* Darba Balss / 23.01.1966
🚬 🚬 🚬
PIE LIELĀ ZVANA
RUDENĪGAS NEDIENAS ADAŽOS Kurš kuru parspeja... gudrībā
Kad celtnieks būvē māju, neviens viņam galvā neskatās. Toties mājas pieņēmējiem jābūt gudriem, acīgiem un titulētiem. Katrā ziņā gudrākiem par celtniekiem, lai pēdējie šos «neapvestu ap stūri». .. . Kad Ādažos pirms mēneša beidzot nodeva ekspluatācijā jauno ugunsdzēsēju depo, neviens īsti nezināja, ka te strādājuši paši gudrākie un izdomas bagātākie Siguldas starpkolhozu celtniecības organizācijas amatnieki. Pat visgudrā pieņemšanas komisija to nenojauta. Todien viss it kā bija kārtībā, vietumis pat spīdēja un laistījās, īstās nedienas (un atklājumi!) sākās pēc tam. Telpā, kur atrodas ugunsdzēsēju automašīna, zem tās ir šahta profilakses vajadzībām. Tajā drīzvien pēc komisijas aiziešanas sāka sūkties ūdens un triju stundu laikā bija līdz jostas vietai. Toties ūdens baseinā, kas atrodas ārpusē un bija domāts kā rezervuārs, jo drīz līmenis nokritās līdz pusei. Izrādās, ka tas ir celtnieku gudri izdomāts triks. Ugunsdzēsības vīriem tagad ik pēc trim stundām ūdens no šahtas jāpārsūknē atpakaļ rezervuārā. Un tā ik dienu un nepārtraukti. .. Lai nu kāds pasaka, ka celtnieki nav domājuši par ugunsdzēsēju darba dienas pilnvērtīgāku aizpildīšanu. Tomēr vislielākie celtnieku prāta un izdomas spēju atklājumi sākās pēc tam, kad iedarbināja centrālapkuri. Likās, ka atrodies modernizētas un uzlabotas dušas telpās. No griestiem lija kā no dušas, no grīdas plāja kā no strūklakas. Uzreiz bija jārūpējas par tādu spectērpu kā lietus mētelis un gumijas apavi, jo pirmo pavasara palu atdarināšana iznāca uz to labāko. Viena no telpām otrajā stāvā pārplūda tā, ka ūdenim tekot lejup pa kāpnēm, izveidojās ūdenskritums. Nelīdzēja apakšā paliktās vanniņas, bļodiņas un kastroļi. Ūdenskritumu tie nespēja novērst. Un beidzot, kad viendien uznāca īsti rudenīgs lietus, atklājās vēl lielāki brīnumi. No jumta ūdens netecēja vis notekas caurulē (to no jumta malas atdala vairāku centimetru liela sprauga), bet taisni gar sienu lejā. Baltie ķieģeļi tūdaļ kļuva pelēki, bet istabās uz krāsojuma parādījās visdīvaināko ķīmisko reakciju izpaudumi vispirms spocīgi un abstrakcionistu gaumē ieturēti plankumi, tad apmetuma atlipumi un visbeidzot, pelējuma sēnītes. .. Visa tā un vēl citu nebūšanu rezultātā ēka gaida kapitālo remontu, jo šķībi būvēto ārsienu vēl greizāku padarījusi celtnieku tālredzīgi izdomātā "gausā zemestrīce". Proti no ēkas pamazām, bet neatlaidīgi ar lielu plaisu atdalās šļūteņu žāvējamais tornis. Sakiet nu, ka mūsu rajonā viss norit kā labi izdomātos priekšrakstos un nenotiek apgriezti proporcionāli kuriozi. . .
Mārcis Plostnieks, Jēcis Makšķernieks
Darba Balss (Rīgas rajons), Nr.124 (16.10.1966)
PIE LIELĀ ZVANA
Kur lai nolien dzērājpuikas?
Esi sveicināts "Lielais zvans", piepūt vaigus, atsperies un zvani tā, ka noskan viss rajons! Ļaudīm taču jāzina, kāda netaisnība notiek mūsu kolhozā ... Lūk, kā tas bija. Todien nejauši satiku savu draugu, kolhoza Ādaži» ugunsdzēsēju priekšnieku Juliusu Pigožinu. Laiks bija auksts, jutāmies nosaluši. - Eh, kā derētu sasildīt vismaz iekšas- kāds ierunājās. Un kā vēlmi pārējie atbalstīja. Nopirkuši veikalā dažas pudeles sīvā, okupējām ugunsdzēsēju telpas. Un sākam. .. Kad jau bijām krietni iesiluši, man uzreiz spruka vaļā tas dziedamais, bet Pigožinam — kāre sēdēt pie automašīnas stūres. Es rāvu to dziesmiņu "Kas grib dzīvot vienos priekos...". bet Pigožins centās iekurbulēt motoru. Te, kur gadījās, kur ne, depo ienāk viena kolhozniece un sāk mūs rāt. Pigožins saskaitās ne pa jokam. Izrāva no kabatas pistoli un metās viņai virsū. Šī vareni pārbijās un prom bija. Lai gan pistole nebija īstā tikai pugačs tomēr valde Pigožinu atbrīvoja no ugunsdzēsēju priekšnieka pienākumiem. Arīdzan tā saukto 13. mēneša algu (prēmiju) ieturēja. Sak, saņem to pašu sodu, ko Pēteris Stučkis, Otto Grinbergs, Akmentiņš un daži citi neapzinīgi dzērāji jau izpelnījušies. Vai tas ir taisnīgi? Veikalā dzert nedrīkst. Pie slaucējām fermā arī ne. Depo tāpat. Saki, kur lai nolien dzērājpuikas, sevišķi tad, ja gribas iedzert darba laikā.
1967.04.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
===========================
| Ļaunums neguva spēku | |||||
1976.05.15 Darba Balss (Rīgas rajons) Juhta, H.       * Darba Balss / 18.04.1978 =========
* * *  * Darba Balss / 23.01.1979        Meži jāsaglabā 1986.05.15 Darba Balss (Rīgas rajons) Zandovska, A. ==
=================== UGUNSGRĒKU POLIGONĀ IZRAISĪJUSI KRIEVIJAS ARMIJA OLAFS ZVEJNIEKS, LETA Ir skaidrs, ka ugunsgrēku Ādažu poligona teritorijā izraisījusi Krievijas armija,» preses konferencē paziņoja Latvijas meža ministrs Kazimirs Šlakota. Ugunsgrēks sākās vietā, kur notika mācību šaušana ar raķetēm un artilērijas šāviņiem. Komentējot Krievijas armijas lomu ugunsgrēka dzēšanā, ministrs atzīmēja, ka, neskatoties uz Latvijas valdības lūgumiem un Ziemeļrietumu karaspēka grupas vadības solījumiem, praktiska palīdzība ugunsgrēka dzēšanā neesot saņemta. Pēc K. Šļakotas domām, no lielā ugunsgrēka poligona teritorijā būtu izdevies izvairīties, ja Krievijas armijas vadība būtu uzklausījusi lūgumu sākt cīņu ar ugunsnelaimi, kamēr tā vēl bija neliela. Latvijas ugunsdzēsēji varējuši uzsākt cīņu ar uguni Ādažos tikai tad, kad tā jau aptvērusi vairāk nekā 50 hektārus meža. Tur un arī citās vietās Krievijas armijas karavīri norobežojuši no uguns tikai savas karaspēka daļas un citus militāros objektus, neliekoties ne zinis par visu pārējo, apgalvoja Kazimirs Šļakota. NRA / 15.07.1992
 * Laiks / 18.07.1992 🚬 🚬 🚬   Tagad šai ēkā mitinās pašvaldības policija         📞📞📞 |
📞📞📞
📞📞📞
📞📞📞
|
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru