BALTĀS ROZES MEITENES
Tai rītā pati daba bija gatava uzņemt Ādažu kultūras namā Kaucmindes mājturības semināra beidzēju salidojuma 120 dalībnieces. Viņas kādreiz pazina arī kā Baltās rozes meitenes. Kāpēc viņas tā sauca? Par to atmiņas: seminārā bijusi lieliska tradīcija — izlaiduma klases audzinātāja katrai audzēknei dāvinājusi baltu rozi. Šajā žestā bija ietverts draudzības apliecinājums un novēlējums latviešu jaunavām iet darba un pienākumu laukā vienmēr ar skaidrām domām, veidojot gaišu savu dzīvi un apkārtni, latvisko kultūru un tradīcijas nesot nākošajām paaudzēm.
Vērojot kaucmindietes šodien, nebija jāšaubās par viņu garu, žirgtumu un dzīves mīlestību. Kaut gan latviskums ilgi tika nīdēts, tomēr šīs meitenes saglabāja un atnesa līdz mūsu paaudzei tautas tērpu, tautas dziesmas, paražas un darba tikumu. Par to liecināja tas, cik skaisti un cēli, spītējot saviem gadiem, viņas pašu darinātos tautas tērpus valkā šodien! Ar neviltotu interesi un patiesu prieku viņas vēroja ādažnieču mājturības skolas audzēkņu darbu izstādi. Augsti vērtēja izšūtos tautiskos kreklus. Saņēma piedāvājumu piedalīties izstādē Rīgā.
Kaucmindiešu atmiņas mūs rosināja izveidot arī savas skolas emblēmu. Kaucmindes krūšu nozīme bijusi darināta zeltā, sarkanā un zilā emaljā. Ideja draudzīgā lokā uzturēt kvēlu latvietības guni latviskas mājas pavardā. Kaucmindes nozīme gatavota pēc mākslinieka Stefana Beica meta. Tās izgatavoja zeltkalis Jānis Bētiņš. Stundās, kuras kaucmindietes aizvadīja pie mums, mūs vienoja gaišums un labestīgums. Sapratām, ka šīs sievietes mums nekad neliegs padomu un palīdzību.
Ādažu mājturības skolas organizētāja Aina Balode
***
***
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru