Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs

ceturtdiena, 2019. gada 23. maijs

svētdiena, 2019. gada 5. maijs

Svētki darbu vidū

Kolhozam «Ādaži» 35. Daudziem dažādu valstu tūristiem, arī svešatnes latviešiem nav svešs Latvijas kolhoza «Ādaži» vārds. Gan savas viesmīlības dēļ, gan arī tāpēc, ka tur bijusi iespēja daudz ko redzēt, piemēram, moderno lielfermu «Briljanti» 1000 govīm vai saimniecības ciematu. Vecākās paaudzes ārzemju tautieši droši vien vēl atceras vienu no saimniecības pamatlicējiem un bijušo vadītāju J. Kukeli, tieši viņa laikā arī sākās tikšanās miera, tautu draudzības un saprašanās garā, ko turpina tagadējais priekšsēdētājs A. Kauls. Šajās dienās «Ādažiem» bija lieli svētki, maza atelpa pēc spraiga darba cēliena — saimniecības 35 gadu jubileja. Svinīgajā sanāksmē kolhoza dibinātāji, darba un kara veterāni, labākie jaunie darba darītāji sanāca skaisti uzpostā zālē, lai atcerētos, kas bijis, lai pārrunātu, kas būs. Saimniecības valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls pateica paldies pirmajiem par darbu un uzticību kopsaimniekošanas idejām J.Kukelim, R.Birzem, H.Ūdrim, A.Upmalei, E.Akmentiņai, vēl daudziem citiem. Pašlaik kolhoza lietošana ir 12 613 hektāri zemes, no tiem 7 146 — lauksaimniecībā izmantojamās. Strādā vairāk nekā 4000 kolhoznieki, pamatlīdzekļi sastāda 48 miljonus rubļu, no tiem lauksaimnieciskas nozīmes — pāri par 30 miljoniem, ir plašs tehnikas parks ar 280 traktoriem, 320 automašīnām, ap 50 kombainiem graudu un kartupeļu novākšanai. Kolhozs ir plaša daudznozaru saimniecība, kurā harmoniski apvienojas augkopība, lopkopība un palīgražošana, viss nemitīgi aug un pilnveidojas. Par kolhoza līdzekļiem uzbūvētas daudzas labiekārtotas dzīvojamās mājas (pēdējos astoņos gados vien ekspluatācijā nodoti 450 dzīvokļi), ēdnīca, bērnudārzs, sadzīves pakalpojumu paviljons, pasts, bērnu poliklīnika un slimnīca. Uzcelti jauni lopkopības kompleksi, fermas, noliktavas un citas būves. Augot saimniecības ekonomiskajam potenciālam, paplašinās arī gādība par darba darītāju. Kultūras un sadzīves vajadzību fondam kolhoza valde ik gadu atvēl ap 600 tūkstošus rubļu, bet 1982. gadā sociālās nodrošināšanas un materiālās palīdzības fondam izlietots 650 tūkstoši rubļu. Nodibinoties jaunajai ģimenei, izsniedz pabalstus, veselu gadu pēc bērna piedzimšanas mātēm nodrošina apmaksātu atvaļinājumu: daudzbērnu ģimenēm piešķir audzināšanas pabalstu. Apmaksā arī ārstēšanās izdevumus sanatorijās, piešķir ceļazīmes tūrisma braucieniem. Sanāksmē kolhoza veterāni uzzināja, kādi «Ādaži» būs nākotnē — cik piena slauks, cik gaļas ražos, ko cels. Arvien lielākus līdzekļus atvēl gādībai par cilvēku darba un sadzīves apstakļiem. Sanāksmē paziņoja valdes lēmumu paaugstinot darba veterānu pensijas no šī gada 1. septembra. Par sasniegumiem lauksaimnieciskajā ražošanā un sakarā ar 35 gadu jubileju saimniecība apbalvota ar Latvijas Lauksaimniecības ministrijas Goda rakstu. Lauksaimniecības ministrs K.Špoģis savā runā izteicās, ka ādažnieku paveiktajā viņš saskatot sākumu vēl ražīgākam darba cēlienam. Lauku cilvēks vienmēr ir darbā, jo viņš grib darba vidū baltu brīdi - svētkus. Piepildītus un svētus.

Svētki darbu vidū

1983.09.15 Dzimtenes Balss
J. Čapiņš

Kolhoza "Ādaži" 35 gadu jubileja / 1983.gads

sveiciens no šefiem - Dailes teātra (no kreisās: Ē.Valters, V.Vecumniece, O.Dreģe)

N.Laukmanes raksts "Kolhozam "Ādaži"-35" laikrakstā "Darba Balss" / 27.08.1983

Alberts Kauls

Josifs Kukelis

* N.Laukmanes raksts "Kolhozam "Ādaži"-35" laikrakstā "Darba Balss" / 27.08.1983

«ĀDAŽIEM»-TRĪSDESMIT PIEKTĀ GADSKĀRTA

Daudziem mūsu un kaimiņu republiku lauksaimniecības speciālistiem, kā arī dažādu valstu tūristiem nav svešs Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» vārds. Te visiem bijusi iespēja redzēt daudz interesanta. Minēsim kaut vai moderno lielfermu «Briljanti» 1000 govīm. Šajās dienās «Ādažiem» bija svētki — saimniecības 35 gadu jubileja. Svinīgajā sanāksmē kolhoza dibinātāji, darba un Lielā Tēvijas kara veterāni, pirmrindnieki atcerējās sava kolektīva pirmos soļus, spilgtākos pagātnes notikumus. «Ādažu» priekšsēdētājs Alberts Kauls pateicās darba veterāniem Josifam Kukelim, Reinholdam Birzem, Heinriham Ūdrim, Austrai Upmalei, Elzai Akmentiņai un daudziem citiem. Pašlaik kolhozam ir 12 613 hektāri zemes. Saimniecībā strādā vairāk nekā 4000 kolhoznieku. Plašs ir tehnikas parks ar 280 traktoriem, 320 automašīnām, 50 kombainiem graudu un kartupeļu novākšanai. Kolhozs ir plaša daudznozaru saimniecība, kurā harmoniski apvienojas augkopība, lopkopība un palīgražošana, tā nemitīgi aug un pilnveidojas. Par saimniecības līdzekļiem uzbūvētas daudzas labiekārtotas dzīvojamās mājas, ēdnīca, bērnudārzs, sadzīves pakalpojumu paviljons, pasts, kopmītnes, bērnu poliklīnika un pat slimnīca. Lauksaimniecības ražošanas attīstībai uzcelti lopkopības kompleksi, fermas, glabātavas un citi objekti. Attīstoties saimniecības ekonomiskajam potenciālam, palielinās arī rūpes par darba darītāju. Tā kolhoza kultūras un sadzīves vajadzībām valde ik gadu atvēl apmēram 600 tūkstošus rubļu, bet pērn sociālās nodrošināšanas un materiālās palīdzības vajadzībām izlietoti 650 tūkstoši rubļu. Katrai jaunajai ģimenei izsniedz pabalstus, vienu gadu pēc bērna piedzimšanas mātei piešķir apmaksātu atvaļinājumu, daudzbērnu ģimenes saņem papildu pabalstu. Apmaksā arī ārstēšanās izdevumus sanatorijās, piešķir ceļazīmes tūrisma braucieniem. Sanāksmes dalībnieki uzzināja, kādi «Ādaži» būs rīt, cik piena slauks, cik gaļas ražos, ko cels. Arvien lielākus līdzekļus atvēlēs rūpēm par cilvēka darba un sadzīves apstākļiem. Sanāksmē paziņoja valdes lēmumu — darba veterānu pensijas no šā gada 1. septembra būs vēl par 10 rubļiem lielākas. Latvijas PSR lauksaimniecības ministrs Kazimirs Špoģis «Ādažu» kolektīvam pa sniedza ministrijas Goda rakstu. Dažādas balvas par teicamu darbu saņēma daudzi kolhoznieki.

«ĀDAŽIEM»-TRĪSDESMIT PIEKTĀ GADSKĀRTA

1983.09.15 Cīņa
J. Čapiņš

Kādi būs rīt

Sēdēja skaisti uzpostaja zālē un runāja par to, ka žēl, daži ir slimi, nevarēja atnākt uz šīm svinībām, un cik labi, ka tomēr tik daudzi ir kopā. Sprieda, kā šogad paaugušies Priekuļu agrie un šķirstīja grezno saimniecības prospektu. Tad noskanēja pūtēju orķestra bazūnes un kolhoza «Ādaži» dibinātāju darba un Lielā Tēvijas kara veterānu sanāksme, veltīta saimniecības 35 gadu jubilejai bija sākusies. Tajā kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls pateica paldies pirmajiem par darbu un ticību šodienai J. Kukelim, B. Birzem. H. Ūdrim. A. Akmentiņam, A. Upmalei un daudziem daudziem citiem. Kādi tagad ir «Ādaži», to sanāksmes dalībniekiem parādīja ekskursijā. Sanāksmē kolhoza veterāni uzzināja, kādi «Ādaži» būs rīt, cik piena slauks, cik gaļas ražos, ko cels. Arvien lielākus līdzekļus atvēlēs rūpēm par cilvēku darba un sadzīves apstākļiem. Sanāksmē paziņoja valdes lēmumu: kara un darba veterānu pensijas no šī gada 1.septembra saimniecībā būs vēl par 10 rubļiem lielākas. Sanāksmes dalībnieki pieņēma aicinājumu visiem «Ādažu» kolhozniekiem, kas mudina strādāt ar vēl lielāku atdevi.

L. Novika

RAJONA RITMI

1983.09.06 Darba Balss (Rīgas rajons)

Jaunkūlas *

23.01.2016

=====================

Izmēģina govju slaucamo iekārtu. Ādažu pagasta Jaunkūlu mājās uzstādīta pirmā govju slaucamās mašīnas iekārta 10 govīm. Pirmie mēģinājumi izdevušies labi. Tuvākā laikā varēs secināt, par cik daudz mašīna saīsina slaukšanas laiku.

Iepirks gaļas un speķa cūkas

1938.10.03 Brīvā Zeme

================

PIE MUMS UN CITUR
GOVJU SLAUCAMO MAŠĪNU PĀRBAUDE LAUKU SAIMNIECĪBĀ. Zemkopības ministrs J. Birznieks licis uzstādīt no Amerikas saņemtu vienu slaucamās mašīnas iekārtu 10 govīm Ādažu pagasta Jaunkūlu mājās. Lauku apstākļos novēros, vai šīs mašīnas spēj jūtami saīsināt slaukšanas darbu. Slaucamo mašīnu dzen ar mazu elektrisko motoru, kuru pieslēdz pie apgaismošanas vadiem. iekārta ir pārvadājama un viegli pārvietojama kūts ejās; nekādu cauruļu vadu kūtī papildām nav vajadzīgs. Dažas govis pierod pie mašīnas slaukšanas ātrāk, dažas lēnāk, bet spārdīšanās nenotiek. Tikai bullis ļoti nemierā ar šo jaunievedumu un sākumā izteic savu nepiekrišanu ar baurošanu, bet arī viņš apmierināsies. Patlaban saimniece vingrinās jaunās mašīnas lietošanā. Pirmais iespaids no mašīnas labs. Turpmāk ar mašīnu gūs vairāk piedzīvojumu un tad taisīs slēdzienus par tās piemērotību praktiskam darbam un novērtēs darba ietaupījumu.

PIE MUMS UN CITUR
1938.10.07 Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks
=============

Tā izskatījās Jaunkūlas pirms 18 gadiem. Ādažu pagasta Jaunkūlu saimnieks Jēkabs Lapiņš šogad savā mūžā jau skatījis 47. vasaru. Viņa tēvs Biernis Lapiņš ienācis kā rentnieks Jaunkūlās 1876. gadā, atrazdams šeit priekšā vecas pussagruvušās ēkas, nolaistas atmatās pamestas druvas un krūmājiem aizaugušas laukmalas. Jaunkūlas šoreiz bijušas kvotas mājas, kamdēļ nevarēja tās iepirkt par dzimtu, kaut gan naudas vecajam Lapiņam netrūka, jo tas nodarbojās ar koktirdzniecību. Patiesībā viņam arī bija maza interese par zemes kopšanu un māju tas rentēja galvenokārt tamdēļ, lai būtu dienās bērniem kur strādāt. Zeme toreiz cieta no mitruma un vecais saimnieks mēdza teikt, ka tanī pat «krupis neaugot». Kur šodien izplešas Jaunkūlu saimniecība, senos tālos laikos kādreiz bijusi Gaujas gultne, par ko liecina nedziļi zemē sastopamie melnie ozoli, kādus te atrod lielos daudzumos. Augsna viscaur smilšaina ar seklu gruntsūdeni. Pēdējais gan jaunā saimnieka laikā noregulēts ar pienācīgu drenu sistēmu. Tas bija pirmais darbs saimniecības uzlabošanā, kuru uzsāka jaunais saimnieks pēc tēva nāves 1928. gadā. Jēkabs Lapiņš ir lauku dzīves dievinātājs un jau savās jaunajās dienās sapņojis par dabaszinību studēšanu, bet uznākušais karš liedzis viņam šīs domas realizēšanu. Tomēr savu interesi par dabu tas neierobežo vēl šobaltdien. Par to gaišu liecību dod plaša tauriņu kolekcija, kura grezno Jaunkūlu viesistabas sienu. — «Reiz Ropažu stacijā gan ļaudis smējās, redzēdami mani, pusmūža cilvēku, skrejam pakaļ raibam tauriņam, lai to noķertu,» pastāsta pats saimnieks, priecīgi rādīdams uz kādu retu eksemplāru savā kolekcijā. — «Un šo te es noķēru Rīgā, «Turības» sētā,» nobeidz tas savu stāstu. Saimnieka plašajā bibliotēkā atrodam daudzus sējumus, kuros iztirzāti dabas zinātniski temati. Blakus tiem netrūkst arī vērtīgu grāmatu par zemes kopšanu un ienesīgu saimniekošanu. Arī lauksaimniecības žurnāli kuplā skaitā grezno Jaunkūlu saimnieka rakstāmgaldu. — «Cilvēkam viss pieejams, ja tikai netrūkst intereses, » saka Lapiņš, kad jautāju tam, kur viņš smēlies zināšanas savas saimniecības priekšzīmīgai nostādīšanai. Desmit gadu laikā, kopš tagadējais saimnieks uzsācis patstāvīgas gaitas Jaunkūlās, panākta laukaugu ražu celšana par 100 proc. Ja vēl 1927. gadā rudzu caurmēra birums bija 24 pudi no pūrvietas, tad pēdējos gados tas jau nostabilizējies uz 60—65, vasaras kviešus- izkuļ caurmērā 50 pudu no pūrvietas, auzas 50—60. Tās ir ražas, kuras varētu apskaust kurš katrs dabīgi auglīgu zemju īpašnieks. Šīs ražas arī bijušas tās, kas palīdzējušas veidot Jaunkūlas par saimniecību, kura noder par priekšzīmi plašai apkārtnei. Bet vieglajā smilts zemē ražas nav domājamas bez pienācīga mēslojuma un trūdvielu piegādes. Jau kopš vairākiem gadiem Jaunkūlas plaši pielieto kūdras pakaišus. Tā kā saimniecības robežās, nedz arī tuvākā apkaimē nav iespēju pakaišu kūdras ražošanai, tad tādu iepērk no akc. sab. «Kūdra».

Šogad jau pārvesti mājās 2,5 vagoni pakaišu kūdras, bet šo daudzumu vēl nāksies papildināt vismaz ar vienu vagonu. Caurmērā ik gadus saimniecība izlieto trīs vagonus pakaišu kūdras. 1928. gadā saimniecībā uzcelta seklā kūts, piebūvējot to galā vecajai, dziļai kūtij un izmantojot pēdējo kā mēslu krātuvi. Lai mēslus krātuvē labāk sablīvētu, tanī laiku pa laikam ielaiž uz dažām stundām jaunlopus, kuri tur pastaigādamies ir labākie blīvētāji. Šogad Jaunkūlās āboliņa, tāpat vasarāju raža nav bijusi augsta, kamdēļ kaisīšanai salmus nevar atlicināt, bet tie visi paredzēti izbarošanai. «Ja nevarētu dabūt pirkt pakaišu kūdru, es tiešām nemaz nezinātu, kā tagad saimniekot,» saka Lapiņš, runājot par kūdras pakaišu priekšrocībām. Agrākos gados, kad salmu bijis vairāk, kūdra lietota kopā ar tiem, bet tagad visu saimniecību apkaisa tikai ar kūdru vien. Šādas rīcības rezultāts izpaužas arī kūts gaisa uzlabošanā, novēršot nepatīkamo amonjaka smaku. Kūts pastāvīgi uzturas sausa un ir viegli tīrāma. Lietojot kaisīšanai kūdru, izdevies pavairot kūtsmēslu daudzumu, kamdēļ pēdējā laikā jau iespējams sējas kārtībā ievest divreizēju kūtsmēslu devu ziemājiem un kartupeļiem. Šis apstāklis gluži dabīgi sekmējis zemes fizikālo īpašību uzlabošanos un ražu celšanu. Piedodot ik gadus zemei nepieciešamās mākslīgo mēslu devas, kļuvis iespējams Jaunkūlās sasniegt tādas ražas, kā jau aprādīts.

Ik pa pieciem gadiem reizi kūtsmēslus dod arī ganībām, kuras pēc saimnieka ieskatiem, šādu devu ļoti labi izmantojot. Agrākos gados, kad tāpat bieži trūcis salmu kaisīšanai, bet kūdru nebijis iespējams dabūt mēģinājuši izlīdzēties ar sausām smiltīm, iedzenot tās kūti vircas uz sūkšanai. Tomēr šāds darbs bijis ļoti smags un neproduktīvs. — «Tagad jau viegli, kas nu ko bēdāt: tepat no Ropažu stacijas atved kūdru, kura iesaiņota un saplucināta, atliek tikai lietot. Arī dārgi tas neizmaksā un ar vienu saini es savā saimniecībā iztieku veselu dienu, apkaisot 20 liellopus, 5 zirgus un 20 cūkas. Ar neatlaidīgu un mērķapzinātu darbu Jaunkūlu saimniecība, Jēkaba Lapiņa rokas vadīta, tikusi pie turības. Bez aizņēmumiem, bez parādiem, tikai ar saimniecības tekošiem ienākumiem vien, uzceltas gandrīz visas jaunās ēkas. Arī laukstrādnieku dzīvojamās mājas jaunceltne patlaban jau zem jumta. Saimnieks pats nav tas vīrs, kas rokas dīkā turētu. Visur, kur kas darāms un paveicams, viņš pats ir klāt, un ja vien laiks atliek, pats arī izdara. Kad šoruden, pelēkā novembra pēcpusdienā ierados Jaunkūlās, sastapu pašu saimnieku laukstrādnieku dzīvojamai ēkai griestus liekam. Lapiņa ģimenē četri bērni, kuri apmeklē skolas. No tiem vecākais dēls Laimonis nākamgad beigs Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu un būs tēva laimīgi ievadīto gaitu turpinātājs. To vērojot, pat svešiniekam nostiprinās pārliecība, ka šī māja, kas te neauglīgajās smilšu kāpās izceļas ar savu raženumu, arī nākotnē droši pastāvēs un nedarīs kaunu tam darbam, kuru Jēkabs Lapiņš un viņa dzīves biedre Alīda savā mūžā godam galā veduši.

Ka viņš to sasniedza

1939.12.09 Brīvā Zeme

=============

Ļoti rūpīgi savu diplomdarbu izstrādājusi šīs pašas fakultātes diplomande Aija Pūriņa. Viņa izveidojusi pārdomātu maketu, kā arī veikusi sīkus aprēķinus stādāmā materiāla iegādei (pat norādot iegādes vietas) kolhoza «Ādaži» ražošanas kompleksa «Jaunkūlas» teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai. (Šis darbs tiek prēmēts).

Ikvienam veikumam praktiska vērtība
1972.11.17 Darba Uzvara (Jelgava)
Zāle, R.

Agronomi, kas nesen uzstājās ar plašu ražas skati, arī šajā izstādē

piedalījās ar pieciem interesantiem eksponātiem. Izstādes apmeklētāju

ievērību izpelnījās rūpīgi izstrādātais «Apstādījumu un labiekārtošanas

makets kolhoza «Ādaži» ražošanas kompleksam «Jaunkūlās», — autors

1972. g. diplomande Pūriņa Aija, zin. vad. asistents V. Ozols. Šis projekts

tiek realizēts saimniecībā.

Studentu un aspirantu jaunrades skate
1972.11.23 Plēsums
J. Pоmmers, LLA SZB priekšsēdētājs
=============