pirmdiena, 2017. gada 11. septembris

Slimnīca - 1 ^

Ādažu doktorāta ēka celta 1930.g. / vēlāk Ādažu lauku ambulance un slimnīca / 1956.g.

Ādažu slimnīca sniedz veselības aprūpes pakalpojumu Ādažu, Carnikavas, Garkalnes novadu, Rīgas pilsētas un citiem Latvijas novadu iedzīvotājiem. 

PSIA „Ādažu slimnīca” ir 100% Ādažu novada domes uzņēmums (Ādažu novada dome PSIA „Ādažu slimnīca” kapitālā ir ieguldījusi ēku Gaujas ielā 13/15), kurš sniedz iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus – sekundārā, ambulatorā veselības aprūpē (poliklīnika, dienas stacionārs), mājas aprūpē, kā arī primārajā veselības aprūpē.

Galvenais pakalpojumu pircējs ir Veselības Norēķinu centrs (VNC), kurš pērk pakalpojumus: sekundārā ambulatorā un primārā veselības aprūpē.

No vēstures:
20  gadsimta 30. gados, apmēram 20 km aiz Rīgas pilsētas robežas, Saulkrastu virzienā, Ādažos uz valsts zemes tiek uzbūvēta vienstāvu celtne un izveidots doktorāts ar vienu ārstu – terapeitu un vecmāti. Nedaudz vēlāk, no nomaļās vietas „Muižas”, pārceļas arī aptieka. Kā ārsti, tā arī aptiekas pārvaldniece dzīvo doktorātā. Rodas vajadzība paplašināties un tiek uzbūvēts otrais stāvs.

Arī 2. Pasaules kara laikā doktorāts saglabājas. Uz dzīvi šeit pārvācas arī jaunās varas pārstāvis – milicis. Sāk strādāt zobārsts.

1959.gadā izbūvē trešo stāvu, no tā laika Ādažu slimnīca tiek dēvēta par – Rīgas rajona zonālo slimnīcu. Atveras un sāk strādāt ķirurģijas nodaļa, terapijas nodaļa un ambulance.

Ar laiku pie ķirurģijas nodaļas atver arī ginekoloģijas gultas. Paplašinās ārstu speciālistu loks – pediatrs un ginekologs. 70-tajos gados piebūvēta papildus ēka – poliklīnika

80.gadu sākumā uzbūvē un nodod ekspluatācijā trīsstāvu piebūvi, kur tiek izvietota poliklīnika un paplašina stacionāru par divdesmit gultām. Sakarā ar paplašināšanos sāk strādāt šaurie speciālisti – okulists, onkologs, dermovenerologs, LOR, neirologs. Tos finansē kolhozs „Ādaži”.

Ar 1993.gada 25.maiju tiek nodibināta Ādažu pagasta pašvaldības bezpeļņas organizācija „Ādažu slimnīca”.

Kopš 2003. gada tiek īstenoti vairāki projekti SIA „Ādažu slimnīca” piederošās Ādažu poliklīnikas renovācijai:

• Ādažu slimnīcas uzņemšanas nodaļas rekonstrukcija un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana un uzlabošana (2003.);
• Ādažu poliklīnikas darbības efektivitātes paaugstināšanas projekts (2008.);
• Ūdensvadu un kanalizācijas cauruļvadu, apkures sistēmas un elektroinstalācijas nomaiņa, koridoru, trepju, grīdas, sienu un griestu kosmētiskā remonta veikšana, kā arī universālā ultrasonogrāfa iegāde Ādažu poliklīnikā (2008.).

Līdz 2009.gada 1.aprīlim Ādažu slimnīca bija diennakts stacionārs, no 2009.gada 1.aprīļa – Ādažu slimnīcas veselības aprūpes centrs (poliklīnika, dienas stacionārs).

Kopš nodošanas ekspluatācijā (50-tajos gados), daļā ēkas nebija veikts remonts, esošā komunikācija (ūdens vads, kanalizācija, apkure, elektroapgāde) bija katastrofālā stāvoklī. No 2000.gada veikta pakāpeniska slimnīcas un poliklīnikas renovācija. Ādažu poliklīnikas renovācijas projektam kopā 4. kārtās tika piesaistīti 360 tūkst. LVL, ieguldot projektā līdzekļus gan no pašvaldības budžeta, gan no citiem finansēšanas avotiem. Līdz ar slimnīcas 2.stāva labiekārtojumu praktiski tika pabeigta slimnīcas renovācija.

Pēdējos 10 gados veselības aprūpe Ādažu novadā sastāvēja no 3 struktūrām – ambulatorā aprūpe (ģimenes ārsti, poliklīnika), dienas stacionārs un stacionārs. Neskatoties uz to, ka kopš 2009. gada pavasara iedzīvotājiem vairs netiek piedāvāts stacionārs, par to, kā uzlabot veselības pakalpojumus, tiek domāts joprojām. Izmantojot iespēju pieteikties aktivitātē „Veselības aprūpes centru attīstība”, 2010. gadā tika uzsākta Ādažu poliklīnikas renovācijas 4. kārta, attīstīt Ādažu slimnīcas veselības aprūpes centru.

Arī šobrīd, piesaistot Eiropas savienības fondu līdzekļus, turpinās pakāpeniska Ādažu slimnīcas ēkas rekonstrukcija.
Ādažu slimnīcas ēka ar piebūvēto 3.stāvu / 1959.g.

Slimnīcas ārsti: 1.rindā no kreisās - dr.E.Siļķe, galvenā ārste Stepanova, dr.Aina Zara; 2.rindā no kreisās - dr. Zellis, vecākā māsa Ausma Vanaga / 1966.g.

dr. E.Siļķe un medmāsa Vija Dzirkale vizītē pie pacienta / 1965.g.

Aptiekas provizore Lāces k-dze un patronāžas māsa A. Milliņa / 1955.g.

Ādažu slimnīcas virtuve / 1956.g.

Jaunās poliklīnikas celtniecības darbu uzsākšana / 1981.g. / Ēku atklāja 1982.g. 29. janvārī

Ar kolhoza "Ādaži" darbaspēku un materiāliem uzceltā
poliklīnikas ēka Ādažu ciema centrā / 1982.g.

 
Alberts Kauls atklāj poliklīniku

20. jūnijs – Medicīnas darbinieku diena.
1982.06.01 Veselība
================
1961.gads 

1964.gads - Ādažu lauku slimnīcas operācijas māsas



Draudzīga, atsaucīga sirds
NE VĀRDI, BET DARBI VAJADZĪGI
— Ļoti sāp? Vēl mazliet pacietieties, Vera mierina jaunu cilvēku, kas atnācis pārsiet pirkstu. Skatoties, kā pacients cīnās ar sāpēm, liekas, Vera pati uzņemtos daļu no tām. Vera Kistere strādā Ādažu ambulancē kopš 1958. gada. Doma apgūt cēlo profesiju kļūt ārstei meitenei radās jau vidusskolas gados. Pēc Rīgas 4. medicīnas skolas beigšanas jauno feldšeri sagaida Ādažu ambulance. Šeit strādā sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki, un Verai nav grūti iejusties savā pirmajā darba vietā. Darbs medicīnā ir atbildīgs, bet Veriņa (tā viņu sauc darba biedri un apmeklētāji) to ļoti iemīlējusi. Viņas sapnis pašai ārstēt slimniekus. Kādu laiku strādāju slimnīcā, bet ambulancē tomēr interesantāk, spraigāks darbs, vaļsirdīgi atzīstas Vera. Bez tam, kā stāsta ārste S. Platā, ambulancē bijis vajadzīgs nopietns cilvēks, uz kuru var katrā gadījumā paļauties. Kopā ar terapeiti b. Plato Vera pieņem slimniekus. Viņa cenšas patstāvīgi noteikt slimību, saprast, kā to ārstēt. lešļircinājumi, pārsiešanas tas ir Veriņas darbs, ko viņa veic ar lielu atbildības sajūtu. Pret slimniekiem jauniete izturas ļoti uzmanīgi, sirsnīgi. Zinot, kādas zāles sāpīgākas, viņa tās ievada sevišķi rūpīgi. Pilsones Pavlovas dēls slimo ar masalām. Rakstot slimības lapu, feldšere paspēj viņai pastāstīt par difteriju, bakām un citām slimībām, kā vislabāk izsargāties no tām. Vai arī jūsu kolektīvs svētkos piedalīsies ar priekšnesumiem? Vera jautā kādai citai apmeklētājai. Viņu interesē visa ciema dzīve, un viņa to pazīst tikpat labi kā katru apmeklētāju. Un arī tie pazīst Veriņu. Ne velti darba biedri par viņu saka: - Labs cilvēks, aktīva darbiniece! Veriņa jau trešo gadu ir komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre, jauniešu audzinātāja. Un vislabāk tas izdarāms ar personīgo piemēru. ... Tikko beidzies darbs. Telefona zvans. Izsaukums. Vera, nedomājot par to, ka mājās gaida neizlasīta grāmata vai interesanta kino filma, dodas pie slimnieka. Rudens dubļi, ziemas sals tie nekavē Veru mērot tālus ceļus dažkārt arī naktīs. Laba paziņa feldšere Kistere ir arī Ādažu skolēniem un bērnudārza audzēkņiem. Nevienam vien mazulim acis no bailēm kļūst lielākas, ieraugot māsiņas rokās adatu. Bet Vera sirsnīgi izstāsta mazajam, ka šoreiz var iztikt bez bailēm nemaz jau nesāpēs un viņš pats nekad nebūs slims. Tas ir tik sirsnīgi un mīļi, ka mazie labprāt uzticas. Vera ir atbildīga arī par Ādažu Sarkanā krusta biedrības darbu. Slimnīcas un Ādažu kolhoza komjaunieši ir lieli draugi. Kukurūzas novākšanā Veras biedri bija čakli palīgi kolhozam. Veriņa ir arī draugos ar tūrismu. Pagājušā vasarā Kaukāzā viņa saņēma tūrista nozīmi. Rudenī komjaunieši apskatīja Koknesi, Staburagu, Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecību. Vēsturiskajās partijas XXII kongresa dienās Vera piedzīvoja priecīgu un satraucošu notikumu viņu uzņēma Komunistiskās partijas kandidātos. V. Kistere pašlaik gatavojas iestāties Medicīnas institūtā, viņas sapnis ir kļūt par ārsti. Un šo sapni Vera noteikti piepildīs. Par to liecina viņas čaklās rokas, zinātkārais prāts, neatlaidība un draudzīgāt atsaucīgā sirds.

1961.12.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avots, H.
Ādažu slimnīcas darbinieki izbraukumā - ekskursija pa Latviju / 1956.g.

Daktere Aina Zara aptiekā / 1986.g.

dr E.Siļķe un medmāsa Vija Dzirkale vizītē pie pacienta / 1965.g.

Operāciju zālē dr.Aina Zara un dr. E.Siļķe / 1965.g.

Operāciju zāle / Narkozes māsa Ausma Vanaga, dr.E.Siļķe un dr.Aina Zara gatavojas operācijai / 1965.g.

Ādažu slimnīcas personāls / pirmajā rindā pirmā no labās - patronāžas māsa A.Milliņa; centrā galvenais ārsts dr. Pētersons / 1955.g.

Svētku pasākums / 1969.g.

Medicīnas personāls pie slimnieka gultas / no labās - māsa A.Milliņa / 1957.g.

Slimnīcas personāls un pacienti palātā / 1958.g.

Mazpulcēnu nodarbības / fonā Ādažu doktorāts
* Valdības Vēstnesis / 03.11.1928 
* * *
* Valdības Vēstnesis / 16.09.1937
* * *
 * Brīvā Zeme / 16.09.1937
* * *
Visur, it visur tava donora sirds 
Cikreiz gan nav bijis tā, ka cilvēka dzīvību izglābj mūsu tuvākās apkārtnes iedzīvotāju pašaizliedzība, saka Ādažu slimnīcas ārste A. Zara. Viens no tādiem gadījumiem bija ar slimnieci Lūciju Solovjovu. Steidzami vajadzēja pārliet ļoti daudz asiņu. Dzīvības pulss draudēja pārtrūkt kuru katru mirkli. Asinis pārliešanai nodeva slimnīcas medicīnas māsa V. Austruma. Atsteidzās arī citi donori - carnikavieši H. Švarcbahs un A. Daugulis, ādažnieks V. Krievs. Un paguva palīdzēt laikā . . . Ādažu slimnīcas zonā ir vairāk nekā 80 donoru, kas bez atlīdzības nodevuši asinis, lai veselību atgūtu citi. Reizēm šie "citi" ir darbabiedri, tuvinieki. Zvejnieku kolhoza Carnikava atslēdznieks Arvīds Krūmiņš kļuva donors, lai palīdzētu savai meitai pārvarēt slimību. Tas bija gandrīz pirms 10 gadiem. Kopš tā laika viņš ik gadus piedalās asins nodošanā bez maksas. Biedram Krūmiņam piešķirta krūšu nozīmīte «PSRS goda donors›. Šo apbalvojumu pasniedza Ādažu zonas donoru pirmajā salidojumā, kas pagājušajā nedēļā notika Ādažu kolhoza kultūras namā. Rajona Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētāja O. Kanberga sirsnīgi pateicās visiem, kas palīdz medicīnas darbiniekiem cīnīties par cilvēku dzīvību un veselību. Nozīmītes «PSRS donors», LPSR Sarkanā Krusta biedrības CK Goda rakstus un balvas salidojumā saņēma daudzi aktīvisti. Ļoti atsaucīgi asins nodošanā bez maksas ir Ādažu kolhoza kažokzvēru fermas un dārzniecības ļaudis, zvejnieku kolhoza «Carnikava», pludināšanas kantora. republikas bērnu tuberkulozes slimnīcas, Ādažu astoņgadīgās skolas darblnieki  un pats slimnīcas personāls.

M. Grīnšteine 
* Darba Balss / 04.11.1971
* * *
Mākslinieki— aktīvi donori
Gada nogalē, atzīmējot donoru kustības 29. gadskārtu, Latvijas PSR Akadēmiskā Operas un baleta teātra Sarkanā krusta pirmorganizācija rīkoja kolektīvu asins  nodošanu. 
Ādažnieki sveic aktīvos donorus
Uz republikas Centrālo asins pārliešanas staciju aizbrauca 16 jaunie donori. Pats pirmorganizācijas vadītājs, kora mākslinieks Atis Silaroze nodeva asinis 35. reizi. Viņš apbalvots ar visu triju pakāpju nozīmīti «Goda donors». Asins pārliešanas stacijas vadītāja lrēna Danilāne pastāstīja operteātra jaunajiem māksliniekiem par donoru kustību, tās nozīmi cilvēku dzīvības glābšanā un veselības saglabāšanā. Operas un baleta teātrī šim notikumam bija veltīta pievakare. Baltajā zālē donorus ar medus dzērienu sagaidīja Rīgas 4. medicīnas skolas māsiņas. Ar jaunākajiem dzejoļiem pirmoreiz donoru pienā
kumu pildījušos kā arī Ati Silarozi ar PSRS Goda donora zelta medaļas saņemšanu sveica dzejnieks Valdis Rūja, PSRS Tautas mākslinieks Arvīds Žilinskis. Ar mīļiem apsveikuma vārdiem bija ieradušies arī citu teātru aktieri. 
Uz operu sveikt aktīvos donorus atbrauca arī Ādažu Sarkanā krusta pirmorganizācijas aktīvisti Ruta Ozoliņa, Dzintra Bite, Igors Zadojs, agrofirmas komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Alfrēds Graudiņš.

Mākslinieki aktīvi donori
1987.02.03 Darba Balss (Rīgas rajons)
Pavasara, L.
***
Būs veselības centrs 
Agrofirmas «Ādaži» kultūras namā ar ciema iedzīvotājiem tikās medicīnas darbinieki. Rajona galvenais ārsts P.Salmanis klātesošos informēja par ārstniecības iestāžu tīklu un to noslogotību, par izredzēm tuvākajā laikā uzlabot medicīnisko apkalpošanu. 1987. gadā darbs sāksies Saulkrastu zonālās slimnīcas jaunajā korpusā. Līdz ar to vietu skaits stacionārā pieaugs, lielākā daļa no tām būs atvēlēta grūtnieču patoloģijas nodaļai. Ādažu ciemā veselības aizsardzības iestāžu darbs apmierina. Taču nereti pavīdējusi neizpratne, pat pretenzijas, kāpēc «Ādažu» kolhozniekus apkalpo vairāk dažāda profila ārstu nekā pārējos ciema iedzīvotājus. Visi šie darbinieki taču strādā tepat zem viena slimnīcas jumta. Šāda satura vēstules saņemtas arī šoreiz pirms tikšanās. P.Salmanis: Uzskatu, ka agrofirmas «Ādaži» nostāja ir pareiza, rūpējoties par sava kolektīva locekļu veselību. Pēc pastāvošajiem normatīviem zonālajā slimnīcā nevaram iedalīt štatus šaura profila speciaļitātēs. Šos ārstus algo agrofirma, un viņu uzdevums arī ir vispirms apkalpot kolhozniekus. Nākotnē agrofirma paredz izbūvēt savu ārstniecisko kompleksu. Ādažu zonālās slimnīcas galvenais ārsts J. Punāns: Esam saņēmuši pārmetumus no carnikaviešiem par to, ka viņiem, piemēram, pie acu ārsta jābrauc uz rajona poliklīniku. Kāpēc nepieņem Ādažos? Te galvenā ārsta teikto gribu papildināt: ļoti steidzamos gadījumos agrofirmas dienests cenšas palīdzēt ikvienam, bet ārstu noslogotība ir liela. Domāju, ka zvejnieku kolhozs «Carnikava» tāpat varētu iedalīt līdzekļus šaura profila speciālistu algošanai, kuri strādātu kaut vai pāris reizes nedēļā. Agrofirmas «Ādaži» medicīniskā dienesta galvenā ārste I. Liepa: Kopš 1978. gada kolhozs «Ādaži» pastāvīgi ieplāno līdzekļus medicīniskās apkalpošanas uzlabošanai. Lūk, daži skaitļi salīdzinājumam. Toreiz saimniecība algoja vienu ārstu un medicīnas māsu, šogad agrofirmas dienestā ir jau 14 ārsti un 49 cilvēki — vidējais un jaunākais medicīniskais personāls. Veselības aizsardzībai izlietots 175 000 rubļu. Agrofirmas «Ādaži» priekšsēdētāja vietnieks I. Muzikants: - Tas nav nekāds jaunums, ka lielam uzņēmumam ir savs medicīniskais personāls. Pat pilsētas poliklīnikā taču ir izveidotas apkalpes zonas, un katram apmeklētājam ir jādo das pie sava iecirkņa speciālistiem. Agrofirma «Ādaži» ir izstrādājusi un apstiprinājusi sociālās un ekonomiskās attīstības programmu līdz pat 2000. gadam. Tajā fiksēta arī medicīniskā apkalpošana. Ir jau sagatavots pirmais projekta variants veselības kompleksa celtniecībai. Tajā zem viena jumta paredzēts izvietot poliklīniku un slimnīcu. Vidusdaļā ziemas dārzs. Telpas plānotas ar aprēķinu, ka strādājošo skaits agrofirmā nepārsniegs 5000. Ar iecerētā medicīnas centra priekšrocībām un maketu tikšanās dalībniekus iepazīstināja projekta galvenais inženieris J. Savickis. Pirms apstiprināšanas to vēl apspriedīs medicīnas darbinieki, tāpat arī kolhoznieki un izteiks savus vēlējumus. Taču galvenais par cilvēku veselību Ādažos rūpējas.

M. Grīnšteine
* Darba Balss / 27.12.1986
* * *
Labā vārda spēks
 Amālija Zonne, Irma Ļovočkina no Carnikavas, Olga Kuļenkova no Vangažiem un Veronika Zablovska no Ādažiem lūdza uzrakstīt par Ādažu slimnīcu. Tur esot gudras un labas «dakterītes», sirsnīgas medicīniskās māsas un sanitāres. Par šīs slimnīcas iejūtīgo personālu dzirdēts ne vienu reizi vien, un tā nu esmu Ādažos.

Poliklīnikas un slimnīcas ēka no izskata pavisam necila trīsstāvu māja ceļmalas kokos. Iekšā pašauri, gan slimniekiem, gan medicīniskajam personālam. Acīmredzot to aizmirst liek iejūtība un līdzdalība katra slimnieka liktenī. Stāsta par kādu vecu māmiņu, ko jau veselu ārsti paturējuši slimnīcā. kamēr nokārtota viņas uzņemšana pansionātā. Nodaļas ārste Skaidrīte Platā pazīst visus slimniekus, atceras to vārdus, zina mājas apstākļus. Dežūru vakaros viņa apstaigā visas palātas, apjautājas par labsajūtu, atbild uz slimnieku jautājumiem. Tie visi ir par veselību — kā to atgūt, kā saglabāt. Ārste nesteidzas, apsēžas pie viena, otra slimnieka, parunājas. Un liekas, no tā vien kļūst labāk, un esi drošs par izveseļošanos. Vēl ilgi pēc ārstu aiziešanas slimnieki runā par tiem. Par prasmi ārstēt, par sirsnību, par vārdiem, kas vieš mieru un cerību. Pārrunā, kas ieteikts, kas noliegts, un parasti kāds slimnieks noslēdz sarunu ar secinājumu: Zāles ir tikai puse no ārstēšanās, otrs ir dakteru labais, uzmundrinošais vārds. Nav jau tikai slimnīca vien. Lejā ambulancē gripas laikā uz pieņemšanu bija daudz slimnieku. Kādu dienu pat 105 cilvēki. Tad ārste Taimija Rika gāja palīgā, lai gan nebija viņas pieņemamā reize. Redzēju viņu pēc šīs dienas. Ārste nogurusi uznāca palātā un pajautāja: Vai šeit nevienam nav slikti? Varbūt es varu apstaigu izdarīt mazliet vēlāk? Un, tā kā vainīgi pasmaidījusi, piebilda: Es vēl neesmu pusdienojusi ... Un to teica ārste, kas slimniekiem katru dienu «kala»: Ēšanas režīms jāievēro, tad nekad nebūs kuņģa kaites. Gripas epidēmija bija pārbaudījums ne vien slimniekiem, bet arī ārstiem. Reizēm, pārgājušas mājās, viņas bija tik nogurušas, ka pat roku pakustināt grūti. Ne viens vien slimnieks sūdzas par līdzīgu nogurumu, un tad saņem diagnozi: «Pārpūlēšanās». 

Lai cik gudras mašīnas būs, lai cik daudz tās palīdzēs noteikt slimību, tās nekad neatvietos ārstu, labu, iejūtīgu ārstu, teica kāda slimniece. Viņai taisnība. Tehnika ienāk arī ārstniecības iestādēs, tā ir arī Ādažu slimnīcā, un būs vēl vairāk, bet cilvēcīgo sirsnību, ārsta acis un rokas tā nekad neaizstās. Tāpēc ārstu sagaida bažu pilns skatiens, un paldies par atgūto veselību no sirds teikts. Nav grūti daudz strādāt, neizturami smagi ir tad, kad zini, vairs nevar palīdzēt, skumji saka Taimija Rika. Bijis tāds gadījums. Pajaunam vitālam vīrietim vēzis. Ārsti zināja, ka  uzlabojums neilgs, ka viņš vēl dzīvos dažas nedēļas. Teikt, ka iet uz labo pusi, ka viss būs labi tas bija briesmīgi, nočukst ārste. Jau pagājis ilgāks laiks, bet viņa nav šo gadījumu aizmirsusi. Visi ārsti un medicīniskās māsas, ar kurām runāju, pārdzīvo tos gadījumus, tādi diemžēl vēl ir, kad ārsts ir bezspēcīgs. Ārsti ir tādi paši cilvēki kā visi. Un tomēr ne. Visus neceļ naktī augšā, viņi neskrien uz slimnīcu, ja ievests smagi slims cilvēks. Uz visiem mātes ar izmisumu un cerībām acīs neskatās kā uz bērnu ārsti Gudrīti Dambi un nelūdz: «Glāb manu bērnu!» To, ka Ādažu ārsti nekad neatsakās atnākt pie smagi slima slimnieka, nerēķinās, vai tas viņa brīvais laiks vai ne, apkārtnes iedzīvotāji vērtē ļoti augstu. Medicīniskais personāls to uzskata par savu pienākumu. Un ne tikai. Ja smags slimnieks, nekad sirds nav mierīga. Skatāmies tepat klubā filmu un pēkšņi iedomājam. Un ir vai
nav pēc grafika jābūt slimnīcā, aizejam. tādiem vai mazliet citādiem vārdiem atzīstas visas ārstes. Slimnieki jūt šo sirds nemieru un novērtē. Vai visi? Ne gluži. Izrādās, ka lielas grūtības ar Rīgas HES celtniekiem. Kuņģa slimnieki neietur diētu, pieņem pienesumus un ēd to, ko nedrīkst. Smēķē un pat dzer. Un ir draugi, reizēm arī sievas, kas pienes alkoholiskus dzērienus. Tu esi pūlējies mēnešiem un dabūjis kuņģi puslīdz kārtībā, varētu jau laist mājās, bet tāds bezrakstura vājulis tev ņem un iecērt pliķi sejā. Bet pēc tam sūdzās, ka nav izārstēts, atkal šādiem vai drusku citādiem vārdiem  pažēlojas ārstes. Cilvēku nevērība par savu veselību uztrauc arī ginekoloģi Ainu Zaru. Es vairāk nekā ārste esmu audzinātāja. Mācu un mācu, ka vajag regulāri nākt uz pārbaudēm, jo tās pasargā no nopietnām kaitēm. Noteikt pirmsvēža stadiju viegli, un sieviete glābta. Slimnīcas galvenā ārste komuniste Auguste Stepanova iejūtīgu attieksmi uzskata par medicīnas darbinieku pirmo likumu, un šeit to ievēro visi. Slimnīca un poliklīnika galvenokārt apkalpo kolhozu «Ādaži» un «Carnikava» cilvēkus. Saimniecības daudz palīdzējušas slimnīcas un ambulances iekārtošanā. Tomēr telpas daudz par šaurām. Tā ambulancē ziemā pie dažādiem ārstiem dienā nāk 250 cilvēku. Grūti visus izvietot. Saimniecības daudz vēl varētu darīt, lai telpas paplašinātu. Taču pašu ļaužu vajadzības vien ir. Gadā poliklīnika pieņēmusi 24 890 slimnieku un pie zobārstes b. Stepanovas bijuši 5260 cilvēki. Slimnīcā gadā ārstējušies 2162 cilvēki. Galvenā ārste cildinoši atsaucas par personālu, kas piecieš visas neērtības un strādā labi. Visi ir disciplinēti un apzinīgi. Un nemainās, strādā desmitiem gadu. Daudz ļoti labu darbinieku. Galvenā ārste nosauc vecākās māsas Ausmas Vanagas vārdu. Komuniste, ļoti akurāta un atbildīga. Nodaļas vecākā māsa Ārija Landsmane arī ļoti stingra un kārtīga. Nedisciplinētie slimnieki no viņas pat baidoties. Lai to sargā visi labie gari, kas palātā smēķē vai grib lasīt līdz pusnaktij. Visu mīlēta un cienīta ir medicīniskā māsa Olga Vidauska un fizikālās terapijas māsa Helēna Garance. Nodaļas māsu Sarmīti Skaļķi slimnieki sagaida kā saulīti uzlēcam. Un tāda viņa arī ir — sirsnīga, mīļa un gādīga visiem, kam grūti. Labas sanitāres ir Zenta Krūmiņa un Zelma Liepiņa. Ne vienam vien slimniekam viņas palīdzējušas pārlaist smagās stundas. Apzinīgi strādā feldšeri Edīte Kaiba uņ Nikolajs Ēķis. Daudz labu darbinieku ir Ādažos. Kas tur ārstējies, vienmēr teiks par viņiem atzinīgus vārdus.

V. Krūmāja
* Darba Balss / 16.06.1973

Kā sekmīgāk palīdzēt slimniekam
Tādu vadmotīvu var piedēvēt terapijas iecirkņu medicīnas māsu konkursam, kas rajonā bija sarīkots par godu Oktobra revolūcijas 60. gadadienai. Pirmo vietu tajā izcīnīja Mālpils lauku slimnīcas medicīnas māsa A. Mālkalne, otro - Olaines poliklīnikas medicīnas māsa I. Lauska, bet trešo — Ādažu zonālās slimnīcas medicīnas māsa A. Karpova. Šajā sakarībā palūdzām intervijas no konkursa organizētājiem un uzvarētājiem.

T. BRAKSE Medicīnas darbinieku arodbiedrības rajona komitejas priekšsēdētāja: Vispirms laikam jāpaskaidro, kāpēc konkurss organizēts tieši terapijas medicīnas māsām. Tas tāpēc, ka šis ir visgrūtākais iecirknis, terapeitiskā palīdzība nepieciešama visiem iedzīvotājiem. Reizē ar to šim darbam tiek pievērsta liela uzmanība. Konkursa uzdevums bija celt speciālās zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju pirmās palīdzības  sniegšanā dažādos gadījumos, pārbaudīt idejiski politiskās zināšanas utt. Protams, bija arī mājas darbi gan specialitātē, gan sadzīves kultūrā. Katrai konkursa dalībniecei vajadzēja vilkt biļeti, kurā četri jautājumi. Atbildes klausījās gan tās medicīnas māsas, kas jau atbildējušas, gan tās, kas vēl gatavojās. Žūrijas komisija arī uzdeva jautājumus, norādīja nepareizības un tad, tāpat kā sporta sacensībās. rādīja novērtējumu ballēs. Teicama atbilde — 5, laba - 4 utt. Ko var teikt par medicīnas māsu zināšanām? Gatavojušās bija nopietni. Pārsteigumu sagādāja A. Karpova no Ādažu slimnīcas. Viņa pārspēja pat jaunietes. Loti žēl, ka konkursā nepiedalījās ne Centrālās slimnīcas, ne Saulkrastu zonālās slimnīcas medicīnas māsas. Vispār jāsaka. ka pirmajā reizē trūkumi bija arī pašā konkursa organizēšanā. Ne visu bijām sīki izdomājuši un izplānojuši. Skaidrs ir viens šādi konkursi jārīko arī turpmāk, gan rajona mērogā, gan slimnīcās, gan terapijas, gan pediatrijas, gan citām medicīnas māsām. 

A. MĀLKALNE — Mālpils slimnīcas medicīnas masa:  Kā man izdevās izcīnīt pirmo vietu? Vienkārši. Vajag tikai mācīties. Kaut gan nemaz tik viegli un vienkārši nebija. Pat ārsti teica, ka šo to nebūtu zinājuši. Uztraukusies arī biju ne pa jokam — žūrijas komisijā vairāk cilvēku nekā konkursa dalībnieču. Svarīgākais jautājums man bija analīžu savākšana tuberkulozes noteikšanai. Galā tiku un labi. Kad biju atbildējusi uz visiem biļetes jautājumiem, aiz uztraukuma pat komisijas vērtējumā nevarēju skatīties. Tikai ar «Vienu aci». Bet jutu, ka labi vien ir. Mājas darbs bija izgatavot sanitāro biļetenu par alkohola kaitīgumu. Novērtēja labi, jo stāstījumu ilustrēju ar zīmējumu.. Vēl konkursā vajadzēja rādīt pašdarinātos rokdarbus. Manas koka krelles arī izpelnījās atzinību. Šādā konkursā piedalījos pirmo reizi. Patika. Tādus vajadzētu rīkot biežāk. Tas liktu atsvaidzināt un papildināt zināšanas, ieskatīties citu kolēģu darbā.

I. LAUSKA — Olaines poliklīnikas medicīnas māsa: Konkurss bija zināšanu pārbaude, arī tādos jautājumos ar kuriem iecirkņa medicīnas māsai nav lielas saskares, kā, piemēram, laboratoriskie izmeklējumi. Tāpēc cītīgi vajadzēja mācīties. Man pārsteigumu nesagādāja arī tāds jautājums: Ko par medicīnas attīstību teica PSKP CK ģenerālsekretārs biedrs L. Brežņevs pārskata referātā PSKP XXV kongresam?». Kongresa materiālus es zinu, jo gatavoju referātu. Padomāju un atcerējos. Diezgan smags jautājums bija  medicīnas māsas taktika pie saslimšanām ar pārtikas toksikoinfekcijām. Visu laiku turējos līdzi mālpilietei, bet par vienu atbildi dabūju 4. un ar to pietika, lai ierindotos otrajā vietā. Vienalga, esmu apmierināta. Uzskatu, ka šādas sacensības būtu rīkojamas arī turpmāk, jo tas palīdz labāk strādāt. 



A. KARPOVA — Ādažu zonālās slimnīcas medicīnas māsa: — Man daudz palīdzēja pieredze, jo jau vairāk nekā divdesmit gadu strādāju savā nozarē. Gatavojos cītīgi. Laikam kādu mēnesi lasīju medicīnas literatūru. Sevišķi grūts bija biļetes pirmais jautājums bronhiālā astma, pirmā palīdzība tās gadījumā un reanimācijā. Otro jautājumu
- par savu darba vietu, tās iekārtojumu atbildēju drošāk. Konkursā piedalījos pirmo reizi, tāpēc arī trešā vieta ir necerēti laba. Tagad jūtu, ka citreiz rezultāti būs labāki. No mājas darbiem es rādiju  dārzeņu konservus. Katrai konkursa dalībniecei vajadzēja izgatavot arī ziedu kompozīciju. Es savējo nosaucu «Aizejošā vasara».

Intervēja P. Pujāts

* Darba Balss / 22.11.1977
* * *
 * Darba Balss / 21.05.1983

Vieš patīkamu noskaņu
Viņa ar bērnu kā spēlējoties saprotas. To jūt, ka ļoti sirsnīga, apgalvo skolotāja E. Skeršāne.

Iegriezīsimies Ādažu ciema bērnu poliklīnikā pie ārstes levas Saulītes 

- Pēc institūta jūs bijāt norīkota darbā citā republikas pusē. 

- Jā, Višķos. Bet esmu dzimusi un augusi Rīgā. Tādēļ, protams, tiecos atpakaļ un nonācu te — Ādažos. Interesanti, ka bērnu vecāki te nenoņemas ar pašārstēšanu. Uzticēšanās mums ārstiem un sadarbība nodrošina panākumus. Ierodoties mājas vizītē, jūtu pretimnākšanu. Tad arī manā ikdienā iemirdzas saules stars un vieš patīkamu noskaņu. Esmu pateicīga dakteriem — S. Platajai un slimnīcas vadītājam J. Punānam par palīdzību ar transportu, kas, apmeklējot ciema nomaļākās vietas, jo sevišķi nepieciešams.

— Kā jūs kļuvāt par bērnu ārsti? 

Tā bija nejaušība. Domāju mācīties humanitārās zinātnes. Pierunāja draudzene un saistīja vārds pediatrija. Pirmajā reizē, iestājoties institūtā, neizturēju pārbaudījumus. Toties vēlāk savas māmiņas ietekmē gadu nostrādāju P. Stradiņa slimnīcā par sanitāri. Te mans nodoms guva apstiprinājumu. 

— Jūs ejat pa ielu, satiekat pacientu pirmskolas vecumā. Zināt viņa vārdu, uzvārdu un kaiti

— Man ir tikai ap 1800 bērnu. Tas nav daudz. Atmiņa laikam ir trenēta un ja bērnu uzrunā vārdā, ar viņu rodas labāks kontakts.

 - Vai jūsu darbā gadās arī kļūdas?

— Kļūdas gadās, kā jau katrā darbā. Lieki piebilst par pārdzīvotām neveiksmēm. Diagnozi nosakot, cenšos ievērot mātes stāstījumu, analīzes un klīniskās pazīmes. Skolnieki gan sākumā nāca un reizēm centās simulēt, bet tagad tas notiek reti, jo ne viens vien laikus tika atmaskots. 

- Kā jūs vērtējat homeopātiju? .

 - Visnotaļ pozitīvi. Cilvēki ilgi ir iztikuši bez lielās ķīmijas, tādēļ papriekš labāk būtu ārstēties ar homeopātiskiem līdzekļiem un tikai tad, ja negūst vēlamās un gaidītās sekmes, ķerties pie ķīmijas attīstībā iegūtiem medicīnas preparātiem.  

 Ar pediatri Ievu Saulīti tikās H. Jurčenoks
 * Darba Balss / 16.06.1973 
* * *
Sirsnība palīdz ārstēties 
Ja būtu vairāk tādu ārstu kā Ādažu slimnīcā dakteri Eižens Siļķe un Zara, slimnieku būtu daudz mazāk. Viņi izmeklē pacientus ar vislielāko uzmanību un sirsnību. Medicīnas māsas ar lielu taktu izpilda ārstu norādījumus. Ādažu slimnīcā slimnieks krāj spēku un tic veselības atgūšanai. Mēnesi ārstējos šeit. Asās locītavu sāpes aprimušas, varu jau piecelties, jūtu kājas. Daktera Siļķes prombūtnē man atkārtojās zarnu aizsprostojums, Lai man palīdzētu, ārste Zara darīja visu iespējamo. Viņa izsauca profesoru Rencēnu no Rīgas. Pārlēja asinis, deva ļoti daudz vitamīnu, un veselība uzlabojas. Sirsnīgi pateicos! Jūtos labi.

 A. Muižniece, pensionēta skolotāja
* Darba Balss / 04.10.1968

* * *
Nākamgad - Baldonē 
Mūsu mediķu saimei izveidojusies tradīcija ik gadus atzīmēt savus svētkus vienā no rajona centriem, kur atrodas slimnīca. Sestdien viesus uzņēma Ādaži. Skolas zāle atgādināja ziedu un zaļumu valstību. Medicīnas darbinieku dienai veltītajā sarīkojumā par rajonā gūtajiem panākumiem iedzīvotāju veselības sardzē runāja rajona galvenā ārsta vietnieks M. Krūmiņš. Svētku dalībniekus sveica rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks J. Zeltītis. Apmēram 20 rajona medicīnisko iestāžu darbinieki saņēma Goda rakstus. Viņu vidū Ādažu slimnīcas ilggadējais ārsts, ķirurģiskās nodaļas vadītājs E. Siļķe, rajona slimnīcas operāciju māsa A. Roķe un citi. Ar Vissavienības veselības aizsardzības teicamnieka nozīmīti apbalvots Mārupes ambulances vadītājs G. Švembergs, kurš, strādājot Mārupē, aizvada jau septiņpadsmito pavasari. Labi organizēts profilaktiskais darbs, aktīva iesaistīšana devusi rezultātus, kas pērn medicīnisko iestāžu sabiedriskajā skatē mārupiešus ierindoja I. vietā republikā. Sarīkojuma saimnieki Ādažu slimnīcas kolektīvs bija parūpējies par svētku galdiem, pašdarbības priekšnesumiem dziesmām, interesantiem skečiem un iespēju padejot. Rajona medicīnas darbiniekus apsveikt bija ieradies arī Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvis I. Košeļs. Šajā sarīkojumā radās kopīgs ierosinājums nākamajā gadā svētkus atzīmēt Baldonē.

 M. Grīnšteinas teksts
* Darba Balss / 19.06.1968
* * *
 * Austrālijas Latvietis / 26.06.1981
* * *
* Darba Balss / 16.11.1971
* * *
***
* Darba Balss / 22.11.1959 
* * *
* Darba Balss / 21.05.1985
 * Darba Balss / 27.10.1979

PIRMS VĒL BĒRNS SASIRDZIS 
Nelielā savrupmājā šosejas malā izvietojies Ādažu bērnu konsultāciju punkts. Pie ieejas fantāziju rosinoši koka tēli. Uz punktu vecāki dodas, kad rodas bažas par mazuļa veselību vai arī nepieciešams cits ārsta padoms. Piemēram, ģimenes attiecībās iejaukusies vecmāmiņa un jaunā māte, zinādama atšķirīgos uzskatus, atnākusi pārvaicāt ārstei Gudrītei Dambei. vai viņas ieteikums pareizi saprasts un izpildīts. Pie otras konsultāciju punkta ārstes Larisas Skļarovas apmeklētāju nav mazāk. Bērnu konsultācijas uzskaitē ir ap 1600 jauno pilsoņu. Ik dienu ārstus apmeklē 40—50 vecāku ar vai bez bērniem. Darba pietiek gan ārstēm, gan medicīnas māsai Renātei Mitriķei. Pēc veikuma konsultāciju punktā R. Mitriķe vēl apciemo daudzas ģimenes viņu mājvietās, Valsts un kolhozs rūpējas par konsultāciju punkta apgādi ar zālēm, nepieciešamo iekārtu un transportu mājas vizītēm. Pēdējās ir it īpaši nozīmīgas, diemžēl ne visi vecāki to saprot. Mediķes atstāsta gadījumu, kad slims bērns atstāts gultiņā viens. Ārsts ierodas, gaida nepieciešamas ziņas slimības diagnozes precizēšanai, neviena pieaugušā nav. Bet atkal citā vietā varbūt pārmet dakterei par kavēšanos. Arī pret izņēmuma gadījumiem nedrīkstam palikt vienaldzīgi — šādu domu pauž ārstes konsultāciju punktā. Viņas papildina vecāki, kas ieklausījušies mūsu sarunā: Tie bērni,  kas auguši saskanīgās ģimenēs, kļūst paši saprātīgi. Tie arī savus bērnus audzinās pareizi.

J. Inga 
 * Darba Balss / 16.06.1973 




Agrofirmas «Ādaži» ciemats

Gādība par cilvēku – norma
1988.03.03 Darba Karogs (Valka)

Rūpes par darbaļaužu veselību
Šogad, salīdzinot ar 1959. gadu, medicīnisko darbinieku skaits rajonā palielinājies par vairāk nekā 30 cilvēkiem. Ar speciālistiem pilnībā nokomplektētas visas ārstu ambulances, rajona poliklīnikā tagad pieņem speciālisti uroloģijas un zarnu slimībās, iekārtota un darbojas zobu protēžu laboratorija. No 1. aprīļa ar pilnu slodzi strādās bērnu ārsts. Drīzumā atvērs jaunu ambulanci Babītes ciemā. Šinīs dienās pilnībā pabeigta Baldones slimnīcas rekonstrukcija. Agrāko 24 gultu vietā tagad 45, iekārtotas modernas hirurģiskās un dzemdību nodaļas. Aprīļa sākumā nodos ekspluatācijā arī Ādažu slimnīcas otro stāvu, bet Saulkrastu slimnīcā uzstāda rentgena aparātu, iegādāti elektrokardiografijas aparāti. Lielāku uzmanību nekā agrāk iedzīvotāju medicīniskajai apkalpošanai veltī kolhozi. Ja līdz šim zobārstniecības kabinets bija vienīgi lauksaimniecības artelī «Mārupe», tad tagad šāds kabinets sācis darboties arī kolhozos «Sarkanais Daugavietis» un Ždanova. Kolhozi «Mangaļi», «Carnikava» un Staļina katrs paredzējuši 15000 rubļu medicīniskā personāla dzīvokļu celtniecībai.

E. Osis 
* Darba Balss / 25.03.1960


* * *
JAUNA SLIMNĪCA ĀDAŽOS 
Ādažu ciema iedzīvotāji saņēmuši jaunu slimnīcu. Tajā ir 75 vietas. Slimnīca apgādāta ar modernu medicīnisko aparatūru, tajā iekārtota laboratorija, operāciju zāle un citi ārstniecības kabineti. Jaunā slimnīca ievērojami uzlabos Ādažu, Garkalnes un Mangaļu ciema iedzivotāju medicīnisko apkalpošanu. Slimnīcas celtniecībā daudz palīdzēja Staļina kolhoza valde, kas medicīniskās aparatūras iegādei un ārstu dzīvokļu celtniecībai atvēlēja ap 70 tūkstoš rubļu, bet zvejnieku kolhozs "Carnikava" — 15 tūkstoš rubļu. 

A. Liepas teksts un foto
JAUNA SLIMNĪCA ĀDAŽOS
1960.04.21 Cīņa
A. Liepas teksts un foto

* * *
RŪPES PAR CILVĒKU
1986.04.08 Padomju Daugava (Jēkabpils)

RĪT-MEDICĪNAS DARBINIEKU DIENA 
Sagaidot Medicīnas darbinieku dienu, ar republikas Veselības aizsardzības ministrijas lēmumu otrā vieta republikā piešķirta Mālpils aptiekai (vadītāja E.Gaže). Otro vietu izpelnījusi arī Mālpils lauku slimnīca (vadītāja E. Birģele) un Ādažu zonālā slimnīca (vadītāja A. Stepanova). Vakar, Medicīnas darbinieku dienai veltītajā sanāksmē Operas un baleta teātrī, minētos kolektīvus apbalvoja ar Veselības aizsardzības ministrijas un medicīnas darbinieku arodbiedrības Goda rakstiem.

 L. Pavasara
* Darba Balss / 17.06.1972
* * *
Ādažu slimnīcai - 40 gadu
Ādažu slimnīcai atzīmējot 40. pastāvēšanas gadskārtu, pie svētku eglītes pagasta pašvaldības namā slimnīcas galvenais ārsts Jānis Kristons, ilggadējie darbinieki un viesi kopīgi atcerējās tās tapšanas priekšvēsturi. īsi pirms kara Ādažos sāka darboties ambulance jeb doktorāts. 1954. gadā tur tika atklāts neliels stacionārs ar 15 vietām. Tas tad arī bija pirmsākums tagadējam veselības kompleksam, kur kopā izvietojies stacionārs ar 85 vietām, poliklīnika un aptieka. Stacionārā strādā ap 100 cilvēku. Ādažu slimnīca apkalpo Ādažu, Garkalnes, Carnikavas un Ropažu pagastu. Ķirurģisko un ginekoloģisko palīdzību bieži vien saņem arī Olaines un Baldones iedzīvotāji. Šopavasar pagastā esošā SIA Kellogg's Latvija slimnīcai uzdāvināja Folksvāgena firmas ātrās palīdzības autobusu.

Ādažu slimnīcai – 40 gadu
1994.12.27 Diena
Maija Grīnšteine

OLIMPISKAIS GADS – VISIEM
1980.06.01 Veselība
ĀBELTIŅŠ, A.
***
* * *
Vērtējums - neapmierinoši 
Par to, ka šā gada pirmajā pusgadā veicies rajona medicīnas iestāžu celtniecībā un remontā, izpildkomitejas sēdē ziņoja rajona galvenais ārsts P.Salmanis un rajona padomes komunālās saimniecības un labiekārtošanas pastāvīgās deputātu komisijas priekšsēdētājs A.Janelsītis. Analizējot katras celtniecības organizācijas veikumu, izpildkomiteja atzina, ka pusgada plāns pildīts neapmierinoši.
Tāpat nesokas arī Ādažu zonālas slimnīcas piebūves celtniecība. Šā gada sešos mēnešos no gadam paredzētajiem 55,3 tūkstošiem rubļu izlietoti 15.6 tūkstoši. Bet šī ēka lietošanā jānodod šogad. Pirms trim mēnešiem rajonā notika kolhoza «Ādaži» vadītāju un celtnieku saruna. Tajā vienojās, ka piebūvi uzcels līdz vasaras beigām. Tagad izpildkomitejas sēdē J. Civčs teica, ka to varēšot izdarīt tikai decembrī. Izskanēja pat doma, ka šo objektu būtu iespējams pieņemt lietošanā pat nenokomplektētu ar iekārtām un aparatūru. Kam tāda ekspļuatācijā nodota slimnīca un poliklīnika vajadzīga, ja tur jau nākamajā dienā nevarēs pieņemt slimniekus? Tas cilvēkos radītu tikai neapmierinātību un izsauktu sūdzību plūdus. Kapitālā remonta pusgada plānu neizpildīja arī rajona remontu un celtniecības pārvalde. Visu šo neizdarību dēļ dažās medicīnas iestādēs radies gandrīz vai avārijas stāvoklis gan no ugunsdrošības, gan sanitāri higiēniskā viedokļa. Tādas ir Garkalnes ambulance, Inčukalna infekcijas slimnīca, Saulkrastu slimnīca un citas.
Ziema nav tālu. Nemanot pienāks tas laiks, kad poliklīnikās, ambulancēs un slimnīcās slimnieku kļūs vairāk. Medicīnas darbiniekiem tam jābūt gataviem. Bet kā var būt, ja celtnieki un remontētāji savus plānus nepilda? Lai šo kritisko stāvokli labotu, rajona izpildkomitejas lēmumā paredzēti konkrēti uzdevumi celtniecības un  citu organizāciju vadītājiem, kam sakars ar medicīnas iestāžu būvniecību un  remontu.

* Darba Balss / 31.07.1980


-

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru