2014.gada 18. novembrī tika atklāts gājēju un velo tilts pār Gauju.
Jaunais tilts pār Gauju ir interesanta inženiertehniska būve, kas īsā laikā kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu mūsu novada iedzīvotājiem un viesiem.
Carnikavā aicina neizšķiest 1,8 miljonus jauna tilta būvniecībai
J. E. Ozoliņš rāda, ka dzelzceļa tilts ir pielāgojams gājēju, velosipēdu un pat automašīnu satiksmei, vajagot tikai uzņēmību tiltu uzlabot. Viņš Carnikavas novada domes lēmumu būvēt jaunu tiltu dēvē par krūzi darvas medus mucā.
Bijušais būvinženieris un Carnikavas novada domes izpilddirektors Jānis Eduards Ozoliņš nav mierā ar Carnikavas novada domes lēmumu finansiāli atvēzēties gājēju un velosipēdistu tilta pār Gauju būvniecībai. Carnikaviešu iebildumi pret šādu šķiešanos ar novada kases naudu netiekot uzklausīti.
Savukārt pašvaldībā skaidro, ka par labu jaunam tiltam lemts, lai atrisinātu gadiem ieilgušu problēmu. Gaujas upes šķērsošanai iedzīvotāji regulāri izmanto nedrošo dzelzceļa tiltu, tostarp pat bērni, jo šobrīd tas ir vienīgais veids, kā šķērsot upi, un ietaupa aptuveni 12 kilometrus, kas citādi jāpavada apkārtceļā. Vilcienam tuvojoties, uz skaļi klabošā tilta ik palaikam cietuši un pat bojā gājuši cilvēki, tādēļ tas ieguvis palamu "tilts-slepkava", liecina pašvaldības apkopotā informācija. Eiropas Savienības (ES) finansējums atteikts maznozīmīgā efekta dēļ – lielā naudas summa un nelielā gājēju plūsma bija nesamērojami lielumi.
Valsts pārvalde, aizrunājoties ar finanšu trūkumu, problēmu atstājusi pašvaldības ziņā. Lai to risinātu, Carnikavas dome izvēlējusies blakus esošajam būvēt jaunu tiltu – gājējiem un velobraucējiem. Tilta un tā pievedceļu būvniecības izmaksas tiek lēstas 1 854 803 latu apmērā. Projektam nav iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus, tādēļ jauna tilta izmaksas paredzēts segt no pašvaldības budžeta trīs gadu laikā. Šogad no novada kases tiltam plānots novirzīt līdzekļus 20 % apmērā, 2014. gadā, kad tiek plānoti tilta būvniecības lielākie darbi, – 50 %, bet no 2015. gada budžeta – 30 % no būvniecības tēriņiem.
Dārga fiksideja
"Esošais tilts savas tiešās funkcijas veic 9–10 minūtes diennaktī. Tā ir laika summa, pa kuru vilciens pārbrauc. Pārējās 23 stundas 50 minūtes tas satiksmei nekalpo. Šai laikā tiltu varētu izmantot gan kājnieki, gan velosipēdisti, gan arī autotransports. Gājēju un velosipēdistu satiksme jau ir, neraugoties uz to, ka tā nav droša. Tomēr, lai carnikavietis nokļūtu, piemēram, Carnikavas kapos ar automašīnu, ir jāmēro garais apkārtceļš pa šoseju," teic otra tilta būvniecības pretinieks J. E. Ozoliņš.
"Vienā līmenī ar sliedēm jāizveido segums, pa kuru var braukt vieglās automašīnas. Savukārt ietves, kurām pašlaik cauri draudīgi spīd Gaujas ūdeņi, jānoklāj ar drošu segumu, pa kuru ērti varētu pārvietoties gan gājēji, gan velosipēdisti, gan cilvēki invalīdu ratiņos. Par drošību rūpētos abās tilta pusēs ierīkoti luksofori. Velosipēdu satiksme uz tilta notiktu abos virzienos vienlaikus, bet kustību automašīnām atvēlētajā joslā arī regulētu luksofori, līdzīgi kā tas notiek ceļa posmos, kur ir remontdarbi," savu ieceri, kā uzlabot dzelzceļa tiltu, klāsta J. E. Ozoliņš.
"Ja vēl pievienotu ielu seguma uzlabojumus Stacijas un Bangu ielās – abos Gaujas krastos –, tad Carnikavas novads vairs nebūtu sadalīts divās daļās un Gaujas ciema ļaudis viegli nokļūtu Carnikavā un carnikavieši Gaujā. Tas mums, nodokļu maksātājiem, izmaksātu vismaz desmit reizes mazāk, bet ērtības desmit reizes palielinātu! Šādi uzlabots tilts kalpotu plašām novada iedzīvotāju interesēm, bet ne kādai šaurai fiksidejas atbalstītāju grupai. Aicinu visus domes deputātus izslēgt no 2013. gada apstiprinātā budžeta visus izdevumus, kas saistīti ar tilta pār Gauju būvniecību, un katrā novada ciemā organizēt sanāksmes par šīs būves celtniecības nepieciešamību vai arī meklēt alternatīvus satiksmes risinājumus."
"Pašvaldībai atsaukties uz 2010. gada maijā notikušo publisko apspriešanu būtu nekorekti, – tā bija tikai parodija par publisko apspriešanu. Tilta būvniecības ierosinātāji nevarēja paziņot ne būvniecības izmaksas, ne finansēšanas avotus," kritizē carnikavietis. Kad tapis skaidrs, ka no ES līdzekļus saņemt nevarēs, daudzus Carnikavā pārņēmusi pamatīga skepse, un iedzīvotāji, šķiet, vairs neatrodas vienā upes krastā ar deputātiem.
Varbūt ierīkot pārceltuvi?
"Lietderības tilta būvniecībā nav," pauž arī Carnikavas novada attīstības biedrības vadītājs Kristaps Bergmanis. "Vēl jo vairāk – projekts ir diezgan riskants no pašvaldības budžeta viedokļa. Piemēram, 2014. gadā paredzēts tilta būvniecībai atvēlēt vismaz 900 000 latu. Izpētot domes budžetu, K. Bergmanis secinājis, ka nosacīti pāri labākajā gadījumā varētu palikt aptuveni 540 000 latu, kas nav ikdienas izdevumi, bet, piemēram, atbalsts kultūrai.
"No kurienes rastos vēl 400 000 latu? Ja nu vienīgi piekoptu ļoti agresīvu plānu attiecībā uz budžeta ieņēmumiem – samazināt algas, nekaisīt slidenos ceļus, neapgaismot ielas," pieļauj K. Bergmanis. Pirms gada jau ir vēstījām, ka šai piejūras novadā iedzīvotājus smacē nesamērīgi lielais īpašuma nodokļa slogs – daudziem Kalngales, Garciema un Carnikavas iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodoklis ir lielāks par 1000 latiem gadā.
"Lēts, bet piņķerīgs risinājums būtu ar "Latvijas dzelzceļu" vienoties par tilta papildināšanu ar ietvi gājējiem un velobraucējiem, jo pašvaldībai ieguldīt naudu valsts īpašumā ir diezgan sarežģīti," norāda K. Bergmanis. Viņš piedāvā arī kardinālu risinājumu – likt mierā tiltus, bet izveidot pārceltuvi. "Tā ir alternatīva, ko nepieciešams izpētīt." K. Bergmanis vēl piebilst, ka attālums pa apkārtceļu no novada centra līdz Gaujai ir tāds pats kā līdz Kalngales ciematam, tāpēc "tikpat labi varētu meklēt iespējas nodrošināt autobusa kustību uz Gauju. Jauns tilts atrisinātu tikai aptuveni 50 ģimenēm nokļūšanu līdz Carnikavai. No Siguļiem tāpat neies."
"Tilts ir vajadzīgs – noteikti," savukārt bilst Carnikavas attīstības un aizsardzības biedrības vadītājs Kaspars Vingris. "Var veidot iekaramu tiltu vai blakus esošajam piestiprināt vieglu konstrukciju, pa kuru pārvietoties gājējiem un velosipēdistiem. Taču man ir iebildumi par finansējumu – nav samērīgi, ka visiem novada iedzīvotājiem jāmaksā tikai par Gaujas iedzīvotāju ērtībām. Nenoniecinot gaujēniešus, tomēr gribas vaicāt – vai pašvaldība izdarīja visu, lai saņemtu ES līdzfinansējumu?
Jautājums par veloceliņu pāri Gaujai tāpat ir aktuāls, pie esošā šosejas tilta to izveidot arī īsti nevar. Tūrisma attīstībā raugoties, manuprāt, finansējumu varētu iegūt, ja jau tagad ir iespēja būvēt veloceliņu mežā vairāk nekā par miljonu latu. Šobrīd būtu īstais laiks nevis šķiesties būvniecībai, bet izstrādāt tilta tehnisko projektu, līdz šā gada laikā kļūtu skaidrs, kādiem ES fondiem varēs pretendēt nākamajā plānošanas periodā."
Carnikavas pašvaldības pamatbudžeta kopējie ieņēmumi šogad plānoti 7 360 204 latu apmērā. No tiem 688 794 latus novada dome aizņēmusies no Valsts kases ES finansēto projektu īstenošanai, savukārt naudas atlikums novada maciņā šī gada sākumā bija 140 000 latu.
11.01.2013
Imants Liepa, Elīna Kondrāte
Carnikavas novada attīstības biedrības vadītājs Kristaps Bergmanis piedāvā kardinālu risinājumu – likt mierā tiltus, bet izveidot pārceltuvi. "Tā ir alternatīva, ko nepieciešams izpētīt."
💥💥💥
Sākusies ilgi gaidītā tilta būvniecība Carnikavā
Šī gada sākumā Carnikavā ir uzsākta gājēju un velosipēdistu tilta pār Gauju būvniecība, un 14. janvārī upes krastā tika pietauvota barža nepieciešamo būvdarbu veikšanai.
"Baržu izdevās nogādāt Carnikavā ļoti veiksmīgi. Bija ļoti laba sadarbība ar Carnikavas novada domes un aģentūras "Carnikavas Komunālserviss" pārstāvjiem, kā arī novada zvejniekiem, kuri deva padomus, kā vislabāk baržu varētu ievilkt Carnikavā, jo vietām Gauja ir ļoti sekla," stāsta SIA "Tilts" būvdarbu vadītājs Kirils Loškarjovs.
Baržu paredzēts izmantot tilta balstu un citu nepieciešamo konstrukciju izbūves darbiem, ar to piegādājot tehniku, un šobrīd barža ir pietauvota Gaujas krastā, netālu no dzelzceļa tilta. Kā stāsta K. Loškarjovs, barža Carnikavā varētu atrasties līdz rudenim.
Pašlaik Gaujas krastā notiek tiltam nepieciešamo pāļu urbšana. Zem sešiem tilta balstiem 12–17 metru dziļumā tiks ieurbti 60 pāļi, katra pāļa diametrs – 62 cm. "Carnikavā pāļu urbšanas dziļums ir vērtējams kā vidējs, ja salīdzinām to ar mūsu uzņēmuma ikdienā veiktajiem būvdarbiem citos objektos," norāda K. Loškarjovs. "Esam urbuši pāļus gan jaunajam Jelgavas tiltam, Bauskas tiltam, gan ļoti daudzām lielām ēkām."
Uzņēmuma pārstāvis plāno, ka Carnikavas tiltam pāļu urbšana varētu ilgt līdz martam. Pēc tam notiks rakšanas darbi un vēlāk – konstrukciju betonēšana. "Esam īstenojuši gan sarežģītākus, gan vienkāršākus projektus par Carnikavas tiltu," saka būvdarbu vadītājs.
Jaunā tilta būvniecības laikā iedzīvotājiem lūgums nestaigāt pa norobežoto tilta būvlaukuma teritoriju, kā arī būt piesardzīgiem, pārvietojoties pa dambi. Gājēju un velosipēdistu tilta pār Gauju būvniecību īsteno SIA "Tilts", un to plānots pabeigt līdz 2015. gada 1. janvārim.
16.01.2014
autors: Carnikava.lv
💥💥💥
Valsts svētkos Carnikavā atklās garāko gājēju un velosipēdistu tiltu Latvijā
18. novembrī plkst. 11 Carnikavā svinīgi atklās garāko gājēju un velosipēdistu tiltu Latvijā, informēja pašvaldībā. Tilts savieno Carnikavu un Siguļus.
"Es ļoti priecājos, ka beidzot ir novērsta vēsturiskā netaisnība un divi lieli ciemi ir savienoti. Savulaik tieši Siguļi bija šīs apkaimes centrs, bet laika gaitā par to kļuva Carnikava. Lai tiktu pāri upei, daudzi iedzīvotāji bija spiesti šķērsot bīstamo dzelzceļa tiltu, kas nav paredzēts gājējiem. Tagad visi droši varēs pārvietoties pa jauno tiltu," saka Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Tilts pār Gauju ir 220 metrus garš un četrus metrus plats, tilta balsti ir būvēti no dzelzsbetona, bet laiduma konstrukcijas – no tērauda. Tilts kopā ar pievadceļiem, kur pārvietoties velobraucējiem un gājējiem, stiepjas vairāk nekā viena kilometra garumā un savieno Zvejnieku ielu Carnikavā un Priedīšu ielu Gaujā.
"Es domāju, ka jaunais tilts būs spēcīgs dzinulis uzņēmējdarbības attīstībai novadā un veicinās arī Gaujas labā krasta ekonomisko izaugsmi," norāda D. Jurēvica.
Jau ziņots, ka 2009. gadā Carnikavas novada dome lēma par tilta pār Gauju būvniecību, lai atrisinātu gadiem ieilgušo problēmu, kad Gaujas upes šķērsošanai iedzīvotāji regulāri izmanto cilvēka dzīvībai bīstamo dzelzceļa tiltu, lai nevajadzētu mērot aptuveni 13 km apkārtceļu.
Tilta tehnisko projektu izstrādāja SIA "L4 ceļu projekti", bet būvdarbus veica SIA "Tilts". Tilta kopējās izmaksas ar pievadceļu izbūvi ir 2 833 338,67 eiro. Pa jauno tiltu droši varēs pārvietoties ne tikai gājēji un velosipēdisti, bet nepieciešamības gadījumā arī operatīvie transportlīdzekļi. Nākotnē tilts būs arī neatņemama velosipēdistu ceļa "EiroVelo13" sastāvdaļa, nodrošinot vienotu velomaršrutu tīklojumu ar Rīgu, kā arī citiem Latvijas novadiem.
07.11.2014
autors: Apriņķis.lv
Carnikavas gājēju un velosipēdistu tilts kļuvis par vēsturiskā Eiropas velomaršruta posmu
Jaunais Carnikavas gājēju un velosipēdistu tilts oficiāli kļuvis par vienu no Eiropas velotūrisma maršruta posmiem. Piektdien pie paša tilta tika uzstādīta vērienīgā un vēsturiskā veloceļa "Eiro velo 13" zīme.
Carnikavas pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka portālam "Aprinķis.lv" pavēstīja, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs Mihaels Krāmers, kurš ir velomaršruta "Eiro velo 13" idejas autors, piektdien kopā ar Eiropas Riteņbraucēju federācijas direktoru Adamu Bodoru un Latvijas Tūrisma organizācijas pārstāvjiem ar velosipēdiem mēroja ceļu no Vecāķiem uz Carnikavu. 
Brauciena laikā tika piestāts gan Mežgarciemā, lai iepazītos ar militāro mantojumu – pamesto padomju armijas mācību bāzi, kurā saglabājies liels daudzums propagandas uzrakstu un zīmējumu –, gan atklāta velomaršruta "Eiro velo 13" zīme pie Carnikavas tilta.
Atklājot velomaršruta zīmi, M. Krāmers pateicās Carnikavas novada pašvaldībai par jauno tiltu un būtisko ieguldījumu "Eiro velo 13" infrastruktūras attīstībā. Tāpat viņš arī norādīja, ka šis velomaršruts, kas iezīmē simbolisko robežu, ar kuru Aukstā kara gados Eiropa bija sadalīta daļās, ir pagātnes liecība nākotnei, lai nekad nekas tāds vairs neatkārotos.
Maršruts "Euro Velo 13 – Dzelzs priekškars" kopumā šķērso 20 Eiropas valstis 10 tūkstošu kilometru garumā. Tas ļaus iepazīt unikālas vēstures liecības un mazāk zināmus tūrisma apskates objektus valstīs, kuras vairākus gadu desmitus bija noslēgtas no demokrātiskās pasaules.
Viens velomaršruta posms aptuveni 580 kilometru garumā šķērso Latviju, vijoties gar Baltijas jūras piekrasti. Vēsturisko ieceri mūsu valstī īsteno kopumā 17 piekrastes novadi.
Līdz šim Latvijas posma īstenošanā ir izstrādāti tehniskie projekti gandrīz pusei no posmiem, kopumā ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro, to vidū arī Carnikavas novada pašvaldības izbūvētais velosipēdistu tilts. Taču pilnībā velomaršrutu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.
08.05.2015
autors: Apriņķis.lv
Carnikavu un Siguļus savienos jaunais tilts
Valsts svētkos 18. novembrī daudzu simtu carnikaviešu un novada viesu klātbūtnē svinīgi atklāts Latvijā garākais gājēju un velosipēdistu tilts, kas savieno Carnikavu un Siguļus.
Tilts pār Gauju ir 220 metrus garš un četrus metrus plats, tilta balsti ir būvēti no dzelzsbetona, bet laiduma konstrukcijas – no tērauda. Tilts kopā ar pievadceļiem, kur pārvietoties velobraucējiem un gājējiem, stiepjas vairāk nekā viena kilometra garumā un savieno Zvejnieku ielu Carnikavā un Priedīšu ielu Gaujā, informēja pašvaldībā.
Jau ziņots, ka 2009. gadā Carnikavas novada dome lēma par tilta pār Gauju būvniecību, lai atrisinātu gadiem ieilgušo problēmu, kad Gaujas upes šķērsošanai iedzīvotāji regulāri izmanto cilvēka dzīvībai bīstamo dzelzceļa tiltu, lai nevajadzētu mērot aptuveni 13 km apkārtceļu.
Tilta tehnisko projektu izstrādāja SIA "L4 ceļu projekti", bet būvdarbus veica SIA "Tilts". Tilta kopējās izmaksas ar pievadceļu izbūvi ir 2 833 338,67 eiro. Pa jauno tiltu droši varēs pārvietoties ne tikai gājēji un velosipēdisti, bet nepieciešamības gadījumā arī operatīvie transportlīdzekļi.
Nākotnē tilts būs arī neatņemama velosipēdistu ceļa "EiroVelo13" sastāvdaļa, nodrošinot vienotu velomaršrutu tīklojumu ar Rīgu un arī citiem Latvijas novadiem.
18.11.2014
autors: Apriņķis.lv
Četrgade Carnikavā: jauns bērnudārzs un autostāvvietas, piemineklis "nekurienē" un pārmērīgi dārgais tilts
Neapšaubāmi, ka visapspriestākais temats carnikaviešiem ir jaunā gājēju tilta pār Gauju plānotā būvniecība, kas vienā daļā iedzīvotāju izsaukusi neapmierinātību dārgo izmaksu dēļ, kamēr otri to atbalsta, jo citādi upes šķērsošana pār dzelzceļa tiltu ir dzīvībai bīstama / jaunā tilta vizualizācija
Visaktīvākie dalībnieki no Pierīgas portāla www.lsm.lv veiktajā aptaujā "Cik laba ir tava pašvaldība?" bijuši Carnikavas iedzīvotāji.
Esam apkopojuši aptaujā norādītās labās lietas un pozitīvos notikumus, kas, pēc iedzīvotāju prāta, bijuši pēdējos četros gados, kā arī visvairāk kritizēto.*
Augšgalā – jaunais bērnudārzs, autostāvvietas un kultūras, sporta dzīve
Parka sakārtošana, bērnudārza piebūves celšana, kultūras nama sakopšana, uzcelta jauna bērnudārza ēka centrā, sakārtota infrastruktūra, izklaides pasākumi, sportošanas iespējas, senioru klubi.
Vizuāli novads tiek uzfrišināts diezgan labi. Tas ir sakoptāks, samērā bieži ir kultūras pasākumi, sporta nodarbības bērniem Carnikavas pamatskolā ir bez maksas, izveidotas stāvvietas Garciemā.
Ir nomainījusies vadība, kurā strādā kompetenti cilvēki. Jūtams, ka novads ir sakoptāks un par cilvēkiem rūpējas. Arī pašā domē valda patīkama atmosfēra. Varu teikt tikai to labāko!
Nodota ekspluatācijā bērnudārza piebūve, gan neanalizējot ventilācijas sistēmas darbību.
Iegādāts stadions, uzbūvēts muzejs, izveidoti stāvlaukumi, Kalngalē izveidots centrs "Kadiķis", iegādāta "pasta" ēka Carnikavā domes funkciju vajadzībām, izveidota Pašvaldības policija, paplašināts bērnudārzs (160 vietas), labi strādā Klientu apkalpošanas centrs, TIC, realizēti ļoti daudz projekti, piesaistot Eiropas līdzekļus utt.
Uzcelta bērnudārza piebūve. Vizuāli novads ir palicis smukāks. Novadpētniecības muzejs, stāvvietas pie jūras, sports. Atgūts sporta komplekss, izveidots Sporta centrs, iesākti daudzi jauni lieli un mazi projekti. Daudzas lietas attīstītas – uzbūvēts muzejs, jauna bērnudārza piebūve uzbūvēta, novads ir sakopts, es jūtos tā, ka par mani rūpējas.
Projekti, Novadpētniecības centra izveide, veloceliņa ieceres apstiprinājums, pasākumi, tilta projekts, tūrisma attīstība, starptautiskās attiecības uzlabojušās, skolēniem pusdienas par brīvu, lieliski sporta pasākumi.
Ir vērojama attīstība visos ciemos. Novadā tiek būvēti jauni objekti, kas domāti sabiedrības vajadzībām. Pašvaldības amatpersonu darbībā ir vērojama profesionalitāte un godprātība. Bērnudārza projektam rasts risinājums un uzcelts daudz ekonomiski izdevīgāks variants. Daļēji atgūts stadions, sakārtotas autostāvvietas pie jūras, aktivizējies sports.
Paplašināts bērnudārzs – lielāka iespēja bērniem tikt dārziņā jau no 1,5 gada vecuma. Palielinājies ārpusskolas nodarbību piedāvājums – gan sporta, gan kultūras ziņā. Pamatskolā visiem skolēniem pusdienas bez maksas.
Vissliktākais Carnikavā – piemineklis nevietā, plānotais tilts, katastrofāli sliktie ceļi un pašvaldības sliktā komunikācija ar iedzīvotājiem
Gājēju tilta pār Gauju projekta "stumšana", ignorējot sabiedrības lielākās daļas viedokli, tam paredzot 1,9 miljonus latu no novada budžeta.
Nelietderīga naudas līdzekļu izlietošana: 1. svētku parka ierīkošana; 2. pieminekļa uzstādīšana parkā; 3. gājēju tilta pār Gauju projektēšana un būvēšana tikai par pašvaldības līdzekļiem. Nesaku, ka to visu nevajag, bet tās nav pašlaik prioritātes.
Dome naudu tērē pilnīgi nevajadzīgiem projektiem (piemineklis pļavā), aizmirstot par vienu no svarīgākajām lietām – ielu un ceļu infrastruktūru, kas ir uz sabrukuma robežas. Pa Carnikavu iespējams pārvietoties tikai ar auto, sabiedriskā transporta izmantošana var kļūt par neiespējamo misiju, jo līdz tam bieži vien nevar tikt, nesabojājot apavus. Ak jā, protams, var jau uzvilkt gumijniekus, izbrist Carnikavas mūždien dubļainās, applūdušās un bedrainās ielas un tad autobusa pieturā vai stacijā pāraut birojam piemērotus apavus. Priekšvēlēšanu drudzī dome nupat ir aizlāpījusi bedres uz Zvejnieku ielas, bet lāpāmais materiāls izrādījies ne tas labākais, tāpēc pa Zvejnieku ielu labāk nepārvietoties, ja nevēlaties nosmakt automašīnu sacelto putekļu mākonī. Vēl nevar nepieminēt, ka šoziem februārī un martā visa Carnikava bija viena vienīga slidotava.
Notiek zādzības mazdārziņos, pašvaldības policija netiek ar šo galā.
Šķiet, ka ielas vispār nav labotas. Vai ir kāda jaunasfaltēta iela, neskaitot citu investīcijas? Novada vadības līmeņos pieņemti darbā cilvēki, kuriem maz interesē vietējo cilvēku rūpes un sāpes. Piemēram, izpilddirektors I. Pastors – biju aizgājusi ar savu problēmu, bet viņš nemaz nezina, kur tas atrodas. Nu jā, pēc kaimiņu sacītā, viņš laikam dzīvo kaut kur Ogres pusē.
Joprojām Garciemā nav atrisināts jautājums par gājēju ietvēm un apgaismojumu, bērniem un jauniešiem nav nekādu sportošanas iespēju, notiek konflikti par stāvēšanas zīmju ieviešanu. Sākotnēji tika ieviestas zīmes un tikai pēc tam izveidotas stāvvietas. Garciemā nav neviena Carnikavas pašvaldības finansēta rotaļu laukuma vai vismaz šūpoles. Pašvaldība ceļus ziemā kaisa un tīra tikai līdz pašvaldības vadītājas mājai Garciemā. Pašvaldībā tiek izbīdīti ārkārtīgi dārgi un iedzīvotāju vairākumam absolūti nepieņemami projekti (tilts pār Gauju, piemineklis u. tml.) bez ES līdzfinansējuma, tādējādi liedzot iespēju pašvaldības līdzekļus investēt citos, noderīgākos projektos.
Manī radīja neizpratni tas, ka opozīcija mēģināja šķelt mūsu sabiedrība un nodalīt vienus Gaujas krasta iedzīvotājus no otriem, apstrīdot tilta pār Gauju būvēšanas nepieciešamību.
Nesakopts dabas parks "Piejūra" un pludmale, vēlu vakaros (diennakts griezumā) tiek veikta ielu attīrīšana no sniega ziemas apstākļos, viens no dārgākajiem pakalpojumiem valstī atkritumu izvešanas jomā. Necaurspīdīga finanšu līdzekļu izlietošana sporta aktivitāšu uzturēšanā.
Katru gadu arvien mazāk naudas ceļu uzturēšanai, izniekota liela nauda piemineklim bomžu rajonā, uz pusi pieaudzis domes darbinieku skaits ar vienām no lielākajām algām Latvijā.
Ielas ir tik bedrainas, ka grūti izbraukt. Kaut uz vēlēšanām tika solīts, ka ielas tiks sakārtotas, bet nekā. Grib te no pašvaldības budžeta tiltu būvēt, labāk ielas kaut vai Kalngalē sakārtotu. Ceļu uz jūru uztaisītu. Novadā ir jāsakārto sākumā skelets un tad miesa jāaudzē klāt.
Vasarā nelabotie un ziemā neattīrītie ceļi no sniega un ledus, trotuāri. Domes priekšsēdētājas autoritatīvais vadības stils.
Dome māna iedzīvotājus, saka, ka tiltu cels par ES naudu, tagad no pašu līdzekļiem, nekam citam var arī nepietikt.
"Latvijas Valsts ceļi" nerūpējas par ceļu kvalitāti, un to stāvoklis ir katastrofāls.
Tas, ka daudz zog.
Taisa viskautko, bet par ceļiem un apgaismojumu aizmirst, tā vietā apgaismots svētku laukums.
Priekšsēdētaja atlaida skolas direktori, salikti amatos visādi no svešiem novadiem.
"Valsts ceļi" nelabo lielo ceļu uz Rīgu!
Iztērēti lieli naudas līdzekļi dažādiem projektiem, kas noteikti nav pats nepieciešamākais novada iedzīvotājiem. Pilnīgi vienpersonīga domes vadīšana.
Man visaktuālākais ir jautājums par velo-gājēju tiltu. Publiskās apspriešanas notika, liela daļa bija pret, taču, neskatoties uz to, lēmumu dome pieņēma. Iedzīvotājiem tika stāstīts, ka tiltu būvēs no ES fondiem par 1,6 milj. latu, bet tagad tiek publiskots, ka tiks ņemts aizdevums, un tilts maksās 2,2 miljonus! Liekas, ka par iedzīvotājiem ņirgājas.
Nelietderīgi tērēta iedzīvotāju nauda, gigantiski projekti, kas tiek segti no pašvaldības naudas. Paņemti ļoti daudz kredīti, bet nav izdarītas iedzīvotājiem ļoti svarīgas lietas.
Uzblīdis domes štats, varas koncentrēšanās vienās rokās, nepārdomāti lēmumi, piemineklis nekurienē, koncentrēšanās uz lieliem naudīgiem projektiem un aizmirsts par ikdienišķām problēmām, nepārdomāti un nesaskaņotu ar iedzīvotajiem projektu virzīšana.
Pārtraukta jebkāda komunikācija starp domi un novada iedzīvotājiem. Novārtā atstāta novada ceļu saimniecība. Tiek realizēti iedzīvotājiem nevajadzīgi projekti (apgaismots piemineklis attālinātā pļavā). Nepārdomāta kājnieku tilta pār Gauju būvniecības plānošana, kas novada iedzīvotājiem trīs gadus uzliks papildus slogu 1,8 milj. latu apjomā. Domes darbinieku skaits palielināts līdz kritiskam.
Četru gadu laikā nav pilnīgi nekas mainījies atbalstā daudzbērnu ģimenēm! Varbūt NĪ nodokļa atlaide šai periodā ieviesta, bet tas attiecas tikai uz tiem, kam pieder NĪ. Domei būtu jādomā kā atbalstīt šīs te ģimenes - palīdzot segt bērnudārza ēdināšanas izmaksas, ārpusklašu pulciņu izmaksas u. tml. 2) Monopolīgā komunālpakalpojumu uzņēmuma "Carnikavas Komunālserviss" nesaprotamās cenas un pilnīgi "nekāds" dialogs ar iedzīvotājiem. 3) Domes nelabvēlība un nevēlēšanās pieņemt administratīvajā darbā stratēģiskos amatos Carnikavā dzīvojošos (t. i., tādus, kam rūp novadā notiekošais un pieņemtie likumi/lēmumi).
29.05.2013
autors: Apriņķis.lv
-
