Gunārs Ziemelis ^

Lopkopības speciālists, zooinženieris,
piena ražošanas uzņēmuma SIA "EIMURI" īpašnieks.

Dzimis 1953. gadā Talsos. Bērnība paiet laukos Tukuma rajona Zantes un Vānes pagastos, kur arī iepazinis lauku dzīvi un lauku darbus. Vasaras brīvlaikos strādājis lielsaimniecībā lauku brigādēs lopbarības sagatavošanas darbos un lopkopībā.

1968. gadā pabeidz Vānes astoņgadīgo skolu. Turpina mācības Kabiles vidusskolā, kuru absolvē 1971. gadā. 1972. gadā ar izcilību pabeidza Rīgas 3. Tehnisko skolu, iegūstot kinomehāniķa specialitāti. Šajā gadā iestājās Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas (LLA) Zootehnikas fakultātē. Tāpat kā vidusskolā, arī studiju gados aizrāvies ar basketbolu un vieglatlētiku. LLA beidza 1977.gadā, iegūstot zooinženiera diplomu. Pēc sadales, ievērojot augsto vidējo atzīmi, darbā tiek norīkots Rīgas rajonā. No 1977.gada oktobra kopā ar ģimeni dzīvo un strādā Ādažos.

Darbu Ādažos sāka kā kolhoza “Ādaži” piena ražošanas kompleksa ”Briljanti” vadītājs, kur bija nokomplektēts komjauniešu – jauniešu kolektīvs. Lai vadītu šādu kolektīvu, bija prasība kļūt par Komunistiskās partijas biedru. Pēc G.Ziemeļa domām iestāšanās KP nedeva ne priekšrocības, ne personīgu labumu, bet tikai dubultoja atbildību un pakļautību. Tomēr visā Latvijā un ārpus Latvijas pazīstamā Ādažu kolhoza ferma “Briljanti” būtībā vairāk kalpoja sociālistiskā saimniekošanas veida pārākuma izrādīšanai, tas ir, politiskam mērķim. To nevar vērtēt kā racionālas un progresīvas saimniekošanas formu. 80.gadu beigās Gunārs Ziemelis bija Ādažu kolhoza galvenais lopkopības speciālists.

Gunārs Ziemelis uzskata, ka, sākoties privatizācijas procesiem, sava noslēgtā rakstura un neatkarības dēļ, viņš nav iederējies tajā vidē un struktūrās, kas izlēma ”Ādažu” likteni. Toreizējā situācija izveidojās ne tik daudz nesakārtotās likumdošanas un nezināšanas dēļ, bet gan galvenokārt cilvēku negodīguma, savtības un alkatības dēļ, no kā cieta viņš un vēl daudzi “Ādažu” darbinieki.
 

Šobrīd Gunārs Ziemelis vada SIA ”Eimuri”, kur attīsta piena lopkopību un saražo vairāk kā 650 tonnas piena gadā. Viņš uzskata par veiksmi to, ka var strādāt savā specialitātē, kurā ir uzkrājis ilggadīgu pieredzi un zināšanas. G. Ziemelis atzīst, ka mērķtiecība un godīgums ir viņa kā cilvēka un uzņēmēja galvenie principi. Pateicoties pirmajam, uzņēmums vēl darbojas, pateicoties otrajam, viņu ciena.

Vērtējot Latvijas lauksaimniecības nākotni pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, G. Ziemelis uzskata, ka tā nesīs pozitīvas izmaiņas Latvijai kopumā. Ādažos pārmaiņas būs mazākas, jo ES atbalsts Pierīgai būs mazāks nekā attālākiem reģioniem. Viņš domā, ka patreiz piedāvātā ES subsidēšanas politika Latvijai lielā mērā balstās uz ekstensīvās un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšanu, kas nemazinās lauku apdzīvotību, bet, jo īpaši, neradīs konkurēt spējīgas lauksaimnieciskās produkcijas apjomu palielināšanos ES kopējā tirgū. ES ir izdevīgāk piemaksāt kandidātvalstu zemniekiem, lai ražo mazāk, bet bioloģiski tīrāku produkciju, tādējādi neapdraudot Vācijā, Holandē vai citviet ES jau izveidoto intensīvās ražošanas sistēmu. 

Ģimeni Gunārs Ziemelis nodibināja 1976.gadā, sieva Sigrīda beigusi LLA Mežtehnikas fakultāti, iegūstot kokapstrādes inženiera diplomu. Ģimenē izaudzināti divi bērni – Jolanta un Gatis.

2003.gada aprīlis

* Sagatavoja 11.a klases skolēns Gatis Ziemelis
Konsultante: skolotāja Elza Skerškāne 

ZOOTEHNISKAJA DOMAŠANĀ KAIMIŅI IR SOLI PRIEKŠĀ

Šim materiālam virsraksta vietā secinājums. Lopkopības produkcijas ražošana atbilstoši barības izlietojumam vairs nepavisam nav ne «modes darbiņš», nedz pārspīlēta prasība. Šo aspektu sociālistiskās sacensības un vienotā darbuzdevuma kolektīvu ražošanas robežlīniju noteikšanā izvirza ne tikai lopkopības speciālisti, bet arī paši lopkopji. Vērtējot paveikto kā līdz šim tikai pēc gala rezultāta, vērtējums iznāk neobjektīvs, sacensība neefektīva. Arī vienota darbuzdevuma ieviešanu lopkopības nozarē bremzē apstāklis, ka līgumā ar kolektīvu vai atsevišķu lopkopi nav iespējams paredzēt un garantēt noteiktu barības daudzumu noteiktā kvalitātē. Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» galvenā zootehniķa GUNĀRĀ ZIEMEĻA apsvērumi var kļūt par ierosmi pieredzes izpētīšanai un apguvei. 

Mūsu saimniecībā allaž cieņā ir rūpe par ziemai saražotās lopbarības taupīgu izlietošanu, bet ar pērno gadu, kad stājās ierindā centrālā laboratorija, šis darbs ieguva stingru zinātnisku pamatojumu. Visu vasaru laboratorijā pārbaudīja gatavojamās lopbarības kvalitāti. Bez šādu analīžu rezultātiem grāmatvedībā nepieņēma nevienu darba apmaksas dokumentu. Lietainā vasara sarežģīja lopbarības vākšanu. Nācās izmainīt tehnoloģiju. Gadu iepriekš ar konservantiem ielikām tikai 200 tonnu zāles, pērnvasar 5000. Pārsniedzām skābbarības sagatavošanas plānu. Labi paauga kartupeļi un saknes. Ziemošanas periodā varam slaucamai govij, rēķinot uz kilogramu izslaukuma, izēdināt kilogramu sakņu vai 800 gramus kartupeļu. Lai gan siena savācām mazāk, nekā bijām plānojuši, barības devas, pateicoties sulīgai piedevai, iznāk pilnvērtīgas. Tagad svarīgākais sabalansēt dienas racionu tā, lai ražotu vairāk lopkopības produkcijas. Šim nolūkam nepieciešams zināt barības kvalitatīvo sastāvu, siena, skābsiena un konservētās zāles barotājvērtību! Iznāk, ka arī ziemošanas periodā laboratorijai darba nav kļuvis mazāk. Drīzāk otrādi. Pārbaudām kvalitāti katrā no jauna atvērtajā tvertnē, operatīvi reaģējam uz iegūto rezultātu. Nesen iesākām izbarot tvertni Garkalnu ražošanas iecirknī. Tajā izrādījās skābbarība ar paaugstinātu skābju saturu. To slaucamajām govīm neizēdinājām, bet aizvedām nobarojamiem jaunlopiem, iepriekš apstrādājot ar krītu. Ļoti bieži ziemā izdarītās analīzes uzrāda, ka sienā maz karotīna. Tādos gadījumos silēs liekam burkānus vai karotīna pastu. Noder arī svaigas skujas. Sākoties ziemošanas periodam, mūsu laboratorija pastāvīgi kontrolē arī vielu maiņu dzīvnieku organismā. 

Katru mēnesi izlases veidā pārbauda govīm asins sastāvu. Tādējādi iespējams laikus atklāt, kādu elementu dzīvniekiem trūkst, novērst šī iztrūkuma negatīvo ietekmi. Pērnā gada beigās, piemēram, analīzes uzrādīja pārāk zemu kalcija sastāvu. Lopbarības cehā, kur gatavo kombinēto spēkbarību, tās sastāvā ietilpināja kalcija fosfātā devu. Slaucamās govis šajā ziemošanas periodā saņem dienā 14 enerģētiskās barības vienības, papildus spēkbarību atbilstoši ēdināšanas klasēm. Ciet stāvošās govis saņem desmit, grūsnās teles astoņas barības vienības. Tie ir vidējie skaitļi. Izmaiņas noteic saskaņā ar laboratorijas analīžu rezultātiem. Svarīga loma, protams, ir slaucēju pieredzei. Slaukšanas meistares Elzas Mitriķes grupā, kur pašlaik dienas izslaukums pārsniedz 17 kilogramus piena, sulīgo barību un koncentrātus izbaro vairāk nekā Pabažu ražošanas iecirkņa fermās, jo E. Mitriķei uzticēts šķirnes kodols, bet Pabažu ganāmpulku ieplānots nomainīt. Visām fermām noteikts barības limits. Katra mēneša beigās rezumējam: cik izlietots barības, cik saražots produkcijas. Barības ekonomija, iegūstot vai pat pārsniedzot plānoto izslaukumu, ir pats galvenais rādītājs, vērtējot sacensības rezultātus. Trīs ceturtdaļas no ieekonomētās barības vērtības izmaksājam prēmijās fermu kolektīviem. Katram izmaksājamo daļu nosaka kompleksu vai iecirkņu padomes. Šī sistēma ir pozitīvi ietekmējusi kolhoza ekonomiku. 1983. gada ceturtajā ceturksnī viena kilograma piena ražošanai iztērējām 1,09 barības vienības, pērnā gadā tai pašā periodā 1,04. Izskatās, ka ekonomija nav liela, bet, sarēķinot uz visu 2200 govju lielo ganāmpulku, iznāk: katru dienu ietaupītās 1200 barības vienības sastāda dienas racionu 90 govīm ar izslaukumu 11,2 kilogrami piena. Lūk, ko nozīmē ietaupīt 0,05 barības vienības! Pagājušajā gadā vidēji izslaucām 4680 kilogramu piena no govs, kāpinot izslaukumu par 126 kilogramiem. Šo tempu cenšamies saglabāt. Gada izslaukums piecas tonnas piena no govs saimniecībai ir pilnīgi reāls mērķis. Divos ražošanas iecirkņos un liellopu kompleksā «Briljanti» šī robežlīnija jau pārsniegta. Izveidots seštūkstošnieču klubs. Tajā pašlaik ir septiņas slaucējas, bet kandidātēs sastāv vēl 14, kuras izslaukušas no grupas virs 5500 kilogramiem. Mūsu lopkopji godam var sacensties ar visā republikā pazīstamo pirmrindas saimniecību kolhozu «Tērvete», «Padomju Latvija», «Jaunais komunārs» un «Druva» piena ražotājiem. 

Gunārs Ziemelis, Rīgas rajona Ādažu kolhoza galvenais zootehnikis 

1985.02.19 Komunārs (Dobele)

-

Zem eglītes mazs zaķītis <>

Fotomirkļi no bērnu pasākumiem Kultūras namā

==

Karogi, karogi ... <>

 * Darba Balss / 30.03.1966

* Darba Balss / 29.03.1967

🏁🏁🏁

 * Darba Balss / 03.03.1984

🏁🏁🏁

Augstākas prasības pret katru

Nepilnu gadu mūsu kolektīvs strādā kā agrofirma. Nenoliedzami, ka panākumi ir gūti, taču katrai darba uzvarai mēs nepūšam fanfaras, bet vērtējam, kā tā sasniegta, kā atdevusi iztērētos līdzekļus. Varbūt šodien sasniegtais ir tikai kārtīga darba rezultāts, darba, ko netikām paveikuši pirms gadiem sešiem septiņiem. Mēs saprotam, ka augstā atzinība par mūsu darbu ir tikai avanss turpmākajam, ka tālākas robežlīnijas vēl priekšā. Ir jāstrādā vēl ražīgāk, ar pilnu atdevi ikvienam kolektīva loceklim, sākot no dažāda ranga vadītājiem un beidzot ar izpildītāju. Savās sociālistiskajās saistībās par godu Lielā Oktobra 70. gadskārtai esam apņēmušies līdz 7. novembrim izpildīt 12. piecgades divu gadu plānu lauksaimniecības produkcijas pārdošanā valstij, bet līdz gada beigām virs šī plāna pārdot 2180 t piena, 810 t gaļas, 150 t graudu, 300 t kartupeļu un 270 t dārzeņu. Attīstot masu iniciatīvu, centīsimies panākt, lai ikviens strādājošais pārsniegtu arī savu individuālo uzdevumu.

J. Šabads, agrofirmas «Ādaži» preses grupas vadītājs

Augstākas prasības pret katru 1987.05.01 Darba Balss (Rīgas rajons)

🏁🏁🏁

* Darba Balss / 27.02.1975

🏁🏁🏁

PIRMĀ VIETA - MŪSU RAJONAM

Pirmdien rajona kultūras namā notika lauksaimniecības darbinieku aktīva sanāksme veltīta republikas - Ministru Padomes, LKP Centrālās Komitejas, Arodbiedrību republikāniskās padomes un LLKJS Centrālās Komitejas ceļojošā Sarkanā karoga pasniegšanai mūsu rajonam par pirmajā pusgadā gūtajiem panākumiem lopkopības produkcijas ražošanā un pārdošanā valstij. Ar sociālistiskās sacensības rezultātiem republikā un turpmākajiem uzdevumiem iepazīstināja LKP Centrālās Komiteias sekretārs V. Čemms. LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs J. Tumovs-Beķis visu klāesošo vārdā pateicās par rajona darbaļaužu veikuma augsto novērtējumu. Viņš pievērsa klātesošo uzmanību šobrīd nozīmīgajiem darbiem, mērķtiecīgai sacensības organizācijai un sabiedrisko organizāciju lomas paaugstināšanai. Ļenina ordeņa kavalieris, Olaines sovhoza traktorists V. Kazakovs pastāstīja, kāds ir saimniecības kolektīva ieguldījums rajona kopējo panākumu pūrā. Rajona saimniecību un sava kolektīva vārdā runāja kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs A. Kauls. 

Rajona sociālistiskās sacensības uzvarētāji, 1. vietas ieguvēji lopkopības produktu ražošanā kolhoza «Ādaži» pārstāvji (no kreisās) galvenais zootehniķis V. Leviuss, kolhoza partijas komitejas sekretāre D.Dzirkale un priekšsēdētājs A.Kauls.

LKP Centrālās Komitejas sekretārs V. Čemms
pasniedz ceļojošo Sarkano karogu J. Tumovam—Beķim

PIRMĀ VIETA – MŪSU RAJONAM
1975.08.14 Darba Balss (Rīgas rajons)
Lapa, O.

🏁🏁🏁

 

==

Poligons sendienās <>

Latvijas armijas seržants Vilis Sīmanis Gaujas poligonā / ap 1935. gadu

Latvijas armijas 5.Cēsu kājnieku pulka Instruktoru rota Gaujas poligonā. Vidū ar bungām Haralds Lapsiņš / 1936.gads

Latvijas armijas karavīru vasaras apmetne Gaujas poligonā / 1938.gads

Karavīri atpūtā pie Lilastes ezera / ap 1932.gadu

Vidzemes artilērijas pulka karavīri ierindā pulka gadasvētkos Gaujas poligonā/ 1939.gads

Vidzemes artilērijas pulka 3.Rūjienas baterija parādē pulka gada svētkos Gaujas poligonā / 1937.gada 19.jūlijs

Latvijas armijas karavīri vasaras nometnē Gaujas poligonā /20.gs. 30.gadu 2.puse

Vidzemes artilērijas pulka karavīri mācību laikā / ap 1929.gadu

Vidzemes artilērijas pulka vasaras nometne Lilastē / 20.gs. 30 gadu otrā puse

Vidzemes artilērijas pulka komandieris pulkvedis Voldemārs Šēnfelds (Skaistlauks) poligona artilērijas uguns koriģēšanas tornī / 1937.gads

Vidzemes artilērijas pulka manevru laikā. 1. no kreisās Voldemārs Šēnfelds (no 1940,g. uzvārds latviskots - Skaistlauks). Aizmugurē Gaujas poligona artilērijas uguns koriģēšanas tornis.

Vidzemes artilērijas pulka karavīru grupa atpūtā pie triangulācijas torņa 20,gs.30,gadi

 

Latvijas armijas kareivis Bauze Gaujas poligonā / 1938.gads

Vidzemes artilērijas pulka karavīri spēlē zirgu polo / foto ap 1930. gadu

Vidzemes artilērijas pulka karavīri ar zirgiem Gaujas poligonā / ap 1930. gadu

Smagās artilērijas pulka mācības Gaujas poligonā. Ģenerālis, toreiz leitnants Voldemārs Skaistlauks (Šenfelds) apmācību laikā .  / 1937.gads

Smagās artilērijas pulka karavīri poligonā / ap 1935.gadu

Karavīru vasaras nometne Gaujas poligonā / 1933.gada 25.jūlijs

Smagās artilērijas pulka karavīri pie pusdienu galda / ap 1930.gadu otro pusi

Karavīri atpūtas brīdī / ap 1940.gadu

Karavīri poligonā / 20.gs. 20.-30.gadi

*izmantoti Ādažu muzeja-galerijas materiāli

* * *

Latvijas armijas apmācības

Latvijas armijas karavīri apmācību laikā poligonā

Ādažu novads. Armijas daļas kaujas mācības. Fotokolāža, 1933-1934

Ādažu novads. Armijas daļas kaujas mācības, 1933-1934

otrais no kreisās: Herberts Balodis, mīnmetējnieks / 1949.g.

Krievu 5.armijas 13.avio vienības pilots Oļģerts Teteris. 1916.gada uzņēmums. Ādažnieka Mārtiņa Drunkas kaimiņš un jaunības dienu draugs. Bieži ciemojies "Teteru Drunkās" un "Nagaiņu Drunkās" cara laikos. O.Teteris dzimis Rīgā 1890.g., mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā. 1.pasaules kara laikā beidzis lidotāju skolu Simferopolē, pēc tam nosūtīts uz 13.avio vienību, kas dislocējās Dvietes rajonā. Lidojis ar "Vauzen" lidaparātu. 1917.gada 28.februārī kaujas lidojuma laikā gājis bojā, apglabāts Rīgas brāļu kapos

Latvijas armijas gaisa spēki Ādažu apkārtnē / ap 1930.g.

Vidzemes artilērijas pulks svētku parādes kārtībā Gaujas nometnē

 Divīzijas kapteiņa Arvīda Tettera ģimene pie savas mājas. No kreisās: kapteinis Arvīds Tetters, viņa māte Emīlija Tetters, dvīņu bērni Irēna Tettere un Viktors Tetters, sieva Marija Tettere.

Latviešu gvardes strēlnieku divīzijas karavīri (ar adītiem dūraiņiem rokās) pie ložmetēja taktisko mācību laikā Ādažos. 1946.-1950.gads

karavīri poligonā pie dažādām varām

 

Ar Sarkanā karoga ordeni apbalvotā Latviešu sarkano strēlnieku vārdā nosauktā Sevastopoles gvardes motorizēto strēlnieku mācību pulka karavīrs Andris Kiršteins politmācību laikā demonstrē avīzi ar rakstu "Karavīra zvērests". Ādažos 1977.gada 21.februārī

-