Lauku darbi ^

Dažadas iekšzemes ziņas.

1934.12.10 Zemkopis

Uzlabosim savas mazvērtīgās pļavas!

*  Sētā un Druvā / 14.10.1937

Agr. V. Tomsons

💐💐💐

*Sētā un Druvā / 04.08.1938

💐💐💐

Piemērotu lopu skaitu

1938.11.04 Sētā un Druvā Agr. V. Tomsons, LLK Ādažu rajona agronoms

💐💐💐

* Sētā un Druvā / 14.06.1940

* Sētā un Druvā / 14.06.1940

💐💐💐

Neviena vārpa nedrīkst palikt laukā

Pilsētu strādnieki un jaunatne dodas laukos 

Kopš 2 nedēļām Lāčplēša ielas 60. namā dūc kā bišu stropā. Ik dienas šeit gan kājām, gan braukšus ierodas zemnieki no visiem Latvijas novadiem, lai meklētu sev palīgus nepieciešamo un jau pa daļai aizkavēto lauku darbu veikšanai. Un palīgu arī netrūkst. Gaitenī, blakus bijušam fabrikas strādniekam, kura darba vietu nopostījis atkāpjoties boļševiku laupītāju bars, līgst par puspuisi pamatskolēns, par gani — ierēdne, kura laukos dodas pirmo reizi, un par puisi — par matu no nāves izglābies kāds tagad sadegušās iekšrīgas bijušais tirgotājs. Darba pārvaldes darbinieki ātri izpilda un apstiprina zemkopju un gājēju vienošanās līgumus. Nupat kārta pienākusi līguma apstiprināšanai Ādažu pagasta Vimbu māju saimniekam Robertam Ozoliņam. «Paldies Dievam, » Ozoliņš, sviedrus slaucīdams, nosaka, jo arī vēsajā mūra namā iespiežas vasaras tveice, «nu bez bēdām tikšu galā ar visiem darbiem, » un sniedz pēc līguma parakstīšanas roku brašam puisim, bijušam gumijas rūpnīcas «Kvadrāts» noliktavas strādniekam Lavrentijam Ivanovam. «Ko nu par to, saimniek,» kautrīgi nosaka Ivanovs. «Par mani jums nebūs jāgaužas. Strādāšu visiem spēkiem no saules līdz saulei.» «Tik traki jau nu nevajadzēs rauties, » aiziedams kopā ar Ivanovu Ozoliņš puisi mierina. «Man jau mājā vēl divi palīgi — 16 un 18 gadu veci dēli, ar kuriem kopā strādāju visu šo laiku, bet nespējam tomēr visus darbus veikt, kas kara dēļ satecējuši visi reizē.» Kādā citā darba pārvaldes istabā pulcējas jaunatne, kas sekojot aicinājumam

Darba pārvaldes darbinieks Blaumanis apstiprina Ādažu pag. lauksaimnieka R. Ozoliņa un bij. «Kvadrāta» fabrikas noliktavas strādnieka Ivanova vienošanas līgumu. — Pa labi: Viļa Olava komercskolas un Draudziņas ģimnāzijas audzēknēm Strautiņai , Vītiņai, Ansonei un 22. pamatskolas absolventam Vankēvicam darba pārvaldes darbiniece France paziņo jauno darba vietu.

cenšas būt pirmā, lai palīdzētu novākt ražu tēvzemes laukos. «Jūs esat iedalīti grupā, kas dosies uz Jelgavu, » paziņo darba pārvaldes ierēdne 2 zēniem, kas šopavasar beiguši 22. pamatskolu. 17 gadus vecais skolas absolvents Ernests Celms gājis ganos un vēlāk strādājis par puspuisi jau 5 vasaras no vietas. «Es mīlu laukus,» stāsta dzirkstošām acīm jauneklis, «jo nekur citur neesmu sastapis tik laipnus ļaudis, tik tīkamu darbu un guvis tik veselīgu atpūtu, kas liek aizmirst nevien visus kara grūtumus, bet dod iespēju atgūt arī spēkus nākamai ziemai.» Celma klases biedrs 15 g. v. Arnolds Vankevics darba pārveidē ieradies viens no pirmajiem un abi draugi šinīs dienās dosies uz Jelgavu, lai Zemgales laukos strādātu divus mēnešus par puspuišiem. «Vai nebūs par smagu?» jautāju atvadoties abiem brašiem zēniem. «O, nē,» skan droša atbilde. «Citiem gadiem uz rudens pusi jau maišeļus nesām. » Par meitām laukos strādāt vēlas arī Viļa Olava komercskolas 3. klases audzēknes 16 g. vecā Vera Vītiņa, 18. g. v. Biruta Strautiņa un Draudziņas ģimnāzijas audzēkne 15. g. v. Velta Ansone. «Nevērtējat nu mūs un mūsu darbu pēc mūsu sīkajām rokām,» ievērojušas manu skatu meičas jautri atjoko. «Es, piemēram,» stāsta Vītiņa, «katru vasaru strādāju laukos un mēslus ārdot nokausēju nevienu vien «zvērinātu» laucinieci. Lauku darbs nav svešs arī Strautiņai un Ansonei, un šovasar viņas solās strādāt ar vēl lielāku sparu, jo apzinās postu, kas sagaida viņas un ikvienu citu, kad siens sapūst pļavā, kad vārpām izbirst graudi uz lauka un nezāles pāraug dārzājus. Uz ielas pie nama ieejas sapulcējušies darba meklētāji apstājuši saimniekus un pirms līgumu slēgšanas vēlas dzirdēt, cik saimniekiem lieli lauki, cik liels ganāmpulks. Kad viss iztaujāts un panākta vienošanās arī atalgojuma ziņā, līguma slēdzēji dodas namā, lai izpildītu formalitātes. Ar bij. restorāna apkalpotāju 18 g. v. Ainu Saulīti patlaban visos darba jautājumos vienojies zemnieks Fricis Bērziņš no Siguldas. «Netīk darbs alkohola un tabakas dūmu dvingā,» stāsta Aina Saulīte, «un tāpēc izšķīros doties atpakaļ darbā laukos, Jo arī pati esmu dzimusi lauciniece — sunākstiete.» Fricis Bērziņš nelīgst meiču sev, bet gan kaimiņienei Emīlijai Miķelsonei Siguldas Apiņos un tāpēc bažījas, kad tik Saulīte neaizmirst adresi, no kurienes abiem jādodas uz jauno darba vietu. Saulītes atklātais skats un solījums noteiktā vietā laikus ierasties, izgaisina visas zemes rūķa rūpes. Pēc asiņainā boļševiku valdīšanas gada latviešu ļaudis, šķiet, kļuvuši savstarpēji sirsnīgāki, un tie asumi, kas agrāk izpaudās laucinieku un pilsētnieku vidū, nu zuduši. Ikviens apzinās pašreizējo svarīgo un neatliekamo pienākumu doties laukos, lai neviena vārpa, neviena cukurbiete nepaliktu uz lauka. Pēdējais- laiks padomāt par šo jautājumu arī tiem pilsētu iedzīvotājiem, kuriem patlaban nav noteiktas nodarbošanās un nekavējoties sekot jaunatnei un tiem pilsētu strādniekiem, kas ikdienas pulcējas Lāčplēša ielā 60.  

Neviena vārpa nedrīkst palikt laukā

* Tēvija / 31.07.1941

💐💐💐

* Tēvija / 09.04.1943

💐💐💐

* Darba Balss / 21.10.1945

* Darba Balss / 21.10.1945

💐💐💐

* Darba Balss / 04.04.1946

💐💐💐

* Darba Balss / 31.08.1947

💐💐💐

* Darba Balss / 08.06.1948

💐💐💐

💐💐💐

* Darba Balss / 16.11.1956

💐💐💐

Kukurūzas audzētāji stāsta... * Darba Balss (Rīgas rajons) / 23.09.1959

💐💐💐

Mirdz gaiši logi 1960.05.01 Darba Balss (Rīgas rajons) Lapa, O.

💐💐💐

* Darba Balss / 13.06.1962

💐💐💐

Uzmanību! Radīts jauns kombains! 

Nesen kolhoza «Ādaži» mehāniskajā darbnīcā pabeidza jauna universāla lopbarības sagatavošanas kombaina būvi. Saimniecības racionalizatori putnkopis S. Daģis, valdes priekšsēdētājs J. Kukelis un atslēdznieks H. Reinbergs radījuši labu mašīnu, kas atvieglos darbu putnkopjiem un cūkkopjiem. Universālam lopbarības sagatavošanas kombainam uzmontēti 4 agregāti: siena eksele, gaļas un kaulu maļamā mašīna, sakņu smalcinātājs un slīpripa. Bez tam jaunajam kombainam var pievienot arī ūdenssūkni. 

Visus agregātus darbina viens elektromotors, kura jauda 2 KW. Darba gaitā mašīnas apkalpotājs pēc vajadzības ieslēdz vienu vai otru agregātu. Jāpiebilst, ka ikviens no tiem ļoti augstražīgs. Stundā agregāts sasmalcina 1 tonnu barības. Gaļas un kaulu smalcinātājs stundā dod 200 kg gatavās produkcijas. Tikpat daudz ekselēta siena vai āboliņa sagatavo trešais agregāts. Lai gaļas malēja un siena ekseles zobus nevajadzētu nest asināt uz mehānisko darbnīcu, kombainam pierīkota slīpripa. Interesants risinājums atrasts sakņu smalcinātājam. Uz divām asīm uzmontēti pa desmit zvaigžņveida zobratiem. Tie griežas pretējos virzienos ļoti tuvu viens otram. Nokļūstot zobu starpās, lopbarība sasmalcinās sīkos gabaliņos. Vēl labāk, ja uz katras ass novieto nevis 10, bet 16 zobratiņus. Tad kombains bez iepriekšējas sagriešanas var smalcināt veselas kāpostgalvas. Ādažnieku izgatavotajam lopbarības sagatavošanas kombainam jārod plaša atsaucība ikvienā kolhozā un padomju saimniecībā, jo pagaidām vēl vairums cūku un putnu fermās barības sagatavošanas darbs nav mehanizēts, bet gulst uz cilvēku rokām. Pienācis laiks un radušās iespējas to mehanizēt. 

Uzmanību! Radīts jauns kombains!
1962.11.02 Darba Balss (Rīgas rajons)

💐💐💐

* Darba Balss / 21.06.1963

💐💐💐

* Darba Balss / 01.09.1963

* Darba Balss / 01.09.1963

💐💐💐

LAI PIENS KĻŪTU LĒTĀKS 

(Vārds kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājam J. Kukelim) 

Mūsu piepilsētas kolhozā lauksaimniecībā izmantojami 3200 ha zemes; pusi no šīs platības aizņem tīrumi. Galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība. Pašreiz mums ir 1300 liellopu, tai skaitā 512 govis. Šogad esam apnēmušies pārdot valstij 1235 tonnas piena, tas ir, 400 centneru no katriem 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 

Kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukelis dedzīgi aģitē
mūsu «Lēdmanes» priekšsēdētāju V. Malšānu par
 intensīvas dārzeņkopības attīstīšanu.

Bet 1970. gadā mums uz šīs platības jārealizē 1200 centneru piena. Tādi ir uzdevumi un mērķi, bet ne tikai šie. Pienu arī cenšamies ražot lēti, samazinot produkcijas pašizmaksu. Šai virzienā ejam fermu kompleksas mehanizācijas ceļu.  Kā noris darbs, piemēram, Centra novietnē, kur mitinās 120 govis? Slaukšana šeit tāpat kā citās novietnēs mehanizēta. Strādā 4 lopkopējas ar palīgiem - elektromotoriem. No slaukšanas aparātiem piens pa caurulēm nokļūst auksta ūdens dzesinātājā, kur zemu temperatūru uztur saldēšanas iekārta. 

Automātiskās mēslu transporta līnijas pēdējais etaps:

estakādes vagonete izgāž saturu krātuvē

Tad pienu automātiski nosver un iesūknē autocisternā, lai nogādātu krejotavā vai patērētājiem. Arī slaukšanas aparātu mazgāšana notiek mehanizēti. Lopkopējas vienīgi uzmana aparātus un mehānismus, kā arī pārslauc govis ar rokām. Pilnīgi mehanizēta kūts tīrīšana. Mēslus stangu tipa transportieris aizvāc uz vagonetēm, bet pēdējās elektromotors paceļ estakādē un gāž mēslu krātuvē. Zeme mums smilšaina, ar daudzām priedulāju saliņām. Augsnes auglības palielināšanai gadā izlietojam tūkstošiem kubikmetru pakaišu un mēslojuma kūdras. Patlaban ziemai sagatavoti 15000 kbm. Mēslojuma krātuvju pamatā vispirms noberam pusotra metra biezu kūdras slāni, bet vēlāk kūtsmēslu sajaukšanai ar kūdru izmantojam buldozerus. Kompleksi mehanizējot fermas un uz krietna mēslojuma bāzes palielinot lopbarības kultūru ražas, viena çentnera piena ražošanai tagad izlietojam 10 rubļus agrāko 14 rubļu vietā. Taču tas ir tikai sākums, pienam jākļūst vēl daudz lētākam!

LAI PIENS KĻŪTU LĒTĀKS 1963.10.31 Padomju Ceļš (Ogre) Kukelis, J. 💐💐💐

Arnolds Turins

* Darba Balss / 13.11.1963

💐💐💐

* Komunisma Ceļš ( Bauska ) / 19.11.1963

💐💐💐

Telemehanizācija Ādažos

1965.09.12 Darba Balss (Rīgas rajons)

PIGORS, Ž.

💐💐💐

Velta Biķerntece, lauksaimniecības komisijas sekretāre  

* Darba Balss / 22.05.1966

💐💐💐

Iniciatīva un apķērība 

Ražas novākšana Rīgas rajona kolhozā Ādaži ir pašā karstumā. Iekūlums pārsniedz iecerēto. Brigādē 32 hektāru platībā ievākts caurmērā pāri par 40 centneriem «Mironovas-808» kviešu no hektāra, bet šķirne «Priekuļu-481» devusi ap 30 centneriem no hektāra. Patreiz vidējā raža kolhozā ir 23 centneri no hektāra, t.i. par 1.6 centneriem vairāk neka pērn. Graudu no astoņiem kombainiem ieplūst tik daudz, ka vajadzēja uz ātru roku domāt par papildu noliktavām un kaltēm. Pirmajā kompleksajā brigādē trijās dienās ierīkoja 450 kvadrātmetrus lielu betonētu laukumu. To pārklāja ar polietilēna plēvi. Smago darbu mehanizācijas brigāde samontēja un nodeva ekspluatācija kaltēšanas agregātus ar caurlaides spēju 50 tonnu graudu diennaktī. Turklāt vēl kolhoza mehanizatori uzstādīja divus ventilatorus labības aktīvai žāvēšanai. 

Graudu žāvēšana kolhozā "Ādaži" 

Iniciatīva un apķērība 1968.08.27 Cīņa S. Daņiļins

💐💐💐

💐💐💐

* Darba Balss / 10.12.1970

💐💐💐

* Darba Balss / 31.08.1971

💐💐💐 sēja kolhoza «Ādaži» 2. kompleksajā brigādē.  Strādā mehanizators Luka Baranovs un lauku brigādes kolhoznieks Alberts Puriņš.  Saimniecībā apsēti 39 hektaru graudaugu un iestādīti 5 hektāri kartupeļu, kā arī 2 hektāri dārzeņu.  * Darba Balss / 08.04.1975 💐💐💐 Lai rudens neiegrieztu plānā robu 1975.04.26 Darba Balss (Rīgas rajons) Veckalne, S. 💐💐💐 * Avangards (Daugavpils) / 22.03.1977 💐💐💐 «Ādaži» Kolhoza «Ādaži» 1. nodaļā uzsākta pavasara zemes strādāšana.  Pirmie tīrumā ar saviem agregātiem izgāja traktoristi Jāzeps Leončiks un Gunārs Ieviņš.  Viņi kultivējot iestrādā arī šķidro slāpekļa mēslojumu.  «Ādaži» 1977.04.09 Darba Balss (Rīgas rajons) 💐💐💐

A. Kauls,  kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs 

* Darba Balss (Rīgas rajons) / 17.05.1977

💐💐💐

Pirmrindnieku galerija kolhozā "Ādaži"

kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs A. Kauls. 

* Darba Balss (Rīgas rajons) / 23.03.1978 

💐💐💐

* Darba Balss / 16.10.1982

💐💐💐

* Darba Balss / 15.11.1983

💐💐💐

Fotoobjektīvā «Briljanti» (A.Birzes foto):

Bet šeit barību padod uz kūtīm.

Šajos alumīnija torņos tiek glabāta spēkbarība

Ir labi priekšnosacījumi
1984.09.27 Darba Balss (Rīgas rajons)
Grīnšteine, M.

-