otrdiena, 2017. gada 2. maijs

Ugunsdzēsēji Ādažos / Sports ( - 1972 ) *

Sports
No kolektīva sacensībām uz rajonu
«Lai labāk sagatavotos Rīgas - rajona sporta spēlēm un rajona ugunsdzēsēju sacensībām, kolhoza «Ādaži» kolektīvs rīkoja savas pirmās sporta spēles. Kupls bija dalībnieku pulks vieglatlētikā. Šeit vīriešiem šķēpa mešanā, 100 m skrējienā un augstlēkšanā uzvarēja Arvīds Ozols, bet diska mešanā, lodes grūšanā un tāllēkšanā - A. Dzerkals. 1500 m distanci  visātrāk veica M. Cimurs, bet 400 m J.Daugulis. Sievietēm labākās bija A. Puriņa un A. Cālīte. Sacensību gaitā uzstādīja divus trešās sporta klases un astoņus jaunatnes klasēm atbilstošus rezultātus. Lai gan atsevišķās disciplīnās, piemēram, 1OO m skrējienā, startēja 18 dalībnieku, tomēr jaatzīmē, ka daži cehu un brigāžu fizkultūras vadītāji nebija spējīgi noorganizēt no saviem cehiem un brigādēm pilnas komandas. Viskuplākais  komandu skaits - vienpadsmit — ugunsdzēsības sporta sacensību atklāšanas parādē. Sacensības sāk jaunietes. Viņām pēc skrējiena jāuzkāpj pa kāpnēm ugunsdzēsēju tornī. Šeit ātrākā V. Bunto, bet jauniešiem darbībā ar triecienkāpnēm labākais J. Virza. Individuāli 100 m šķēršļu joslas pārvarēšanā vīriešiem pirmais D. Zirnis — 30,0 sek., 2. I. Spridžuks - 31,9 sek., 3. P. Rācenis — 32.4 sek. Sievietēm komandu ieskaitē vērtē ugunsdzēsības stafeti un izvēršanos kaujai. Šeit pirmās trīs komandas kopā saņem 4 punktus. Nolikums paredz ar vienādu punktu skaitu augstāk vērtēt to komandu, kurai labāka vieta kaujas izvēršanā. Tātad I. vieta pienākas Jaunkūlas kokapstrādes ceham (A. Binderei, I. Bogurdovičai, E. Smitdziņai, M. Feldmanei, A. Tūcei, J. Smilgai ), otrā I. brigādes, bet trešā — galantērijas ceham. Vīru konkurencē 1. mehāniskās darbnīcas komanda, kurā startē motobolistu komanda, otrie Jaunkūlu kokapstrādes intarsiju ceha, trešie «Suvenīru» vīri. Noslēgumā apbalvo uzvarētājus. Goda rakstu saņem arī vecākais dalībnieks Rūdolfs Ribēns. Viņam jau 58 gadi, bet prieks sacensties. Par labu sacensību organizāciju apbalvo kolhoza BUK priekšnieku A. .Graudiņu. Par sacensību vietas iekārtošanu pateicība pienākas arī A. Remesim; Uz redzēšanos rajona sacensībās novēl N. Ligers.
Ē. MIĶELSONS
Darba Balss (Rīgas rajons), Nr.72 (18.06.1970)
==============
* Darba Balss / 04.08.1970

LĪDZTEKUS IKDIENAS DARBAM 
Brīvprātīgajiem 
Lai, pārvarot 100 metru šķēršļu joslu,
neietu zudumā ne sekunde,  par katru sīkumu jādomā.
Harijs Nicmanis pats vēl uz baļķa,
bet šļūteņu rituļi jau lido uz priekšu.

ugunsdzēsējiem ir tradīcija — reizi gadā sapulcēties Siguldā, lai ugunsdzēsības sporta sacensībās sniegtu pārskatu par aizvadītā darba posmā gūto prasmi. Šajās dienās bija sapulcējušās komandas, kuru, rīcībā modernas kaujas mašīnas ar daudzveidīgu tehniku. Varētu sacīt, ka tās ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju gvardes vienības, kuru locekļi līdztekus ikdienas darbam apgūst un izprot uguns savaldīšanas prasmi. Pēc parašas, pirms mūzikas skaņas aicina parādes ierindā, spilgti sarkanās automašīnas dodas braucienā pa pilsētu, lai atgādinātu iedzīvotājiem: «Gaidām jūs sacensību laukumā!» Parādes ierindā  vienpadsmit mašīnas un to vīri. Pārējās stāv sardzē savos posteņos saimniecībās un uzņēmumos. Vienīgi Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcai paredzētā vieta tukša, ikgadējā skate no jauna parādīja, ka vīri sekmīgi apgūst tehniku, labākos darba paņēmienus un guvuši krietnāku fizisko sagatavotību. Kas pērn vēl bija labs, tas šogad likās jau viduvējs. Parādījās jaunas augošas komandas, piemēram, Siguldas centra komandā startēja komunālo uzņēmumu kombināta ugunsdzēsēji, kas nākamajā gadā jau patstāvīgi piedalīsies cīņā par ceļojošo balvu. Tiem, kas mācībā bija pieļāvuši kaut niecīgu nevērību, cīņa kļuva pat dramatiska. Tā «Ādažu» kolhoza komandas puiši sacensībām bija trenējušies labi, izvēršanās bija raita, bet, kad viss bija tiešām veikts, viņi ar stobriem rokās gatavi ūdens strūklu triekt mērķī, izrādījās, ka automašīnas sūknis ilgi nevarēja padot ūdeni. Zaudējums, kad no gandrīz otrās vietas bija jāatkrīt uz ceturto, šķiet, liks viņiem nopietni padomāt, ka tehnikai ik brīdi jābūt nevainojamā kārtībā. Tāpat vāji rezultāti bija tiem, kam tehnika strādāja nevainojami, bet pašiem vīriem pietrūka treniņu rūdījuma. Neveiksmīgi startēja Baldones centra komanda, kurai šļūteņu līnija izrādījās par īsu, lai aizsniegtu mācību torni. Bet ja nu tā gadās ugunsgrēkā? Kad tradīcijas kopj, tās laiž dziļas saknes. Kad 1950. gadā Siguldā notika rajona pirmās ugunsdzēsēju sacensības, to rīkošanā palīdzēt ieradās Rīgas pilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības pieredzējušākie lietišķā sporta tiesneši. Šajās sacensībās draudzīgā sadarbībā atzīmēja jau 20 gadu jubileju. Grūtākajā sacensību veidā - simts metru šķēršļu joslas pārvarēšanā startēja 48 dalībnieki. Individuāli pirmās trijās vietās ierindojās vangažnieki — Harijs Nicmanis. Jānis Līvmanis un Staņislavs Cunskis. Ar rezultātiem - 21,2 sek., 23,0 un 23,4 sekundēm. Šajā disciplīnā pēc jauniem, paaugstinātiem sporta normatīviem sasniedza; viens 1. sporta klases, četri — otrās un trīs trešās sporta klases rezultātus. Komandu izcīņā šai disciplīnā uzvarēja vangažnieki, atstājot otrajā vietā sovhoztehnikuma «Bulduri» komandu. Trešā vietā ierindojās Siguldas pilsētas komanda. 4X100 m ugunsdzēsības stafetē komandām pirmo vietu ar rezultātu 1 min. 31 sek._izcīnīja Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rupnīcas pārstāvji. Otrajā vietā - Bulduri, bet trešajā — kolhoza «Ādaži» ugunsdzēsēji.
Pēdējā sacensību disciplīnā komandas startēja ar specmašīnām, parādot, kā pareizi, ātri un saskaņoti nodzēst ugunsgrēku. Arī šeit uzvaru izcīnīja vangažnieki, atstājot aiz sevis Bulduru un Siguldas komandas. Sacensību noslēgumā rajona ugunsdzēsēju biedrības ceļojošo balvu saņēma Vangažu komanda. Otro vietu ieguva Bulduru sovhoztehnikums, trešo — Siguldas pilsētas komanda. Abi pirmo vietu ieguvēji izcīnīja tiesības pārstāvēt rajonu zonas sacensībās, kas notiks Slokā. Sacensības tagad visām grupām aizvadītas. Līdz ar panākumiem atklājušās arī nepilnības, kuras turpmākajā darbā jānovērš, lai vēl sekmīgāk gatavotos 1971. gada ugunsdzēsības sacensībām.

G. Lives teksts un foto
Darba Balss (Rīgas rajons), Nr.92 (04.08.1970)
* Darba Balss / 22.10.1970

* Darba Balss / 22.10.1970
* Darba Balss / 22.10.1970

 
* Darba Balss / 03.04.1971
1972.10.26 Darba Balss (Rīgas rajons)

* Darba Balss / 26.10.1972
  





Ugunsdzēsēju sporta laukumā Mangaļos / 1972.gads


aizmugurē no kreisās: Dainis Popovs, Valdis Ļitvinovs, Māris Šauriņš, Viktors Kiverenko, Aleksejs Sorokins, Arvīds Dzerkals, Vilnis Korņejevs, Arvīds Ozols.
pirmajā rindā no kreisās: Antonija Šauriņa, Vera Kiverenko, Tamāra Lapsiņa, Alfrēds Graudiņš, Daina Liberte, Maija ___, Gunta Jākobsone
Visi kopā-Ādažu ugunsdzēsēju komanda


aizmugurē no kreisās: Alfrēds Graudiņš, Arvīds Dzerkals, Aleksejs Sorokins, Dainis Popovs
priekšā no kreisās: Valdis Ļitvinovs, Ustins Solovjovs

No labās: Valdis Ļitvinovs, Vilnis Korņejevs, Arvīds Ozols, B.Rozgalis,Aleksejs Sorokins, Arvīds Dzerkals, Viktors Kiverenko

Ādažu ugunsdzēsēju komanda - PSRS čempioni. No kreisās: Arvīds Dzerkals, B.Rozgalis, Valdis Ļitvinovs, Arvīds Ozols, Aleksejs Sorokins, Viktors Kiverenko, priekšplānā Alfrēds Graudiņš


BUK sporta laukums
 




Ugunsdzēsēju sacensības Ādažu astoņgadīgās skolas sporta laukumā
 ( tagad Līgo laukums )

-

pirmdiena, 2017. gada 1. maijs

Vladimirs Rapiķis un viņa darbi *

Alfrēds Graudiņš vada teritorijas labiekārtošanas darbus.
 
Tiek uzstādīts piemineklis pretī kolhoza valdes ēkai.
Vladimirs Rapiķis

3. oktobrī traģiski miris tēlnieks Vladimirs Rapiķis. V. Rapiķis dzimis 1921. gada 12. jūlijā Rīgā.

No 1935. līdz 1938. gadam mācījies Gorkija

mākslas vidusskolā, pēc tam, strādājot Gorkijas apgabala mākslinieku biedrības tēlniecības darbnīcā, praktiski apguvis tēlnieka profesiju. Viņš piedalījās mākslas izstādēs Gorkijā, V. Čkalova pieminekļa konkursā ieguva 2. prēmiju (1939.). Dienēdams Sarkanajā Armijā, strādāja par mākslinieku un veidoja pieminekļus. Lielajā Tēvijas karā kopā ar latviešu strēlnieku daļām nostaigāja kara ceļus no Gorohovecas līdz Kurzemei. Pēc demobilizācijas 1946. gada martā strādāja par tēlnieku, glezniecības darbnīcas vadītāju un no 1951. gada. gada kombinātā «Māksla». V. Rapiķis ir Rīgā uzstādītās S. Kirova bistes, skulptūras «Lāčplēša cīņa ar pūķi» Majoros, Staļģenes brāļu kapu pieminekļa un daudzu citu monumentālu tēlniecī
bas darbu, kas uzcelti gan Latvijā, gan citās republikās autors. V. Rapiķa pieminekļu projekti vairākkārt prēmēti. Viņš izkalis granītā K. Marksa un V. Ļeņina portretus, piedalījies republikas, Vissavienības un starptautiskās mākslas izstādēs ar rakstnieku, kultūras darbinieku, karavīru un zinātnieku portretiem marmorā, bronzā, bet visvairāk darinājis portretus un figurētas tematiskas kompozīcijas cilnī dzelzs, vara un misiņa kalumā. Šie darbi rotā daudzu rūpnīcu un iestāžu sabiedriskās telpas. V. Rapiķa dzīve bija nepārtraukts tēlnieka darba cēliens, kas mijās ar sabiedrisko mākslas propagandu un īsiem atpūtas brīžiem. 
   
LPSR MĀKSLINIEKU SAVIENĪBA  
V.Rapiķis
Vladimirs Rapiķis
1985.10.11 Literatūra un Māksla
***
Tēlnieka Vladimira Rapiķa skulpturāls darbs. / 1948.g. 18.augustā tika dibināts lauksaimniecības artelis "Ādaži" / 20.gs. 80.gadi
 

 














================================
piemineklis Mārtiņam Krēsliņam Baltezera kapos
 
Top vēl viens V.Rapiķa darinājums
DZĪVES TEIKSMAINĪBU MEKLĒJOT
1970.09.25 Dzimtenes Balss
================================

* Darba Balss / 16.04.1983  


Pie bijušās ēdnīcas centrā atradās šī skulptūra - Meitene ar arfu - tagad šeit ir veikala Supernetto autostāvvieta. 
Ādažnieki sarunvalodā  to dēvēja par Mildu. 

Veidojot skulptūru autors bija iecerējis, ka no arfas tecēs ūdens strūklas, imitējot arfas stīgas.

  
Mākslinieka Vladimira Rapiķa veidotā skulptūra - strūklaka "Meitene ar arfu" pie kafejnīcas "Ādaži". 1985.gads


***
Redz, kur diži medinieki
 Voldemāra Rapiķa metālkalums
Redz, kur diži medinieki
1975.06.21 Cīņa
S. Mazura
***

VOLDIM RAPIĶIM
«Es piedzimu 1921. gada 12. jūlijā. 1500 kilometrus no Latvijas, Bujas stacijā preču vagonā. Toreiz mana ģimene bija atceļā no Krasnojarskas uz Latviju. Šeit, lai reģistrētu manu dzimšanu, jau 50. . . Tu pats par to brīnies un netici. Laiks steidzas parasti tad, kad darāmais negaida, bet darītājs tik tikko uzspēj paveikt radušās ieceres, pasūtījumus un atpūšas strādājot. Tu nepazīsti atpūtu un atslodzi, kas tik nepieciešama psihiskam līdzsvaram un sasniedzama ar dzīves sadalīšanu: darbam un mājai. Vecākiem bija nepieciešams «mani adoptēt», tāpēc otrreiz formāli «piedzimu» 30. jūlijā. Atzīmēju savu īsto, nevis «formālo» dzimšanas dienu...»

No autobiogrāfijas. 
Dzīves divējās puses it kā 
saliedējušās kopā. Kad domāju par Taviem darbiem, tad redzu darbnīcu, dārzu un dzīvojamo māju starp priedēm Mazā Baltezera krastā. Dārzā lokās Tava sieva Evija Upeniece un jūtas mūžīgā laika trūkumā: arī viņa ir tēlniece. Darbnīcā un kalvē starp pārējiem vīriem ir dēls Uldis, un šī kom
bināta «Māksla» brigāde Tev palīdz īstenot ieceres interjeriem, kā arī lielos monumentālos darbus. Tava vērīgā acs un lielā darba prakse, organizatora talants un pieredze ir īsti vietā ik brīdi jebkuram brigādes loceklim. Arī brālim Jānim, ar kuru kopā Tu veidoji konkursa darbu — pieminekli Ļeņinam Limbažu pilsētai. Pagaidām tas būs vislielākais portrets mūsu zemē, kas kalts no nerūsējošā tērauda, šī nepakļāvīgā un cietā metāla. (Pieminekļa makets — attēlā.) Tu esi skops vārdos, kad jāpastāsta par savām pagātnes gaitām, kas ir raibu raibās. 1930. gadā Tava ģimene nolemj dzīvot Padomju Savienībā. Gorkijā ir Tava pirmā mākslas skola, šajā pilsētā Tu veidoji savu pirmo patstāvīgo tēlniecības darbu — M. Gorkija skulpturālo portretu. Tas deva apzinātu ticību nākotnes mērķim — mākslai. Karš izjauca daudzas ieceres, arī bezrūpīgo jaunību. Kopā ar latviešu gvardes divīziju Tu iesoļoji Rīgā. Bet māksla netika aizmirsta pat kara gados. Gorkijas centrā vēl tagad paceļas Miņina piemineklis, kas veidots kopā ar tēlnieku Kolobovu un Tavu brāli Leonīdu. Dzīves temps pēc kara izmācīja līdz galam un bez atlikuma atdoties darbam. Tev kā māksliniekam vienmēr jebkurš darbs licies paveicams. Tā tas bija toreiz, un tā tas ir pašreiz, kad dzīvē iesācies jauns gadu desmits. Savu bagāto temperamentīgo fantāziju Tu vienmēr apaugļo ar enerģisku rosību, drosmīgu eksperimentu, radošu mīlestību un interesi, lai pabeigto darbu drīz vien daļēji vai pavisam aizmirstu. Katra nākamā granita, bronzas vai marmora skulptūra, dzelzs, vara vai misiņa kalums, nerūsējoša tērauda vai alumīnija cilnis, katrs nākošais interjera noformējums ir kritisks iepriekšējo darbu radošo atradumu atspoguļojums. Savu ieceru īstenošanai Tu izvēlies dažādus materiālus, atbilstoši konkrētai videi un novietojumam, S. Kirova bronzas portrets parkā Rīgas centrā, Ļeņina bareljefs no nerūsējošā tērauda Ostankinas televīzijas centra galvenajai zālei, pieminekli kritušajiem karavīriem daudzos Kurzemes novados no īpaši apstrādāta betona, kas atgādina šūnakmeni, — tas ir dažu Tavu galveno darbu uzskaitījums. Pēc Taviem metiem darināti daudzi metāla lukturi, kamīni, svečturi, būvapkalumi, dekoratīvi vara un misiņa panno. Tie grezno daudzus interjerus, arī vairāku okeāna laineru iekštelpas. Tava sadarbība ar arhitektiem konkursa darbu izpildē bijusi veiksmīga. Izcīnītas godalgotas vietas. V. I. Ļeņina skulpturālais portrets bronzā, kas atrodas veikalā «Politiskā grāmata», man šķiet, ir viens no Taviem labākajiem darbiem, un to Tu veidoji sadarbībā ar arhitektiem. Nepakļāvība svešiem iespaidiem, spilgti izteikta individuāla attieksme pret novēroto dabā un reālistiska stilizējuma pakāpe caurstrāvo un raksturo visus Tavus darbus. Šodien apsveicam Tevi jubilejā, un īpaši nav Tev jāvēl «daudz ieceru un radošu ideju» nākotnē, jo tās Tev jau bagātīgi ir un pietiks ilgam laikam. Radošu veiksmi un labu veselību! No Tevis, Voldi, mēs gaidām vēl ļoti daudz interesanta! 
VOLDIM RAPIĶIM
1971.07.01 Karogs
ZIGURDS VĪTOLS, arhitekts

-