ceturtdiena, 2017. gada 24. augusts

Gaujas plostnieki #

Atelpas brīdī / priekšplānā - Guntis Pavārs / 1961.g.

*K.Egles raksts "Pludinātāji Gaujā"-  Laikraksts "Cīņa" no 25.08.1945.

🏊 🏊 🏊
Dziesmās apdziedātie Gaujas plosti

Koki gatavojas ceļojumam uz Baltezeru. 

Ar sastrēgumu Gaujā vīriem ir ko spēkoties.

Arī te bez tehnikas neiztikt. 

Dziesmās apdziedātie Gaujas plosti
1965.06.01 Liesma
A. Garanča teksts un foto
🌊 🌊 🌊
Aizgājušo laiku liecības apkopotas tradīciju burtnīcā "Gaujas plostnieki"

      Starpnozaru mākslu grupa "Serde" sērijā "Tradīciju burtnīca" laidusi klajā izdevumu "Gaujas plostnieki". Grāmatā apkopoti stāsti un atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus Gaujā un tās krastos, kad Latvijas garākā upe tika izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai. 
Izdevumā publicēti arī Gaujas plostnieku pēcteču, viņu radinieku un aculiecinieku stāsti, kas pauž aizgājušo laiku liecības, piemēram, bērnu dauzīšanos pa baļķiem, ragatu izmantošanu, lai tiktu pāri upei uz skolu vai sēņu mežiem, došanos ar mazajiem plostiņiem jeb pleserīšiem atpūtas braucienos u.c., informēja biedrības "Serde" pārstāve un viena no grāmatas autorēm Ieva Vītola.

Koku pludināšana bija tautsaimnieciski aktīva un svarīga nozare Vidzemē līdz pat 20. gadsimta 60. gadu beigām. Vēl pirms piecdesmit gadiem pavasarī un vasaras sākumā Gauja bija pilna ar baļķiem, kuri tika pludināti no Lācītēm (starp Ranku un Velēnu) līdz pat Mazajam Baltezeram pie Ādažiem.

2016. un 2017. gadā Sinolē, Vidagā, Strenčos, Vijciemā, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Alderos tika satikti Latvijas koku pludināšanas kantora bijušie darbinieki un pierakstītas viņu atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos.

Tradīciju burtnīcā iekļauti arī agrāk pierakstītu atmiņu fragmenti, kas glabājas Strenču novada pašvaldībā un Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā, un lielākā daļa no tiem tiek publicēti pirmoreiz. Šie stāsti uzbur ainas, kā Gaujā brauca plostu karavānas, upmalas bija izartas ar plosta arkliem un vakaros pie ugunskuriem skanēja plostnieku dziesmas.



Izdevuma nobeigumā lasāmi arī tagadējo plostnieku stāsti. Mūsdienās par Gaujas plostnieku galvaspilsētu ir kļuvuši Strenči, kur kopš 1998. gada notiek Gaujas Plostnieku svētki un darbojas biedrība "Gaujas plostnieki". Nu jau 20 gadus maijā vīri atkal sien plostus un uz pāris dienām kļūst par korņikiem un malačiem, tiesa, vairs nelietojot šos nosaukumus. Lai arī daudz kas gadu gaitā ir mainījies, Gaujas plostnieku svētki palīdz saglabāt šo Vidzemei tik raksturīgo tradīciju mūsdienās un ik gadu no jauna apliecina mūžseno patiesību, ka plostam jāiet plosta ceļš.

Izdevumu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu sagatavojusi tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola, mākslinieks Mārtiņš Ratniks un redaktore Rita Treija. Izdevuma vizuālu noformējumu veido fotogrāfijas no teicēju personīgajiem arhīviem, kā arī senākas bildes no siguldieša Egila Jemeļjanova foto un pastkaršu kolekcijas. Izdevuma beigās iekļauts Gaujas plostnieku arodam raksturīgais vārdu krājuma saraksts.

Tradīciju burtnīca "Gaujas plostnieki" pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Siguldas novada bibliotēkās, Strenču novada bibliotēkās, to iespējams iegādāties tūrisma informācijas centros Siguldā un Strenčos, kā arī pasūtināt biedrības "Serde" mājas lapā.

24.05.2017 / Autors Apriņķis.lv

"Tarataika"/ 1958.g.

Gauja pie Zvārtavas / 1961.g.



*Pagaidu tarifs uz materiāliem, kurus plūdina un pārvadā pa Gaujas-Daugavas kanālu. - Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" no 25.08.1921

Kokmateriāli senatnē bija "zelta ādere" un Gauja - visizdevīgākais to transportēšanas ceļš uz Rīgu



* "Plūdu briesmas pieaug" - Laikraksts "Latvijas Kareivis" no 09.11.1930.

🌊 🌊 🌊

Vakar negaisa laikā Gaujā, vadot plostus, pie Ādažiem zibens nospēris plostnieku Ernestu Vīgantu no Krimuldas pagasta. Katlakalna pagasta Bērziņa mājās zibens iespēris kūtī, kur nospertas divas govis. No zibens spēriena aizdegusies kūts un dzīvojamā ēka, kas arī nodegušas.

Krusas nodarītie zaudējumi
1937.05.28 Brīvā Zeme

🌊 🌊 🌊



* Brīvā Zeme / 01.12.1939

Kā norit koku pludināšanas darbi Gaujā 

Koku pludināšanas darbu pārzinis pa Gauju b. Graudinš informē: Pašreiz norit intensīvs koku pludināšanas darbs. Pēdējie plosti no Gaujas augšgalā jau nopludināti. Šopavasar pa Gauju plostos  jānopludina 45,000 ciešmetru, bez tam vēl jānopludina lielāks daudzums vaļēja  kokmateriāla. Līdz šim jau sasiets plostos 75 proc. no nopludināmā baļķu daudzuma. Baltezerā jau atrodas ap 8000 ciešmetru pa Gauju nopludināto  baļķu. Liela daļa atrodas ceļā. Ko siet atlicis vairs tikai 25 proc. Pie koku, pludināšanas darbiem noorganizēti 48 arteļi, kuros uz 20. maiju strādāja 370 strādnieki. Sākumā arteļos strādāja vairāk kā 400 strādnieku. Bet tagad vairāki arteļi savus darbus pabeigusi. Arteļi strādā labi un darba normas pārsnieguši par 20 proc. Strādnieku izpeļņa no 20--40 rubļu dienā. Šogad koku pludināšanas plānu izpildīs apmēram 2 mēnešus pirms termiņa. Lai sekmīgāk veiktu plāna izpildi, arteļu strādnieki ieslēgušies gan savstarpējā, gan vispārēja veida sociālistiskā sacensībā, par ātrāku koku nopludināšanu Baltezerā par darba traucējumu un materiālu bojājumu novēršanu, par dzeršanas izskaušanu plostnieku starpā u.c. Līdz šim jau ieslēgušies sociālistiskā sacensībā ap 70 proc. strādnieku un darbinieki 100 procentīgi strādnieki ar izpeļņu apmierināti, un darbu cenšas izpildīt apzinīgi un kārtīgi, jo viņi apzinās, ka tas tagad ir viņu pašu labā, nevis uzņēmēju, kas centās visādi izmantot strādniekus. Pats esmu braucis ar plostiem 5 pavasarus, bet tā bija nekaunīga izmantošana, ko toreiz piekopa uzņēmēji un bija jāstrādā saīgušu prātu. Tagad ir citādi. Par padarīto darbu strādnieks saņem pienācīgu samaksu» saka pludināšanas darbu vad. Graudinš. Plostu sagatavošanas darbi Cēsu mežsaimniecības krautuvēs pie plostu sagatavošanas un pludināšanas darbiem strādā 3 arteļi. Lielākā ir jaunbrenguļu krautuve, kur pašreiz norit rosīgs darbs. Vīri, saulē brūni iedegušām sejām un spēcīgām muskuļainām rokām veļ baļķus kā sērkociņus no krasta Gaujā un dzen vienu pie otra, līdz plosts gatavs. Uz krasta strādā jaunākie un bailīgākie, kam vēl nav prakses un pieredzes darbā. Uz ūdens vecie plostnieki, kas prot jau veikli balansēt uz peldoša baļķa. Darbs ir grūts, bet īsts plostnieks par visām grūtībām vienmēr tikai smaida un visu uzņem gan ar jautrām, gan dzēlīgām anekdotēm. «Mums no šejienes līdz Baltezeram maksā 400 rubļu par plostu,» stāsta plostnieks, kas patreiz gatavojas kāpt uz sapītā plosta, lai dotos ceļā. «Tā ir peļņa, kādu līdz šim, braucot jau 20 pavasarus uz plostiem uz plostiem neesmu  redzējis» saka plostnieks.  Drīz jau 2 vīri stāv uz plosta katrs savā vietā.  Atraisa zeili un plosts lēni  aizslīd no krasta un uzsāk ceļu pa straujo Gauju.

* Cēsu Stars / 28.05.1941





Astes plosta apbūve pie Gaujienas / 1961.g.

Plosta astes būda un plostnieks Ēriks Kārlis Gumbelis


Mārtiņš Nešpors pie plosta astes būdas


Plosta astes būda


Ūdensdārzi Mazajā Baltezerā




Kokmateriāli allaž bija lielā vērtībā un Gauja - visizdevīgākā to transportēšanai uz Rīgu.

Baļķi krastā / 20.gs. 50.gadi



Baļķi krastā / 20.gs. 50.gadi















Alderu plostnieki darbā / 20 gs. 50.gadi

* Cīņa / 31.05.1945
🍃 🍃 🍃
Baltezera ūdensdārzs
Reti tēlota vide stāstu grāmatā
Jānis Zariņš

Pāragri aizsaulē aizgājušais agronomijas doktors Jānis Zariņš, Kanādā dzīvodams, paspēja 2 grāmatās aprakstīt savas kara gaitas un nobeigt atmiņu grāmatu par savu skolas laiku Latvijā. Blakus tam viņš atstājis stāstus, kas sakopoti un iznākuši šajā grāmatā. Grāmatas pirmais stāsts tēlo vecu vīru, kas katru gadu uz Jaungadu iet 40 kilometru tālo ceļu pie savas meitas, līdz kamēr vienreiz vairs pie mērķa nenonāk. Nākamais stāsts Izšķērdētājs rāda divus jauniešus padomju varas deportāciju laikā. Trešais darbs Spiedze izstāsta diezgan nepatīkamu epizodi par latvieti, kuru padomju vara piespiedusi izspiegot vācu karaspēka kustības Vācijā. Visiem pārējiem grāmatas stāstiem ir kopēja tematika — padomju okupācijas pirmais gads Latvijā. Tā laika notikumi attēloti diezgan neparastā vidē — pret kokrūpniecības un mežstrādnieku dzīves vidi. Viens no plašākajiem stāstiem devis grāmatai titulu Baltezera ūdensdārzs. Tā ir vieta Rīgas tuvumā esošajā ezerā, kur izšķiro un sastāda plostos kokus tālākam transportam. Okupācijas sākumā kokstrādniekos darbu un patvērumu meklē arī dažs students vai darba vietu zaudējušais. Stāsts rāda, kā jaunā vara izmet savus propagandas un spiegošanas tīklus. Līdztekus tam palaikam rādīta arī Rīgas vide — kreisie rakstnieki Dzirnavu un Tārbatas ielās lētajos krogos: Jānis Sudrabkalns, Jānis Grots, Aleksandrs Čaks, arī citi. Šīs vides tēlojums neliecina par tās tiešu pazīšanu un nesasniedz uzskatāmībā citu nozaru spilgtuma līmeni. Ir arī laba daļa faktu kļūdu, lai minētas tikai dažas. Edvarts Virza mira nevis pēc sarkanarmijas iebrukuma, bet pirms tā — 1940. gada 1.martā. Jānis Grots pirms padomju okupācijas nebija ne revolucionārs, ne arī bija sēdējis cietumos, bet rosījās Rīgas sabiedrībā un baudīja neatkarības laika labumus. Pēdējais un plašākais grāmatas stāsts Brāķeris rāda kokrūpniecības vidi neatkarības pēdējos gados un pirmajā padomju okupācijas gadā. Te ir interesanti notēlota jaundibinātā valsts uzņēmuma «Latvijas koks» pārstāvju cīņa ar sveštautiešiem, kas līdz tam bija dominējuši koktirdzniecībā. Viela ir mūsu literatūrā neapstrādāta un tāpēc svaiga. Stāsts sākas ar «Latvijas koka» pārstāvja Pētera Krūmiņa gaitām Vidzemē un nobeidzas ar viņa pāriešanu uz Zemgali pēc padomju okupācijas. Grāmatai ir nozīme kā laikmeta notikumu dokumentējumam un maz pazītu dzīves nozaru attēlojumam.

J.A.
* Londonas Avīze / 21.10.1977

Plosts ar plosta būdu Alderos / 20 .gs.50. gadi


Vairāk nekā 70 gadus Ādažu novada Alderu ciema iedzīvotāju galvenā nodarbe bija koku pludināšana. Pa īpaši izveidotu kanālu cauri abiem Baltezeriem no Vidzemes uz Rīgas ostu gadā tika nogādāti apmēram 160 tūkstoši kubikmetru koksnes. Lolojot ideju par Gaujas – Daugavas kanāla iztīrīšanu, Eiropas kultūras mantojuma dienās sirmie koku pludinātāji kopā ar jauniešiem sakopa vēsturisko Alderu parku.

Alderu  nosaukums cēlies no kādreizējās alus darītavas. Bet 1903.gadā sāk darboties tam laikam unikālā inženiertehniskā būve, proti, Gaujas –Daugavas kanāls, pa kuru no Vidzemes  uz Rīgas ostu tika pludināti baļķi. Tad Alderi kļūst par plostnieku ciematu.

“Plostnieki man likās tādi kā varoņi. Viņi ar ķekšiem skrēja, kad bija tie sastrēgumi, un mēs bērni viņiem pakaļ un skatījāmies, kā viņi tur viens otru komandē un tos baļķus vilka. Man tie baļķi likās kā tādi delfīni, kad viņi nāca tur pa kanālu,” atceras Ādažu novada iedzīvotāja Līvija Kudiņa.

Alderos vēl  līdz mūsdienām saglabājusies plostnieka būda, kas koku pludinātājiem darba laikā, kas ilga apmēram divus mēnešus gadā, bija kā dzīvesvieta.

Ēriks ir plostnieks jau otrajā paaudzē un atzīst, ka darbs bijis gan grūts, gan interesants: “Tā nopludināšana iznāca bez lielas tehnikas, jo tas koks jau peldēja pa to upi. Bet tas bija jābaksta un jāliek visādas ragates, lai tie nepaliktu sausumā.”

Atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas, sirmie vīri, no kuriem vecākajam jau 95 gadi,  ar seno nodarbi iepazīstināja arī klātesošos. Alderu parkā tika atklāts informatīvs stends.

“Par plostniekiem es uzzināju tikai tagad, ka tādi ir bijuši. Ar ko viņi īsti nodarbojās, es tā īsti vēl neesmu sapratis, bet zinu, ka tas bija saistīts ar laivām,” saka Brīvās Valdorfa skolas audzēknis Toms Ādažu.

Kopīgā talkā tika sakopts arī vēsturiskais Alderu parks, bet ar Zemkopības ministriju uzsāktas sarunas par iespēju iztīrīt 3,1 kilometru garo un 10 metrus plato Gaujas – Daugavas kanālu.  

🚤 🚤 🚤
ES IZNERROJU „BIEDRU" 
ATMIŅAS NO TOREIZĒJĀM BAIGAJĀM DIENAM 

Otrā boļševiku laikā no Rīgas darba pārvaldes tiku nozīmēts strādāt Baltezera ūdens dārzā. Mazais Baltezers bija pilns kokiem, kas iepludināti no Gaujas. Tā kā darbi bija aizkavējušies, tad trieciena tempā tika strādāts 7 dienas nedēļā, lai līdz salam ezers būtu tīrs. Bija sadzīti visādi ļaudis, pamatā ūdens strādnieki, kas visu vasaru pludina kokus, bet ziemā strādā mežā. Bet tā kā bija jāpaveic darbi trieciena tempā, tad ūdensdārzā boļševiki sadzina visus, kuri tiem nepatika, vai šķita aizdomīgi. Tā nu tur gadījās dažs labs armijas virsnieks, ierēdnis, inženieris un citu profesiju darbinieki. Darba dienās viss ritēja tīri mierīgi, bet nedēļas nogalēs, kad izmaksāja algu, sākās dzeršana un kāršu spēle, kas beidzās tikai tad, kad nauda bija sakoncentrējusies dažās vinnētāju rokās. Strādnieku, tāpat vadības starpā komunistu nebija, izņemot strādnieku komitejas vadītāju, kurš darīja visu, lai boļševikiem izpatiktu. Parasti no viņa turējos tālāk, bet tā kā strādāju kopā ar šķirotājiem pie darbu uzņemšanas, tad sastapšanās iznāca. Kādreiz kopā ar šķirotāju A. uzņēmām lāviņas (tā sauca uzkrautās štenceles) otrā ezera galā. Komitejas priekšnieks piebrauca laivā un sāka lamāties, ka mēs abi esot budžu un kulaku paliekas. No dzēruma un dusmām tam baltas putas šķīda no mutes kaktiņiem. Uzlēcis uz lāviņas, varas vīrs pagrūda šķirotāju un grasījās ķerties man klāt. Es, protams, negaidīju un devu  spēcīgu belzienu tam pa degunu. Varas vīrs ievēlās ezerā, tad peldēja uz malu, kas nebija tālu, un izrāpies, kliedza: „Es jums, velniem, parādīšu, buržuji tādi!" Koku šķirotājs par šo atgadījumu bija pārbijies un teica, ka nu gan joki nebūšot. Arī es rēķinājos, ka iznāks darīšana ar miliciju, taču notika brīnumi: komitejas vadītājs laipni nāca man pretim un aicināja  iedzert vienu šņabi. Zināms, ar  vienu vien nepietika, un jau sākumā nomanīju, ka varas vīrs grib mani ievilkt čupā. Sarunās viņš vedināja izteikties par politiskiem tematiem, bet es vienmēr runas pārcēlu uz citu ko. Tas varas vīru darīja nervozu.
Kad pulkstenis jau rādīja vienpadsmito stundu, krogus īpašnieks aicināja visus iet mājās. Komitejas priekšsēdis paņēma vēl trīs pusstopus un aicināja  mani līdz. Bija sestdienas vakars, es pievienojos, pa telefonu izsauca vienīgo Baltezera važoni un mēs braucām, līdz ormanis apstājās kādas lielas ēkas priekšā. Pie durvīm stāvēja krievu kara vīrs un noprasīja, ko vēloties. Komitejas priekšsēdis izvilka kādu karti, kuru apskatījis, karavīrs tūliņ rādija uz ieejas durvīm. Lielā istabā pie galdiem sēdēja krievu instruktori, spēlēja kārtis un dzēra dzidro. Varas vīrs ar visiem laipni apsveicinājās, varēja vērot, ka tie veci paziņas. Trīs pirmie pusstopi pazuda jau ar pirmo sadzeršanu, varas vīrs uzsvieda 100 latu zīmi uz galda un kāds no krieviem tūliņ skriešus devās pēc dzeramā. Kad bija jau pamatīgi iemests, varas vīrs krieviem sāka skaidrot, ka es esot boļševiku ienaidnieks, bet karavīri, visu laiku dzerdami šņabi no tējas glāzēm, jutās tik labi, ka tiem bija vienalga, vai tur sēž kulaks vai boļševiks. Galvenais — ka tikai šņabja netrūkst. Kad varas vīrs neatlaidās un sāka mani saukt par kulaku un kapitālistu, piedzērušie krievi it kā atmodās no transa un kliedza: „A ti kulak?" un metās komitejas priekšsēdim virsū, nosita to zemē un sāka spārdīt kājām. Es izmantoju burzmu un pazudu mājās. Varas vīrs pāris dienas neieradās darbā, bet pēc tam parādījās ar pārsietu galvu un roku kaklā. Viņš stāstīja, ka esot kritis no trepēm, ko apliecināja arī arodbiedrības izdotā apliecība, bet es saldi smējos. Pienācis pie manis, varas vīrs likās ļoti nokaunējies, un, pasaucis sāņus, teica: „Vai neesi vēl nevienam stāstījis par sestdienu?"
„Nē," es atbildēju un jutos kā uzvarētājs. „Tad labi, un es apsolos vairs tevi neaiztikt," un sniedza roku. Tā arī bija mūsu beidzamā redzēšanās, jo kādu nedēļu vēlāk „biedriem" bija jāpazūd, bija sācies karš ar Vāciju. 

Ūdensstrādnieks
* Latvija Amerikā / 14.06.1961



Baļķi Gaujā

Plostnieki 20.gs. 50. gadi




Pa kanālu, kas saista abus Baltezerus / 1958.g.



* Mednieks un Makšķernieks 
 H.Inesietis "Makšķerēšana kā sports" / 01.01.1926

Gaujas-Daugavas kanāls / Bukultu tilta posms 20. gs. 20. gadi

Ādažu novads. Tilts par Gaujas-Daugavas kanālu, 1925-07


posms LIELAIS BALTEZERS - JUGLAS ieteka ĶĪŠEZERĀ



Gaujas - Daugavas kanāls / 1937.g.





2018.g.  grupa aktīvistu veica braucienu pa kanālu virzienā no Rīgas uz Carnikavu.























********************************< šurpu - turpu >********************************








**********************************************************************************

3 komentāri:

  1. Uz vienas bildes vienu no plostniekiem, šķiet, atpazinu.
    Ir vēl dzīvi cilvēki,kuri šīs izzudušās profesijas vēsturi varētu aprakstīt.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. jebkādas ziņas lūdzu nodot enciklopēdijai - timenote.info

      Dzēst
    2. Ja ir kāda informācija lūgums to nosūtīt uz e-pastu: adazu.bildes@inbox.lv

      Dzēst