sestdiena, 2021. gada 13. februāris

Eduards Grantskalns <>

Eduards Grantskalns
1881. gada 22. decembrī Stienes pag. - 1964.gada 12. martā (82 gadu vecumā) Ņūdžersija, ASV

Eduards Grantskalns (1881—1964) bija latviešu lauksaimnieks un politiķis, Rīgas piensaimniecības valdes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no Latviešu zemnieku savienības (1922—1934). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums






Dzimis 1881. gada 22. decembrī Stienes pagastā zemnieka ģimenē. Strādāja par Ādažu pagasta darbvedi, bija apriņķa padomes priekšsēdētājs. Lauku darbinieku slimokases dibinātājs un priekšsēdētājs. Latvijas pašvaldības iestādes darbvežu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs. Latvijas Satversmes sapulces un Saeimas deputāts. Latvijas Zemnieku bankas padomes priekšsēdētājs. Paraugsaimniecības "Sautiņi" īpašnieks. Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju, vēlāk uz ASV, kur miris 1964. gada 12. martā ŅūdžersijāApbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.









* * *



* * *

PIECI HERMANOVSKI
1979.05.25 Londonas Avīze
EGILS P. HERMANOVSKIS UN OLĢERTS

* * *
............
Vispirms viesi apmeklēja E. Grantskalna priekšzīmīgi iekārtoto saimniecību Carnikavas "Sautiņos". Viesis aptaujājās un sīki pierakstīja visus datus par saimniecības lielumu, graudkopību, lopkopību, piena izslaukumu un sviesta ražu, u. t. t, laukstrādnieku jautājumu un pat saimnieka ģimenes lielumu, un vai ģimenes locekli visi strādā turpat lauku saimniecībā. Tā kā viesis arī pats ilgāku laiku nodevies lauksaimniecības darbam un vadījis pats savu saimniecību, tad arī viņš labi izprot visus lauku dzīves apstākļus. Viesis vēl iepazinās ar Carnikavas zvejnieku kooperātīva darbību un nēģu un citu zivju tačiem Gaujā. Paskaidrojumus sniedza E. Grantskalns. Tālākais ceļš veda uz J.Lapiņa saimniecību Ādažu pag. "Jaunkūlās". Te viesis iepazinās ar labi iekārtoto govju kūti un dārzsaimniecību. Braucot tālāk apmeklēja vēl K. Zeltiņa saimniecību Krimuldas "Pupās" un H. Liepiņa saimniecību Krimuldas "Sunīšos". Arī šeit viesis sīki informējās un pierakstīja svarīgākos datus par atsevišķo saimniecību lielumu, aramzemes platību, govju skaitu, izslaukumu, tauku saturu pienā, etc. 
...................

* Kopdarbība / 28.07.1936

* * *

Pēc īsas uzkavēšanās Rīgā ekskursanti iegriezās Ed. Grantskalna s-bā Ādažu Sautiņos. Šī saimniecība lielā mērā atšķiras no iepriekš apmeklētām saimniecībām. Līdz šai vietai apmeklētās saimniecības visas bija vaislas lopu audzētavas. Sautiņi nav tāda audzētava, bet tipiska pilsētas tuvuma saimniecība ar galveno nozari lopkopību, kas Rīgas pilsētai dod  augstvērtīgu bērnu pienu. Te varēja redzēt laba saimnieka organizatora lielisku darba izvedumu. Jau saimniecību ēku sakārtojums, to izbūve, iekšējais sadalījums un tīri vai pedantiskā kārtība un tīrība.
Pēc igauņu viesu uztveres, esot tāda, kāda neesot redzēta Igaunijā, nedz Somijā. Šī saimniecība  tika uzņemta ekskursijas maršrutā kā bērnu piena ražotāja un to noteikti der apmeklēt lopkopības skolām, pārraugu kursu dalībniekiem, tiem lopkopības un piensaimniecības darbiniekiem, kam jāmāca tīra piena ražošana (tā patiešām priekšzīmīgi izvesta) un visiem tiem, kam jāredz, ka lauku dzīves apstākļi var būt arī patīkami un skaisti. To savā atvades runā pasvītroja igauņu konsulents  Tariks. Šo cildinošo ārzemnieku uzslavu  Ed. Grantskalna saimniecība pilnā mērā pelnījusi. 

Vadošie Igaunijas lopkopības darbinieki Latvijā
* Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks / 06.10.1939

Grantskalna saimniecība


=

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru