa ielas 19 bērnunama pārzinis Emīls Resnais. Tāds ir ieskats Rīgas pilsētas bērnu vasaras kolonijas pie Baltezera pastāvēšanas pirmajos gados. Par šo laiku var atrast interesantas ziņas gan arhīvu dokumentos, gan laikrakstu un žurnālu slejās. Grūtāk vajadzīgās ziņas nākas meklēt par Baltezera kolonijas dzīvi pēdējos gadu desmitos. Bet arī tas būtu noteikti izdarāms, jo patlaban tur vasaras pavada Rīgas pilsētas Imantas bērnunama audzēkņi, kuri gribētu būt droši un pārliecināti, ka nekad neviens “naudīgāks onkulis” neiekāros un savā īpašumā neiegūs šo seno, jauko Rīgas pilsētas bērnu atpūtas vietu. 

BALTEZERA KOLONIJA
1993.06.10 Izglītība (agrāk - Skolotāju Avīze)
RIEKSTIŅŠ, JĀNIS

*"Rīts" Nr.37.  no 06.02.1936.
Maijā pacelsies jaunā kolonija Baltezera krastā
1936.02.27 Brīvā Zeme
 
  
komisija pārbauda ēku novietnes mežā jaunbūves.
Komisijā ir arī Rīgas pilsētas bērnu insp. K.Kļaviņš un M.Ozols

Jau iemūrēti pamati vienai saimes ēkai

Baltezera mežā aug jaunā Rīgas bērnu veselības pilsēta 
1936.04.03 Brīvā Zeme
planku ceļš, kas izveidots kolonijas būvmateriālu piegādāšanai. Lejā  Mazais Baltezers
skats uz jaunceļamo kolonijas ambulances ēku
"Veselības salā" pie Rīgas
1936.04.21 Brīvā Zeme

Bērnu pilsēta Baltezera krastos
* Rīts / 26.04.1936


Spāru svētki "bērnu pilsētā"
1936.04.27 Brīvā Zeme
 
Baltezera bērnu kolonijas kopskats

1936.04.27 Jaunākās Ziņas

Baltezera bērnu Kolonija sāk darbu
Rīgas pilsētas Aizgādības valde izmeklējusi 200 vārgos Rīgas bērnus, kurus pirmos ievietos jaunajā bērnu vasaras kolonijā pie Baltezera. Pirms nosūtīšanas, bērnus šodien vēlreiz pārbaudīs ārstu komisija. Kolonijai jau pieņemts pastāvīgs ārsts, kopējas, audzinātāji un citi darbinieki. Lai bērni būtu pilnīgi droši  rūpīgas rokas gādā, lai mazajiem kolonijas iemītniekiem ierodoties viss būtu kārtībā. Uzņēmumā redzams kā kolonijas darbinieki piepilda ar svaigu sienu bērnu gultiņām guļmaisiņus. Spirdzinošs miegs svaigajā sienā pēc dienas gaitām mazajiem būs baudījums.
Meža aizdegšanās gadījumā, ap koloniju ierīkota uguns aizsarga josla un iztīrīti liekie krūmi. Toties no jauna sadēstītas bērzu un liepu alejas un citādi apkārtne uzposta. Vecāki savus bērnus varēs apmeklēt svētdienās. Satiksme  ar Baltezera līnijas autobusu.
 
Baltezera bērnu Kolonija sāk darbu
1936.06.05 Rīts

Bērnu jaunā pilsēta pie Baltezera 
1936.06.06 Brīvā Zeme 
Kļaviņš, Rūdolfs
* "Rīts" Nr.260  no  20.09.1936.

********************************< šurpu - turpu >********************************




**********************************************************************************

-

Bērnu kolonija Baltezera krastos ( 1937 ) ^

 Jaunā Rīgas pilsētas bērnu vasaras kolonija.

Jaunā Rīgas pilsētas bērnu vasaras kolonija Baltezerā tagad galīgi iekārtota un 25. jūnijā iesvētīta, kaut gan koloniju uzcēla jau 1936. gada pavasarī un 1936. g. vasarā jau sāka apdzīvot bērni. Ātri veicās koloniju izbūvēt vienīgi tāpēc, ka sienu apmetuma vietā pilsēta izvēlējās lietot finierus un būves darbus firma Neiburgs sāka visā kolonijā uzreiz. Kolonijā ir 15 atsevišķas ēkas, kuras pēc viņu nozīmes var iedalīt: 8 grupu mājas, 1 virtuve ar ēdamistabu (kolonijas centrā), 1 pārvaldes māja, 1 bērnu slimnīca, 1 veļas mazgātava un dušu pirts, ledus un sakņu pagrabs, malkas šķūnis, ūdens tornis un ūdens piegādes ierīce. Koloniju ietver jauns priežu mežs, apm. 12 ha platībā; tuvumā (pie robežas) Baltezers un Rīgas Carnikavas šoseja. Koloniju izbūvējot vadījusi doma, ka vārgiem bērniem, kam te jāatgūst veselība, jādod iespēja dzīvot saimēs, jeb varētu teikt lielās ģimenēs. Tāpēc saimes māja ietver vienu dzīvokli ar ērtībām. Var iet ēst kopīgā ēdamistabā, var arī palikt savrup. Tam liela nozīme izolācijas gadījumos. Kolonijā ir sava maza slimnīca; ārsts dzīvo turpat. Bez tam nepārtraukti darbojas zobārstniecības kabinets. Ērtā satiksme dod iespēju baudīt lauku svaigos produktus (piens, saknes) un citu nepieciešamo jo viegli piegādāt no Rīgas. Kolonijas normālais darba laiks no maija sākuma līdz septembra otrai pusei. Bērnu sastāvs mainās jūlija vidū. Šī iestāde, ar kuru var lepoties Rīgas pilsēta, kaut arī izmaksāja pāri par Ls 550.000, —, pilsētai dos ietaupījumus, jo daudzi bērni, kurus nācās ārstēt, tagad kolonijā atgūs spēkus, un būs aizsargāti no nopietnas saslimšanas. Līdz kolonijas izbūvei Rīgas bērniem nebija pastāvīgas mītnes, tiesa, kolonija darbojās Ķīšezera malā bij. Zvēru dārza ēkās, piemērojot tās bērnu dzīvei. Bet Zvēru dārzs bija jāatjauno un pilsētas kase bija iztukšota. Kāpēc Rīgas bērni sev pastāvīgu mītni varēja iegūt tikai pēc 1934. g. 15. maija. Vasaras kolonijas vārgiem bērniem mazākos apmēros iespējams iekārtot arī citās pilsētās, tāpēc derētu arī citu pilsētu pārstāvjiem ieskatīties kolonijas iekārtojumā. Kārtojot lietas Rīgā, katram iespējams turpu viegli nokļūt ar autobusu (Baltezera līnija, no autoostas). Visus paskaidrojumus sniegs katrā laikā pārzinis. Kolonijas tālrunis: Ādaži 72 .

1937.06.01 Pašvaldības Balss
Kļaviņš, Rud.
 * Brīvā Zeme / 22.06.1937

Bērni un audzinātājas Rīgas pilsētas Baltezera bērnu kolonijā. 1936.-1938.gads.
* "Rīts" Nr.170  no  23.06.1937.







* "Brīvā Zeme" Nr.139  no  26.06.1937.




 * Latvijas Kareivis / 26.06.1937
Rīga rūpējas par saviem bērniem
Atklāta bērnu vasaras kolonija Baltezerā. Pēdējos gados Rīgas pilsēta piegriezusi lielu vērību bērniem. Gādā ne tikvien, lai jaunatnei būtu piemērotas skolas telpas, bet lai arī tie bērni, kas skolu neapmeklē, varētu augt labvēlīgos apstākļos. Jau pagājušā gadā, kad Rīga izbūvēja bērnu vasaras koloniju pie Baltezera, aizgādības valde izmeklēja vairākus simtus vārgos Rīgas bērnus, kurus novietoja jaunizbūvētajā atpūtas vietā. Vakar notika Rīgas pilsētas Baltezera bērnu vasaras kolonijas iesvētīšana. Tai ieradās Rīgas pilsētas galva R.Liepiņš, diplomātiskā korpusa un valsts iestāžu darbinieki. Bērni tērpušies tautiskos tērpos, valsts karodziņiem rokās, dziesmām sagaidīja galvaspilsētas saimnieku. Prof. K.Kundziņš iesvētīšanā runāja par mūžīgo jaunību, kas katram jāiegūst. Bērnu vasaras koloniju atklājot Rīgas pilsētas galva norādīja, ka pilsētai rūpēs un gādībā par mūsu jaunatni nekādi izdevumi nav par lieliem. Pilsētas pašvaldība dara visu, lai Rīga būtu galvaspilsētas vārda cienīga. Viņa uztur bērnu dārzus, bērnu namus, sērdieņus, kam nav audzinātāju un apgādnieku, novieto audzināšanai ģimenē, bērnus izsūta vasaras atpūtā uz laukiem. Aizgādības valde veidojusi šo nometni — bērnu koloniju, lai saulītē un svaigā gaisā bērni uzlabotu un stiprinātu veselību. Lai te pavadītās nedēļas bērniem paliktu labā un mīļā atmiņā. Lai jaunā iestāde kalpo galvaspilsētas bērniem. Pilsētas galvas runu noslēdza valsts himna. Tautas labklājības ministrijas socjālās apgādības departamenta direktors J.Sīlis uzsvēra Rīgas pilsētas gādību par bērniem. Aizgādības valdes priekšnieks M.Ozols pastāstīja par bērnu vasaras kolonijas izbūvi pie Baltezera. Kolonija iesākta būvēt pagājušā gada pavasarī un Rīgas pilsētai izmaksājusi 330.000 ls. Uzceltas 15 ēkas, ierīkotas ne tikai mājas bērnu naktsguļai un ēdamzāles, bet arī slimnīca, dušu pirts, virtuve un citas saimnieciskās ēkas. Koloniju izbūvējot domāts tur novietot 250 bērnus. Pašlaik novietoti 258 bērni. Par tiem rūpējas 40 darbinieki, šī gada kolonijas budžets ir 61.332 ls. Rīgas pilsētas galva ar lūgtiem viesiem pēc tam apskatīja bērnu vasaras koloniju. Tā iekārtota priekšzīmīgi ar plašām un saulainām telpām. Lai bērni būtu pilnīgi droši nejaušas meža aizdegšanās gadījumā, ap koloniju ierīkota uguns aizsargjosla un iztīrīti liekie krūmi. Toties no jauna sadēstītas bērzu un liepu alejas, apkārtne glīti uzposta. Pa azaida laiku bērni iepriecināja ar priekšnesumiem — dziesmām un tautiskām dejām.








Līdz ar visas mūsu dzīves pārorientēšanos visa centrā tagad ir nostādīts cilvēks. Dzimstību pacelšanas un mirstību samazināšanas problēmai tagad ir piešķirta redzama vieta visā valsts politikā. Ja pirmā daļa dzimstību pacelšana saskaras ar daudziem stipri sarežģītiem jautājumiem, tad mirstību apkarošanas jautājumam varam pieiet tiešāki un reālāki. Bet no šo abu problēmu atkarīgā koeficienta atkarājas dzīvā spēka pieaugums vai mazināšanās.

Šiem jautājumiem nopietnu vērību piegriezusi Rīgas pilsētas valde, atverot bērnu koloniju, modernizējot slimnīcas, ierīkojot jaunus veselības kopšanas punktus, gādājot par daudzbērnu ģimeņu piemaksām u. t. t. Atklājot Baltezera pilsētas bērnu vasaras koloniju, Rīgas pilsētas galva R.Liepiņš starp citu uzsvēra, ka pilsētas valde iespējamo līdzekļu robežās darīs visu, lai gādātu par pilsētas dzīvā spēka veselību un pieaugumu. Līdz šim Rīgas pilsētas bērniem nebija savas mītnes. Kaut gan kolonija darbojās Ķīšezera malā, bijušā Zvēru dārza ēkās, tomēr šo mītni nevarēja uzskatīt par pilnīgu, kas atbilstu visām modernām prasībām. Bet nāca klāt vēl jauna nelaime. Zvēru dārzs bija jāatjauno, un maziem vasaras viesiem bija jāmeklē cita atpūtas vieta. Par tādu 1936. gada sākumā izraudzīja Baltezeru. Būvi uzsāka tā paša gada 4. martā, bet beidza jau pēc dažiem mēnešiem 3. jūnijā, kad vasara bija atvērusi savus saulainos vārtus. Jaunā kolonijā ir 15 atsevišķas ēkas: 8 grupu mājas. 1 virtuve ar ēdamistabu, 1 pārvaldes māja, 1 bērnu slimnīca, 1 veļas mazgātava un dušu pirts, ledus pagrabs, malkas šķūnis, ūdens tornis un ūdens piegādes ierīce. Koloniju ietver jauns priežu mežs Baltezera un Carnikavas šosejas malā; piešķirot vietai izdevīgu ģeogrāfisku stāvokli gan satiksmes, gan klimata ziņā. Kolonijā darbojas 40 darbinieki, starp kuriem 1 ārsts, 1 žēlsirdīgā māsa un 1 zobārsts. Kolonijā bērnus sadala saimēs, kurām ir lielas ģimenes raksturs. Tāpēc katra saimes māja ietver vienu dzīvokli ar visām ērtībām. Bērnu vajadzībām nepārtraukti darbojas maza slimnīca un zobārstniecības kabinets, kas uzmana un rūpējas par mazo viesu veselību. Kolonijas darba laiks noteikts no maija sākuma līdz septembra beigām. Patreiz kolonija iekārtota 250 bērniem, kuru sastāvs mainās jūlija vidū. Kolonijas iekārtošana Rīgas pilsētas valdei izmaksājusi pāri par Ls 330.000. Bet līdz ar to viņai samazināsies tie izdevumi, kurus prasīja vārgo un neveselīgo bērnu ārstēšana, jo daudzi no maziem vasarniekiem, pavadot dienas sausā, saulainā parkā pie svaigas pārtikas audzinātāju uzraudzībā, atgūs sabojāto veselību un dzīves spēku. Un līdz ar to būs panākts svētīgs augstākās cilvēcības darbs. Kolonijas budžets 1937. gadam noteikts uz Ls 61.332,—. Katra bērna izmaksa aprēķināta Ls 1,80 dienā. Jo skaļāk atskanēs mūsu bērnu sudrabainie smiekli un brūnākas kļūs viņu sejas rudens zeltainā dzeltenumā, jo varenāks būs mūsu dzīvā spēka pieaugums un turpinājums. Par šo apstākļu labvēlīgu atrisinājumu ir gādājusi Rīgas pilsētas valde.

Bērnu koloniju „Baltezers“.
Otrā pusē ezeram redzama Rīgas pilsētas ūdensvada 1 sūkņu stacija.
Bērnu kolonijas galvenais laukums un dzīvojamās ēkas.
Gādība par tautas dzīvo spēku.
1937.07.01 Pašvaldības /Pašvaldību/ Darbinieks

******************************< šurpu - turpu >**********************************


 



***********************************************************************************

-