pirmdiena, 2018. gada 26. februāris

Alnis Zaķis (19.01.1931. - 17.09.2012 ) <>

Latviešu mūziķis, vijolnieks, saksofonists, komponists, dziesmu aranžētājs un diriģents, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris.

Viesojoties Kultūras namā / 1980.g.
Dzimis Limbažu pagastā, tēvs Voldemārs Zaķis bijis arhitekts. 1955. gadā beidzis Latvijas valsts konservatorijas vijoles klasi. 
No 1968. līdz 1993. gadam bijis Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes orķestra( t.s. Radio bigbenda) pirmais diriģents. Pateicoties viņa profesionālismam, radio vieglās mūzikas orķestra līmenis bija droši ierindojams to laiku labāko Eiropas bigbendu sarakstā.



Pēc Radio bigbenda likvidēšanas bibliotēkas mantojumā palicis ap 9000 partitūru, to skaitā ap 100 Zaķa oriģinālo skaņdarbu. 
1968 Alnis Zaķis bija Ļeņina komjaunatnes prēmijas laureāts. 1978. gadā saņēmis Latvijas PSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.


90- tajos gados, kad REO izformējās, Alnis Zaķis noslēdza līgumu ar grieķu kuģu kompāniju un braukāja pa Vidusjūru, muzicēdams komfortabla lainera 11. stāvā. Atgriezies Rīgā, kādu laiku spēlēja Vernisāžā, Hotel de Rome, muzikālajā kafejnīcā Ligzda, Admirāļu klubā un 1999. gadā ierakstīja CD Sveču gaismā.
2006. gadā saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
No 2006.gada viņš regulāri piedalījās «Mirage Jazz Orchestra» koncertprogrammās.
2010.gadā Zaķim tika piešķirts Triju zvaigžņu ordenis.
Viņš  bija precējies, brīvajā laikā  hobijs - medībās.
2011. gada intervijā I.. Lūsiņai par saviem mūža gadiem, kuru galvenā radošā raža ievākta vēl padomju laikā, maestro smiedamies teica: «Var teikt, ka esmu kopā ar Ļeņinu baļķi nesis. Pēc krietnākajām uzdzīvēm parasti teicu: vai zināt, kāda ir starpība starp Ļeņinu un Zaķi? Ļeņins ir mūžam dzīvs, bet Zaķis - knapi dzīvs
Atminas trompetists Zigurds Linde, kura sadarbība ar A. Zaķi sākās jau REO un turpinājās 25 gadus:
Kas tik nav piedzīvots! «Kā bigbenda mākslinieciskais vadītājs Alnis slīpēja līmeni, pacietīgi strādāja ar visām orķestra grupām. Viņš pats darīja visu netīro, šmucīgo darbu, lai visi vienādi domātu un spēlētu, lai būtu monolīts skanējums, nevis kā veci, cauri zobi...
Viesojoties Kultūras namā / 1980.g.
Gandrīz katru dienu bija ieraksts. Viņš aranžējis pāri par tūkstoš skaņdarbu, lielāko daļu Raimonda Paula dziesmu spēlējām Zaķa instrumentācijā,
» kolēģis stāsta, ar manāmu patiku atceroties, cik plašs un interesants bijis orķestra skanējums. «Viņam bija fenomenālas spējas, orķestra izjūta, un viņš pats spēlēja pirmo alta saksofonu, bija koncertmeistars.»
Savukārt Radio un TV darbinieki savu vienmēr laipno un smaidīgo kolēģi dēvēja par Trusi Lauvu un viņš pats nemaz neapvainojās un bieži jokoja par savu vecāku humora izjūtu, dēlam vārdu izvēloties.

Apglabāts Ādažu novada, Baltezera kapos.


=

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru