Arturs Ozoliņš <>

* Literatūra un Māksla / 23.09.19898

=

Cīņā ar sarkano gaili / Sports ( 1973 - ) *

* Darba Balss / 14.06.1973

1973.09.22 Darba Balss (Rīgas rajons)

1973.09.27 Darba Balss (Rīgas rajons)

 

1974.06.11 Darba Balss (Rīgas rajons)
Stauņa, A.

===============

Sacentās ugunsdzēsēji

Kad pa sestdienīgi rāmo ielu aiztrauca divas ugunssārtas mašīnas rinda pie laikrakstu kioska saausījās. - Diez, kur tad nu deg? - ziņkāri ieminējās viena no gaidītājām. Bet tūliņ arī viņā ielas galā atskanēja orķestra marša skaņas un parādījās ugunsdzēsēju gājiena priekšējās kolonnas. -E, kas tad uz «pažaru» ar «mūziķi» iet? - zobgalīgi atsaucās cita un viszinoši piebilda - šodien viņiem kādas tur sacensības notiek. No visas republikas sabraukuši. - Atkal ko sadomājuši. Būtu labāk dzēsuši nevis sportojuši nez ko, - norūca pirmā. Šis noklausītais dialogs manuprāt raksturīgs ar to, ka liecina - ne tuvu visiem ir skaidri ugunsdzēsības lietišķā sporta sacensību mērķi. Un laikam jau tādēļ, ka ne reizi uz tām nav būts. Pagājušo sestdien un svētdien kuldīdzniekiem šajā ziņā bija pat apskaužamas iespējas - Lauksaimniecības tehnikas rajona apvienības jaunajā stadionā notika republikas ugunsdzēsēju komandu sacensības, kurās piedalījās šī sporta veida labākie meistari - 26 pilsētu un rajonu izlases.  

Ugunsdzēsēju sacensību laikā.

Līdz ar aizraujošām cīņām skatītāji varēja pārliecināties, ka šādas sacensības nav pašmērķis, bet visciešākām saitēm saistītas ar ugunsdzēsēju sagatavotības un kaujas spēju celšanu. Sacensību programmā bija četras disciplīnas: 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšana (2 metri augsta barjera, līdzsvara balķis), 4X1OO metru stafete, uzkāpšana mācību torņa ceturtajā stāvā ar triecienkāpnēm, izvēršanās kaujai ar motorsūkni. Visvairāk punktu savāca un žurnāla «Lauku Dzīve» dāvāto kausu ieguva kolhoza «Ādaži» komanda. Jāpiezīmē, ka viņi ir pērnā gada Vissavienības lauku sacensību uzvarētāji un arī Kuldīgā uzrādīja vairākus meistarklases rezultātus. Otro vietu kopvērtējumā ieguva Jūrmalas pilsētas, bet trešo - Rīgas rajona komanda. Bet kuldīdznieki? Viņi bija trešie vingrinājumā «izvēršanās kaujai», bet visu četru disciplīnu vērtējumā ierindojās 6. vietā. Divdesmit sešu komandu konkurencē labi!

Sacentās ugunsdzēsēji

1974.07.11 Padomju Dzimtene (Kuldīga) Pakalns, N. =============

... tad jālej ūdens speltē 

Drīz pienāks diena, kad durvis vērs republikas 

PSRS čempions un rekordists Viktors Kivirenko.
Viņš dzīvo un strādā Rīgas rajona kolhozā "Ādaži".

ugunsdzēsības muzejs. Ugunsdzēsējiem ir interesanta pagātne. Muzeja veidotajā ekspozīcijā būs pat pagājušā gadsimta ugunsdzēsēju rati ar rokas sūkni. Vēsturē pamatīgi ielūkojies arī žurnālists Gunārs Biezis. Svētdien vinš PSRS meistarsacīkšu organizatoriem uzdāvināja paša pagatavotu albumu ar daudziem tekstiem no tautas mutes. Tā, piemēram, vecu ļaužu pamācīšana ir auda: «... kad izceļas ugunsgrēks, tad jālej ūdens speltē, — lai uguns ātrāk būtu nodzēšama.» «.. . kad ir ugunsgrēks un kad lopus nevar izdzīt no kūtīm, tad vajag teikt: «rīta lopi laukā, kari nāk.>>. PSRS meistarsacīkstēs ugunsdzēsības lietišķajos sporta veidos vīri zināja, ka izšķīrēja būs pašu meistarība. Taču pēdēja sacensību veidā Latvijas komanda 4X100 m stafetē «sadega». Ne visai veiksmīgs bija starts, bet «Dinamo» stadiona skrejceļā mūsu vīram laikā neizdevās uguni apslapēt. Latvijas komanda palika bez ieskaites un tāpēc kopvērtējumā noslīdēja uz ceturto vietu. Bet pirms tam bija vislabākās izredzes izcīnīt otro vietu... Sacensībā ar āķkāpnēm (jāiekāpj pa ceturtā stāva logu) otro zelta medaļu čempionātā izcīnīja V. Kipko (KPFSR), kas atkārtoja savu līdzšinējo PSRS rekordu — 14,3 sek. Tādu pašu rezultātu sasniedza sudraba medaļas leguvējs rīdzinieks N. Sorokins. Mūsu V. Cavkins bija trešais, bet V. Kivirenko — piektais. Šājā sacensību veidā latvijas ugunsdzēsēji izcīnīja uzvaru. Mūsu sportistiem labi veicās arī divcīņā, kur ar jaunu PSRS rekordu uzvarēja V. Kipko (KPFSR) — 31.0 sek. Viņa komandas biedrs A. Loveckis bija otrais, arī tas sasniedza labāku rezultātu neka iepriekšējais PSRS rekords. Šādā konkurencē rīdzinieks N. Sorokins godam nopelnīja bronzas medaļu, bet V. Cavkins ierindojās piektajā vielā. Sacensība izbīdāmo kāpņu uzstādīšanā un uzkāpšanā mācību torņa trešajā stāvā Latvijas  

Augstās dēļu barjeras ugunsdzēsēji pārvar bez jebkādām pūlēm.

komandas sportisti G. Andrijausks un J. Kalniņš ierindojās piektajā vietā. Vingrinājumā «Izvēršanās kaujai» ar lieliskiem rezultātiem pirmajās vietās iekļuva valsts dienvidu republiku ugunsdzēsēji. Mūsu republikas sportisti palika 15. vietā. Komandu vērtējumā loti pārliecinoši uzvarē.a KPFSR izlase. Tālākajās vietās — Ukraina, Maskava, Latvija un Uzbekija. Republikas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības padomes priekšsēdētāja vietnieks J. Levitāns sacīja: — Mūsu ugunsdzēsēji sacensties sāka jau pēckara gados. Toreiz sacensības vēl notika ugunsdzēsē|u komandu pagalmos, het pamazām šis sporta veids iekaroja sev vietu citu vidū. Pašreiz ar ugunsdzēsības sportu mūsu republikā nodarbojas vairāk neka 40000 sportistu, un to vidū ir daudzi skolu audzēkņi. Nav vārdam vietas — rīdzinieki PSRS čempionātu bija noorganizējuši priekšzīmīgi. Ugunsdzēsēji palīgā aicināja arī daudzus pieredzējušus vieglatlētikas tiesnešus. No sākuma līdz galam  teicami. 

... tad jālej ūdens speltē 1974.08.06 Padomju Jaunatne A. SPARS

***

* Darba Balss / 10.08.1974

***

  

Ugunsdzēsības sports kļuvis populārs

1974.08.15 Padomju Dzimtene (Kuldīga)

CĪŅA BIJA ASA

Komandu kopvērtējumā: pirmajā vietā KPFSR, otrajā — Ukraina, trešajā — Maskava, ceturtajā —- Latvija, piektajā — Uzbekija.

  Jaunus PSRS rekordus uzstādīja 100 m šķēršļu joslas pārvarēšanā ( 16.7 sek ) 

Rīgas rajons kolhoza «Ādaži» pārstāvis V.Kivirenko

 

Uzkāpšana mācību tornī ar āķkāpnēm

 

Kad uzvaru izšķir sekundu desmitdaļas, cīņa ir sevišķi asa

Uzvarētāju apbalvošana. Divcīņā bronzas medaļu saņem mūsu republikas izlases dalībnieks N. Sorokins

Sacensības izbīdāmo kāpņu uzstādīšanā.

CĪŅA BIJA ASA

1974.09.05 Zvaigzne

🚒  🚒  🚒

Ādažu BUK izcīna 1974.g. republikas čempiona titulu

Uz līnijas — ugunsdzēsēji

Šogad kolhoza «Ādaži» brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizētajām kausa sacensībām ugunsdzēsības scortā jubileja. Sacensības, kas kļuvušas tradicionālas, notika piekto reizi. Četras reizes kausu ieguvuši kolhoza «Ādaži» izlases komanda. Kā būs šoreiz? Pagājušo sezonu saimniecības sportisti aizvadījuši ļoti sekmīgi. Izcīnīts repulikas un Baltijas republiku čempionu tituls, PSRS meistarsacīkstēs iegūtas bronzas medaļas. Ādažnieks Viktors Kivirenko ieklauts PSRS izlases komandā un Eiropas sociālistisko valstu sacensībās VDR izcīnīja 2 sudraba un 1 bronzas medaļu, izpilda PSRS Starptautiskā sporta meistara normu. Par panākumiem ugunsdzēsības sporta propagandā Latvijas PSR ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieks G. Forands kolhoza Ādaži valdes priekšsēdētājam A. Kaulam atklāšanas parādē pasniedza LPSR iekšlietu ministrijas Goda rakstu. Un tā sacensības, kuru organizētājs un ugunsdzēsības sporta celmlauzis kolhozā ir saimniecības nodaļas vadītājs A. Graudiņš, varēja sākties. Pēc galvenās tiesnešu kolēģijas datiem spēcīgākā komanda Ādažu. Tajā startē starptautiskās klases sporta meistars V. Kivirenko. sporta meistari V. Rozgalis. G. Andriansks, A. Semjonovs. To arī pierādīja cīņa sporta laukumā. Pārliecinoši 1. vietu izcīnīja un piekto reizi saņēma kausu kolhoza «Ādaži» l.komanda. Otrajā un trešajā vietā attiecīgi Jūrmalas BUK un Rīgas pilsētas komandas. Liela pateicība par šo sacensību ugunsdzēsēju svētku organizēšanu pienākas Rīgas rajona BUB priekšniekam K. Krūmiņliepam. Jau piekto gadu viņš neliedz savu nesavtīgo atbalstu. Teicami savus pienākumus veica tiesnešu kolēģija ar galveno tiesnesi I. Jēkabsonu priekšgalā. Sacensības bija spraigas un interesantas. Vienīgi nākamgad tās būtu jāorganizē agrākos terminos, tad arī dalībnieku skaits būtu kuplāks.

 

Dz. Kancāns, kolhoza «Ādaži» sporta darba vadītājs 

1975.11.27 Darba Balss (Rīgas rajons)

================

"Ādažos" - labākie 

Divas dienas Kuldīgā notika Latvijas PSR Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības
padomes 23. sacensības ugunsdzēsības sportā. Vienlaikus notika arī sporta
biedrības «Vārpa» meistarsacīkstes. Gandrīz visās disciplīnās redzami pārāki
bija Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» pārstāvji. Vienīgā disciplīna, kur
«lauru vainags» bija jāatdod citiem, izvēršanās kaujai. Uzvarēja saliedētie
Talsu rajona Ļeņina kolhoza sportisti. Perspektīvas ir arī Rīgas un Jūrmalas
pilsētu BUK vienības. REZULTĀTI. I grupa. 100 m škēršļu josla.
V. Kivirenko 17,4, V. Rozgalis 17,4, A; Semjonovs 18,0
(visi Rīgas raj. kolhozs «Ādaži»), Triecienkāpnes. V. Rozgalis 14.8,
V. Kivirenko 15,0. V. Alferovs (visi Rīgas pils. BUK) 15,9. izvēršanās kaujai.
Talsu raļ. Ļeņina kolhozs 4x1oo m stafete. «Ādaži» 1:15,7, Rīgas pils. BUK 1:18,1,
Talsu raļ. Ļeņina kolhozs 1:26,6. Kopvērtējums. «Ādaži» 12 502,
Rīgas pils. BUK 10 087, Talsu raļ. Ļenina kolhoza. BUK 9336 p. Ml grupa.
100 m šķēršļu josla. P.. Skrebs 18,8, I. Truškovskis 19,1, D. Popovs
(visi «Ādaži» II) 19,6. Izvēršanās kaujai. Talsu raj. kolhozs «Dzimtene» 50,0,
Jūrmalas zvejnieku kolhozs «Uzvara» 58,8, «Ādaži» II 1:07,0. 4x1oo m stafete.
Daugavpils raj. kolhozs «Zemgale» 1:27,0, Dobeles LLT Auces nodala 1:29,9,
«Uzvara» 1:34,6.

«Ādažu» komandas dalībnieks sporta meistars A. Semjonovs distancē.

"Ādažos" – labākie 1976.06.17 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) GRŪBE, U.

Laimes smaida vaibsti 

Ugunsdzēsēju sarīkojumā, kas kolhozā «Ādaži» notika tajā vakarā, kad pēdējo reizi stadionā aicinātas rajona komandas izcīnīja «Ādažu balvu» ugunsdzēsības lietišķajā sporta veidā, saņemt savu godalgu devās arī Viktors Kivirenko. Ko viņš dara šodien, kad Ādažu balvu vairs neizcīna?   

čempions Rīgas stacijā

- Šodien viņš turpina treniņus, bet pagājušā gada augustā Mikelandželo un Ticiāna dzimtenē Trento pilsētā Viktors kopīgi ar visu PSRS komandu kļuva par pasaules čempionu vīrišķīgajā ugunsdzēsības sportā.  Jebkurā sporta veidā ir liels gods būt par pasaules čempionu. Kā kolhoznieks par tādu kļuva? Skolā Viktors bija līdzīgs citiem: katru gadu pieveica pa pakāpienam, kamēr uzkāpa vidusskolas beigšanas kalnā. Sajuzdams fizkultūras vilinājumu, jauneklis tam nepārtraukti sekoja. Tad nāca iestāju pārbaudījumi un mācības Dņepropetrovskas fizkultūras tehnikumā, iepazīšanās ar virkni sporta novirzienu stadiona sarkanbrūnajā celiņā. Te kādā dienā 100 m tiek pieveikti 10,5 sekundēs. Tas ir impulss sasniegt PSRS rekordu. Vēlāk gan izrādās, ka pieveikt pietrūkstošās 4 sekundes desmitdaļas ir grūtāk, nekā pabeigt pašu tehnikumu.  Mācību laikā Viktors iepazīstas un apgūst ugunsdzēsības lietišķā sporta veida iemaņas un tad atklājas, ka te PSRS rekords ir pieveicams. Vietējās sacensībās tas tiek pārsniegts par 3 sekundes desmitdaļām, taču apstākļu sagadīšanās dēļ rekorda labojumu neieskaita.

- Panākumi kavējas.1972./73. gadā treniņos Viktors bieži PSRS rekordu pārspēj, bet atbildīgās sacensībās virknējas neveiksmes. Uztraukums par daudz sapin, un panākumi, pēc kuriem jaunietis tā tiecas, nedodas rokā.. _Tikai 1974. gadā Viktors uzlabo PSRS rekordu; pēc neilga laika to atkārto.  PSRS čempiona godā iekļūt Viktoram laime ir smaidījusi pieckārt. Bet Latvijas rekords padevies turpat duci reižu. Taujāts par nākotnes nodomiem, Viktors kļūst nopietns. Esmu kļuvis starptautiskās klases sporta meistars un pasaules čempions. Kas zin, cik ilgi laime mani lutlnās. Ādažos varētu izaudzināt jaunu komandu un jaunus čempionus, pat rekordistus. Sporta laukums un inventārs ir piemērots, tikai vajadzīga zāle ziemas nodarbībām jaunceļamajā vidusskolā. 

Laimes smaida vaibsti 

1978.02.21 Darba Balss (Rīgas rajons) 

Juhta, H.

Republikas ugunsdzēsēju sacensības

Daudz ļaužu pulcināja sporta 

uzvarētāja kausu Rīgas rajona komandai pasniedz rajona izpildkomitejas

priekšsēdētāja vietniece, plānu komisijas priekšsēdētāja

biedrības «Vārpa» stadions Jēkabpilī. Trīs dienas te ilga republikas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ugunsdzēsības lietišķā sporta veida sacensības. Mūsu pilsētā tās notika pirmo reizi. Sacensībās piedalījis 80 pilsētu un rajonu komandas, kopskaitā apmēram 600 dalībnieku. Tie bija pieredzējuši ugunsdzēsēji viņu vidū 12 sporta meistari, 21 meistarkandidāts, 80 dažādu sporta klašu pārstāvji. Ugunsdzēsēji sacentās trīs sporta veidos: sagatavošanās uguns dzēšanai, ugunsdzēsēju stafete un 100  metru šķēršļu joslas pārvarēšana. Četrdesmit cilvēku tiesnešu grupu vadīja republikas kategorijas tiesnesis E. Jakobsons. Ceturtajā sacensību grupā starp 28 sieviešu komandām pirmo vietu izcīnīja Talsu rajona Rojas zivju konservu kombināta ugunsdzēsēji. Otrajā vietā «Rīgas manufaktūras», bet trešajā Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» komandas.  

Sacensību norises moments

Vīriešu komandas pirmajā grupā rezultāti ir šādi: pirmajā vietā kolhoza «Ādaži», otrajā Rīgas pilsētas, trešajā Talsu rajona specializētās PMK ugunsdzēsēji. Trešajā sacensību grupā pirmie bija Liepājas rajona kolhoza «Banga», otrie zvejnieku kolhoza «Uzvara», trešie Talsu rajona kolhoza «Dzimtene» ugunsdzēsēji. Uzvarētāji saņēma republikas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Centrālās padomes ceļojošos kausus, 33 goda rakstus, 22 diplomus, daudz vērtīgu piemiņas balvu. Īpašu Goda rakstu saņēma republikas kategorijas tiesnesis autosportā jēkabpilietis M. Jaudžems. Īsā intervijā republikas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Centrālās padomes vecākais instruktors republikas kategorijas tiesnesis ugunsdzēsības lietišķajā sportā, šo sacensību atbildīgais sekretārs N. Līgers teica: Mēs pirmo reizi Jēkabpilī organizējam sacensības. Pilsētas stadions deva iespēju tās organizēti aizvadīt. Vērtējot rezultātus, var sacīt, ka sacensību dalībnieku sporta meistarība ir cēlusies.

Republikas ugunsdzēsēju sacensības

1979.06.26 Padomju Daugava (Jēkabpils)

sabiedriskais korespondents I. Vainmans,

* Darba Balss / 08.09.1979

 

KĀ UGUNSVĪRI SUDRABU LĒJA

Padomju Savienības čempionātā ugunsdzēsības sportā, kas notika Orenburgā vēl nepieredzētu panākumu guva Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» komanda, kas startēja zem lauku sporta biedrības «Vārpa» karoga. Kopvērtējumā ādažnieki stabili ierindojās otrajā vietā, zaudējot vienīgi vissavienības «Dinamo» ugunsdzēsēju izlasei. Pirmo reizi tika pārspēta Bruņoto Spēķu komanda, kurai šoreiz nācās atvirzīties uz trešo vietu. Visi divpadsmit Ādažu ugunsdzēsēji, trenera Alfrēda Graudiņa audzēkņi, izpelnījās valsts čempionāta sudraba žetonus. Viena lauku kolektīva spožais panākums atkal apliecināja, ka sportā arī mazs cinītis var gāzt prāvus vezumus, ja vien mērķis ir liels, bet griba un darbošanās atbilstoši augstā līmenī. No malas raugoties, mūsējo iegūtais sudrabs var likties kā laimīga nejaušība Taču, zinot, ka lielajā sportā un jo vairāk komandu sacensībās jau sen vairs nekas no gaisa nekrīt, pamēģināsim vērīgāk ielūkoties šī kolektīva ikdienā, pameklēt viņu panākumu atslēgas.  Šim čempionātam mēs gatavojāmies ļoti saspringti un ar skaidru mērķi - pakāpties augstāk par savu trešo vietu, kas jau kopš 1973. gada šķita ierasta un gandrīz mūžīga, — stāsta kolhoza komunālā dienesta vadītājs Alfrēds Graudiņš, kas apmēram desmit gados, strādājot arī par ugunsdzēsības sporta sabiedrisko treneri, izvirzījies par vienu ņo visredzamākajiem šīs nozares speci. Piecdesmito gadu beigās, kad ugunsdzēsības sports vēršas plašumā, no mūsu republikas Vissavienības sacensībās vissekmīgāk startēja Rīgas dinamieši. Noskatījies, kā trenējas un startē slavenākie meistari, A. Graudiņš, toreizējais kolhoza BUB komandas priekšnieks, savāca kopā Ādažu spēcīgākos puišus, kam ir sprintera dotības, un sāka trenēšanos. Vienlaikus risinājās, arī sava ugunsdzēsības sporta laukuma celtniecība, gadu ņo gada auga sekcija, sportiski uņ arī treneris. A. Graudiņa vadībā Ādažos sagatavoti septiņi sporta meistari un četri šī titula kandidāti. Kopš 1972 gada adažniekiem tikai vienu reizi (1974. gada) nācies samierināties ar otro vietu komandu vērtējumā republikas meistarsacīkstēs, pārējos gados viņi allaž ieguvuši čempionu medaļas. Viņu kontā ir arī uzvaras itin visos rīkotajos Baltijas republiku čempionātos. Kā zināms, Padomju Savienibas meistarsacīkstes ugnsdzesības sportā notiek ik pēc diviem gadiem. Kolhozā jau glabājas trīs atzinības raksti par trešajām vietām, kā arī viens čempionu diploms par 1973. gada uzvaru vingrinājumā «izvēršanās kaujai». Kopš tiem zelta laikiem viņi vairs ne reizi nebija ieguvuši medaļas atsevišķos programmas veidos. Pērn jau šķita, ka Graudiņa vienībai nebūt nebūs viegli noturēties sasniegto rezultātu līmenī, nemaz nerunājot par jaunu kāpumu. Uz nelielu pesimismu noskaņoja Ādažos izaugušā pasaules vicečempiona un starptautiskās klases PSRS sporta meistara Viktora Kivirenko aizbraukšana uz citu republiku. Palikusi bez sava ilggadējā līdera un galvenā balsta, komanda nebūt nenolaida rokas. Puiši, rīkojoties saskaņā ar īstu sportistu loģiku izvirzīja sev vēl augstāku mērķi — cīnīties par otro vietu lielajā kopvērtējumā. Lai turētu vīra vārdu un nepieviltu biedrus, viņi daudzus mēnešus pēc kārtas aizvadīja treniņos katru no darba brīvo stundu. Ziemā līdz automātismam tika slīpēta šļūtenes pievienošana sadalītājam, pat visbargākajā salā turpinājās treniņi ar āķa kāpnēm. Alfrēds Graudiņš izveidojis savdabīgu treniņa sistēmu, kurā liela loma tiek atvēlēta ikdienas darbam kolhozā. Saviem audzēkņiem viņš sameklē fiziski visgrūtākos darbus, kas saistās ar dažādu kravu un smagumu celšanu, nešanu un lādēšanu. Orenburgā par A. Graudiņa audzēkņiem nolija īsts godalgu lietus — otrā vieta kāpšanā ar āķa kāpnēm, otrā vieta 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšanā, otrā vieta divcīņā, trešās vietas 4x100 metru ugunsdzēsības stafetē un vingrojumā «izvēršanās kaujai». Ja tā labi paskatās... Graudiņa ugunsdzēsības sportistu komanda vienā rāvienā izcīnīja vairāk un pat augstākas godalgas nekā kolhoza motobola meistarvienība, kas jau sen ieguvusi nedalītu popularitāti visas republikas mērogā. Lai arī ugunsdzēsības sports ir skaista un aizraujoša drosmīgu vīru spēkošanās, manuprāt, popularitātes ziņa tas neķad nespēs konkurēt ar sporta spēlēm. Gandrīz ar nožēlu jaatzīst, ka sporta veidu popularitāte nebūt nav tieši proporcionāla šī veida atlētu meistarībai. 

KOLHOZNIEKI pamatoti lepojas ar savu motobola komandu, kuras vārds tiek pieminēts sporta presē pēc katras vinnētas, kā arī zaudētas spēles. Manuprāt, Ādažu ugunsdzēsības sporta sekcijas darbam un panākumiem Vissavienības arēnā ir vēl vienreizējāks raksturs, taču pat pēc uzvarām sacīkstēs grūti saprast, par kādu komandu ir runa. Ādažu sekcija, pateicoties sava dibinātājā un vadītajā entuziasmam, krietni aizsteigusies priekšā laikam: fiziskās kultūras kolektīvos un klubos kā laukos tā pilsētās tā vēl nevar sameklēt vērā ņemamus pretiniekus. Tāpēc arī valsts čempionāti tiek rīkoti tikai starp sporta biedrību izlases komandām. Ādažu kolektīvs iekļaujas «Vārpas» sistēmā, «Vārpa» ka biedrība var sūtīt savu komandu uz sacīkstēm ... Tai tad arī pienākas ādažnieku izcīnītās medaļas, punkti un sporta slava. Katru komandu sastāda sportisti, kuru vārdus nevajadzētu aizmirst arī tajos brīžos, kad priekšplānā izvirzās punkti un medaļas. Par komandas balstu, dvēseli un «spēlējošo treneri» Alfrēds Graudiņš nosauca sporta meistaru Vikentiju Rozgali. Latvijas un Baltijas republiku čempions pilnīgi patstāvīgi vada savu biedru nodarbības. Ādažos viņš startē jau kopš komandas dibināšanas. Vikentijs ir universāls sportists, kas vienlīdz labi darbojas visās programmas disciplīnās, bet vislabprātāk — divcīņā. Sporta meistars Gedmins Andriausks šogad kļuva par republikas čempionu 100 metru šķēršļu joslā, Gedmins bieži vien aizstāv kolhoza sporta godu arī vieglatlētikas sacensībās — gandrīz visās disciplīnās Arī Andriausks ir kolhoza sekcijas veterāns Pēc dienesta armijā Ādažu labiekārtošanas un apzaļumošanas darbu brigādē sāka strādāt Aivars Eglītis, pagaidām sporta meistarkandidāts, kas izvirzās par komandas līderi kāpšanā ar āķa kāpnēm. No apdāvinātā jaunekļa treneris gaida lielas lietas tieši šajā ugunsdzēsības sporta disciplīnā. Orenburgā valsts čempionātos debitēja LLA absolvents Ārijs Ūdris, kas strādā par laukkopības 3. iecirkņa vadītāju. Kaut arī Ārijam pagaidām ir tikai pirmā sporta klase, viņš šogad deva lielu ieguldījumu komandas uzvaru kaldināšanā republikas, Baltijas un Vissavienības čempionātos. Daudz punktu vienības labā guva arī kolhoza fizkultūras metodiķis Imants Truškovskis, pirmās klases sportists. Taču visstraujāko meistarības izaugsmi ugunssportā šogad demonstrēja vieglatlēts Anatolijs Titovs. Iekļuvis izlases sastāvā, kolhoza galdnieks vispirms izpildīja meistarkandidāta normu, bet pēc tam Baltijas un Vissavienības meistarsacīkstēs pārliecinoši uzradīja PSRS sporta meistara normai atbilstošus rezultātus. Par perspektīvu ugunsdzēsēju veidojas arī strādnieks Vladimirs Vetohs, kas tikai pērn atgriezās no dienesta, bet šogad jau izpildīja meistarkandidāta normu. Tādu pašu sporta titulu ieguvis arī šoferis Dainis Popovs. Pie Ādažu izlases komandas balstiem vēl jāpieskaita arī Aleksejs Hailovs, Pēteris Plinte, Vitālijs Purgins un Nikolajs Sorokins, kas šeit trenējas gandrīz kopš sekcijas dibināšanas. Ja nepieciešams, sporta meistarsacīkstēs allaž aizstāv komandas godu, neliedz jaunajiem savu milzīgo pieredzi. Šie divpadsmit sportisti, Ādažu izlases komanda, valsts meistarsacīkstēs Orenburgā agrāko bronzu pārkala sudrabā. Kā gan viņu komanda, kuras sastāvā uzstājas pat pirmās klases sportisti, spēja konkurēt un uzvarēt Vissavienības sporta biedrību izlases, kas pārsvarā sastādītas no starptautiskās klases sporta meistariem? — Ar ko jūs uzvarat savus titulētos pretiniekus? Nevar taču būt, ka citas komandas trenējas mazāk par jūsējo? — jautāju Alfrēdam Graudiņam. — Visi trenējas apmēram vienādi. Bet mums pārsvaru dod komandas saliedētība, — paskaidroja treneris. — Bez lielīšanās varu droši apgalvot, ka šajā jomā mēs esam pārāki par visiem sāncenšiem. Biedrību izlases komandās tiek savākti slaveni sportisti no dažādām pilsētām un republikām. Katru no viņiem pārsvarā interese, kā pašam labāk startēt. Mēs visi esam kopā katru dienu — darbā un treniņā. Mēs visi turamies kā viens un komandas intereses stādam pirmajā vietaā — Atbildīgo cīņu priekšvakarā, — stāsta Alfrēds Graudiņš, — komandas sapulcē jautāju puišiem, kādu kurš rezultātu domā sasniegt. Un visi nosauca vai nu savu personisko rekordu, vai vēl mazliet labāku rezultātu. Domāju, ka izlases komandām, lielajam sportam vajadzīgi tieši tādi atlēti, kas visatbildīgākajos startos labo personiskos rekordus, pārspēj paši sevi. Mums nebija neviena sportista, kas Orenburgī nebūtu izpildījis paša uzņemto pretplānu. Tieši tāpēc mēs tik stabili un pārliecinoši izvirzījāmies otrajā vietā. Pirms pēdējas dienas sacensībām «izvēršanas kaujai» ādažnieki bija diezgan lielas dilemmas priekšā. Šis ir viņu kroņa numurs, kurā reizi jau izcīnītas zelta medaļas. Uz tām viņi varēja pretendēt arī šogad, bet tad jāstartē uz riska robežas. Vai nu visu, vai neko. Sacensību trīs iepriekšējās dienas viņi jau bija savākuši veselu riekšavu sudraba un bronzas godalgu. Nu tik par zeltu! Ticu ādažnieki izvēlējās citu ceļu. Jāstartē stabili, ar drošības garantiju, lai cīņas lielākajā karstumā pieļauta nejaušība neatņemtu viņiem otro vietu kopvērtējumā. Startējot visai rezervēti, viņi arī par «izvēršanos kaujai» ieņēma trešo vietu, bet kopumā tika izpildīts galvenais uzdevums: pirmo reizi — čempionāta sudrabs. 

IZLASES komandā startēja tikai ducis Ādažu ugunsvīru. Bet  te trenējas divas reizes vairāk puišu. Šogad viņiem priekšā vēl viena atbildīga uzstāšanas pašu kolhozā. Jau kopš 1971. gada notiek Ādažu ceļojošā kausa izcīņa ugunsdzēsības sportā. Kaut arī par balvu sacenšas labākās komandas no visas republikas, kauss neceļo projām no Ādažiem. Pēc viņu lieliskas uzstāšanās Orenburgā arī citu republiku komandas izsaka vēlēšanos tuvāk iepazīties ar ādažnieku darba un treniņa metodēm. Un tā 6. oktobrī par Ādažu kausu kopā ar sacensību organizatoriem sacentīsies čempions — Vissavienības «Dinamo» izlase, kā arī Lietuvas un Igaunijas izlases vienības. Viena entuziasta kolhozā organizēta sekcija kļūst par  čempionāta laureātu, sacensības izvēršas par liela mēroga pasākumu.

KĀ UGUNSVĪRI SUDRABU LĒJA

1979.09.25 Padomju Jaunatne

Ē. KEHRIS

* Darba Balss / 13.10.1979

* Darba Balss / 13.10.1979

Ādaži-79 Krāšņi uzpostajā sporta laukumā notika kolhoza «Ādaži» ceļojošā kausa izcīņa ugunsdzēsības sportā. Šīm tradicionālajām sacensībām sākums meklējams jau 1971. gadā. Sezonas vainagojuma starti varēja sākties ar sportam neierastu (un neparastu) noskaņojumu, proti, atvieglinājuma sajūtu. Jā, jā, pēc grūtajām cīņām PSRS meistarsacīkstēs Orenburgā, kur ādažnieki kļuva par valsts vicečempioniem, varēja to atļauties. Viens interesants moments kauss līdz šim nebija aizceļojis no Ādažiem ne reizi. Un sacensības taču rit savās mājās, kur pat «sienas palīdzot», kur nu vēl varenais pašmāju putēju orķestris! ... Rit pēdējie priekšdarbi gan mazajām tautumeitām un solīdajam tiesnešu korpusam, gan skatītājiem un šīsdienas galvenajiem varoņiem deviņu komandu sportistiem.   Ādažu ugunsdzēsēju komanda atklāšanas parādē. Un ko redzēt te gana. Visus labākos no Latvijas, mūsu ziemeļu kaimiņrepublikas Igaunijas izlasēs puišus un vēl šāgada PSRS čempionus Vissavienības «Dinamo» izlases astoņus labākos vīrus no Minskas. Sezonas izskaņas sacensības risinājās it sīvas. Gan visu atzītie meistari, gan arī mazāk pieredzējušie sevi netaupīja un nežēloja. Kā paraugs jāmin ādažnieku sabiedriskais treneris A. Graudiņš, kura pērkondimdošā balss skanēja, uzmundrinot jaunām «batālijām» savus audzēkņus. Un tomēr šī kausa izcīņas draudzīgais gars šoreiz ņēma virsroku. Kolhoza partijas un sabiedriskās organizācijas bija daudz darījušas, lai šajās dienās būtu ne tikai godīga spēkošanās, bet arī gaiša svētku noskaņa. Bet kopvērtējumā, protams, uzvarēja Ādažu I komanda. Uzvarētāji. 100 m šķēršļu josla. V. Cavkins (Ādaži I) 17,1. Komandām. «Ādaži» I. Kāpšana ar āķa kāpnēm. A. Kernens (Igaunija), V. Cavkins abiem 15,3. Komandām. «Ādaži» I. 4x1oo m ugunsdzēsības stafete. «Ādaži» I 1:08,7. Vingrinājums «izvēršanās kaujai». «Ādaži» I 48,0. Kopvērtējums. «Ādaži» I, Igaunija, «Dinamo» CP. Ādaži-79 1979.10.17 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Čapiņš, J

Šo reti veiksmīgo sezonu Latvijas ugunsdzēsības sporta pārstāvji beidza ar kolhoza «Ādaži» ceļojošā kausa izcīņu. Sacensībās piedalījās ne tikai mūsu republikas spēcīgākie kolektīvi, bet arī Baltkrievijas un Igaunijas izlases. Pirmo vietu atkal ieguva laukuma saimnieki. «Ādažu» ugunsdzēsēju uzvara nebija nejauša. Šogad viņi komandu ieskaitē jau bija uzvarējuši Latvijas un Baltijas padomju republiku čempionātos un valsts meistarsacīkstēs Orenburgā guvuši nepieredzētu panākumu Latvijas ugunsdzēsības sporta vēsturē kolhoza sportisti, pārstāvot lauku sporta biedrību «Vārpa», izcīnīja otro vietu un zaudēja tikai Vissavienības fiziskās kultūras un sporta biedrības «Dinamo» izlases komandai. Visi 12 trenera Alfrēda Graudiņa audzēkņi saņēma sudraba medaļas. Bez tam atsevišķos programmas veidos viņi izcīnīja vēl trīs sudraba un divas bronzas medaļas. Īsā laikā «Ādažos» sagatavoti septiņi PSRS sporta meistari. Katrs ceturtais kolhoznieks ir ugunsdzēsības sporta sekcijas loceklis. Ādažu ugunsdzēsēju panākumos vislielākie nopelni ir kolhoza komunālās saimniecības vadītājam Alfrēdam Graudiņam sekcijas organizētājam un pastāvīgajam tās trenerim. Pirms desmit gadiem A. Graudiņš prata vietējos jauniešos izraisīt interesi par tolaik vēl jauno sporta veidu. Vakaros viņi trenējās un būvēja savu stadionu. Uzcelts četrstāvu mācību tornis, šķēršļu josla un tribīnes skatītājiem.

 LATINFORM

Komunisma Rīts (Tukums), Nr.133-134 (07.11.1979) 

-