Garciems / Kalngale <>

G A R C I E M S

Garciemā izbūvēta jauna ietve un apgaismota gājēju pāreja

Garciemā izbūvēta ietve gar reģionālo autoceļu P1, kas savieno Torņu ielu un Mežciema ielu, kā arī gājēju pāreja ar īpaši spēcīgu apgaismojumu, kas diennakts tumšajā laikā autovadītājiem ļaus labāk saskatīt gājējus un pārredzēt ceļa nomales pārejas tuvumā. Lai uzlabotu satiksmes drošību, Mežciema ielas krustojumā ar P1 autoceļu uzstādītas arī norobežojošās barjeras.

07.01.2016
Autors Apriņķis.lv

Garciema grausts perspektīvs kļūs rudenī

 Tagad liellopu vietā kūtī caur neapjumtajām spārēm aug bērzi, bet vietas, kur kādreiz atradās siles, aizaugušas ar zāli. Aptuveni pirms 20 gadiem Carnikavas novada Garciemā līdzās dzelzceļam slējās kolhoza "Ādaži" govju ferma. Kad tika likvidēts kolhozs, ēkas tika pamestas, tad uzradās īpašnieks, novada domes deputātes Ilzes Tjarves māte.

Pirms vairāk nekā 30 gadiem Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere dziedāja dziesmu par nātrēm uz tēva nama sliekšņa. Tagad graustu Latvijā, tostarp Pierīgā, nav mazāk. 

"Laikam jau cilvēkiem trūkst līdzekļu, lai nojauktu vecās ēkas. Metālam ātri vien uzradās gribētāji, bet dzelzsbetona konstrukcijas stāv kā stāvējušas. Uzskatu gan, ka īpašumu vajadzētu vismaz nožogot, citādi te bieži tuvējo māju puikas ložņā, baidos, ka nenotiek kāda nelaime," savās domās dalās kāds vietējais iedzīvotājs.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica atklāj, ka ēkas nu nodotas domes ziņā. "Nevaram atļauties tērēt līdzekļus graustu nojaukšanai, jo ir vēl daudz citu neatrisinātu problēmu – ceļu remonti, sabiedriskais transports un daudz citu lietu, kas ir nesalīdzināmi svarīgākas," atzīst D. Jurēvica, savukārt I. Tjarve ir sievišķīgi noslēpumaina un sola kārtis atklāt pēc pāris mēnešiem, kad būs pilnīgi skaidra šo ēku nākotne. "Pagaidām nav īstais laiks par to runāt. Sazvanīsimies rudenī, un tad es varēšu pastāstīt, kas šeit notiks tālāk. Varu pateikt vien to, ka šim zemesgabalam ir perspektīvas," rezumē I.Tjarve.

Autors  Karina Bērziņa

29.06.2012 

Carnikavas pašvaldība: Kas atbildēs par Garciema kāpas noskalošanu?

 Garciema pludmale šā gada februārī.

Carnikavas novada Garciema meliorācijas kanāls no sūkņu stacijas "Eimuri", mainot savu tecējumu, noskalo kāpas, veidojot stāvkrastus un radot bīstamību cilvēka veselībai, kā arī apdraudējumu apkārtējai videi, kura sekas nav prognozējamas. 

"Tuvojoties vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla, jo joprojām nav atbildes uz jautājumu – kas uzņemsies atbildību par Garciema pludmalē noskaloto kāpu?" jautā Carnikavas novada pašvaldība savā interneta vietnē, norādot, ka tā vēlas situāciju risināt un sakārtot infrastruktūru, tomēr nekādas darbības pludmalē veikt nav tiesīga, jo piekrastes josla pieder valstij.

"Situācija ir ļoti bēdīga. Iedzīvotāji no mums prasa kvalitatīvu pakalpojumu un piekļuvi pludmalei, bet pašvaldība to nevar nodrošināt, jo mums nav legāla pamata rīkoties," saka Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Pēc ilgstošas sarakstes ar vairākām ministrijām pēdējo gadu laikā, joprojām pašvaldībai nav sniegta skaidra atbilde par to, tieši kura institūcija – Finanšu ministrija (FM) vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – ir pludmales īpašnieks. FM norādījusi, ka atbildīga ir VARAM, savukārt VARAM savā vēstulē informēja, ka atbildība jāuzņemas FM.

Jau 2012. gada maijā Carnikavas novada dome par radušos situāciju informēja Ministru prezidentu un uzsāka procesu, lai piekrastes joslu pārņemtu pašvaldības valdījumā, jo tas beidzot ļautu ieguldīt līdzekļus pludmales sakārtošanā un attīstībā.

Tomēr pēc vairāk nekā gada, nupat februārī Tieslietu ministrija, izskatot šo jautājumu, savā atzinumā ir norādījusi, ka likumdevējs konceptuāli par risinājumu attiecībā uz jūras piekrastes joslu vēl nav izšķīries, tāpēc Ministru kabinets šobrīd nebūtu tiesīgs lemt par šo jautājumu.

"Šāda atbilde nozīmē, ka atkal esam nonākuši nulles punktā. Jautājums par piekrastes apsaimniekošanu ir aktuāls jau 20 gadus, un joprojām tas nav atrisināts," norāda Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

Garciema pludmale 2013. gada pavasarī. 

Tādējādi joprojām nav atbildes uz jau gadiem tik aktuāliem jautājumiem – kurš vasarā tīrīs pludmali un izvedīs atkritumus? Kurš Garciemā novērsīs bīstamību visiem apmeklētājiem dēļ meliorācijas kanāla, kas ir noskalojis pludmali un kāpu? Kurš par to ir atbildīgs?

Autors Apriņķis.lv

07.02.2014

2016. gadā

autors: Karinchiks Ell

Garciema pludmali gaida labāki laiki

Eimuru kanāls pa ceļam uz jūru pāris gados nograuzis daļu kāpas

"Šogad Carnikavā pludmales sezona ir tāds kā izvērtējuma jeb pārdomu laiks, lai uzsāktu piekrastes apsaimniekošanu." 

Tā, stāvot ūdens nograuztas kāpas malā un vērojot Garciema pludmali, ko sapostījusi Eimuru kanāla ieteka jūras līcī, saka Carnikavas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Ināra Stalidzāne.

Carnikavas novada jūras piekraste allaž ir saistījusies ar dabas parku "Piejūra", bet teritorijas, kas piekļaujas Gaujai, ‒ ar plūdu risku. Patiesībā tieši pēdējais nosacījums Carnikavai, tāpat kā Ogres novadam, deva tiesības ar Ministru kabineta rīkojumu kopš šā gada aprīļa apsaimniekot savā teritorijā esošos publiskos ūdeņus. Tagad Dzirnezers, Garezeri, Gauja un zemes zem tiem, kā arī jūras piekrastes josla nonākusi pašvaldības valdījumā.

Eimuru kanāls nepostīs pludmali 

Lai gan pludmale bija valsts ziņā, gadu gaitā novads nodrošināja atkritumu konteineru un pārģērbšanās kabīņu izvietošanu pludmalē, kā arī tualetes autostāvvietās. Tagad, kad mainījušās valdījuma tiesības, kopā ar novada attīstības programmu tiek izstrādātas Carnikavas novada publisko ūdeņu un jūras piekrastes apsaimniekošanas un izmantošanas vadlīnijas laika posmam no 2015. līdz 2021. gadam.

Kā stāsta I. Stalidzāne, 19 kilometrus garās piekrastes joslas sakārtošana sāksies ar Garciema pludmali un Eimuru kanāla ieteku jūrā. Problēmas šeit sākās, kad pagājušā gadsimta 30. gados mākslīgi izveidotā Langas upes ieteka jūrā – Eimuru kanāls – sāka noskalot kāpu. Savulaik kanāls tika izrakts, lai nosusinātu Eimuru purvu. Tā kā vētru laikā vējš dzina pa kanālu uz augšu ūdeni, 40. gados tika uzbūvēta sūkņu stacija, kas bez pārtraukuma ļāva sūknēt ūdeni no purva. Kādreiz kanāls bijis pietiekami plats un dziļš, lai pa to varētu braukt ar laivu, bet ar laiku tas kļuva arvien šaurāks un seklāks, līdz kļuva par seklu strautiņu ar izplūdušiem krastiem. Pirms diviem gadiem tas izvēlējās veidot jaunu ceļu uz jūru un nu pārņēmis visu pludmali un daļu kāpas.

I. Stalidzāne skaidro, ka pašlaik notiek rekomendāciju izstrāde meliorācijas kanāla un kāpas atjaunošanai piekrastes joslā Mežciemā. "Vispirms tā ir vietas un apstākļu izpēte, bet rezultātā tiks pārvirzīta kanāla ieteka jūrā. Ar gadiem, cerams, jūra smiltis saskalos atpakaļ un kāpa atjaunosies. Galvenais, ka mēs esam tikuši tik tālu, ka te drīkstam kaut ko darīt. Dome izstrādās rīcības un investīciju plānu četriem gadiem – no 2015. līdz 2018. gadam, paredzot, ko var izdarīt pašvaldība par savu budžetu un ar piesaistīto naudu no Eiropas fondiem."

Nākotnē četras Zilā karoga pludmales 

"Vēlamies piekrasti sakārtot līdz 2030. gadam, jo visu uzreiz izdarīt nevar. Ar laiku plānojam izveidot četras peldvietas, kuras var pretendēt uz Zilo karogu: Carnikavā, Garciemā, Gaujā, Lilastē. Līdzīgi, kā tas jau ir izdarīts Liepājā, mēs pludmali sadalīsim zonās. Vispirms ir jātiek skaidrībā, kādas funkcionālās zonas un aktivitātes ir paredzētas dažādās pludmales vietās. Nākamgad, kad būs skaidrs, kuras teritorijas ir piemērotas sportiskām nodarbībām, nūdistiem, jauniešiem vai mierīgai atpūtai māmiņām ar bērniem, varēs slēgt līgumus ar komersantiem par pakalpojumu nodrošināšanu. Viņi tad arī domās, ko piedāvāt ‒ kafejnīcas, nomas punktus un tamlīdzīgi," teic I. Stalidzāne.

Tiek domāts arī par ciema attīstības plānu izstrādi. Paredzēts uzklausīt iedzīvotājus, ko viņi turpmāk vēlas redzēt savā apkārtnē, un kas jādara, lai visi justos labi. Jo – kurš gan labāk, ja ne vietējie, zina, kas viņiem vajadzīgs? Ja iedzīvotāji ir aktīvi, viņiem pašiem ir iespējas piesaistīt līdzekļus un organizēt dzīvi ciemā.

Ja, piemēram, pludmales apsaimniekošana ir pašvaldības ziņā, tas neizslēdz dažādas uzņēmējdarbības veidošanu un jaunu pakalpojumu piedāvāšanu. Arī novada dome par to būtu tikai priecīga, ja, piemēram, ar sporta inventāra nomu vai tamlīdzīgām lietām pie ūdeņiem nodarbotos tieši vietējie iedzīvotāji.

Autors Ģirts Kondrāts
22.07.2014

 K A L N G A L E 

 

=